वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-6, chapter-57
एवं विलपमानस्य रावणस्य दुरात्मनः ।
श्रुत्वा शोकाभितप्तस्य त्रिशिरा वाक्यमब्रवीत् ॥१॥
श्रुत्वा शोकाभितप्तस्य त्रिशिरा वाक्यमब्रवीत् ॥१॥
1. evaṃ vilapamānasya rāvaṇasya durātmanaḥ ,
śrutvā śokābhitaptasya triśirā vākyamabravīt.
śrutvā śokābhitaptasya triśirā vākyamabravīt.
1.
evam vilapamānasya rāvaṇasya durātmanaḥ śrutvā
śoka abhitaptasya triśirāḥ vākyam abravīt
śoka abhitaptasya triśirāḥ vākyam abravīt
1.
evam vilapamānasya śoka abhitaptasya durātmanaḥ
rāvaṇasya śrutvā triśirāḥ vākyam abravīt
rāvaṇasya śrutvā triśirāḥ vākyam abravīt
1.
Having heard Rāvaṇa, the wicked-minded, lamenting in this manner and consumed by grief, Triśiras spoke these words.
एवमेव महावीर्यो हतो नस्तात मध्यमः ।
न तु सत्पुरुषा राजन् विलपन्ति यथा भवान् ॥२॥
न तु सत्पुरुषा राजन् विलपन्ति यथा भवान् ॥२॥
2. evameva mahāvīryo hato nastāta madhyamaḥ ,
na tu satpuruṣā rājan vilapanti yathā bhavān.
na tu satpuruṣā rājan vilapanti yathā bhavān.
2.
evam eva mahāvīryaḥ hataḥ naḥ tāta madhyamaḥ
na tu satpuruṣāḥ rājan vilapanti yathā bhavān
na tu satpuruṣāḥ rājan vilapanti yathā bhavān
2.
tāta evam eva naḥ mahāvīryaḥ madhyamaḥ hataḥ
na tu rājan satpuruṣāḥ yathā bhavān vilapanti
na tu rājan satpuruṣāḥ yathā bhavān vilapanti
2.
Our middle (brother), the great hero, has indeed been killed in this very manner, my father. But noble persons, O king, do not lament as you do.
नूनं त्रिभुवणस्यापि पर्याप्तस्त्वमसि प्रभो ।
स कस्मात् प्राकृत इव शोकस्यात्मानमीदृशम् ॥३॥
स कस्मात् प्राकृत इव शोकस्यात्मानमीदृशम् ॥३॥
3. nūnaṃ tribhuvaṇasyāpi paryāptastvamasi prabho ,
sa kasmāt prākṛta iva śokasyātmānamīdṛśam.
sa kasmāt prākṛta iva śokasyātmānamīdṛśam.
3.
nūnam tribhuvaṇasya api paryāptaḥ tvam asi prabho
saḥ kasmāt prākṛtaḥ iva śokasya ātmānam īdṛśam
saḥ kasmāt prākṛtaḥ iva śokasya ātmānam īdṛśam
3.
prabho nūnam tvam tribhuvaṇasya api paryāptaḥ asi saḥ
kasmāt prākṛtaḥ iva īdṛśam ātmānam śokasya (karoṣi)
kasmāt prākṛtaḥ iva īdṛśam ātmānam śokasya (karoṣi)
3.
Indeed, O Lord, you are capable enough for even the three worlds. Why then do you allow yourself to be afflicted by such sorrow, behaving like an ordinary person?
ब्रह्मदत्तास्ति ते शक्तिः कवचः सायको धनुः ।
सहस्रखरसंयुक्तो रथो मेघसमस्वनः ॥४॥
सहस्रखरसंयुक्तो रथो मेघसमस्वनः ॥४॥
4. brahmadattāsti te śaktiḥ kavacaḥ sāyako dhanuḥ ,
sahasrakharasaṃyukto ratho meghasamasvanaḥ.
sahasrakharasaṃyukto ratho meghasamasvanaḥ.
4.
brahmadattā asti te śaktiḥ kavacaḥ sāyakaḥ dhanuḥ
sahasrakharasaṃyuktaḥ rathaḥ meghasamasvanaḥ
sahasrakharasaṃyuktaḥ rathaḥ meghasamasvanaḥ
4.
te brahmadattā śaktiḥ asti kavacaḥ sāyakaḥ dhanuḥ (ca asti).
(te) sahasrakharasaṃyuktaḥ meghasamasvanaḥ rathaḥ (ca asti).
(te) sahasrakharasaṃyuktaḥ meghasamasvanaḥ rathaḥ (ca asti).
4.
You possess the power (śakti) bestowed by Brahma, as well as armor, arrows, and a bow. Your chariot is yoked with a thousand mules and rumbles like a cloud.
त्वयासकृद्विशस्त्रेण विशस्ता देवदानवाः ।
स सर्वायुधसंपन्नो राघवं शास्तुमर्हसि ॥५॥
स सर्वायुधसंपन्नो राघवं शास्तुमर्हसि ॥५॥
5. tvayāsakṛdviśastreṇa viśastā devadānavāḥ ,
sa sarvāyudhasaṃpanno rāghavaṃ śāstumarhasi.
sa sarvāyudhasaṃpanno rāghavaṃ śāstumarhasi.
5.
tvayā asakṛt viśastreṇa viśastāḥ devadānavāḥ
saḥ sarvāyudhasampannaḥ rāghavam śāstum arhasi
saḥ sarvāyudhasampannaḥ rāghavam śāstum arhasi
5.
tvayā asakṛt viśastreṇa (api) devadānavāḥ viśastāḥ.
saḥ sarvāyudhasampannaḥ (san) rāghavam śāstum arhasi.
saḥ sarvāyudhasampannaḥ (san) rāghavam śāstum arhasi.
5.
You have frequently slain gods and demons even when you were unarmed. Therefore, fully equipped with all weapons, you ought to chastise Raghava (Rama).
कामं तिष्ठ महाराजनिर्गमिष्याम्यहं रणम् ।
उद्धरिष्यामि ते शत्रून् गरुडः पन्नगानिह ॥६॥
उद्धरिष्यामि ते शत्रून् गरुडः पन्नगानिह ॥६॥
6. kāmaṃ tiṣṭha mahārājanirgamiṣyāmyahaṃ raṇam ,
uddhariṣyāmi te śatrūn garuḍaḥ pannagāniha.
uddhariṣyāmi te śatrūn garuḍaḥ pannagāniha.
6.
kāmam tiṣṭha mahārāja nirgamiṣyāmi aham raṇam
uddhariṣyāmi te śatrūn garuḍaḥ pannagān iha
uddhariṣyāmi te śatrūn garuḍaḥ pannagān iha
6.
mahārāja kāmam tiṣṭha.
aham raṇam nirgamiṣyāmi.
iha garuḍaḥ pannagān (iva) te śatrūn uddhariṣyāmi.
aham raṇam nirgamiṣyāmi.
iha garuḍaḥ pannagān (iva) te śatrūn uddhariṣyāmi.
6.
Indeed, O great king, you may remain; I will go forth to battle. I will eradicate your enemies, just as Garuda (destroys) serpents here.
शम्बरो देवराजेन नरको विष्णुना यथा ।
तथाद्य शयिता रामो मया युधि निपातितः ॥७॥
तथाद्य शयिता रामो मया युधि निपातितः ॥७॥
7. śambaro devarājena narako viṣṇunā yathā ,
tathādya śayitā rāmo mayā yudhi nipātitaḥ.
tathādya śayitā rāmo mayā yudhi nipātitaḥ.
7.
śambaraḥ devarājena narakaḥ viṣṇunā yathā
tathā adya śayitā rāmaḥ mayā yudhi nipātitaḥ
tathā adya śayitā rāmaḥ mayā yudhi nipātitaḥ
7.
Just as Śambara was slain by the king of the gods (Indra), and Naraka by Viṣṇu, so too will Rāma lie fallen today, struck down by me in battle.
श्रुत्वा त्रिशिरसो वाक्यं रावणो राक्षसाधिपः ।
पुनर्जातमिवात्मानं मन्यते कालचोदितः ॥८॥
पुनर्जातमिवात्मानं मन्यते कालचोदितः ॥८॥
8. śrutvā triśiraso vākyaṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ ,
punarjātamivātmānaṃ manyate kālacoditaḥ.
punarjātamivātmānaṃ manyate kālacoditaḥ.
8.
śrutvā triśirasaḥ vākyam rāvaṇaḥ rākṣasādhipaḥ
punar jātam iva ātmānam manyate kālacoditaḥ
punar jātam iva ātmānam manyate kālacoditaḥ
8.
After hearing Triśiras's words, Rāvaṇa, the king of the rākṣasas, driven by fate, felt as if he were reborn in his very being (ātman).
श्रुत्वा त्रिशिरसो वाक्यं देवान्तकनरान्तकौ ।
अतिकायश्च तेजस्वी बभूवुर्युद्धहर्षिताः ॥९॥
अतिकायश्च तेजस्वी बभूवुर्युद्धहर्षिताः ॥९॥
9. śrutvā triśiraso vākyaṃ devāntakanarāntakau ,
atikāyaśca tejasvī babhūvuryuddhaharṣitāḥ.
atikāyaśca tejasvī babhūvuryuddhaharṣitāḥ.
9.
śrutvā triśirasaḥ vākyam devāntaka narāntakau
atikāyaḥ ca tejasvī babhūvuḥ yuddha harṣitāḥ
atikāyaḥ ca tejasvī babhūvuḥ yuddha harṣitāḥ
9.
Hearing Triśiras's speech, Devāntaka, Narāntaka, and the radiant Atikāya became delighted and eager for battle.
ततो ऽहमहमित्येवं गर्जन्तो नैरृतर्षभाः ।
रावणस्य सुता वीराः शक्रतुल्यपराक्रमाः ॥१०॥
रावणस्य सुता वीराः शक्रतुल्यपराक्रमाः ॥१०॥
10. tato'hamahamityevaṃ garjanto nairṛtarṣabhāḥ ,
rāvaṇasya sutā vīrāḥ śakratulyaparākramāḥ.
rāvaṇasya sutā vīrāḥ śakratulyaparākramāḥ.
10.
tataḥ aham aham iti evam garjantaḥ nairṛtarṣabhāḥ
rāvaṇasya sutāḥ vīrāḥ śakratulyaparākramāḥ
rāvaṇasya sutāḥ vīrāḥ śakratulyaparākramāḥ
10.
Then, roaring, 'I (will go)! I (will go)!', Rāvaṇa's heroic sons, the foremost among the rākṣasas, whose valor was equal to Indra's, surged forth.
अन्तरिक्षचराः सर्वे सर्वे माया विशारदाः ।
सर्वे त्रिदशदर्पघ्नाः सर्वे च रणदुर्मदाः ॥११॥
सर्वे त्रिदशदर्पघ्नाः सर्वे च रणदुर्मदाः ॥११॥
11. antarikṣacarāḥ sarve sarve māyā viśāradāḥ ,
sarve tridaśadarpaghnāḥ sarve ca raṇadurmadāḥ.
sarve tridaśadarpaghnāḥ sarve ca raṇadurmadāḥ.
11.
antarikṣacarāḥ sarve sarve māyā viśāradāḥ
sarve tridaśadarpaghnāḥ sarve ca raṇadurmadāḥ
sarve tridaśadarpaghnāḥ sarve ca raṇadurmadāḥ
11.
sarve antarikṣacarāḥ sarve māyā viśāradāḥ
sarve tridaśadarpaghnāḥ ca sarve raṇadurmadāḥ
sarve tridaśadarpaghnāḥ ca sarve raṇadurmadāḥ
11.
All of them were sky-dwellers, all were experts in illusion (māyā). All were destroyers of the pride of the gods, and all were irresistible in battle.
सर्वे ऽस्त्रबलसंपन्नाः सर्वे विस्तीर्ण कीर्तयः ।
सर्वे समरमासाद्य न श्रूयन्ते स्म निर्जिताः ॥१२॥
सर्वे समरमासाद्य न श्रूयन्ते स्म निर्जिताः ॥१२॥
12. sarve'strabalasaṃpannāḥ sarve vistīrṇa kīrtayaḥ ,
sarve samaramāsādya na śrūyante sma nirjitāḥ.
sarve samaramāsādya na śrūyante sma nirjitāḥ.
12.
sarve astrabalasaṃpannāḥ sarve vistīrṇakīrtayaḥ
sarve samaram āsādya na śrūyante sma nirjitāḥ
sarve samaram āsādya na śrūyante sma nirjitāḥ
12.
sarve astrabalasaṃpannāḥ sarve vistīrṇakīrtayaḥ
sarve samaram āsādya nirjitāḥ na śrūyante sma
sarve samaram āsādya nirjitāḥ na śrūyante sma
12.
All were endowed with powerful weapons, and all had widespread fame. None of them, upon entering battle, were ever heard to have been defeated.
सर्वे ऽस्त्रविदुषो वीराः सर्वे युद्धविशारदाः ।
सर्वे प्रवरजिज्ञानाः सर्वे लब्धवरास्तथा ॥१३॥
सर्वे प्रवरजिज्ञानाः सर्वे लब्धवरास्तथा ॥१३॥
13. sarve'straviduṣo vīrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ ,
sarve pravarajijñānāḥ sarve labdhavarāstathā.
sarve pravarajijñānāḥ sarve labdhavarāstathā.
13.
sarve astraviduṣaḥ vīrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ
sarve pravarajijñānāḥ sarve labdhavarāḥ tathā
sarve pravarajijñānāḥ sarve labdhavarāḥ tathā
13.
sarve astraviduṣaḥ vīrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ
sarve pravarajijñānāḥ tathā sarve labdhavarāḥ
sarve pravarajijñānāḥ tathā sarve labdhavarāḥ
13.
All were heroes skilled in weapons, and all were experts in warfare. All possessed excellent knowledge, and similarly, all had obtained boons.
स तैस्तथा भास्करतुल्यवर्चसैः सुतैर्वृतः शत्रुबलप्रमर्दनैः ।
रराज राजा मघवान्यथामरैर्वृतो महादानवदर्पनाशनैः ॥१४॥
रराज राजा मघवान्यथामरैर्वृतो महादानवदर्पनाशनैः ॥१४॥
14. sa taistathā bhāskaratulyavarcasaiḥ sutairvṛtaḥ śatrubalapramardanaiḥ ,
rarāja rājā maghavānyathāmarairvṛto mahādānavadarpanāśanaiḥ.
rarāja rājā maghavānyathāmarairvṛto mahādānavadarpanāśanaiḥ.
14.
saḥ taiḥ tathā bhāskaratulyavarcasaiḥ
sutaiḥ vṛtaḥ śatrubalapramardanaiḥ
rarāja rājā maghavān yathā
amaraiḥ vṛtaḥ mahādānavadarpanaśanaiḥ
sutaiḥ vṛtaḥ śatrubalapramardanaiḥ
rarāja rājā maghavān yathā
amaraiḥ vṛtaḥ mahādānavadarpanaśanaiḥ
14.
saḥ rājā taiḥ bhāskaratulyavarcasaiḥ
śatrubalapramardanaiḥ sutaiḥ
vṛtaḥ tathā rarāja yathā maghavān
mahādānavadarpanaśanaiḥ amaraiḥ vṛtaḥ
śatrubalapramardanaiḥ sutaiḥ
vṛtaḥ tathā rarāja yathā maghavān
mahādānavadarpanaśanaiḥ amaraiḥ vṛtaḥ
14.
The king, thus surrounded by those sons whose radiance was like the sun's and who crushed enemy forces, shone splendidly, just as Indra (Maghavan) is surrounded by gods who destroy the pride of the great Dānavas (demons).
स पुत्रान् संपरिष्वज्य भूषयित्वा च भूषणैः ।
आशीर्भिश्च प्रशस्ताभिः प्रेषयामास संयुगे ॥१५॥
आशीर्भिश्च प्रशस्ताभिः प्रेषयामास संयुगे ॥१५॥
15. sa putrān saṃpariṣvajya bhūṣayitvā ca bhūṣaṇaiḥ ,
āśīrbhiśca praśastābhiḥ preṣayāmāsa saṃyuge.
āśīrbhiśca praśastābhiḥ preṣayāmāsa saṃyuge.
15.
sa putrān saṃpariṣvajya bhūṣayitvā ca bhūṣaṇaiḥ
āśīrbhiḥ ca praśastābhiḥ preṣayāmāsa saṃyuge
āśīrbhiḥ ca praśastābhiḥ preṣayāmāsa saṃyuge
15.
sa putrān saṃpariṣvajya bhūṣaṇaiḥ ca praśastābhiḥ
āśīrbhiḥ ca bhūṣayitvā saṃyuge preṣayāmāsa
āśīrbhiḥ ca bhūṣayitvā saṃyuge preṣayāmāsa
15.
He embraced his sons, adorned them with ornaments, and with excellent blessings, he sent them forth into the battlefield.
महोदरमहापार्श्वौ भ्रातरौ चापि रावणः ।
रक्षणार्थं कुमाराणां प्रेषयामास संयुगे ॥१६॥
रक्षणार्थं कुमाराणां प्रेषयामास संयुगे ॥१६॥
16. mahodaramahāpārśvau bhrātarau cāpi rāvaṇaḥ ,
rakṣaṇārthaṃ kumārāṇāṃ preṣayāmāsa saṃyuge.
rakṣaṇārthaṃ kumārāṇāṃ preṣayāmāsa saṃyuge.
16.
mahodaramahāpārśvau bhrātarau ca api rāvaṇaḥ
rakṣaṇārtham kumārāṇām preṣayāmāsa saṃyuge
rakṣaṇārtham kumārāṇām preṣayāmāsa saṃyuge
16.
rāvaṇaḥ api bhrātarau mahodaramahāpārśvau
kumārāṇām rakṣaṇārtham saṃyuge preṣayāmāsa
kumārāṇām rakṣaṇārtham saṃyuge preṣayāmāsa
16.
And Rāvaṇa also sent his two brothers, Mahodara and Mahāpārśva, to the battlefield for the protection of the princes.
ते ऽभिवाद्य महात्मानं रावणं रिपुरावणम् ।
कृत्वा प्रदक्षिणं चैव महाकायाः प्रतस्थिरे ॥१७॥
कृत्वा प्रदक्षिणं चैव महाकायाः प्रतस्थिरे ॥१७॥
17. te'bhivādya mahātmānaṃ rāvaṇaṃ ripurāvaṇam ,
kṛtvā pradakṣiṇaṃ caiva mahākāyāḥ pratasthire.
kṛtvā pradakṣiṇaṃ caiva mahākāyāḥ pratasthire.
17.
te abhivādya mahātmānam rāvaṇam ripurāvaṇam
kṛtvā pradakṣiṇam ca eva mahākāyāḥ pratastire
kṛtvā pradakṣiṇam ca eva mahākāyāḥ pratastire
17.
mahākāyāḥ te mahātmānam ripurāvaṇam rāvaṇam
abhivādya ca eva pradakṣiṇam kṛtvā pratastire
abhivādya ca eva pradakṣiṇam kṛtvā pratastire
17.
Having saluted the great-souled Rāvaṇa, the tormentor of his foes, and having also circumambulated him, those mighty-bodied warriors then departed.
सर्वौषधीभिर्गन्धैश्च समालभ्य महाबलाः ।
निर्जग्मुर्नैरृतश्रेष्ठाः षडेते युद्धकाङ्क्षिणः ॥१८॥
निर्जग्मुर्नैरृतश्रेष्ठाः षडेते युद्धकाङ्क्षिणः ॥१८॥
18. sarvauṣadhībhirgandhaiśca samālabhya mahābalāḥ ,
nirjagmurnairṛtaśreṣṭhāḥ ṣaḍete yuddhakāṅkṣiṇaḥ.
nirjagmurnairṛtaśreṣṭhāḥ ṣaḍete yuddhakāṅkṣiṇaḥ.
18.
sarvauṣadhībhiḥ gandhaiḥ ca samālabhya mahābalāḥ
nirjagmuḥ nairṛtaśreṣṭhāḥ ṣaṭ ete yuddhakāṅkṣiṇaḥ
nirjagmuḥ nairṛtaśreṣṭhāḥ ṣaṭ ete yuddhakāṅkṣiṇaḥ
18.
ete ṣaṭ mahābalāḥ yuddhakāṅkṣiṇaḥ nairṛtaśreṣṭhāḥ
sarvauṣadhībhiḥ ca gandhaiḥ samālabhya nirjagmuḥ
sarvauṣadhībhiḥ ca gandhaiḥ samālabhya nirjagmuḥ
18.
Having anointed themselves with all sorts of medicinal herbs and fragrances, these six mighty warriors, the foremost among the rākṣasas and eager for battle, departed.
ततः सुदर्शनं नाम नीलजीमूतसंनिभम् ।
ऐरावतकुले जातमारुरोह महोदरः ॥१९॥
ऐरावतकुले जातमारुरोह महोदरः ॥१९॥
19. tataḥ sudarśanaṃ nāma nīlajīmūtasaṃnibham ,
airāvatakule jātamāruroha mahodaraḥ.
airāvatakule jātamāruroha mahodaraḥ.
19.
tataḥ sudarśanam nāma nīlajīmūtasaṃnibham
airāvatakule jātam ārūroha mahodaraḥ
airāvatakule jātam ārūroha mahodaraḥ
19.
mahodaraḥ tataḥ nīlajīmūtasaṃnibham
airāvatakule jātam sudarśanam nāma ārūroha
airāvatakule jātam sudarśanam nāma ārūroha
19.
Then Mahodara mounted (an elephant) named Sudarshana, which resembled a dark cloud and was born in the lineage of Airāvata.
सर्वायुधसमायुक्तं तूणीभिश्च स्वलंकृतम् ।
रराज गजमास्थाय सवितेवास्तमूर्धनि ॥२०॥
रराज गजमास्थाय सवितेवास्तमूर्धनि ॥२०॥
20. sarvāyudhasamāyuktaṃ tūṇībhiśca svalaṃkṛtam ,
rarāja gajamāsthāya savitevāstamūrdhani.
rarāja gajamāsthāya savitevāstamūrdhani.
20.
sarvāyudhasamāyuktam tūṇībhiḥ ca svalaṅkṛtam
rarāja gajam āsthāya savitā iva astamūrdhani
rarāja gajam āsthāya savitā iva astamūrdhani
20.
gajam āsthāya sarvāyudhasamāyuktam tūṇībhiḥ ca
svalaṅkṛtam (saḥ) astamūrdhani savitā iva rarāja
svalaṅkṛtam (saḥ) astamūrdhani savitā iva rarāja
20.
Having mounted the elephant, which was equipped with all weapons and well-adorned with quivers, he shone like the sun on the summit of the setting mountain.
हयोत्तमसमायुक्तं सर्वायुधसमाकुलम् ।
आरुरोह रथश्रेष्ठं त्रिशिरा रावणात्मजः ॥२१॥
आरुरोह रथश्रेष्ठं त्रिशिरा रावणात्मजः ॥२१॥
21. hayottamasamāyuktaṃ sarvāyudhasamākulam ,
āruroha rathaśreṣṭhaṃ triśirā rāvaṇātmajaḥ.
āruroha rathaśreṣṭhaṃ triśirā rāvaṇātmajaḥ.
21.
hayottamasamāyuktam sarvāyudhasamākulam
ārūroha rathasreṣṭham triśirā rāvaṇātmajaḥ
ārūroha rathasreṣṭham triśirā rāvaṇātmajaḥ
21.
rāvaṇātmajaḥ triśirā hayottamasamāyuktam
sarvāyudhasamākulam rathasreṣṭham ārūroha
sarvāyudhasamākulam rathasreṣṭham ārūroha
21.
Trishira, the son of Rāvaṇa, mounted the excellent chariot, which was yoked with magnificent horses and laden with all weapons.
त्रिशिरा रथमास्थाय विरराज धनुर्धरः ।
सविद्युदुल्कः सज्वालः सेन्द्रचाप इवाम्बुदः ॥२२॥
सविद्युदुल्कः सज्वालः सेन्द्रचाप इवाम्बुदः ॥२२॥
22. triśirā rathamāsthāya virarāja dhanurdharaḥ ,
savidyudulkaḥ sajvālaḥ sendracāpa ivāmbudaḥ.
savidyudulkaḥ sajvālaḥ sendracāpa ivāmbudaḥ.
22.
triśirā ratham āsthāya virarāja dhanurdharaḥ
savidyudulkaḥ sajjvālaḥ sendracāpaḥ iva ambudaḥ
savidyudulkaḥ sajjvālaḥ sendracāpaḥ iva ambudaḥ
22.
triśirā dhanurdharaḥ ratham āsthāya savidyudulkaḥ
sajjvālaḥ sendracāpaḥ ambudaḥ iva virarāja
sajjvālaḥ sendracāpaḥ ambudaḥ iva virarāja
22.
Having mounted the chariot, Trishira, the archer, shone brilliantly like a rain cloud accompanied by lightning, flaming streaks, and a rainbow.
त्रिभिः किरीटैस्त्रिशिराः शुशुभे स रथोत्तमे ।
हिमवानिव शैलेन्द्रस्त्रिभिः काञ्चनपर्वतैः ॥२३॥
हिमवानिव शैलेन्द्रस्त्रिभिः काञ्चनपर्वतैः ॥२३॥
23. tribhiḥ kirīṭaistriśirāḥ śuśubhe sa rathottame ,
himavāniva śailendrastribhiḥ kāñcanaparvataiḥ.
himavāniva śailendrastribhiḥ kāñcanaparvataiḥ.
23.
tribhiḥ kirīṭaiḥ triśirāḥ śuśubhe saḥ rathottame
himavān iva śailendraḥ tribhiḥ kāñcanaparvataiḥ
himavān iva śailendraḥ tribhiḥ kāñcanaparvataiḥ
23.
saḥ rathottame tribhiḥ kirīṭaiḥ triśirāḥ śuśubhe,
himavān śailendraḥ tribhiḥ kāñcanaparvataiḥ iva.
himavān śailendraḥ tribhiḥ kāñcanaparvataiḥ iva.
23.
He shone on the excellent chariot, appearing as if three-headed with three crowns, just like the lord of mountains, Himālaya, with three golden peaks.
अतिकायो ऽपि तेजस्वी राक्षसेन्द्रसुतस्तदा ।
आरुरोह रथश्रेष्ठं श्रेष्ठः सर्वधनुष्मताम् ॥२४॥
आरुरोह रथश्रेष्ठं श्रेष्ठः सर्वधनुष्मताम् ॥२४॥
24. atikāyo'pi tejasvī rākṣasendrasutastadā ,
āruroha rathaśreṣṭhaṃ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām.
āruroha rathaśreṣṭhaṃ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām.
24.
atikāyaḥ api tejasvī rākṣasendra-sutaḥ tadā
ārurūhe ratha-śreṣṭham śreṣṭhaḥ sarva-dhanuṣmatām
ārurūhe ratha-śreṣṭham śreṣṭhaḥ sarva-dhanuṣmatām
24.
tadā atikāyaḥ api tejasvī rākṣasendra-sutaḥ,
sarva-dhanuṣmatām śreṣṭhaḥ,
ratha-śreṣṭham ārurūhe.
sarva-dhanuṣmatām śreṣṭhaḥ,
ratha-śreṣṭham ārurūhe.
24.
Then, the brilliant Atikaya, son of the lord of "rākṣasas", and the foremost among all archers, ascended the finest chariot.
सुचक्राक्षं सुसंयुक्तं सानुकर्षं सकूबरम् ।
तूणीबाणासनैर्दीप्तं प्रासासि परिघाकुलम् ॥२५॥
तूणीबाणासनैर्दीप्तं प्रासासि परिघाकुलम् ॥२५॥
25. sucakrākṣaṃ susaṃyuktaṃ sānukarṣaṃ sakūbaram ,
tūṇībāṇāsanairdīptaṃ prāsāsi parighākulam.
tūṇībāṇāsanairdīptaṃ prāsāsi parighākulam.
25.
su-cakrākṣam su-saṃyuktam sānukarṣam sa-kūbaram
tūṇī-bāṇāsanaiḥ dīptam prāsāsi-parighākulam
tūṇī-bāṇāsanaiḥ dīptam prāsāsi-parighākulam
25.
[sa ratha-śreṣṭham ca abravīt] su-cakrākṣam,
su-saṃyuktam,
sānukarṣam,
sa-kūbaram,
tūṇī-bāṇāsanaiḥ dīptam,
prāsāsi-parighā-ākulam ca.
su-saṃyuktam,
sānukarṣam,
sa-kūbaram,
tūṇī-bāṇāsanaiḥ dīptam,
prāsāsi-parighā-ākulam ca.
25.
(He ascended a chariot) that was well-wheeled and well-axled, perfectly fitted, with a draught-pole and equipped with a yoke; shining with quivers and bows, and crowded with spears, swords, and iron bars.
स काञ्चनविचित्रेण किरीटेन विराजता ।
भूषणैश्च बभौ मेरुः प्रभाभिरिव भास्वरः ॥२६॥
भूषणैश्च बभौ मेरुः प्रभाभिरिव भास्वरः ॥२६॥
26. sa kāñcanavicitreṇa kirīṭena virājatā ,
bhūṣaṇaiśca babhau meruḥ prabhābhiriva bhāsvaraḥ.
bhūṣaṇaiśca babhau meruḥ prabhābhiriva bhāsvaraḥ.
26.
saḥ kāñcana-vicitreṇa kirīṭena virājatā bhūṣaṇaiḥ
ca babhau meruḥ prabhābhiḥ iva bhāsvaraḥ
ca babhau meruḥ prabhābhiḥ iva bhāsvaraḥ
26.
saḥ kāñcana-vicitreṇa virājatā kirīṭena ca bhūṣaṇaiḥ babhau,
prabhābhiḥ bhāsvaraḥ meruḥ iva.
prabhābhiḥ bhāsvaraḥ meruḥ iva.
26.
He shone with a crown variegated with gold and with (other) ornaments, appearing brilliant, just like Mount Meru radiant with its splendors.
स रराज रथे तस्मिन् राजसूनुर्महाबलः ।
वृतो नैरृतशार्दूलैर्वज्रपाणिरिवामरैः ॥२७॥
वृतो नैरृतशार्दूलैर्वज्रपाणिरिवामरैः ॥२७॥
27. sa rarāja rathe tasmin rājasūnurmahābalaḥ ,
vṛto nairṛtaśārdūlairvajrapāṇirivāmaraiḥ.
vṛto nairṛtaśārdūlairvajrapāṇirivāmaraiḥ.
27.
sa rarāja rathe tasmin rājasūnuḥ mahābalaḥ
vṛtaḥ nairṛtaśārdūlaiḥ vajrapāṇiḥ iva amaraiḥ
vṛtaḥ nairṛtaśārdūlaiḥ vajrapāṇiḥ iva amaraiḥ
27.
tasmin rathe mahābalaḥ rājasūnuḥ nairṛtaśārdūlaiḥ
vṛtaḥ sa vajrapāṇiḥ amaraiḥ iva rarāja
vṛtaḥ sa vajrapāṇiḥ amaraiḥ iva rarāja
27.
That mighty prince shone in his chariot, surrounded by the foremost of the rākṣasas, just as Indra, the wielder of the thunderbolt, is surrounded by the gods.
हयमुच्चैःश्रवः प्रख्यं श्वेतं कनकभूषणम् ।
मनोजवं महाकायमारुरोह नरान्तकः ॥२८॥
मनोजवं महाकायमारुरोह नरान्तकः ॥२८॥
28. hayamuccaiḥśravaḥ prakhyaṃ śvetaṃ kanakabhūṣaṇam ,
manojavaṃ mahākāyamāruroha narāntakaḥ.
manojavaṃ mahākāyamāruroha narāntakaḥ.
28.
hayam uccaiḥśravaḥ prakhyam śvetam kanakabhūṣaṇam
manojavam mahākāyam āruroha narāntakaḥ
manojavam mahākāyam āruroha narāntakaḥ
28.
narāntakaḥ uccaiḥśravaḥ prakhyam śvetam
kanakabhūṣaṇam manojavam mahākāyam hayam āruroha
kanakabhūṣaṇam manojavam mahākāyam hayam āruroha
28.
Narāntaka mounted a huge-bodied, white horse, adorned with gold, which resembled Uccaiḥśravas and was swift as thought.
गृहीत्वा प्रासमुक्लाभं विरराज नरान्तकः ।
शक्तिमादाय तेजस्वी गुहः शत्रुष्विवाहवे ॥२९॥
शक्तिमादाय तेजस्वी गुहः शत्रुष्विवाहवे ॥२९॥
29. gṛhītvā prāsamuklābhaṃ virarāja narāntakaḥ ,
śaktimādāya tejasvī guhaḥ śatruṣvivāhave.
śaktimādāya tejasvī guhaḥ śatruṣvivāhave.
29.
gṛhītvā prāsam muklābham virarāja narāntakaḥ
śaktim ādāya tejasvī guhaḥ śatruṣu iva āhave
śaktim ādāya tejasvī guhaḥ śatruṣu iva āhave
29.
gṛhītvā prāsam muklābham narāntakaḥ virarāja
tejasvī guhaḥ śaktim ādāya śatruṣu āhave iva
tejasvī guhaḥ śaktim ādāya śatruṣu āhave iva
29.
Narāntaka, grasping a spear resembling a luminous pearl, shone brilliantly, just as the powerful Skanda (Guha), taking up his divine javelin (śakti), shines among his enemies in battle.
देवान्तकः समादाय परिघं वज्रभूषणम् ।
परिगृह्य गिरिं दोर्भ्यां वपुर्विष्णोर्विडम्बयन् ॥३०॥
परिगृह्य गिरिं दोर्भ्यां वपुर्विष्णोर्विडम्बयन् ॥३०॥
30. devāntakaḥ samādāya parighaṃ vajrabhūṣaṇam ,
parigṛhya giriṃ dorbhyāṃ vapurviṣṇorviḍambayan.
parigṛhya giriṃ dorbhyāṃ vapurviṣṇorviḍambayan.
30.
devāntakaḥ samādāya parigham vajrabhūṣaṇam
parigṛhya girim dorbhyām vapuḥ viṣṇoḥ viḍambayan
parigṛhya girim dorbhyām vapuḥ viṣṇoḥ viḍambayan
30.
devāntakaḥ vajrabhūṣaṇam parigham samādāya
dorbhyām girim parigṛhya viṣṇoḥ vapuḥ viḍambayan
dorbhyām girim parigṛhya viṣṇoḥ vapuḥ viḍambayan
30.
Devāntaka, grasping an iron club adorned with diamonds, and seizing a mountain with his two arms, was mimicking the form of Viṣṇu.
महापार्श्वो महातेजा गदामादाय वीर्यवान् ।
विरराज गदापाणिः कुबेर इव संयुगे ॥३१॥
विरराज गदापाणिः कुबेर इव संयुगे ॥३१॥
31. mahāpārśvo mahātejā gadāmādāya vīryavān ,
virarāja gadāpāṇiḥ kubera iva saṃyuge.
virarāja gadāpāṇiḥ kubera iva saṃyuge.
31.
mahāpārśvaḥ mahātejāḥ gadām ādāya vīryavān
virarāja gadāpāṇiḥ kuberaḥ iva saṃyuge
virarāja gadāpāṇiḥ kuberaḥ iva saṃyuge
31.
mahāpārśvaḥ mahātejāḥ vīryavān gadām ādāya
gadāpāṇiḥ kuberaḥ iva saṃyuge virarāja
gadāpāṇiḥ kuberaḥ iva saṃyuge virarāja
31.
Mahāpārśva, endowed with great splendor and valor, shone brilliantly in battle like Kubera, holding his mace.
ते प्रतस्थुर्महात्मानो बलैरप्रतिमैर्वृताः ।
सुरा इवामरावत्यां बलैरप्रतिमैर्वृताः ॥३२॥
सुरा इवामरावत्यां बलैरप्रतिमैर्वृताः ॥३२॥
32. te pratasthurmahātmāno balairapratimairvṛtāḥ ,
surā ivāmarāvatyāṃ balairapratimairvṛtāḥ.
surā ivāmarāvatyāṃ balairapratimairvṛtāḥ.
32.
te pratastḥuḥ mahātmānaḥ balaiḥ apratimaiḥ vṛtāḥ
surāḥ iva amarāvatyām balaiḥ apratimaiḥ vṛtāḥ
surāḥ iva amarāvatyām balaiḥ apratimaiḥ vṛtāḥ
32.
te mahātmānaḥ apratimaiḥ balaiḥ vṛtāḥ pratastḥuḥ
amarāvatyām surāḥ iva apratimaiḥ balaiḥ vṛtāḥ
amarāvatyām surāḥ iva apratimaiḥ balaiḥ vṛtāḥ
32.
The great-souled ones set out, accompanied by their unparalleled armies, just as the gods are accompanied by their unequaled forces in Amarāvatī.
तान् गजैश्च तुरंगैश्च रथैश्चाम्बुदनिस्वनैः ।
अनुजग्मुर्महात्मानो राक्षसाः प्रवरायुधाः ॥३३॥
अनुजग्मुर्महात्मानो राक्षसाः प्रवरायुधाः ॥३३॥
33. tān gajaiśca turaṃgaiśca rathaiścāmbudanisvanaiḥ ,
anujagmurmahātmāno rākṣasāḥ pravarāyudhāḥ.
anujagmurmahātmāno rākṣasāḥ pravarāyudhāḥ.
33.
tān gajaiḥ ca turaṃgaiḥ ca rathaiḥ ca ambudanisvanaiḥ
anujagmuḥ mahātmānaḥ rākṣasāḥ pravarāyudhāḥ
anujagmuḥ mahātmānaḥ rākṣasāḥ pravarāyudhāḥ
33.
mahātmānaḥ pravarāyudhāḥ rākṣasāḥ tān gajaiḥ ca
turaṃgaiḥ ca ambudanisvanaiḥ rathaiḥ ca anujagmuḥ
turaṃgaiḥ ca ambudanisvanaiḥ rathaiḥ ca anujagmuḥ
33.
The mighty rākṣasas, armed with excellent weapons, followed them, accompanied by elephants, horses, and chariots rumbling like thunderclouds.
ते विरेजुर्महात्मानो कुमाराः सूर्यवर्चसः ।
किरीटिनः श्रिया जुष्टा ग्रहा दीप्ता इवाम्बरे ॥३४॥
किरीटिनः श्रिया जुष्टा ग्रहा दीप्ता इवाम्बरे ॥३४॥
34. te virejurmahātmāno kumārāḥ sūryavarcasaḥ ,
kirīṭinaḥ śriyā juṣṭā grahā dīptā ivāmbare.
kirīṭinaḥ śriyā juṣṭā grahā dīptā ivāmbare.
34.
te virejuḥ mahātmānaḥ kumārāḥ sūryavarćasaḥ
kirīṭinaḥ śriyā juṣṭāḥ grahāḥ dīptāḥ iva ambare
kirīṭinaḥ śriyā juṣṭāḥ grahāḥ dīptāḥ iva ambare
34.
te mahātmānaḥ kumārāḥ sūryavarćasaḥ kirīṭinaḥ
śriyā juṣṭāḥ ambare dīptāḥ grahāḥ iva virejuḥ
śriyā juṣṭāḥ ambare dīptāḥ grahāḥ iva virejuḥ
34.
The great-souled youths, radiant like the sun, wearing crowns and adorned with splendor, shone forth like brilliant planets in the sky.
प्रगृहीता बभौ तेषां छत्राणामावलिः सिता ।
शारदाभ्रप्रतीकाशां हंसावलिरिवाम्बरे ॥३५॥
शारदाभ्रप्रतीकाशां हंसावलिरिवाम्बरे ॥३५॥
35. pragṛhītā babhau teṣāṃ chatrāṇāmāvaliḥ sitā ,
śāradābhrapratīkāśāṃ haṃsāvalirivāmbare.
śāradābhrapratīkāśāṃ haṃsāvalirivāmbare.
35.
pragṛhītā babhau teṣām chatrāṇām āvaliḥ sitā
śāradābhrāpratīkāśām haṃsāvaliḥ iva ambare
śāradābhrāpratīkāśām haṃsāvaliḥ iva ambare
35.
teṣām pragṛhītā sitā chatrāṇām āvaliḥ babhau
ambare śāradābhrāpratīkāśām haṃsāvaliḥ iva
ambare śāradābhrāpratīkāśām haṃsāvaliḥ iva
35.
A raised line of their white umbrellas shone beautifully, like a row of swans in the sky that resembles autumnal clouds.
मरणं वापि निश्चित्य शत्रूणां वा पराजयम् ।
इति कृत्वा मतिं वीरा निर्जग्मुः संयुगार्थिनः ॥३६॥
इति कृत्वा मतिं वीरा निर्जग्मुः संयुगार्थिनः ॥३६॥
36. maraṇaṃ vāpi niścitya śatrūṇāṃ vā parājayam ,
iti kṛtvā matiṃ vīrā nirjagmuḥ saṃyugārthinaḥ.
iti kṛtvā matiṃ vīrā nirjagmuḥ saṃyugārthinaḥ.
36.
maraṇam vā api niścitya śatrūṇām vā parājayam
iti kṛtvā matim vīrā nirjagmuḥ saṃyugārthinaḥ
iti kṛtvā matim vīrā nirjagmuḥ saṃyugārthinaḥ
36.
vīrāḥ saṃyugārthinaḥ maraṇam vā api śatrūṇām vā
parājayam niścitya iti matim kṛtvā nirjagmuḥ
parājayam niścitya iti matim kṛtvā nirjagmuḥ
36.
Having determined either their own death or the defeat of their enemies, the heroes, with this resolve, marched forth, eager for battle.
जगर्जुश्च प्रणेदुश्च चिक्षिपुश्चापि सायकान् ।
जहृषुश्च महात्मानो निर्यान्तो युद्धदुर्मदाः ॥३७॥
जहृषुश्च महात्मानो निर्यान्तो युद्धदुर्मदाः ॥३७॥
37. jagarjuśca praṇeduśca cikṣipuścāpi sāyakān ,
jahṛṣuśca mahātmāno niryānto yuddhadurmadāḥ.
jahṛṣuśca mahātmāno niryānto yuddhadurmadāḥ.
37.
jagajuḥ ca praṇeduḥ ca cikṣipuḥ ca api sāyakān
jahṛṣuḥ ca mahātmānaḥ niryāntaḥ yuddhadurmadāḥ
jahṛṣuḥ ca mahātmānaḥ niryāntaḥ yuddhadurmadāḥ
37.
mahātmānaḥ yuddhadurmadāḥ niryāntaḥ jagajuḥ ca
praṇeduḥ ca sāyakān ca api cikṣipuḥ ca jahṛṣuḥ
praṇeduḥ ca sāyakān ca api cikṣipuḥ ca jahṛṣuḥ
37.
They roared and shouted, and also hurled arrows. And the great-souled warriors, intoxicated by battle, rejoiced as they marched forth.
क्ष्वेडितास्फोटनिनदैः संचचालेव मेदिनी ।
रक्षसां सिंहनादैश्च पुस्फोटेव तदाम्बरम् ॥३८॥
रक्षसां सिंहनादैश्च पुस्फोटेव तदाम्बरम् ॥३८॥
38. kṣveḍitāsphoṭaninadaiḥ saṃcacāleva medinī ,
rakṣasāṃ siṃhanādaiśca pusphoṭeva tadāmbaram.
rakṣasāṃ siṃhanādaiśca pusphoṭeva tadāmbaram.
38.
kṣveḍitāsphoṭananinadaiḥ saṃcacāla iva medinī
rakṣasām siṃhanādaiḥ ca pusphoṭa iva tat ambaram
rakṣasām siṃhanādaiḥ ca pusphoṭa iva tat ambaram
38.
kṣveḍitāsphoṭananinadaiḥ medinī iva saṃcacāla ca
rakṣasām siṃhanādaiḥ tat ambaram iva pusphoṭa
rakṣasām siṃhanādaiḥ tat ambaram iva pusphoṭa
38.
With the roars and arm-slaps, the earth seemed to tremble. And with the lion-like roars of the Rākṣasas, that sky seemed to burst apart.
ते ऽभिनिष्क्रम्य मुदिता राक्षसेन्द्रा महाबलाः ।
ददृशुर्वानरानीकं समुद्यतशिलानगम् ॥३९॥
ददृशुर्वानरानीकं समुद्यतशिलानगम् ॥३९॥
39. te'bhiniṣkramya muditā rākṣasendrā mahābalāḥ ,
dadṛśurvānarānīkaṃ samudyataśilānagam.
dadṛśurvānarānīkaṃ samudyataśilānagam.
39.
te abhi niṣkramya muditāḥ rākṣasendrāḥ
mahābalāḥ dadṛśuḥ vānarānīkam samudyataśilānagam
mahābalāḥ dadṛśuḥ vānarānīkam samudyataśilānagam
39.
Those greatly powerful lords of rākṣasas, having come out happily, saw the army of monkeys carrying uplifted rocks and mountains.
हरयो ऽपि महात्मानो ददृशुर्नैरृतं बलम् ।
हस्त्यश्वरथसंबाधं किङ्किणीशतनादितम् ॥४०॥
हस्त्यश्वरथसंबाधं किङ्किणीशतनादितम् ॥४०॥
40. harayo'pi mahātmāno dadṛśurnairṛtaṃ balam ,
hastyaśvarathasaṃbādhaṃ kiṅkiṇīśatanāditam.
hastyaśvarathasaṃbādhaṃ kiṅkiṇīśatanāditam.
40.
harayaḥ api mahātmānaḥ dadṛśuḥ nairṛtam balam
hastyaśvarathasaṃbādham kiṅkiṇīśatanāditam
hastyaśvarathasaṃbādham kiṅkiṇīśatanāditam
40.
The high-souled (mahātman) monkeys also saw the rākṣasa army, crowded with elephants, horses, and chariots, and resounding with hundreds of tinkling bells.
नीलजीमूतसंकाशं समुद्यतमहायुधम् ।
दीप्तानलरविप्रख्यैर्नैरृतैः सर्वतो वृतम् ॥४१॥
दीप्तानलरविप्रख्यैर्नैरृतैः सर्वतो वृतम् ॥४१॥
41. nīlajīmūtasaṃkāśaṃ samudyatamahāyudham ,
dīptānalaraviprakhyairnairṛtaiḥ sarvato vṛtam.
dīptānalaraviprakhyairnairṛtaiḥ sarvato vṛtam.
41.
nīlajīmūtasaṃkāśam samudyatamahāyudham
dīptānalaraviprakhyaiḥ nairṛtaiḥ sarvataḥ vṛtam
dīptānalaraviprakhyaiḥ nairṛtaiḥ sarvataḥ vṛtam
41.
The rākṣasa army was dark like a blue cloud, with great weapons uplifted, and surrounded on all sides by rākṣasas who shone like blazing fire and the sun.
तद्दृष्ट्वा बलमायान्तं लब्धलक्ष्याः प्लवंगमाः ।
समुद्यतमहाशैलाः संप्रणेदुर्मुहुर्मुहुः ॥४२॥
समुद्यतमहाशैलाः संप्रणेदुर्मुहुर्मुहुः ॥४२॥
42. taddṛṣṭvā balamāyāntaṃ labdhalakṣyāḥ plavaṃgamāḥ ,
samudyatamahāśailāḥ saṃpraṇedurmuhurmuhuḥ.
samudyatamahāśailāḥ saṃpraṇedurmuhurmuhuḥ.
42.
tat dṛṣṭvā balam āyāntam labdhalakṣyāḥ plavaṅgamāḥ
samudyatamahāśailāḥ sampraṇeduḥ muhuḥ muhuḥ
samudyatamahāśailāḥ sampraṇeduḥ muhuḥ muhuḥ
42.
Seeing that approaching army, the monkeys, having identified their target, and with huge mountains uplifted, roared repeatedly.
ततः समुद्घुष्टरवं निशम्य रक्षोगणा वानरयूथपानाम् ।
अमृष्यमाणाः परहर्षमुग्रं महाबला भीमतरं विनेदुः ॥४३॥
अमृष्यमाणाः परहर्षमुग्रं महाबला भीमतरं विनेदुः ॥४३॥
43. tataḥ samudghuṣṭaravaṃ niśamya rakṣogaṇā vānarayūthapānām ,
amṛṣyamāṇāḥ paraharṣamugraṃ mahābalā bhīmataraṃ vineduḥ.
amṛṣyamāṇāḥ paraharṣamugraṃ mahābalā bhīmataraṃ vineduḥ.
43.
tataḥ samudghuṣṭaravam niśamya rakṣogaṇāḥ vānarayūthapānām
amṛṣyamāṇāḥ paraharṣam ugram mahābalāḥ bhīmataram vineduḥ
amṛṣyamāṇāḥ paraharṣam ugram mahābalāḥ bhīmataram vineduḥ
43.
tataḥ vānarayūthapānām samudghuṣṭaravam niśamya,
ugram paraharṣam amṛṣyamāṇāḥ mahābalāḥ rakṣogaṇāḥ bhīmataram vineduḥ
ugram paraharṣam amṛṣyamāṇāḥ mahābalāḥ rakṣogaṇāḥ bhīmataram vineduḥ
43.
Then, having heard the resounding roar of the monkey chiefs, the immensely powerful hosts of Rākṣasas, unable to endure the fierce jubilation of their enemies, let out an even more dreadful roar.
ते राक्षसबलं घोरं प्रविश्य हरियूथपाः ।
विचेरुरुद्यतैः शैलैर्नगाः शिखरिणो यथा ॥४४॥
विचेरुरुद्यतैः शैलैर्नगाः शिखरिणो यथा ॥४४॥
44. te rākṣasabalaṃ ghoraṃ praviśya hariyūthapāḥ ,
vicerurudyataiḥ śailairnagāḥ śikhariṇo yathā.
vicerurudyataiḥ śailairnagāḥ śikhariṇo yathā.
44.
te rākṣasabalam ghoram praviśya hariyūthapāḥ
viceruḥ udyataiḥ śailaiḥ nagāḥ śikhariṇaḥ yathā
viceruḥ udyataiḥ śailaiḥ nagāḥ śikhariṇaḥ yathā
44.
te hariyūthapāḥ ghoram rākṣasabalam praviśya,
udyataiḥ śailaiḥ viceruḥ,
yathā śikhariṇaḥ nagāḥ (vicerur iva).
udyataiḥ śailaiḥ viceruḥ,
yathā śikhariṇaḥ nagāḥ (vicerur iva).
44.
Those monkey chiefs, after entering the terrifying army of Rākṣasas, moved about with uplifted rocks, just as peaked mountains (move).
के चिदाकाशमाविश्य के चिदुर्व्यां प्लवंगमाः ।
रक्षःसैन्येषु संक्रुद्धाश्चेरुर्द्रुमशिलायुधाः ॥४५॥
रक्षःसैन्येषु संक्रुद्धाश्चेरुर्द्रुमशिलायुधाः ॥४५॥
45. ke cidākāśamāviśya ke cidurvyāṃ plavaṃgamāḥ ,
rakṣaḥsainyeṣu saṃkruddhāścerurdrumaśilāyudhāḥ.
rakṣaḥsainyeṣu saṃkruddhāścerurdrumaśilāyudhāḥ.
45.
ke cit ākāśam āviśya ke cit urvyām plavaṅgamāḥ
rakṣaḥsainyeṣu saṅkruddhāḥ ceruḥ drumaśilāyudhāḥ
rakṣaḥsainyeṣu saṅkruddhāḥ ceruḥ drumaśilāyudhāḥ
45.
plavaṅgamāḥ,
ke cit ākāśam āviśya,
ke cit urvyām (sthitaḥ),
saṅkruddhāḥ,
drumaśilāyudhāḥ,
rakṣaḥsainyeṣu ceruḥ.
ke cit ākāśam āviśya,
ke cit urvyām (sthitaḥ),
saṅkruddhāḥ,
drumaśilāyudhāḥ,
rakṣaḥsainyeṣu ceruḥ.
45.
Some of the monkeys, having ascended into the sky, while others remained on the ground, furiously moved through the Rākṣasa armies, wielding trees and rocks as weapons.
ते पादपशिलाशैलैश्चक्रुर्वृष्टिमनुत्तमाम् ।
बाणौघैर्वार्यमाणाश्च हरयो भीमविक्रमाः ॥४६॥
बाणौघैर्वार्यमाणाश्च हरयो भीमविक्रमाः ॥४६॥
46. te pādapaśilāśailaiścakrurvṛṣṭimanuttamām ,
bāṇaughairvāryamāṇāśca harayo bhīmavikramāḥ.
bāṇaughairvāryamāṇāśca harayo bhīmavikramāḥ.
46.
te pādapaśilāśailaiḥ cakruḥ vṛṣṭim anuttamām
bāṇaughaiḥ vāryamāṇāḥ ca harayaḥ bhīmavikramāḥ
bāṇaughaiḥ vāryamāṇāḥ ca harayaḥ bhīmavikramāḥ
46.
ca te bhīmavikramāḥ harayaḥ,
bāṇaughaiḥ vāryamāṇāḥ (api),
pādapaśilāśailaiḥ anuttamām vṛṣṭim cakruḥ.
bāṇaughaiḥ vāryamāṇāḥ (api),
pādapaśilāśailaiḥ anuttamām vṛṣṭim cakruḥ.
46.
And those monkeys of terrifying prowess unleashed an unparalleled shower of trees, rocks, and stones, even as they were being fended off by volleys of arrows.
सिंहनादान् विनेदुश्च रणे राक्षसवानराः ।
शिलाभिश्चूर्णयामासुर्यातुधानान्प्लवंगमाः ॥४७॥
शिलाभिश्चूर्णयामासुर्यातुधानान्प्लवंगमाः ॥४७॥
47. siṃhanādān vineduśca raṇe rākṣasavānarāḥ ,
śilābhiścūrṇayāmāsuryātudhānānplavaṃgamāḥ.
śilābhiścūrṇayāmāsuryātudhānānplavaṃgamāḥ.
47.
siṃhanādān vineduḥ ca raṇe rākṣasavānarāḥ
śilābhiḥ cūrṇayāmāsuḥ yātudhānān plavaṅgamāḥ
śilābhiḥ cūrṇayāmāsuḥ yātudhānān plavaṅgamāḥ
47.
raṇe rākṣasavānarāḥ siṃhanādān ca vineduḥ
plavaṅgamāḥ śilābhiḥ yātudhānān cūrṇayāmāsuḥ
plavaṅgamāḥ śilābhiḥ yātudhānān cūrṇayāmāsuḥ
47.
In the battle, the Rākṣasas and the Vanaras roared like lions. The Vanaras crushed the Rākṣasas with rocks.
निजघ्नुः संयुगे क्रुद्धाः कवचाभरणावृतान् ।
के चिद् रथगतान् वीरान् गजवाजिगतानपि ॥४८॥
के चिद् रथगतान् वीरान् गजवाजिगतानपि ॥४८॥
48. nijaghnuḥ saṃyuge kruddhāḥ kavacābharaṇāvṛtān ,
ke cid rathagatān vīrān gajavājigatānapi.
ke cid rathagatān vīrān gajavājigatānapi.
48.
nijaghnuḥ saṃyuge kruddhāḥ kavacābharaṇāvṛtān
ke cit rathagatān vīrān gajavājigatān api
ke cit rathagatān vīrān gajavājigatān api
48.
kruddhāḥ te saṃyuge kavacābharaṇāvṛtān nijaghnuḥ
ke cit rathagatān vīrān api gajavājigatān
ke cit rathagatān vīrān api gajavājigatān
48.
Enraged, they (the Vanaras) killed in battle those (Rākṣasas) covered with armor and ornaments. Some (Vanaras also killed) warriors mounted on chariots, and those on elephants and horses.
निजघ्नुः सहसाप्लुत्य यातुधानान्प्लवंगमाः ।
शैलशृङ्गनिपातैश्च मुष्टिभिर्वान्तलोचनाः ।
चेलुः पेतुश्च नेदुश्च तत्र राक्षसपुंगवाः ॥४९॥
शैलशृङ्गनिपातैश्च मुष्टिभिर्वान्तलोचनाः ।
चेलुः पेतुश्च नेदुश्च तत्र राक्षसपुंगवाः ॥४९॥
49. nijaghnuḥ sahasāplutya yātudhānānplavaṃgamāḥ ,
śailaśṛṅganipātaiśca muṣṭibhirvāntalocanāḥ ,
celuḥ petuśca neduśca tatra rākṣasapuṃgavāḥ.
śailaśṛṅganipātaiśca muṣṭibhirvāntalocanāḥ ,
celuḥ petuśca neduśca tatra rākṣasapuṃgavāḥ.
49.
nijaghnuḥ sahasā āplutya yātudhānān
plavaṅgamāḥ śailaśṛṅganipātaiḥ ca
muṣṭibhiḥ vāntalocanāḥ celuḥ petuḥ
ca neduḥ ca tatra rākṣasapuṅgavāḥ
plavaṅgamāḥ śailaśṛṅganipātaiḥ ca
muṣṭibhiḥ vāntalocanāḥ celuḥ petuḥ
ca neduḥ ca tatra rākṣasapuṅgavāḥ
49.
plavaṅgamāḥ sahasā āplutya yātudhānān
nijaghnuḥ tatra śailaśṛṅganipātaiḥ
ca muṣṭibhiḥ vāntalocanāḥ
rākṣasapuṅgavāḥ celuḥ ca petuḥ ca neduḥ
nijaghnuḥ tatra śailaśṛṅganipātaiḥ
ca muṣṭibhiḥ vāntalocanāḥ
rākṣasapuṅgavāḥ celuḥ ca petuḥ ca neduḥ
49.
The Vanaras, suddenly leaping, killed the Rākṣasas. There, the chief Rākṣasas, with their eyes bulging out from blows of mountain peaks and fists, trembled, fell, and cried out.
ततः शैलैश्च खड्गैश्च विसृष्टैर्हरिराक्षसैः ।
मुहूर्तेनावृता भूमिरभवच्छोणिताप्लुता ॥५०॥
मुहूर्तेनावृता भूमिरभवच्छोणिताप्लुता ॥५०॥
50. tataḥ śailaiśca khaḍgaiśca visṛṣṭairharirākṣasaiḥ ,
muhūrtenāvṛtā bhūmirabhavacchoṇitāplutā.
muhūrtenāvṛtā bhūmirabhavacchoṇitāplutā.
50.
tataḥ śailaiḥ ca khaḍgaiḥ ca visṛṣṭaiḥ harirākṣasaiḥ
muhūrtena āvṛtā bhūmiḥ abhavat śoṇitāplutā
muhūrtena āvṛtā bhūmiḥ abhavat śoṇitāplutā
50.
tataḥ harirākṣasaiḥ visṛṣṭaiḥ śailaiḥ ca khaḍgaiḥ
ca muhūrtena bhūmiḥ āvṛtā śoṇitāplutā abhavat
ca muhūrtena bhūmiḥ āvṛtā śoṇitāplutā abhavat
50.
Then, with rocks and swords hurled by the Vanaras and Rākṣasas, the ground became covered and drenched in blood within a moment.
विकीर्णपर्वताकारै रक्षोभिररिमर्दनैः ।
आक्षिप्ताः क्षिप्यमाणाश्च भग्नशूलाश्च वानरैः ॥५१॥
आक्षिप्ताः क्षिप्यमाणाश्च भग्नशूलाश्च वानरैः ॥५१॥
51. vikīrṇaparvatākārai rakṣobhirarimardanaiḥ ,
ākṣiptāḥ kṣipyamāṇāśca bhagnaśūlāśca vānaraiḥ.
ākṣiptāḥ kṣipyamāṇāśca bhagnaśūlāśca vānaraiḥ.
51.
vikīrṇaparvatākāraiḥ rakṣobhiḥ arimardanaiḥ
ākṣiptāḥ kṣipyamāṇāḥ ca bhagnaśūlāḥ ca vānaraiḥ
ākṣiptāḥ kṣipyamāṇāḥ ca bhagnaśūlāḥ ca vānaraiḥ
51.
rakṣobhiḥ vikīrṇaparvatākāraiḥ arimardanaiḥ
vānaraiḥ ākṣiptāḥ ca kṣipyamāṇāḥ ca bhagnaśūlāḥ ca
vānaraiḥ ākṣiptāḥ ca kṣipyamāṇāḥ ca bhagnaśūlāḥ ca
51.
The rākṣasas, massive as scattered mountains and typically destroyers of enemies, were thrown down, hurled, and had their spears broken by the monkey warriors.
वानरान् वानरैरेव जग्नुस्ते रजनीचराः ।
राक्षसान् राक्षसैरेव जघ्नुस्ते वानरा अपि ॥५२॥
राक्षसान् राक्षसैरेव जघ्नुस्ते वानरा अपि ॥५२॥
52. vānarān vānaraireva jagnuste rajanīcarāḥ ,
rākṣasān rākṣasaireva jaghnuste vānarā api.
rākṣasān rākṣasaireva jaghnuste vānarā api.
52.
vānarān vānaraiḥ eva jagnuḥ te rajanīcarāḥ
rākṣasān rākṣasaiḥ eva jaghnuḥ te vānarāḥ api
rākṣasān rākṣasaiḥ eva jaghnuḥ te vānarāḥ api
52.
te rajanīcarāḥ vānaraiḥ eva vānarān jagnuḥ te
vānarāḥ api rākṣasaiḥ eva rākṣasān jaghnuḥ
vānarāḥ api rākṣasaiḥ eva rākṣasān jaghnuḥ
52.
The night-wanderers (rākṣasas) killed monkey warriors by using monkey warriors themselves. Likewise, the monkey warriors also killed rākṣasas by using rākṣasas themselves.
आक्षिप्य च शिलास्तेषां निजघ्नू राक्षसा हरीन् ।
तेषां चाच्छिद्य शस्त्राणि जघ्नू रक्षांसि वानराः ॥५३॥
तेषां चाच्छिद्य शस्त्राणि जघ्नू रक्षांसि वानराः ॥५३॥
53. ākṣipya ca śilāsteṣāṃ nijaghnū rākṣasā harīn ,
teṣāṃ cācchidya śastrāṇi jaghnū rakṣāṃsi vānarāḥ.
teṣāṃ cācchidya śastrāṇi jaghnū rakṣāṃsi vānarāḥ.
53.
ākṣipya ca śilāḥ teṣām nijaghnuḥ rākṣasāḥ harīn
teṣām ca ācchidya śastrāṇi jaghnuḥ rakṣāṃsi vānarāḥ
teṣām ca ācchidya śastrāṇi jaghnuḥ rakṣāṃsi vānarāḥ
53.
ca rākṣasāḥ śilāḥ teṣām ākṣipya harīn nijaghnuḥ ca
vānarāḥ teṣām śastrāṇi ācchidya rakṣāṃsi jaghnuḥ
vānarāḥ teṣām śastrāṇi ācchidya rakṣāṃsi jaghnuḥ
53.
And the rākṣasas, having hurled stones at them, struck the monkey warriors. In turn, the monkey warriors, having seized the rākṣasas' weapons, struck the rākṣasas.
निजघ्नुः शैलशूलास्त्रैर्विभिदुश्च परस्परम् ।
सिंहनादान् विनेदुश्च रणे वानरराक्षसाः ॥५४॥
सिंहनादान् विनेदुश्च रणे वानरराक्षसाः ॥५४॥
54. nijaghnuḥ śailaśūlāstrairvibhiduśca parasparam ,
siṃhanādān vineduśca raṇe vānararākṣasāḥ.
siṃhanādān vineduśca raṇe vānararākṣasāḥ.
54.
nijaghnuḥ śailaśūlāstraiḥ vibhidhuḥ ca parasparam
siṃhanādān vineduḥ ca raṇe vānararākṣasāḥ
siṃhanādān vineduḥ ca raṇe vānararākṣasāḥ
54.
vānararākṣasāḥ raṇe śailaśūlāstraiḥ parasparam
nijaghnuḥ ca vibhidhuḥ ca siṃhanādān vineduḥ ca
nijaghnuḥ ca vibhidhuḥ ca siṃhanādān vineduḥ ca
54.
The monkey warriors and rākṣasas struck and pierced each other with rocks, spears, and various weapons, and they roared lion-like cries on the battlefield.
छिन्नवर्मतनुत्राणा राक्षसा वानरैर्हताः ।
रुधिरं प्रस्रुतास्तत्र रससारमिव द्रुमाः ॥५५॥
रुधिरं प्रस्रुतास्तत्र रससारमिव द्रुमाः ॥५५॥
55. chinnavarmatanutrāṇā rākṣasā vānarairhatāḥ ,
rudhiraṃ prasrutāstatra rasasāramiva drumāḥ.
rudhiraṃ prasrutāstatra rasasāramiva drumāḥ.
55.
chinnavarmatanutrāṇāḥ rākṣasāḥ vānaraiḥ hatāḥ
rudhiram prasrutāḥ tatra rasasāram iva drumāḥ
rudhiram prasrutāḥ tatra rasasāram iva drumāḥ
55.
vānaraiḥ chinnavarmatanutrāṇāḥ rākṣasāḥ hatāḥ
tatra rudhiram drumāḥ rasasāram iva prasrutāḥ
tatra rudhiram drumāḥ rasasāram iva prasrutāḥ
55.
The *rākṣasas*, whose armors and body coverings were shattered, were slain by the monkeys. They lay there, gushing blood like trees gushing sap.
रथेन च रथं चापि वारणेन च वारणम् ।
हयेन च हयं के चिन्निजघ्नुर्वानरा रणे ॥५६॥
हयेन च हयं के चिन्निजघ्नुर्वानरा रणे ॥५६॥
56. rathena ca rathaṃ cāpi vāraṇena ca vāraṇam ,
hayena ca hayaṃ ke cinnijaghnurvānarā raṇe.
hayena ca hayaṃ ke cinnijaghnurvānarā raṇe.
56.
rathena ca ratham ca api vāraṇena ca vāraṇam
hayena ca hayam ke cit nijaghnuḥ vānarāḥ raṇe
hayena ca hayam ke cit nijaghnuḥ vānarāḥ raṇe
56.
raṇe ke cit vānarāḥ rathena ca ratham ca api
vāraṇena ca vāraṇam hayena ca hayam nijaghnuḥ
vāraṇena ca vāraṇam hayena ca hayam nijaghnuḥ
56.
In the battle, some monkeys struck down chariot against chariot, elephant against elephant, and horse against horse.
क्षुरप्रैरर्धचन्द्रैश्च भल्लैश्च निशितैः शरैः ।
राक्षसा वानरेन्द्राणां चिच्छिदुः पादपाञ् शिलाः ॥५७॥
राक्षसा वानरेन्द्राणां चिच्छिदुः पादपाञ् शिलाः ॥५७॥
57. kṣuraprairardhacandraiśca bhallaiśca niśitaiḥ śaraiḥ ,
rākṣasā vānarendrāṇāṃ cicchiduḥ pādapāñ śilāḥ.
rākṣasā vānarendrāṇāṃ cicchiduḥ pādapāñ śilāḥ.
57.
kṣurapraiḥ ardhacandraiḥ ca bhallaiḥ ca niśitaiḥ
śaraiḥ rākṣasāḥ vānarendrāṇām cicchiduḥ pādapān śilāḥ
śaraiḥ rākṣasāḥ vānarendrāṇām cicchiduḥ pādapān śilāḥ
57.
rākṣasāḥ kṣurapraiḥ ca ardhacandraiḥ ca bhallaiḥ ca
niśitaiḥ śaraiḥ vānarendrāṇām pādapān śilāḥ cicchiduḥ
niśitaiḥ śaraiḥ vānarendrāṇām pādapān śilāḥ cicchiduḥ
57.
The *rākṣasas*, using razor-sharp arrows, half-moon shaped arrows, and keen lances, cut through the trees and stones wielded by the chief monkeys.
विकीर्णैः पर्वताग्रैश्च द्रुमैश्छिन्नैश्च संयुगे ।
हतैश्च कपिरक्षोभिर्दुर्गमा वसुधाभवत् ॥५८॥
हतैश्च कपिरक्षोभिर्दुर्गमा वसुधाभवत् ॥५८॥
58. vikīrṇaiḥ parvatāgraiśca drumaiśchinnaiśca saṃyuge ,
hataiśca kapirakṣobhirdurgamā vasudhābhavat.
hataiśca kapirakṣobhirdurgamā vasudhābhavat.
58.
vikīrṇaiḥ parvatāgraiḥ ca drumaiḥ chinnaiḥ ca saṃyuge
hataiḥ ca kapirākṣobhiḥ durgamā vasudhā abhavat
hataiḥ ca kapirākṣobhiḥ durgamā vasudhā abhavat
58.
saṃyuge vikīrṇaiḥ parvatāgraiḥ ca chinnaiḥ drumaiḥ
ca hataiḥ ca kapirākṣobhiḥ vasudhā durgamā abhavat
ca hataiḥ ca kapirākṣobhiḥ vasudhā durgamā abhavat
58.
In the battle, due to the scattered mountain peaks, the felled trees, and the slain monkeys and *rākṣasas*, the earth became impassable.
तस्मिन्प्रवृत्ते तुमुले विमर्दे प्रहृष्यमाणेषु वली मुखेषु ।
निपात्यमानेषु च राक्षसेषु महर्षयो देवगणाश्च नेदुः ॥५९॥
निपात्यमानेषु च राक्षसेषु महर्षयो देवगणाश्च नेदुः ॥५९॥
59. tasminpravṛtte tumule vimarde prahṛṣyamāṇeṣu valī mukheṣu ,
nipātyamāneṣu ca rākṣaseṣu maharṣayo devagaṇāśca neduḥ.
nipātyamāneṣu ca rākṣaseṣu maharṣayo devagaṇāśca neduḥ.
59.
tasmin pravṛtte tumule vimarde prahṛṣyamāṇeṣu valīmukheṣu
nipātyamāneṣu ca rākṣaseṣu maharṣayaḥ devagaṇāḥ ca neduḥ
nipātyamāneṣu ca rākṣaseṣu maharṣayaḥ devagaṇāḥ ca neduḥ
59.
When that tumultuous conflict commenced, and as the monkeys greatly rejoiced while the demons were being felled, the great sages and the hosts of gods roared.
ततो हयं मारुततुल्यवेगमारुह्य शक्तिं निशितां प्रगृह्य ।
नरान्तको वानरराजसैन्यं महार्णवं मीन इवाविवेश ॥६०॥
नरान्तको वानरराजसैन्यं महार्णवं मीन इवाविवेश ॥६०॥
60. tato hayaṃ mārutatulyavegamāruhya śaktiṃ niśitāṃ pragṛhya ,
narāntako vānararājasainyaṃ mahārṇavaṃ mīna ivāviveśa.
narāntako vānararājasainyaṃ mahārṇavaṃ mīna ivāviveśa.
60.
tataḥ hayam mārutatulyavegam āruhya śaktim niśitām pragṛhya
narāntakaḥ vānararājasainyam mahārṇavam mīnaḥ iva āviveśa
narāntakaḥ vānararājasainyam mahārṇavam mīnaḥ iva āviveśa
60.
Then, Narantaka, mounting a horse swift as the wind and grasping a sharp spear (śakti), entered the army of the monkey king like a fish entering a great ocean.
स वानरान् सप्तशतानि वीरः प्रासेन दीप्तेन विनिर्बिभेद ।
एकः क्षणेनेन्द्ररिपुर्महात्मा जघान सैन्यं हरिपुंगवानाम् ॥६१॥
एकः क्षणेनेन्द्ररिपुर्महात्मा जघान सैन्यं हरिपुंगवानाम् ॥६१॥
61. sa vānarān saptaśatāni vīraḥ prāsena dīptena vinirbibheda ,
ekaḥ kṣaṇenendraripurmahātmā jaghāna sainyaṃ haripuṃgavānām.
ekaḥ kṣaṇenendraripurmahātmā jaghāna sainyaṃ haripuṃgavānām.
61.
saḥ vānarān saptaśatāni vīraḥ
prāsena dīptena vinirbibheda
ekaḥ kṣaṇena indraripuḥ mahātmā
jaghāna sainyam haripuṅgavānām
prāsena dīptena vinirbibheda
ekaḥ kṣaṇena indraripuḥ mahātmā
jaghāna sainyam haripuṅgavānām
61.
That mighty hero, the foe of Indra (Narantaka), pierced seven hundred monkeys with a blazing spear. Alone, in an instant, that great being destroyed the army of the chief monkeys.
ददृशुश्च महात्मानं हयपृष्ठे प्रतिष्ठितम् ।
चरन्तं हरिसैन्येषु विद्याधरमहर्षयः ॥६२॥
चरन्तं हरिसैन्येषु विद्याधरमहर्षयः ॥६२॥
62. dadṛśuśca mahātmānaṃ hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam ,
carantaṃ harisainyeṣu vidyādharamaharṣayaḥ.
carantaṃ harisainyeṣu vidyādharamaharṣayaḥ.
62.
dadṛśuḥ ca mahātmānam hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam
carantam harisainyeṣu vidyādharamaharṣayaḥ
carantam harisainyeṣu vidyādharamaharṣayaḥ
62.
And the Vidyādharas and great sages saw that mighty being (Narantaka), positioned on the horse's back, moving about among the monkey armies.
स तस्य ददृशे मार्गो मांसशोणितकर्दमः ।
पतितैः पर्वताकारैर्वानरैरभिसंवृतः ॥६३॥
पतितैः पर्वताकारैर्वानरैरभिसंवृतः ॥६३॥
63. sa tasya dadṛśe mārgo māṃsaśoṇitakardamaḥ ,
patitaiḥ parvatākārairvānarairabhisaṃvṛtaḥ.
patitaiḥ parvatākārairvānarairabhisaṃvṛtaḥ.
63.
saḥ tasya dadṛśe mārgaḥ māṃsaśoṇitakardamaḥ
patitaiḥ parvatākāraiḥ vānaraiḥ abhisaṃvṛtaḥ
patitaiḥ parvatākāraiḥ vānaraiḥ abhisaṃvṛtaḥ
63.
saḥ tasya mārgaḥ māṃsaśoṇitakardamaḥ patitaiḥ
parvatākāraiḥ vānaraiḥ abhisaṃvṛtaḥ dadṛśe
parvatākāraiḥ vānaraiḥ abhisaṃvṛtaḥ dadṛśe
63.
His path became visible, a mire of flesh and blood, completely covered by fallen monkeys that resembled mountains.
यावद्विक्रमितुं बुद्धिं चक्रुः प्लवगपुंगवाः ।
तावदेतानतिक्रम्य निर्बिभेद नरान्तकः ॥६४॥
तावदेतानतिक्रम्य निर्बिभेद नरान्तकः ॥६४॥
64. yāvadvikramituṃ buddhiṃ cakruḥ plavagapuṃgavāḥ ,
tāvadetānatikramya nirbibheda narāntakaḥ.
tāvadetānatikramya nirbibheda narāntakaḥ.
64.
yāvat vikramitum buddhim cakruḥ plavagapuṃgavāḥ
tāvat etān atikramya nirbibheda narāntakaḥ
tāvat etān atikramya nirbibheda narāntakaḥ
64.
plavagapuṃgavāḥ vikramitum buddhim yāvat cakruḥ
tāvat narāntakaḥ etān atikramya nirbibheda
tāvat narāntakaḥ etān atikramya nirbibheda
64.
Before the chief monkeys could even think of retaliating, Narāntaka pierced through them, having already overwhelmed them.
ज्वलन्तं प्रासमुद्यम्य संग्रामान्ते नरान्तकः ।
ददाह हरिसैन्यानि वनानीव विभावसुः ॥६५॥
ददाह हरिसैन्यानि वनानीव विभावसुः ॥६५॥
65. jvalantaṃ prāsamudyamya saṃgrāmānte narāntakaḥ ,
dadāha harisainyāni vanānīva vibhāvasuḥ.
dadāha harisainyāni vanānīva vibhāvasuḥ.
65.
jvalantam prāsam udyamya saṃgrāmānte narāntakaḥ
dadāha harisainyāni vanāni iva vibhāvasuḥ
dadāha harisainyāni vanāni iva vibhāvasuḥ
65.
saṃgrāmānte narāntakaḥ jvalantam prāsam udyamya
vibhāvasuḥ iva vanāni harisainyāni dadāha
vibhāvasuḥ iva vanāni harisainyāni dadāha
65.
Wielding his blazing spear in the heat of battle, Narāntaka incinerated the monkey armies just as fire consumes forests.
यावदुत्पाटयामासुर्वृक्षाञ् शैलान् वनौकसः ।
तावत् प्रासहताः पेतुर्वज्रकृत्ता इवाचलाः ॥६६॥
तावत् प्रासहताः पेतुर्वज्रकृत्ता इवाचलाः ॥६६॥
66. yāvadutpāṭayāmāsurvṛkṣāñ śailān vanaukasaḥ ,
tāvat prāsahatāḥ peturvajrakṛttā ivācalāḥ.
tāvat prāsahatāḥ peturvajrakṛttā ivācalāḥ.
66.
yāvat utpāṭayām āsuḥ vṛkṣān śailān vanaukasaḥ
tāvat prāsahatāḥ petuḥ vajrakṛttāḥ iva acalāḥ
tāvat prāsahatāḥ petuḥ vajrakṛttāḥ iva acalāḥ
66.
vanaukasaḥ vṛkṣān śailān yāvat utpāṭayām āsuḥ
tāvat prāsahatāḥ vajrakṛttāḥ iva acalāḥ petuḥ
tāvat prāsahatāḥ vajrakṛttāḥ iva acalāḥ petuḥ
66.
As the forest-dwelling monkeys were uprooting trees and rocks, those struck by his spear fell at that very instant, like mountains cleaved by a thunderbolt.
दिक्षु सर्वासु बलवान् विचचार नरान्तकः ।
प्रमृद्नन् सर्वतो युद्धे प्रावृट्काले यथानिलः ॥६७॥
प्रमृद्नन् सर्वतो युद्धे प्रावृट्काले यथानिलः ॥६७॥
67. dikṣu sarvāsu balavān vicacāra narāntakaḥ ,
pramṛdnan sarvato yuddhe prāvṛṭkāle yathānilaḥ.
pramṛdnan sarvato yuddhe prāvṛṭkāle yathānilaḥ.
67.
dikṣu sarvāsu balavān vicacāra narāntakaḥ
pramṛdnan sarvataḥ yuddhe prāvṛṭkāle yathā anilaḥ
pramṛdnan sarvataḥ yuddhe prāvṛṭkāle yathā anilaḥ
67.
balavān narāntakaḥ sarvāsu dikṣu vicacāra,
sarvataḥ yuddhe pramṛdnan,
yathā prāvṛṭkāle anilaḥ
sarvataḥ yuddhe pramṛdnan,
yathā prāvṛṭkāle anilaḥ
67.
The powerful Narāntaka roamed in all directions, crushing everyone in battle from every side, just like the wind in the monsoon season.
न शेकुर्धावितुं वीरा न स्थातुं स्पन्दितुं कुतः ।
उत्पतन्तं स्थितं यान्तं सर्वान् विव्याध वीर्यवान् ॥६८॥
उत्पतन्तं स्थितं यान्तं सर्वान् विव्याध वीर्यवान् ॥६८॥
68. na śekurdhāvituṃ vīrā na sthātuṃ spandituṃ kutaḥ ,
utpatantaṃ sthitaṃ yāntaṃ sarvān vivyādha vīryavān.
utpatantaṃ sthitaṃ yāntaṃ sarvān vivyādha vīryavān.
68.
na śekuḥ dhāvitum vīrāḥ na sthātum spanditum kutaḥ
utpatantam sthitam yāntam sarvān vivyādha vīryavān
utpatantam sthitam yāntam sarvān vivyādha vīryavān
68.
vīrāḥ dhāvitum na śekuḥ,
sthātum na,
spanditum kutaḥ.
vīryavān utpatantam,
sthitam,
yāntam sarvān vivyādha.
sthātum na,
spanditum kutaḥ.
vīryavān utpatantam,
sthitam,
yāntam sarvān vivyādha.
68.
The warriors were unable to run, nor could they stand; much less were they able to stir. The powerful one struck all of them, whether they were leaping up, standing still, or moving.
एकेनान्तककल्पेन प्रासेनादित्यतेजसा ।
भिन्नानि हरिसैन्यानि निपेतुर्धरणीतले ॥६९॥
भिन्नानि हरिसैन्यानि निपेतुर्धरणीतले ॥६९॥
69. ekenāntakakalpena prāsenādityatejasā ,
bhinnāni harisainyāni nipeturdharaṇītale.
bhinnāni harisainyāni nipeturdharaṇītale.
69.
ekena antakakalpena prāsena ādityatejasā
bhinnāni harisainyāni nipetuḥ dharaṇītale
bhinnāni harisainyāni nipetuḥ dharaṇītale
69.
ekena antakakalpena ādityatejasā prāsena bhinnāni harisainyāni dharaṇītale nipetuḥ.
69.
Pierced by a single spear, which was as formidable as death (antaka) itself and radiant like the sun, the monkey armies fell shattered to the ground.
वज्रनिष्पेषसदृशं प्रासस्याभिनिपातनम् ।
न शेकुर्वानराः सोढुं ते विनेदुर्महास्वनम् ॥७०॥
न शेकुर्वानराः सोढुं ते विनेदुर्महास्वनम् ॥७०॥
70. vajraniṣpeṣasadṛśaṃ prāsasyābhinipātanam ,
na śekurvānarāḥ soḍhuṃ te vinedurmahāsvanam.
na śekurvānarāḥ soḍhuṃ te vinedurmahāsvanam.
70.
vajraniṣpeṣasadṛśam prāsasya abhinipātanam na
śekuḥ vānarāḥ soḍhum te vineduḥ mahāsvanam
śekuḥ vānarāḥ soḍhum te vineduḥ mahāsvanam
70.
vānarāḥ vajraniṣpeṣasadṛśam prāsasya abhinipātanam soḍhum na śekuḥ.
te mahāsvanam vineduḥ.
te mahāsvanam vineduḥ.
70.
The monkeys could not endure the spear's impact, which was like the crushing force of a thunderbolt. They cried out with a mighty roar.
पततां हरिवीराणां रूपाणि प्रचकाशिरे ।
वज्रभिन्नाग्रकूटानां शैलानां पततामिव ॥७१॥
वज्रभिन्नाग्रकूटानां शैलानां पततामिव ॥७१॥
71. patatāṃ harivīrāṇāṃ rūpāṇi pracakāśire ,
vajrabhinnāgrakūṭānāṃ śailānāṃ patatāmiva.
vajrabhinnāgrakūṭānāṃ śailānāṃ patatāmiva.
71.
patatām harivīrāṇām rūpāṇi pracakāśire
vajrabhinnāgrakūṭānām śailānām patatām iva
vajrabhinnāgrakūṭānām śailānām patatām iva
71.
harivīrāṇām patatām rūpāṇi pracakāśire
śailānām vajrabhinnāgrakūṭānām patatām iva
śailānām vajrabhinnāgrakūṭānām patatām iva
71.
The forms of the falling monkey warriors shone brightly, like crashing mountains whose topmost peaks have been shattered by a thunderbolt.
ये तु पूर्वं महात्मानः कुम्भकर्णेन पातिताः ।
ते ऽस्वस्था वानरश्रेष्ठाः सुग्रीवमुपतस्थिरे ॥७२॥
ते ऽस्वस्था वानरश्रेष्ठाः सुग्रीवमुपतस्थिरे ॥७२॥
72. ye tu pūrvaṃ mahātmānaḥ kumbhakarṇena pātitāḥ ,
te'svasthā vānaraśreṣṭhāḥ sugrīvamupatasthire.
te'svasthā vānaraśreṣṭhāḥ sugrīvamupatasthire.
72.
ye tu pūrvam mahātmānaḥ kumbhakarṇena pātitāḥ
te asvasthāḥ vānarśreṣṭhāḥ sugrīvam upatastire
te asvasthāḥ vānarśreṣṭhāḥ sugrīvam upatastire
72.
tu ye mahātmānaḥ vānarśreṣṭhāḥ pūrvam kumbhakarṇena
pātitāḥ te asvasthāḥ sugrīvam upatastire
pātitāḥ te asvasthāḥ sugrīvam upatastire
72.
However, those great-souled, chief monkey warriors, who had previously been struck down by Kumbhakarna, approached Sugriva while still feeling unwell.
विप्रेक्षमाणः सुग्रीवो ददर्श हरिवाहिनीम् ।
नरान्तकभयत्रस्तां विद्रवन्तीमितस्ततः ॥७३॥
नरान्तकभयत्रस्तां विद्रवन्तीमितस्ततः ॥७३॥
73. viprekṣamāṇaḥ sugrīvo dadarśa harivāhinīm ,
narāntakabhayatrastāṃ vidravantīmitastataḥ.
narāntakabhayatrastāṃ vidravantīmitastataḥ.
73.
viprekṣamāṇaḥ sugrīvaḥ dadarśa harivāhinīm
narāntakabhayatrastām vidravantīm itas tataḥ
narāntakabhayatrastām vidravantīm itas tataḥ
73.
sugrīvaḥ viprekṣamāṇaḥ harivāhinīm
narāntakabhayatrastām vidravantīm itas tataḥ dadarśa
narāntakabhayatrastām vidravantīm itas tataḥ dadarśa
73.
Sugriva, observing carefully, saw the monkey army, terrified by Narantaka, fleeing here and there.
विद्रुतां वाहिनीं दृष्ट्वा स ददर्श नरान्तकम् ।
गृहीतप्रासमायान्तं हयपृष्ठे प्रतिष्ठितम् ॥७४॥
गृहीतप्रासमायान्तं हयपृष्ठे प्रतिष्ठितम् ॥७४॥
74. vidrutāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sa dadarśa narāntakam ,
gṛhītaprāsamāyāntaṃ hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam.
gṛhītaprāsamāyāntaṃ hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam.
74.
vidrutām vāhinīm dṛṣṭvā sa dadarśa narāntakam
gṛhītaprāsam āyāntam hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam
gṛhītaprāsam āyāntam hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam
74.
sa vidrutām vāhinīm dṛṣṭvā narāntakam gṛhītaprāsam
āyāntam hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam dadarśa
āyāntam hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam dadarśa
74.
After seeing the scattered army, he (Sugriva) observed Narantaka approaching, spear in hand, mounted on a horse.
अथोवाच महातेजाः सुग्रीवो वानराधिपः ।
कुमारमङ्गदं वीरं शक्रतुल्यपराक्रमम् ॥७५॥
कुमारमङ्गदं वीरं शक्रतुल्यपराक्रमम् ॥७५॥
75. athovāca mahātejāḥ sugrīvo vānarādhipaḥ ,
kumāramaṅgadaṃ vīraṃ śakratulyaparākramam.
kumāramaṅgadaṃ vīraṃ śakratulyaparākramam.
75.
atha uvāca mahātejāḥ sugrīvaḥ vānarādhipaḥ
kumāram aṅgadam vīram śakratulyaparākramam
kumāram aṅgadam vīram śakratulyaparākramam
75.
atha mahātejāḥ vānarādhipaḥ sugrīvaḥ
śakratulyaparākramam vīram kumāram aṅgadam uvāca
śakratulyaparākramam vīram kumāram aṅgadam uvāca
75.
Then, the greatly mighty Sugriva, king of the monkeys, spoke to the heroic young Angada, whose valor was equal to Indra.
गच्छैनं राक्षसं वीर यो ऽसौ तुरगमास्थितः ।
क्षोभयन्तं हरिबलं क्षिप्रं प्राणैर्वियोजय ॥७६॥
क्षोभयन्तं हरिबलं क्षिप्रं प्राणैर्वियोजय ॥७६॥
76. gacchainaṃ rākṣasaṃ vīra yo'sau turagamāsthitaḥ ,
kṣobhayantaṃ haribalaṃ kṣipraṃ prāṇairviyojaya.
kṣobhayantaṃ haribalaṃ kṣipraṃ prāṇairviyojaya.
76.
gaccha enam rākṣasam vīra yaḥ asau turagam āsthitaḥ
kṣobhayantam haribalam kṣipram prāṇaiḥ viyojaya
kṣobhayantam haribalam kṣipram prāṇaiḥ viyojaya
76.
vīra gaccha enam rākṣasam yaḥ asau turagam āsthitaḥ haribalam kṣobhayantam,
kṣipram prāṇaiḥ viyojaya
kṣipram prāṇaiḥ viyojaya
76.
"Go, O hero (vīra), quickly separate this demon from his life (prāṇa), that one who is seated on a horse and is agitating the monkey army."
स भर्तुर्वचनं श्रुत्वा निष्पपाताङ्गदस्तदा ।
अनीकान्मेघसंकाशान्मेघानीकादिवांशुमान् ॥७७॥
अनीकान्मेघसंकाशान्मेघानीकादिवांशुमान् ॥७७॥
77. sa bharturvacanaṃ śrutvā niṣpapātāṅgadastadā ,
anīkānmeghasaṃkāśānmeghānīkādivāṃśumān.
anīkānmeghasaṃkāśānmeghānīkādivāṃśumān.
77.
saḥ bhartuḥ vacanam śrutvā niṣpapāta aṅgadaḥ
tadā anīkāt meghasaṃkāśān meghānīkāt iva aṃśumān
tadā anīkāt meghasaṃkāśān meghānīkāt iva aṃśumān
77.
tadā saḥ aṅgadaḥ bhartuḥ vacanam śrutvā,
anīkāt meghasaṃkāśān meghānīkāt iva aṃśumān niṣpapāta
anīkāt meghasaṃkāśān meghānīkāt iva aṃśumān niṣpapāta
77.
Then, Angada, having heard his master's command, sprang forth from the army – its warriors appearing like clouds – just as the sun (aṃśumān) emerges from a mass of clouds.
शैलसंघातसंकाशो हरीणामुत्तमो ऽङ्गदः ।
रराजाङ्गदसंनद्धः सधातुरिव पर्वतः ॥७८॥
रराजाङ्गदसंनद्धः सधातुरिव पर्वतः ॥७८॥
78. śailasaṃghātasaṃkāśo harīṇāmuttamo'ṅgadaḥ ,
rarājāṅgadasaṃnaddhaḥ sadhāturiva parvataḥ.
rarājāṅgadasaṃnaddhaḥ sadhāturiva parvataḥ.
78.
śailasaṃghātasaṃkāśaḥ harīṇām uttamaḥ aṅgadaḥ
rarāja aṅgadasannaddhaḥ sadhātuḥ iva parvataḥ
rarāja aṅgadasannaddhaḥ sadhātuḥ iva parvataḥ
78.
harīṇām uttamaḥ śailasaṃghātasaṃkāśaḥ aṅgadaḥ,
aṅgadasannaddhaḥ sadhātuḥ parvataḥ iva rarāja
aṅgadasannaddhaḥ sadhātuḥ parvataḥ iva rarāja
78.
Angada, the foremost among the monkeys, who resembled a mass of mountains, shone splendidly, like a mountain adorned with minerals.
निरायुधो महातेजाः केवलं नखदंष्ट्रवान् ।
नरान्तकमभिक्रम्य वालिपुत्रो ऽब्रवीद्वचः ॥७९॥
नरान्तकमभिक्रम्य वालिपुत्रो ऽब्रवीद्वचः ॥७९॥
79. nirāyudho mahātejāḥ kevalaṃ nakhadaṃṣṭravān ,
narāntakamabhikramya vāliputro'bravīdvacaḥ.
narāntakamabhikramya vāliputro'bravīdvacaḥ.
79.
nirāyudhaḥ mahātejāḥ kevalam nakhadaṃṣṭravān
narāntakam abhikramya vāliputraḥ abravīt vacaḥ
narāntakam abhikramya vāliputraḥ abravīt vacaḥ
79.
vāliputraḥ nirāyudhaḥ mahātejāḥ kevalam
nakhadaṃṣṭravān narāntakam abhikramya vacaḥ abravīt
nakhadaṃṣṭravān narāntakam abhikramya vacaḥ abravīt
79.
The son of Vāli (Angada), though unarmed, possessed immense power and only his claws and fangs. He approached Narāntaka and spoke these words.
तिष्ठ किं प्राकृतैरेभिर्हरिभिस्त्वं करिष्यसि ।
अस्मिन् वज्रसमस्पर्शे प्रासं क्षिप ममोरसि ॥८०॥
अस्मिन् वज्रसमस्पर्शे प्रासं क्षिप ममोरसि ॥८०॥
80. tiṣṭha kiṃ prākṛtairebhirharibhistvaṃ kariṣyasi ,
asmin vajrasamasparśe prāsaṃ kṣipa mamorasi.
asmin vajrasamasparśe prāsaṃ kṣipa mamorasi.
80.
tiṣṭha kim prākṛtaiḥ ebhiḥ haribhiḥ tvam kariṣyasi
asmin vajrasamasparśe prāsam kṣipa mama urasi
asmin vajrasamasparśe prāsam kṣipa mama urasi
80.
tvam tiṣṭha kim ebhiḥ prākṛtaiḥ haribhiḥ kariṣyasi
asmin vajrasamasparśe mama urasi prāsam kṣipa
asmin vajrasamasparśe mama urasi prāsam kṣipa
80.
"Stop! What will you do with these ordinary monkeys? Throw your javelin onto my chest, which is as hard as a thunderbolt."
अङ्गदस्य वचः श्रुत्वा प्रचुक्रोध नरान्तकः ।
संदश्य दशनैरोष्ठं निश्वस्य च भुजंगवत् ॥८१॥
संदश्य दशनैरोष्ठं निश्वस्य च भुजंगवत् ॥८१॥
81. aṅgadasya vacaḥ śrutvā pracukrodha narāntakaḥ ,
saṃdaśya daśanairoṣṭhaṃ niśvasya ca bhujaṃgavat.
saṃdaśya daśanairoṣṭhaṃ niśvasya ca bhujaṃgavat.
81.
aṅgadasya vacaḥ śrutvā pracukrodha narāntakaḥ
saṃdaśya daśanaiḥ oṣṭham niśvasya ca bhujaṃgavat
saṃdaśya daśanaiḥ oṣṭham niśvasya ca bhujaṃgavat
81.
narāntakaḥ aṅgadasya vacaḥ śrutvā daśanaiḥ oṣṭham
saṃdaśya ca bhujaṃgavat niśvasya pracukrodha
saṃdaśya ca bhujaṃgavat niśvasya pracukrodha
81.
Hearing Angada's words, Narāntaka became enraged. Biting his lip with his teeth and hissing like a serpent, he (became enraged).
स प्रासमाविध्य तदाङ्गदाय समुज्ज्वलन्तं सहसोत्ससर्ज ।
स वालिपुत्रोरसि वज्रकल्पे बभूव भग्नो न्यपतच्च भूमौ ॥८२॥
स वालिपुत्रोरसि वज्रकल्पे बभूव भग्नो न्यपतच्च भूमौ ॥८२॥
82. sa prāsamāvidhya tadāṅgadāya samujjvalantaṃ sahasotsasarja ,
sa vāliputrorasi vajrakalpe babhūva bhagno nyapatacca bhūmau.
sa vāliputrorasi vajrakalpe babhūva bhagno nyapatacca bhūmau.
82.
sa prāsam āvidhya tadā aṅgadāya
samujjvalantam sahasā utsasarja
sa vāliputrourasi vajrakalpe
babhūva bhagnaḥ nyapatat ca bhūmau
samujjvalantam sahasā utsasarja
sa vāliputrourasi vajrakalpe
babhūva bhagnaḥ nyapatat ca bhūmau
82.
sa tadā prāsam samujjvalantam
āvidhya aṅgadāya sahasā utsasarja
saḥ vajrakalpe vāliputrourasi
bhagnaḥ babhūva ca bhūmau nyapatat
āvidhya aṅgadāya sahasā utsasarja
saḥ vajrakalpe vāliputrourasi
bhagnaḥ babhūva ca bhūmau nyapatat
82.
Then, whirling that extremely brilliant javelin, he swiftly threw it at Angada. But it shattered against the chest of Vāli's son, which was like a thunderbolt, and fell to the ground.
तं प्रासमालोक्य तदा विभग्नं सुपर्णकृत्तोरगभोगकल्पम् ।
तलं समुद्यम्य स वालिपुत्रस्तुरंगमस्याभिजघान मूर्ध्नि ॥८३॥
तलं समुद्यम्य स वालिपुत्रस्तुरंगमस्याभिजघान मूर्ध्नि ॥८३॥
83. taṃ prāsamālokya tadā vibhagnaṃ suparṇakṛttoragabhogakalpam ,
talaṃ samudyamya sa vāliputrasturaṃgamasyābhijaghāna mūrdhni.
talaṃ samudyamya sa vāliputrasturaṃgamasyābhijaghāna mūrdhni.
83.
tam prāsam ālokya tadā vibhagnam
suparṇakṛttoragabhogakalpam
talam samudyamya sa vāliputraḥ
turaṅgamasya abhijaghāna mūrdhni
suparṇakṛttoragabhogakalpam
talam samudyamya sa vāliputraḥ
turaṅgamasya abhijaghāna mūrdhni
83.
Then, seeing that spear broken like the body of a snake severed by Suparṇa (Garuda), Aṅgada, the son of Vāli, raised his palm and struck the horse on its head.
निमग्नपादः स्फुटिताक्षि तारो निष्क्रान्तजिह्वो ऽचलसंनिकाशः ।
स तस्य वाजी निपपात भूमौ तलप्रहारेण विकीर्णमूर्धा ॥८४॥
स तस्य वाजी निपपात भूमौ तलप्रहारेण विकीर्णमूर्धा ॥८४॥
84. nimagnapādaḥ sphuṭitākṣi tāro niṣkrāntajihvo'calasaṃnikāśaḥ ,
sa tasya vājī nipapāta bhūmau talaprahāreṇa vikīrṇamūrdhā.
sa tasya vājī nipapāta bhūmau talaprahāreṇa vikīrṇamūrdhā.
84.
nimagnapādaḥ sphuṭitākṣitāraḥ niṣkrāntajihvaḥ acalasannikāśaḥ
saḥ tasya vājī nipapāta bhūmau talaprahāreṇa vikīrṇamūrdhā
saḥ tasya vājī nipapāta bhūmau talaprahāreṇa vikīrṇamūrdhā
84.
His horse, with sunken feet, burst eye-pupils, and protruding tongue, fell to the ground like a mountain, its head shattered by the blow of the palm.
नरान्तकः क्रोधवशं जगाम हतं तुरगं पतितं निरीक्ष्य ।
स मुष्टिमुद्यम्य महाप्रभावो जघान शीर्षे युधि वालिपुत्रम् ॥८५॥
स मुष्टिमुद्यम्य महाप्रभावो जघान शीर्षे युधि वालिपुत्रम् ॥८५॥
85. narāntakaḥ krodhavaśaṃ jagāma hataṃ turagaṃ patitaṃ nirīkṣya ,
sa muṣṭimudyamya mahāprabhāvo jaghāna śīrṣe yudhi vāliputram.
sa muṣṭimudyamya mahāprabhāvo jaghāna śīrṣe yudhi vāliputram.
85.
narāntakaḥ krodhavaśam jagāma
hatam turagam patitam nirīkṣya
saḥ muṣṭim udyamya mahāprabhāvaḥ
jaghāna śīrṣe yudhi vāliputram
hatam turagam patitam nirīkṣya
saḥ muṣṭim udyamya mahāprabhāvaḥ
jaghāna śīrṣe yudhi vāliputram
85.
Seeing his horse dead and fallen, Narāntaka became overcome with anger. Raising his fist, that mighty warrior struck Aṅgada, the son of Vāli, on the head in battle.
अथाङ्गदो मुष्टिविभिन्नमूर्धा सुस्राव तीव्रं रुधिरं भृशोष्णम् ।
मुहुर्विजज्वाल मुमोह चापि संज्ञां समासाद्य विसिष्मिये च ॥८६॥
मुहुर्विजज्वाल मुमोह चापि संज्ञां समासाद्य विसिष्मिये च ॥८६॥
86. athāṅgado muṣṭivibhinnamūrdhā susrāva tīvraṃ rudhiraṃ bhṛśoṣṇam ,
muhurvijajvāla mumoha cāpi saṃjñāṃ samāsādya visiṣmiye ca.
muhurvijajvāla mumoha cāpi saṃjñāṃ samāsādya visiṣmiye ca.
86.
atha aṅgadaḥ muṣṭivibhinnamūrdhā
susrāva tīvram rudhiram bhṛśoṣṇam
muhuḥ vijajvāla mumoha ca
api saṃjñām samāsādya visismīye ca
susrāva tīvram rudhiram bhṛśoṣṇam
muhuḥ vijajvāla mumoha ca
api saṃjñām samāsādya visismīye ca
86.
Then Aṅgada, his head shattered by the fist, profusely bled intense, very hot blood. He repeatedly blazed with fury, fainted, and then, regaining consciousness, he smiled.
अथाङ्गदो वज्रसमानवेगं संवर्त्य मुष्टिं गिरिशृङ्गकल्पम् ।
निपातयामास तदा महात्मा नरान्तकस्योरसि वालिपुत्रः ॥८७॥
निपातयामास तदा महात्मा नरान्तकस्योरसि वालिपुत्रः ॥८७॥
87. athāṅgado vajrasamānavegaṃ saṃvartya muṣṭiṃ giriśṛṅgakalpam ,
nipātayāmāsa tadā mahātmā narāntakasyorasi vāliputraḥ.
nipātayāmāsa tadā mahātmā narāntakasyorasi vāliputraḥ.
87.
atha aṅgadaḥ vajrasamānavegam saṃvartya muṣṭim giriśṛṅgakalpam
nipātayāmāsa tadā mahātmā narāntakasya urasi vāliputraḥ
nipātayāmāsa tadā mahātmā narāntakasya urasi vāliputraḥ
87.
atha mahātmā vāliputraḥ aṅgadaḥ vajrasamānavegam giriśṛṅgakalpam
muṣṭim saṃvartya tadā narāntakasya urasi nipātayāmāsa
muṣṭim saṃvartya tadā narāntakasya urasi nipātayāmāsa
87.
Then the great-souled Angada, son of Vali, having gathered his fist, which resembled a mountain peak and possessed the force of a thunderbolt, struck it down upon Narantaka's chest.
स मुष्टिनिष्पिष्टविभिन्नवक्षा ज्वालां वमञ् शोणितदिग्धगात्रः ।
नरान्तको भूमितले पपात यथाचलो वज्रनिपातभग्नः ॥८८॥
नरान्तको भूमितले पपात यथाचलो वज्रनिपातभग्नः ॥८८॥
88. sa muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnavakṣā jvālāṃ vamañ śoṇitadigdhagātraḥ ,
narāntako bhūmitale papāta yathācalo vajranipātabhagnaḥ.
narāntako bhūmitale papāta yathācalo vajranipātabhagnaḥ.
88.
saḥ muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnavakṣāḥ
jvālām vaman śoṇitadigdhagātraḥ
narāntakaḥ bhūmitale papāta
yathā acalaḥ vajranipātabhagnaḥ
jvālām vaman śoṇitadigdhagātraḥ
narāntakaḥ bhūmitale papāta
yathā acalaḥ vajranipātabhagnaḥ
88.
saḥ narāntakaḥ muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnavakṣāḥ
jvālām vaman
śoṇitadigdhagātraḥ bhūmitale papāta
yathā vajranipātabhagnaḥ acalaḥ
jvālām vaman
śoṇitadigdhagātraḥ bhūmitale papāta
yathā vajranipātabhagnaḥ acalaḥ
88.
Narantaka, whose chest was crushed and split open by the fist, emitting flames and with his body smeared with blood, fell to the ground like a mountain shattered by the strike of a thunderbolt.
अथान्तरिक्षे त्रिदशोत्तमानां वनौकसां चैव महाप्रणादः ।
बभूव तस्मिन्निहते ऽग्र्यवीरे नरान्तके वालिसुतेन संख्ये ॥८९॥
बभूव तस्मिन्निहते ऽग्र्यवीरे नरान्तके वालिसुतेन संख्ये ॥८९॥
89. athāntarikṣe tridaśottamānāṃ vanaukasāṃ caiva mahāpraṇādaḥ ,
babhūva tasminnihate'gryavīre narāntake vālisutena saṃkhye.
babhūva tasminnihate'gryavīre narāntake vālisutena saṃkhye.
89.
atha antarikṣe tridaśottamānām
vanaukasām ca eva mahāpraṇādaḥ
babhūva tasmin nihate agryavīre
narāntake vālisutena saṃkhye
vanaukasām ca eva mahāpraṇādaḥ
babhūva tasmin nihate agryavīre
narāntake vālisutena saṃkhye
89.
atha vālisutena saṃkhye tasmin
nihate agryavīre narāntake
antarikṣe tridaśottamānām ca eva
vanaukasām mahāpraṇādaḥ babhūva
nihate agryavīre narāntake
antarikṣe tridaśottamānām ca eva
vanaukasām mahāpraṇādaḥ babhūva
89.
Then, when that foremost hero Narantaka was slain in battle by the son of Vali (Angada), a great roar (praṇāda) arose in the sky from the best of the gods and the forest-dwellers (vanaukasa).
अथाङ्गदो राममनः प्रहर्षणं सुदुष्करं तं कृतवान् हि विक्रमम् ।
विसिष्मिये सो ऽप्यतिवीर्य विक्रमः पुनश्च युद्धे स बभूव हर्षितः ॥९०॥
विसिष्मिये सो ऽप्यतिवीर्य विक्रमः पुनश्च युद्धे स बभूव हर्षितः ॥९०॥
90. athāṅgado rāmamanaḥ praharṣaṇaṃ suduṣkaraṃ taṃ kṛtavān hi vikramam ,
visiṣmiye so'pyativīrya vikramaḥ punaśca yuddhe sa babhūva harṣitaḥ.
visiṣmiye so'pyativīrya vikramaḥ punaśca yuddhe sa babhūva harṣitaḥ.
90.
atha aṅgadaḥ rāmamanahpraharṣaṇam
suduṣkaram tam kṛtavān hi vikramam
visişmiye saḥ api ativīryavikramaḥ
punaḥ ca yuddhe saḥ babhūva harṣitaḥ
suduṣkaram tam kṛtavān hi vikramam
visişmiye saḥ api ativīryavikramaḥ
punaḥ ca yuddhe saḥ babhūva harṣitaḥ
90.
atha aṅgadaḥ rāmamanahpraharṣaṇam suduṣkaram tam vikramam hi kṛtavān .
saḥ api ativīryavikramaḥ visişmiye .
punaḥ ca saḥ yuddhe harṣitaḥ babhūva .
saḥ api ativīryavikramaḥ visişmiye .
punaḥ ca saḥ yuddhe harṣitaḥ babhūva .
90.
Then Angada indeed performed that very difficult feat of valor, which greatly delighted Rama's mind. Rama, who was of immense valor, was also astonished; and again, he became delighted in battle.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57 (current chapter)
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100