Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-42

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
संदिष्टो राक्षसेन्द्रेण प्रहस्तस्य सुतो बली ।
जम्बुमाली महादंष्ट्रो निर्जगाम धनुर्धरः ॥१॥
1. saṃdiṣṭo rākṣasendreṇa prahastasya suto balī ,
jambumālī mahādaṃṣṭro nirjagāma dhanurdharaḥ.
1. saṃdiṣṭaḥ rākṣasendreṇa prahastasya sutaḥ balī
jambumālī mahādaṃṣṭraḥ nirjagāma dhanurdharaḥ
1. rākṣasendreṇa saṃdiṣṭaḥ prahastasya balī sutaḥ
jambumālī mahādaṃṣṭraḥ dhanurdharaḥ nirjagāma
1. Ordered by the lord of the rākṣasas (Rāvaṇa), the mighty son of Prahasta, Jambumālī - who possessed great tusks and was an archer - emerged.
रक्तमाल्याम्बरधरः स्रग्वी रुचिरकुण्डलः ।
महान् विवृत्तनयनश्चण्डः समरदुर्जयः ॥२॥
2. raktamālyāmbaradharaḥ sragvī rucirakuṇḍalaḥ ,
mahān vivṛttanayanaścaṇḍaḥ samaradurjayaḥ.
2. raktamālyāmbaradharaḥ sragvī rucirakuṇḍalaḥ
mahān vivṛttanayanaḥ caṇḍaḥ samaradurjayaḥ
2. raktamālyāmbaradharaḥ sragvī rucirakuṇḍalaḥ
mahān vivṛttanayanaḥ caṇḍaḥ samaradurjayaḥ
2. He was adorned with red garlands and garments, had splendid earrings, and was mighty, with wide-open eyes, fierce, and unconquerable in battle.
धनुः शक्रधनुः प्रख्यं महद् रुचिरसायकम् ।
विस्फारयाणो वेगेन वज्राशनिसमस्वनम् ॥३॥
3. dhanuḥ śakradhanuḥ prakhyaṃ mahad rucirasāyakam ,
visphārayāṇo vegena vajrāśanisamasvanam.
3. dhanuḥ śakradhanuḥ prakhyam mahat rucirasāyakam
visphārayāṇaḥ vegena vajrāśanisamasvanam
3. vegena śakradhanuḥ prakhyam mahat rucirasāyakam
vajrāśanisamasvanam dhanuḥ visphārayāṇaḥ
3. He was rapidly twanging a mighty bow, which resembled Indra's rainbow, was equipped with splendid arrows, and produced a sound like a thunderbolt.
तस्य विस्फारघोषेण धनुषो महता दिशः ।
प्रदिशश्च नभश्चैव सहसा समपूर्यत ॥४॥
4. tasya visphāraghoṣeṇa dhanuṣo mahatā diśaḥ ,
pradiśaśca nabhaścaiva sahasā samapūryata.
4. tasya visphāraghoṣeṇa dhanuṣaḥ mahatā diśaḥ
pradiśaḥ ca nabhaḥ ca eva sahasā samapūryata
4. Suddenly, the great twanging sound of his bow completely filled all the main directions, the intermediate directions, and even the sky.
रथेन खरयुक्तेन तमागतमुदीक्ष्य सः ।
हनूमान् वेगसंपन्नो जहर्ष च ननाद च ॥५॥
5. rathena kharayuktena tamāgatamudīkṣya saḥ ,
hanūmān vegasaṃpanno jaharṣa ca nanāda ca.
5. rathena kharayuktena tam āgatam udīkṣya saḥ
hanūmān vegasampannaḥ jaharṣa ca nanāda ca
5. Seeing him approach in a chariot yoked with mules, the swift Hanūman rejoiced and roared.
तं तोरणविटङ्कस्थं हनूमन्तं महाकपिम् ।
जम्बुमाली महाबाहुर्विव्याध निशितैः शरैः ॥६॥
6. taṃ toraṇaviṭaṅkasthaṃ hanūmantaṃ mahākapim ,
jambumālī mahābāhurvivyādha niśitaiḥ śaraiḥ.
6. tam toraṇaviṭaṅkastham hanūmantam mahākapim
jambumālī mahābāhuḥ vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
6. The mighty-armed Jambumali pierced Hanūman, the great monkey who was situated on the archway's pinnacle, with sharp arrows.
अर्धचन्द्रेण वदने शिरस्येकेन कर्णिना ।
बाह्वोर्विव्याध नाराचैर्दशभिस्तं कपीश्वरम् ॥७॥
7. ardhacandreṇa vadane śirasyekena karṇinā ,
bāhvorvivyādha nārācairdaśabhistaṃ kapīśvaram.
7. ardhacandreṇa vadane śirasi ekena karṇinā bāhvoḥ
vivyādha nārācaiḥ daśabhiḥ tam kapīśvaram
7. He pierced him, the lord of monkeys, on the face with a crescent-shaped arrow, on the head with one feathered arrow, and on his two arms with ten iron arrows.
तस्य तच्छुशुभे ताम्रं शरेणाभिहतं मुखम् ।
शरदीवाम्बुजं फुल्लं विद्धं भास्कररश्मिना ॥८॥
8. tasya tacchuśubhe tāmraṃ śareṇābhihataṃ mukham ,
śaradīvāmbujaṃ phullaṃ viddhaṃ bhāskararaśminā.
8. tasya tat śuśubhe tāmram śareṇa abhihatam mukham
śaradi iva ambujam phullam viddham bhāskararaśminā
8. tasya tāmram abhihatam śareṇa tat mukham śaradi
bhāskararaśminā viddham phullam ambujam iva śuśubhe
8. His reddish face, struck by an arrow, appeared beautiful, like an autumn lotus that is blooming and pierced by a sunbeam.
चुकोप बाणाभिहतो राक्षसस्य महाकपिः ।
ततः पार्श्वे ऽतिविपुलां ददर्श महतीं शिलाम् ॥९॥
9. cukopa bāṇābhihato rākṣasasya mahākapiḥ ,
tataḥ pārśve'tivipulāṃ dadarśa mahatīṃ śilām.
9. cukopa bāṇābhihataḥ rākṣasasya mahākapiḥ
tataḥ pārśve ativipulām dadarśa mahatīm śilām
9. rākṣasasya bāṇābhihataḥ mahākapiḥ cukopa
tataḥ pārśve ativipulām mahatīm śilām dadarśa
9. The great monkey (mahākapi), struck by the demon's arrow, became furious. Thereupon, he spotted a colossal rock nearby.
तरसा तां समुत्पाट्य चिक्षेप बलवद्बली ।
तां शरैर्दशभिः क्रुद्धस्ताडयामास राक्षसः ॥१०॥
10. tarasā tāṃ samutpāṭya cikṣepa balavadbalī ,
tāṃ śarairdaśabhiḥ kruddhastāḍayāmāsa rākṣasaḥ.
10. tarasā tām samutpāṭya cikṣepa balavat balī tām
śaraiḥ daśabhiḥ kruddhaḥ tāḍayāmāsa rākṣasaḥ
10. balī tarasā tām samutpāṭya balavat cikṣepa
kruddhaḥ rākṣasaḥ tām daśabhiḥ śaraiḥ tāḍayāmāsa
10. The mighty (balī Hanuman), having uprooted that (rock) swiftly and with great force, threw it. The enraged demon then struck it with ten arrows.
विपन्नं कर्म तद्दृष्ट्वा हनूमांश्चण्डविक्रमः ।
सालं विपुलमुत्पाट्य भ्रामयामास वीर्यवान् ॥११॥
11. vipannaṃ karma taddṛṣṭvā hanūmāṃścaṇḍavikramaḥ ,
sālaṃ vipulamutpāṭya bhrāmayāmāsa vīryavān.
11. vipannam karma tat dṛṣṭvā hanūmān caṇḍavikramaḥ
sālam vipulam utpāṭya bhrāmayāmāsa vīryavān
11. caṇḍavikramaḥ vīryavān hanūmān tat vipannam
karma dṛṣṭvā vipulam sālam utpāṭya bhrāmayāmāsa
11. Having seen that action (karma) fail, the mighty Hanuman, who possessed fierce valor, uprooted a huge sala tree and began to whirl it.
भ्रामयन्तं कपिं दृष्ट्वा सालवृक्षं महाबलम् ।
चिक्षेप सुबहून्बाणाञ्जम्बुमाली महाबलः ॥१२॥
12. bhrāmayantaṃ kapiṃ dṛṣṭvā sālavṛkṣaṃ mahābalam ,
cikṣepa subahūnbāṇāñjambumālī mahābalaḥ.
12. bhramayantam kapim dṛṣṭvā sāla-vṛkṣam mahābalam
cikṣepa subahūn bāṇān jambumālī mahābalaḥ
12. mahābalaḥ jambumālī,
sāla-vṛkṣam bhramayantam mahābalam kapim dṛṣṭvā,
subahūn bāṇān cikṣepa.
12. Upon seeing the mighty monkey whirling a sala tree, the exceedingly powerful Jambumali shot many arrows.
सालं चतुर्भिर् चिच्छेद वानरं पञ्चभिर्भुजे ।
उरस्येकेन बाणेन दशभिस्तु स्तनान्तरे ॥१३॥
13. sālaṃ caturbhir ciccheda vānaraṃ pañcabhirbhuje ,
urasyekena bāṇena daśabhistu stanāntare.
13. sālam caturbhiḥ ciccheda vānaram pañcabhiḥ
bhuje urasi ekena bāṇena daśabhiḥ tu stanāntare
13. caturbhiḥ sālam ciccheda; pañcabhiḥ bhuje vānaram; ekena bāṇena urasi; tu daśabhiḥ stanāntare.
13. With four arrows, he cut down the sala tree; he struck the monkey five times in the arm, and with one arrow in the chest, and with ten (arrows) in the region of the breast.
स शरैः पूरिततनुः क्रोधेन महता वृतः ।
तमेव परिघं गृह्य भ्रामयामास वेगितः ॥१४॥
14. sa śaraiḥ pūritatanuḥ krodhena mahatā vṛtaḥ ,
tameva parighaṃ gṛhya bhrāmayāmāsa vegitaḥ.
14. saḥ śaraiḥ pūrita-tanuḥ krodhena mahatā vṛtaḥ
tam eva parigham gṛhya bhrāmayāmāsa vegitaḥ
14. saḥ śaraiḥ pūrita-tanuḥ mahatā krodhena vṛtaḥ,
vegitaḥ tam eva parigham gṛhya bhrāmayāmāsa.
14. With his body pierced by arrows and overwhelmed by immense anger, he, now enraged, seized that very mace and began to whirl it rapidly.
अतिवेगो ऽतिवेगेन भ्रामयित्वा बलोत्कटः ।
परिघं पातयामास जम्बुमालेर्महोरसि ॥१५॥
15. ativego'tivegena bhrāmayitvā balotkaṭaḥ ,
parighaṃ pātayāmāsa jambumālermahorasi.
15. ati-vegaḥ ati-vegena bhrāmayitvā balotkaṭaḥ
parigham pātayāmāsa jambumāleḥ mahā-urasi
15. ati-vegaḥ balotkaṭaḥ (saḥ),
ati-vegena bhrāmayitvā,
jambumāleḥ mahā-urasi parigham pātayāmāsa.
15. Extremely swift and mighty, he whirled (the mace) with tremendous force and then brought it down on Jambumali's great chest.
तस्य चैव शिरो नास्ति न बाहू न च जानुनी ।
न धनुर्न रथो नाश्वास्तत्रादृश्यन्त नेषवः ॥१६॥
16. tasya caiva śiro nāsti na bāhū na ca jānunī ,
na dhanurna ratho nāśvāstatrādṛśyanta neṣavaḥ.
16. tasya ca eva śiraḥ na asti na bāhū na ca jānunī na
dhanuḥ na rathaḥ na aśvāḥ tatra adṛśyanta na iṣavaḥ
16. tasya śiraḥ na asti ca eva na bāhū na ca jānunī na
dhanuḥ na rathaḥ na aśvāḥ tatra na iṣavaḥ adṛśyanta
16. His head was gone; indeed, neither his arms nor his knees remained. No bow, chariot, horses, or even arrows were seen there.
स हतस्तरसा तेन जम्बुमाली महारथः ।
पपात निहतो भूमौ चूर्णिताङ्गविभूषणः ॥१७॥
17. sa hatastarasā tena jambumālī mahārathaḥ ,
papāta nihato bhūmau cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ.
17. saḥ hataḥ tarasā tena jambumālī mahārathaḥ
papāta nihataḥ bhūmau cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ
17. tena tarasā hataḥ saḥ mahārathaḥ jambumālī
cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ nihataḥ bhūmau papāta
17. That great warrior Jambumālī, swiftly slain by him, fell to the ground, his body and ornaments completely shattered.
जम्बुमालिं च निहतं किंकरांश्च महाबलान् ।
चुक्रोध रावणः श्रुत्वा कोपसंरक्तलोचनः ॥१८॥
18. jambumāliṃ ca nihataṃ kiṃkarāṃśca mahābalān ,
cukrodha rāvaṇaḥ śrutvā kopasaṃraktalocanaḥ.
18. jambumālim ca nihatam kiṃkarān ca mahābalān
cukrodha rāvaṇaḥ śrutvā kopasaṃraktalocanaḥ
18. rāvaṇaḥ kopasaṃraktalocanaḥ jambumālim nihatam
ca mahābalān kiṃkarān ca śrutvā cukrodha
18. Hearing that Jambumālī and the mighty Kinkaras were slain, Rāvaṇa became enraged, his eyes reddened with fury.
स रोषसंवर्तितताम्रलोचनः प्रहस्तपुत्रे निहते महाबले ।
अमात्यपुत्रानतिवीर्यविक्रमान् समादिदेशाशु निशाचरेश्वरः ॥१९॥
19. sa roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ prahastaputre nihate mahābale ,
amātyaputrānativīryavikramān samādideśāśu niśācareśvaraḥ.
19. saḥ roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ prahastaputre nihate mahābale
amātyaputrān ativīryavikramān samādideśa āśu niśācareśvaraḥ
19. mahābale prahastaputre nihate saḥ niśācareśvaraḥ
roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ āśu ativīryavikramān amātyaputrān samādideśa
19. When Prahasta's mighty son was slain, the lord of the night-prowlers, Rāvaṇa, his coppery eyes rolling with wrath, swiftly issued commands to the exceedingly valiant and powerful sons of his ministers.