Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-66

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अथाहमुत्तरं देव्या पुनरुक्तः ससंभ्रमम् ।
तव स्नेहान्नरव्याघ्र सौहार्यादनुमान्य च ॥१॥
1. athāhamuttaraṃ devyā punaruktaḥ sasaṃbhramam ,
tava snehānnaravyāghra sauhāryādanumānya ca.
1. atha aham uttaram devyā punar uktaḥ sasaṃbhramam
tava snehāt naravyāghra sauhārdāt anumānya ca
1. atha aham devyā sasaṃbhramam uttaram punar uktaḥ
(abravīt) naravyāghra tava snehāt sauhārdāt ca anumānya
1. Then, with agitation, I was further addressed by the goddess, who said, 'O tiger among men, considering your affection and friendship, and having acknowledged (your devotion)...'
एवं बहुविधं वाच्यो रामो दाशरथिस्त्वया ।
यथा मामाप्नुयाच्छीघ्रं हत्वा रावणमाहवे ॥२॥
2. evaṃ bahuvidhaṃ vācyo rāmo dāśarathistvayā ,
yathā māmāpnuyācchīghraṃ hatvā rāvaṇamāhave.
2. evam bahuvidham vācyaḥ rāmaḥ dāśarathiḥ tvayā
yathā mām āpnuyāt śīghram hatvā rāvaṇam āhave
2. tvayā rāmaḥ dāśarathiḥ evam bahuvidham vācyaḥ
yathā saḥ āhave rāvaṇam hatvā śīghram mām āpnuyāt
2. Thus, Rāma, the son of Daśaratha, should be spoken to by you in various ways, so that he may quickly reach me after killing Rāvaṇa in battle.
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिंदम ।
कस्मिंश्चित् संवृते देशे विश्रान्तः श्वो गमिष्यसि ॥३॥
3. yadi vā manyase vīra vasaikāhamariṃdama ,
kasmiṃścit saṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi.
3. yadi vā manyase vīra vasa ekāham arindama
kasmin cit saṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi
3. vīra arindama yadi vā manyase,
(tarhi tvaṃ) ekāham kasmin cit saṃvṛte deśe vasa; viśrāntaḥ (tvaṃ) śvaḥ gamiṣyasi
3. If you deem it appropriate, O hero, vanquisher of foes, stay for one day in some secluded place; after resting, you will depart tomorrow.
मम चाप्यल्पभाग्यायाः साम्निध्यात्तव वानर ।
अस्य शोकविपाकस्य मुहूर्तं स्याद्विमोक्षणम् ॥४॥
4. mama cāpyalpabhāgyāyāḥ sāmnidhyāttava vānara ,
asya śokavipākasya muhūrtaṃ syādvimokṣaṇam.
4. mama ca api alpabhāgyāyāḥ sāmnidhyāt tava vānara
asya śoka-vipākasya muhūrtam syāt vimokṣaṇam
4. vānara tava sāmnidhyāt ca api,
mama alpabhāgyāyāḥ asya śoka-vipākasya muhūrtam vimokṣaṇam syāt
4. And for me, who am so unfortunate, your presence, O monkey, would provide a momentary respite from the fruition of this sorrow.
गते हि त्वयि विक्रान्ते पुनरागमनाय वै ।
प्राणानामपि संदेहो मम स्यान्नात्र संशयः ॥५॥
5. gate hi tvayi vikrānte punarāgamanāya vai ,
prāṇānāmapi saṃdeho mama syānnātra saṃśayaḥ.
5. gate hi tvayi vikrānte punarāgamanāya vai
prāṇānām api sandehaḥ mama syāt na atra saṃśayaḥ
5. hi vai tvayi vikrānte gate punarāgamanāya mama
prāṇānām api sandehaḥ syāt atra saṃśayaḥ na
5. Indeed, when you, the valiant one, have departed, there will be uncertainty regarding my own survival until your return. Of this, there is no doubt.
तवादर्शनजः शोको भूयो मां परितापयेत् ।
दुःखाद्दुःखपराभूतां दुर्गतां दुःखभागिनीम् ॥६॥
6. tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet ,
duḥkhādduḥkhaparābhūtāṃ durgatāṃ duḥkhabhāginīm.
6. tava adarśanajaḥ śokaḥ bhūyaḥ mām paritāpayet
duḥkhāt duḥkhaparābhūtām durgatām duḥkhabhāginīm
6. tava adarśanajaḥ śokaḥ bhūyaḥ duḥkhāt duḥkhaparābhūtām
durgatām duḥkhabhāginīm mām paritāpayet
6. The sorrow arising from your absence would torment me even more, me who is already overwhelmed by continuous suffering (duḥkha), utterly distressed, and steeped in misery.
अयं तु वीरसंदेहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः ।
सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु असंशयः ॥७॥
7. ayaṃ tu vīrasaṃdehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ ,
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu asaṃśayaḥ.
7. ayam tu vīrasandehaḥ tiṣṭhati iva mama agrataḥ
sumahān tvat sahāyeṣu haryṛkṣeṣu asaṃśayaḥ
7. tu ayam vīrasandehaḥ sumahān asaṃśayaḥ mama
agrataḥ iva tiṣṭhati tvat sahāyeṣu haryṛkṣeṣu
7. But this doubt (sandeha) concerning the brave warriors, which is truly enormous, stands, as it were, before me. This pertains to your allies, the monkeys and bears. There is no doubt about it.
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम् ।
तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ ॥८॥
8. kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim ,
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau.
8. katham nu khalu duṣpāram tariṣyanti mahodadhim
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau
8. katham nu khalu tāni haryṛkṣasainyāni vā tau
naravarātmajau duṣpāram mahodadhim tariṣyanti
8. How, indeed, will those armies of monkeys and bears, or those two sons (ātmaja) of the best of men, cross the formidable great ocean?
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यास्य लङ्घने ।
शक्तिः स्याद्वैनतेयस्य वायोर्वा तव वानघ ॥९॥
9. trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane ,
śaktiḥ syādvainateyasya vāyorvā tava vānagha.
9. trayāṇām eva bhūtānām sāgarasya asya laṅghane |
śaktiḥ syāt vainateyasya vāyoḥ vā tava vā anagha
9. O sinless one, among all beings, only three would possess the power (śakti) to cross this ocean: Vainateya (Garuda), Vayu, or you.
तदस्मिन् कार्यनियोगे वीरैवं दुरतिक्रमे ।
किं पश्यसि समाधानं ब्रूहि कार्यविदां वर ॥१०॥
10. tadasmin kāryaniyoge vīraivaṃ duratikrame ,
kiṃ paśyasi samādhānaṃ brūhi kāryavidāṃ vara.
10. tat asmin kāryaniyoge vīra evam duratikrame |
kim paśyasi samādhānam brūhi kāryavidām vara
10. Therefore, O hero, what solution (samādhāna) do you see for this assignment, which is so difficult to overcome? Tell me, O best among those skilled in action.
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः ॥११॥
11. kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane ,
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ.
11. kāmam asya tvam eva ekaḥ kāryasya parisādhane
| paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaḥ te balodayaḥ
11. Indeed, O slayer of enemy heroes (paravīraghna), you alone are sufficient for the complete accomplishment of this task. Your rise of power (balodaya) is glorious.
बलैः समग्रैर्यदि मां हत्वा रावणमाहवे ।
विजयी स्वां पुरीं रामो नयेत्तत् स्याद् यशस्करम् ॥१२॥
12. balaiḥ samagrairyadi māṃ hatvā rāvaṇamāhave ,
vijayī svāṃ purīṃ rāmo nayettat syād yaśaskaram.
12. balaiḥ samagraiḥ yadi mām hatvā rāvaṇam āhave |
vijayī svām purīm rāmaḥ nayet tat syāt yaśaskaram
12. If Rāma, having killed Rāvaṇa in battle with all his forces, were to victoriously bring me (Sītā) back to his own city, that would indeed be glorious.
यथाहं तस्य वीरस्य वनादुपधिना हृता ।
रक्षसा तद्भयादेव तथा नार्हति राघवः ॥१३॥
13. yathāhaṃ tasya vīrasya vanādupadhinā hṛtā ,
rakṣasā tadbhayādeva tathā nārhati rāghavaḥ.
13. yathā aham tasya vīrasya vanāt upadhinā hṛtā
rakṣasā tat bhayāt eva tathā na arhati rāghavaḥ
13. yathā aham tasya vīrasya rakṣasā upadhinā vanāt hṛtā,
tat bhayāt eva,
tathā rāghavaḥ na arhati
13. Just as I was carried away from the forest by that valiant demon (Rāvaṇa) through deception, precisely because of his fear of (Rāma), so Rāghava (Rāma) does not deserve to have me retrieved in such an undignified manner.
बलैस्तु संकुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद् यदि काकुत्स्थस्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥१४॥
14. balaistu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ ,
māṃ nayed yadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet.
14. balaiḥ tu saṃkulām kṛtvā laṅkām parabalārdanaḥ
mām nayet yadi kākutsthaḥ tat tasya sadṛśam bhavet
14. tu yadi kākutsthaḥ parabalārdanaḥ balaiḥ laṅkām saṃkulām kṛtvā,
mām nayet,
tat tasya sadṛśam bhavet
14. But if the descendant of Kakutstha (Rāma), the destroyer of enemy armies, were to make Laṅkā overwhelmed with his forces and then take me, that would indeed be fitting for him.
तद् यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥१५॥
15. tad yathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ ,
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya.
15. tat yathā tasya vikrāntam anurūpam mahātmanaḥ
bhavati āhavaśūrasya tathā tvam upapāday
15. tat yathā mahātmanaḥ āhavaśūrasya tasya vikrāntam अनुरूपम् bhavati,
tathā tvam upapāday
15. Therefore, you should arrange it such that his valorous deed becomes fitting for that great soul (Rāma), who is brave in battle.
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्याहं ततः शेषं वाक्यमुत्तरमब्रुवम् ॥१६॥
16. tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam ,
niśamyāhaṃ tataḥ śeṣaṃ vākyamuttaramabruvam.
16. tadarthopahitam vākyam praśritam hetusaṃhitam
niśamya aham tataḥ śeṣam vākyam uttaram abruvam
16. tadarthopahitam praśritam hetusaṃhitam vākyam niśamya,
aham tataḥ śeṣam uttaram vākyam abruvam
16. Having heard that statement - which was meaningful, humble, and logically coherent - I then spoke the remaining, subsequent words.
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः ।
सुग्रीवः सत्त्वसंपन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः ॥१७॥
17. devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ ,
sugrīvaḥ sattvasaṃpannastavārthe kṛtaniścayaḥ.
17. devi haryṛkṣasainyānām īśvaraḥ plavatām varaḥ
sugrīvaḥ sattvasaṃpannaḥ tava arthe kṛtaniścayaḥ
17. devi sugrīvaḥ haryṛkṣasainyānām īśvaraḥ plavatām
varaḥ sattvasaṃpannaḥ tava arthe kṛtaniścayaḥ
17. O goddess, Sugriva, the lord of the monkey and bear armies, the foremost among the leapers, endowed with immense strength (sattva), is resolute in his efforts for your sake.
तस्य विक्रमसंपन्नाः सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
मनःसंकल्पसंपाता निदेशे हरयः स्थिताः ॥१८॥
18. tasya vikramasaṃpannāḥ sattvavanto mahābalāḥ ,
manaḥsaṃkalpasaṃpātā nideśe harayaḥ sthitāḥ.
18. tasya vikramasaṃpannāḥ sattvavantaḥ mahābalāḥ
manaḥsaṅkalpasaṃpātāḥ nideśe harayaḥ sthitāḥ
18. tasya harayaḥ vikramasaṃpannāḥ sattvavantaḥ
mahābalāḥ manaḥsaṅkalpasaṃpātāḥ nideśe sthitāḥ
18. His (Sugriva's) monkeys, endowed with valor and immense strength (sattva), whose movements are as swift as thought, stand ready at his command.
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक् सज्जते गतिः ।
न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः ॥१९॥
19. yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryak sajjate gatiḥ ,
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ.
19. yeṣām na upari na adhastāt na tiryak sajjate
gatiḥ na ca karmasu sīdanti mahatsu amitatejasaḥ
19. yeṣām gatiḥ na upari na adhastāt na tiryak
sajjate ca mahatsu karmasu amitatejasaḥ na sīdanti
19. Their movement is not obstructed upwards, downwards, or sideways, nor do these immensely energetic ones falter in their great tasks.
असकृत्तैर्महाभागैर्वानरैर्बलसंयुतैः ।
प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः ॥२०॥
20. asakṛttairmahābhāgairvānarairbalasaṃyutaiḥ ,
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ.
20. asakṛt taiḥ mahābhāgaiḥ vānaraiḥ balasaṃyutaiḥ
pradakṣiṇīkṛtā bhūmiḥ vāyumārgānusāribhiḥ
20. asakṛt taiḥ vānaraiḥ mahābhāgaiḥ balasaṃyutaiḥ
vāyumārgānusāribhiḥ bhūmiḥ pradakṣiṇīkṛtā
20. By those greatly fortunate monkeys, who are endowed with strength and follow the path of the wind, the earth has been circumnavigated many times.
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः ।
मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसंनिधौ ॥२१॥
21. madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ ,
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasaṃnidhau.
21. mat-viśiṣṭāḥ ca tulyāḥ ca santi tatra vanaukasaḥ
mattaḥ pratyavaraḥ kaścit na asti sugrīva-saṃnidau
21. tatra vanaukasaḥ mat-viśiṣṭāḥ ca tulyāḥ ca santi
sugrīva-saṃnidau mattaḥ kaścit pratyavaraḥ na asti
21. Among the forest-dwellers (vanaras) there, some are superior to me, and some are my equals. There is no one inferior to me in the presence of Sugrīva.
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः ।
न हि प्रकृष्टाः प्रेष्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः ॥२२॥
22. ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ ,
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ.
22. aham tāvat iha prāptaḥ kim punaḥ te mahābalāḥ na
hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hi itare janāḥ
22. aham tāvat iha prāptaḥ punaḥ te mahābalāḥ kim (varte)
hi prakṛṣṭāḥ na preṣyante itare janāḥ hi preṣyante
22. If I have indeed arrived here, then what of those immensely powerful (vanaras)? For indeed, the most distinguished ones are not sent on errands; it is the other (ordinary) people who are sent.
तदलं परितापेन देवि मन्युर्व्यपैतु ते ।
एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः ॥२३॥
23. tadalaṃ paritāpena devi manyurvyapaitu te ,
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ.
23. tat alam paritāpena devi manyuḥ vyapaitu te
eka-utpātena te laṅkām eṣyanti hari-yūthapāḥ
23. devi tat paritāpena alam te manyuḥ vyapaitu
hari-yūthapāḥ te eka-utpātena laṅkām eṣyanti
23. Therefore, enough of your sorrow, O Goddess; let your grief (manyu) disappear. Those monkey chiefs will reach Laṅkā with a single leap.
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ ।
त्वत्सकाशं महाभागे नृसिंहावागमिष्यतः ॥२४॥
24. mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau ,
tvatsakāśaṃ mahābhāge nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ.
24. mama pṛṣṭhagatau tau ca candra-sūryau iva uditau
tvat-sakāśam mahābhāge nṛsiṃhau āgamiṣyataḥ
24. mahābhāge mama pṛṣṭhagatau candra-sūryau iva
uditau tau nṛsiṃhau ca tvat-sakāśam āgamiṣyataḥ
24. O most fortunate one (mahābhāge), those two lion-like men (nṛsiṃhau), Rama and Lakshmana, will come to your presence, carried on my back, shining like the risen moon and sun.
अरिघ्नं सिंहसंकाशं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ।
लक्ष्मणं च धनुष्पाणिं लङ्का द्वारमुपस्थितम् ॥२५॥
25. arighnaṃ siṃhasaṃkāśaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam ,
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkā dvāramupasthitam.
25. arighnam siṃhasaṃkāśam kṣipram drakṣyasi rāghavam
lakṣmaṇam ca dhanuṣpāṇim laṅkā dvāram upasthitam
25. You will quickly see Rama (rāghava), the slayer of foes, resembling a lion, and Lakshmana, bow in hand, standing at the gate of Lanka.
नखदंष्ट्रायुधान् वीरान् सिंहशार्दूलविक्रमान् ।
वानरान् वानरेन्द्राभान् क्षिप्रं द्रक्ष्यसि संगतान् ॥२६॥
26. nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān ,
vānarān vānarendrābhān kṣipraṃ drakṣyasi saṃgatān.
26. nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān
vānarān vānarendrābhān kṣipram drakṣyasi saṃgatān
26. kṣipram nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān
vānarān vānarendrābhān saṃgatān drakṣyasi
26. You will quickly see the gathered heroes, (vānaras), whose weapons are claws and fangs, whose prowess is like that of lions and tigers, and who resemble mighty monkey chiefs.
शैलाम्बुदन्निकाशानां लङ्कामलयसानुषु ।
नर्दतां कपिमुख्यानामचिराच्छोष्यसे स्वनम् ॥२७॥
27. śailāmbudannikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu ,
nardatāṃ kapimukhyānāmacirācchoṣyase svanam.
27. śailāmbudanikāśānām laṅkāmalayasānuṣu
nardatām kapimukhyānām acirāt śroṣyase svanam
27. acirāt śailāmbudanikāśānām laṅkāmalayasānuṣu
nardatām kapimukhyānām svanam śroṣyase
27. You will soon hear the roar of the chief (kapi)s, who resemble mountains and clouds, shouting on the peaks of Laṅkā's Malaya mountain.
निवृत्तवनवासं च त्वया सार्धमरिंदमम् ।
अभिषिक्तमयोध्यायां क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ॥२८॥
28. nivṛttavanavāsaṃ ca tvayā sārdhamariṃdamam ,
abhiṣiktamayodhyāyāṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam.
28. nivṛttavanavāsam ca tvayā sārdham ariṃdamam
abhiṣiktam ayodhyāyām kṣipram drakṣyasi rāghavam
28. kṣipram nivṛttavanavāsam ca tvayā sārdham
ariṃdamam abhiṣiktam ayodhyāyām rāghavam drakṣyasi
28. You will quickly see Rāghava, the subduer of enemies, whose forest dwelling (vanavāsa) has concluded, and who has been consecrated in Ayodhyā along with you.
ततो मया वाग्भिरदीनभाषिणी शिवाभिरिष्टाभिरभिप्रसादिता ।
जगाम शान्तिं मम मैथिलात्मजा तवापि शोकेन तथाभिपीडिता ॥२९॥
29. tato mayā vāgbhiradīnabhāṣiṇī śivābhiriṣṭābhirabhiprasāditā ,
jagāma śāntiṃ mama maithilātmajā tavāpi śokena tathābhipīḍitā.
29. tataḥ mayā vāgbhiḥ adīnabhāṣiṇī
śivābhiḥ iṣṭābhiḥ abhiprasāditā
jagāma śāntim mama maithilātmajā
tava api śokena tathā abhipīḍitā
29. Then, with my (Hanuman's) firm, auspicious, and pleasing words, the daughter of Mithila (maithilātmajā), who spoke with dignity, was completely comforted. My Sita, who was also so tormented by your (Rama's) sorrow, then attained peace (śānti).