Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-21

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
इत्युक्त्वा मैथिलीं राजा रावणः शत्रुरावणः ।
संदिश्य च ततः सर्वा राक्षसीर्निर्जगाम ह ॥१॥
1. ityuktvā maithilīṃ rājā rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ ,
saṃdiśya ca tataḥ sarvā rākṣasīrnirjagāma ha.
1. iti uktvā maithilīm rājā rāvaṇaḥ śatru-rāvaṇaḥ
saṃdiśya ca tataḥ sarvāḥ rākṣasīḥ nirjagāma ha
1. rājā rāvaṇaḥ śatru-rāvaṇaḥ iti maithilīm uktvā
ca tataḥ sarvāḥ rākṣasīḥ saṃdiśya nirjagāma ha
1. Having thus spoken to Maithili (Sita), King Ravana, the one who torments his enemies, then instructed all the ogresses and departed.
निष्क्रान्ते राक्षसेन्द्रे तु पुनरन्तःपुरं गते ।
राक्षस्यो भीमरूपास्ताः सीतां समभिदुद्रुवुः ॥२॥
2. niṣkrānte rākṣasendre tu punarantaḥpuraṃ gate ,
rākṣasyo bhīmarūpāstāḥ sītāṃ samabhidudruvuḥ.
2. niṣkrānte rākṣasa-indre tu punaḥ antaḥ-puram gate
rākṣasyaḥ bhīma-rūpāḥ tāḥ sītām samabhidudruvuḥ
2. tu rākṣasa-indre niṣkrānte punaḥ antaḥ-puram gate
tāḥ bhīma-rūpāḥ rākṣasyaḥ sītām samabhidudruvuḥ
2. But when the lord of demons had departed, having returned to his inner palace, those terrifying ogresses rushed upon Sita.
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
परं परुषया वाचा वैदेहीमिदमब्रुवन् ॥३॥
3. tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ ,
paraṃ paruṣayā vācā vaidehīmidamabruvan.
3. tataḥ sītām upāgamya rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ
param paruṣayā vācā vaidehīm idam abruvan
3. tataḥ krodhamūrchitāḥ rākṣasyaḥ sītām upāgamya
param paruṣayā vācā idam vaidehīm abruvan
3. Then, the female demons, maddened by anger, approached Sītā and spoke these exceedingly harsh words to Vaidehī.
पौलस्त्यस्य वरिष्ठस्य रावणस्य महात्मनः ।
दशग्रीवस्य भार्यात्वं सीते न बहु मन्यसे ॥४॥
4. paulastyasya variṣṭhasya rāvaṇasya mahātmanaḥ ,
daśagrīvasya bhāryātvaṃ sīte na bahu manyase.
4. paulastyasya variṣṭhasya rāvaṇasya mahātmanaḥ
daśagrīvasya bhāryātvam sīte na bahu manyase
4. sīte paulastyasya variṣṭhasya mahātmanaḥ
daśagrīvasya rāvaṇasya bhāryātvam na bahu manyase
4. O Sītā, you do not highly regard being the wife of the great and chief Rāvaṇa, the ten-necked son of Pulastya.
ततस्त्वेकजटा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
आमन्त्र्य क्रोधताम्राक्षी सीतां करतलोदरीम् ॥५॥
5. tatastvekajaṭā nāma rākṣasī vākyamabravīt ,
āmantrya krodhatāmrākṣī sītāṃ karatalodarīm.
5. tataḥ tu ekajaṭā nāma rākṣasī vākyam abravīt
āmantrya krodhatāmrākṣī sītām karatalodarīm
5. tataḥ tu ekajaṭā nāma krodhatāmrākṣī rākṣasī
karatalodarīm sītām āmantrya vākyam abravīt
5. Then, the female demon named Ekajaṭā, whose eyes were reddened by anger, spoke words, having addressed Sītā, the slender-waisted one.
प्रजापतीनां षण्णां तु चतुर्थो यः प्रजापतिः ।
मानसो ब्रह्मणः पुत्रः पुलस्त्य इति विश्रुतः ॥६॥
6. prajāpatīnāṃ ṣaṇṇāṃ tu caturtho yaḥ prajāpatiḥ ,
mānaso brahmaṇaḥ putraḥ pulastya iti viśrutaḥ.
6. prajāpatīnām ṣaṇṇām tu caturthaḥ yaḥ prajāpatiḥ
mānasaḥ brahmaṇaḥ putraḥ pulastyaḥ iti viśrutaḥ
6. ṣaṇṇām prajāpatīnām tu yaḥ caturthaḥ prajāpatiḥ
brahmaṇaḥ mānasaḥ putraḥ saḥ pulastyaḥ iti viśrutaḥ
6. Among the six creators (prajāpatis), the fourth one, who is the mind-born son of Brahmā, is renowned as Pulastya.
पुलस्त्यस्य तु तेजस्वी महर्षिर्मानसः सुतः ।
नाम्ना स विश्रवा नाम प्रजापतिसमप्रभः ॥७॥
7. pulastyasya tu tejasvī maharṣirmānasaḥ sutaḥ ,
nāmnā sa viśravā nāma prajāpatisamaprabhaḥ.
7. pulastyasya tu tejasvī maharṣiḥ mānasaḥ sutaḥ
nāmnā sa viśravā nāma prajāpatisamaprabhaḥ
7. Indeed, the brilliant, mind-born son of the great seer Pulastya was named Viśravā, possessing the splendor equal to a creator deity (prajāpati).
तस्य पुत्रो विशालाक्षि रावणः शत्रुरावणः ।
तस्य त्वं राक्षसेन्द्रस्य भार्या भवितुमर्हसि ।
मयोक्तं चारुसर्वाङ्गि वाक्यं किं नानुमन्यसे ॥८॥
8. tasya putro viśālākṣi rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ ,
tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitumarhasi ,
mayoktaṃ cārusarvāṅgi vākyaṃ kiṃ nānumanyase.
8. tasya putraḥ viśālākṣi rāvaṇaḥ
śatrurāvaṇaḥ tasya tvaṃ rākṣasendrasya
bhāryā bhavitum arhasi mayā uktaṃ
cārusarvāṅgi vākyaṃ kiṃ na anumanyase
8. O wide-eyed one, his son is Rāvaṇa, who makes his enemies cry out in terror. You should become the wife of that king of rākṣasas (rākṣasendra). O beautiful-limbed one, why do you not accept my words?
ततो हरिजटा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
विवृत्य नयने कोपान्मार्जारसदृशेक्षणा ॥९॥
9. tato harijaṭā nāma rākṣasī vākyamabravīt ,
vivṛtya nayane kopānmārjārasadṛśekṣaṇā.
9. tataḥ harijaṭā nāma rākṣasī vākyam abravīt
vivṛtya nayane kopāt mārjārasadṛśekṣaṇā
9. Then, a demoness (rākṣasī) named Harijaṭā, whose eyes resembled those of a cat, spoke these words, opening her eyes wide in anger.
येन देवास्त्रयस्त्रिंशद्देवराजश्च निर्जितः ।
तस्य त्वं राक्षसेन्द्रस्य भार्या भवितुमर्हसि ॥१०॥
10. yena devāstrayastriṃśaddevarājaśca nirjitaḥ ,
tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitumarhasi.
10. yena devāḥ trayastriṃśat devarājaḥ ca nirjitaḥ
tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitum arhasi
10. You should become the wife of that king of rākṣasas (rākṣasendra), by whom the thirty-three gods and the king of gods were conquered.
वीर्योत्सिक्तस्य शूरस्य संग्रामेष्वनिवर्तिनः ।
बलिनो वीर्ययुक्तस्या भार्यात्वं किं न लप्स्यसे ॥११॥
11. vīryotsiktasya śūrasya saṃgrāmeṣvanivartinaḥ ,
balino vīryayuktasyā bhāryātvaṃ kiṃ na lapsyase.
11. vīryotsiktasya śūrasya saṃgrāmeṣu anivartinaḥ
balinaḥ vīryayuktasya bhāryātvam kim na lapsyase
11. kim na lapsyase bhāryātvam vīryotsiktasya śūrasya
saṃgrāmeṣu anivartinaḥ balinaḥ vīryayuktasya
11. Why would you not attain the status of a wife to a hero, overflowing with valor, who never retreats in battles, and who is mighty and endowed with strength?
प्रियां बहुमतां भार्यां त्यक्त्वा राजा महाबलः ।
सर्वासां च महाभागां त्वामुपैष्यति रावणः ॥१२॥
12. priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ tyaktvā rājā mahābalaḥ ,
sarvāsāṃ ca mahābhāgāṃ tvāmupaiṣyati rāvaṇaḥ.
12. priyām bahumatām bhāryām tyaktvā rājā mahābalaḥ
sarvāsām ca mahābhāgām tvām upaiṣyati rāvaṇaḥ
12. mahābalaḥ rājā rāvaṇaḥ priyām bahumatām bhāryām
tyaktvā ca sarvāsām mahābhāgām tvām upaiṣyati
12. King Rāvaṇa, mighty and powerful, will abandon his dear and highly esteemed wife, and will come to you, who are the most fortunate among all women.
समृद्धं स्त्रीसहस्रेण नानारत्नोपशोभितम् ।
अन्तःपुरं समुत्सृज्य त्वामुपैष्यति रावणः ॥१३॥
13. samṛddhaṃ strīsahasreṇa nānāratnopaśobhitam ,
antaḥpuraṃ samutsṛjya tvāmupaiṣyati rāvaṇaḥ.
13. samṛddham strīsahastreṇa nānāratna-upaśobhitam
antaḥpuram samutsṛjya tvām upaiṣyati rāvaṇaḥ
13. rāvaṇaḥ strīsahastreṇa samṛddham nānāratnopraśobhitam
antaḥpuram samutsṛjya tvām upaiṣyati
13. Abandoning his opulent inner palace (antaḥpura), which is rich with a thousand women and adorned with various gems, Rāvaṇa will come to you.
असकृद्देवता युद्धे नागगन्धर्वदानवाः ।
निर्जिताः समरे येन स ते पार्श्वमुपागतः ॥१४॥
14. asakṛddevatā yuddhe nāgagandharvadānavāḥ ,
nirjitāḥ samare yena sa te pārśvamupāgataḥ.
14. asakṛt devatā yuddhe nāgagandharvadānavāḥ
nirjitāḥ samare yena sa te pārśvam upāgataḥ
14. yena asakṛt devatā nāgagandharvadānavāḥ
yuddhe samare nirjitāḥ sa te pārśvam upāgataḥ
14. By whom gods, Nāgas, Gandharvas, and Dānavas were repeatedly conquered in battle - he has now come to your side.
तस्य सर्वसमृद्धस्या रावणस्य महात्मनः ।
किमर्थं राक्षसेन्द्रस्य भार्यात्वं नेच्छसे ऽधमे ॥१५॥
15. tasya sarvasamṛddhasyā rāvaṇasya mahātmanaḥ ,
kimarthaṃ rākṣasendrasya bhāryātvaṃ necchase'dhame.
15. tasya sarvasamṛddhasya rāvaṇasya mahātmanaḥ
kimartham rākṣasendrasya bhāryātvam na icchase adhame
15. adhame kimartham tasya sarvasamṛddhasya mahātmanaḥ
rāvaṇasya rākṣasendrasya bhāryātvam na icchase
15. O base woman, why do you not wish to be the wife of that completely prosperous Rāvaṇa, the great-souled lord of the rākṣasas?
यस्य सूर्यो न तपति भीतो यस्य च मारुतः ।
न वाति स्मायतापाङ्गे किं त्वं तस्य न तिष्ठसि ॥१६॥
16. yasya sūryo na tapati bhīto yasya ca mārutaḥ ,
na vāti smāyatāpāṅge kiṃ tvaṃ tasya na tiṣṭhasi.
16. yasya sūryaḥ na tapati bhītaḥ yasya ca marutaḥ na
vāti sma āyatāpāṅge kim tvam tasya na tiṣṭhasi
16. āyatāpāṅge kim tvam tasya na tiṣṭhasi yasya sūryaḥ
bhītaḥ na tapati ca yasya marutaḥ na sma vāti
16. O woman with long, beautiful eyes, why do you not stay with him, before whom the sun, out of fear, does not shine fiercely, and the wind, also afraid, does not even blow?
पुष्पवृष्टिं च तरवो मुमुचुर्यस्य वै भयात् ।
शैलाश्च सुभ्रु पानीयं जलदाश्च यदेच्छति ॥१७॥
17. puṣpavṛṣṭiṃ ca taravo mumucuryasya vai bhayāt ,
śailāśca subhru pānīyaṃ jaladāśca yadecchati.
17. puṣpavṛṣṭim ca taravaḥ mumucuḥ yasya vai bhayāt
śailāḥ ca subhru pānīyam jaladāḥ ca yat icchati
17. subhru vai yasya bhayāt taravaḥ ca puṣpavṛṣṭim mumucuḥ
ca śailāḥ ca jaladāḥ yat icchati pānīyam (mumucuḥ)
17. O woman with beautiful eyebrows, indeed, out of fear of him, trees released showers of flowers, and mountains as well as clouds yielded water whenever he desired it.
तस्य नैरृतराजस्य राजराजस्य भामिनि ।
किं त्वं न कुरुषे बुद्धिं भार्यार्थे रावणस्य हि ॥१८॥
18. tasya nairṛtarājasya rājarājasya bhāmini ,
kiṃ tvaṃ na kuruṣe buddhiṃ bhāryārthe rāvaṇasya hi.
18. tasya nairṛtarājasya rājarājasya bhāmini kim
tvam na kuruṣe buddhim bhāryārthe rāvaṇasya hi
18. bhāmini kim tvam tasya nairṛtarājasya rājarājasya
rāvaṇasya bhāryārthe buddhim na hi kuruṣe
18. O passionate woman, why do you not fix your mind on becoming the wife of that Rāvaṇa, who is the king of the rākṣasas and indeed the king of kings?
साधु ते तत्त्वतो देवि कथितं साधु भामिनि ।
गृहाण सुस्मिते वाक्यमन्यथा न भविष्यसि ॥१९॥
19. sādhu te tattvato devi kathitaṃ sādhu bhāmini ,
gṛhāṇa susmite vākyamanyathā na bhaviṣyasi.
19. sādhu te tattvataḥ devi kathitam sādhu bhāmini
gṛhāṇa susmite vākyam anyathā na bhaviṣyasi
19. devi bhāmini susmite te tattvataḥ sādhu kathitam
sādhu vākyam gṛhāṇa anyathā na bhaviṣyasi
19. O goddess (devī), truly, it has been properly told to you, O beautiful lady (bhāminī). Accept this statement, O woman with a beautiful smile, otherwise you will not survive.