Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-7, chapter-90

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
कस्य चित्त्वथ कालस्य युधाजित् केकयो नृपः ।
स्वगुरुं प्रेषयामास राघवाय महात्मने ॥१॥
1. kasya cittvatha kālasya yudhājit kekayo nṛpaḥ ,
svaguruṃ preṣayāmāsa rāghavāya mahātmane.
1. kasya cit tu atha kālasya yudhājit kekayaḥ
nṛpaḥ svagurum preṣayāmāsa rāghavāya mahātmane
1. atha kasya cit kālasya tu kekayaḥ nṛpaḥ yudhājit
svagurum mahātmane rāghavāya preṣayāmāsa
1. After some time, King Yudhājit of Kekaya sent his own preceptor (guru) to the magnanimous (ātman) Rāghava.
गार्ग्यमङ्गिरसः पुत्रं ब्रह्मर्षिममितप्रभम् ।
दश चाश्वसहस्राणि प्रीतिदानमनुत्तमम् ॥२॥
2. gārgyamaṅgirasaḥ putraṃ brahmarṣimamitaprabham ,
daśa cāśvasahasrāṇi prītidānamanuttamam.
2. gārgyam aṅgirasaḥ putram brahmarṣim amitaprabham
daśa ca aśvasahasrāṇi prītidānam anuttamam
2. aṅgirasaḥ putram amitaprabham brahmarṣim gārgyam
ca daśa aśvasahasrāṇi anuttamam prītidānam
2. Gārgya, the son of Aṅgiras, a brahmin sage (brahmarṣi) of immeasurable splendor, along with ten thousand horses - an unsurpassed gift of affection -
कम्बलानि च रत्नानि चित्रवस्त्रमथोत्तमम् ।
रामाय प्रददौ राजा बहून्याभरणानि च ॥३॥
3. kambalāni ca ratnāni citravastramathottamam ,
rāmāya pradadau rājā bahūnyābharaṇāni ca.
3. kambalāni ca ratnāni citravastram atha uttamam
rāmāya pradadau rājā bahūni ābharaṇāni ca
3. rājā rāmāya kambalāni ca ratnāni ca uttamam
citravastram atha bahūni ābharaṇāni ca pradadau
3. And blankets, jewels, excellent colorful garments, and many ornaments - these the king gave to Rāma.
श्रुत्वा तु राघवो गार्ग्यं महर्षिं समुपागतम् ।
मातुलस्याश्वपतिनः प्रियं दूतमुपागतम् ॥४॥
4. śrutvā tu rāghavo gārgyaṃ maharṣiṃ samupāgatam ,
mātulasyāśvapatinaḥ priyaṃ dūtamupāgatam.
4. śrutvā tu rāghavaḥ gārgyam maharṣim samupāgatam
mātulasya aśvapatinaḥ priyam dūtam upāgatam
4. rāghavaḥ tu mātulasya aśvapatinaḥ priyam dūtam
upāgatam maharṣim samupāgatam gārgyam śrutvā
4. Indeed, upon hearing that Gārgya, the great sage (maharṣi) and dear messenger of his maternal uncle Aśvapati, had arrived,
प्रत्युद्गम्य च काकुत्स्थः क्रोशमात्रं सहानुगः ।
गार्ग्यं संपूजयामास धनं तत् प्रतिगृह्य च ॥५॥
5. pratyudgamya ca kākutsthaḥ krośamātraṃ sahānugaḥ ,
gārgyaṃ saṃpūjayāmāsa dhanaṃ tat pratigṛhya ca.
5. pratyudgamya ca kākutsthaḥ krośamātram sahānugaḥ
gārgyam saṃpūjayāmāsa ghanam tat pratigṛhya ca
5. ca sahānugaḥ kākutsthaḥ krośamātram pratyudgamya
ca tat dhanam pratigṛhya gārgyam saṃpūjayāmāsa
5. And Kākutstha (Rāma), accompanied by his followers, went forth for about a krośa to meet Gārgya. After receiving those gifts, he greatly honored him.
पृष्ट्वा च प्रीतिदं सर्वं कुशलं मातुलस्य च ।
उपविष्टं महाभागं रामः प्रष्टुं प्रचक्रमे ॥६॥
6. pṛṣṭvā ca prītidaṃ sarvaṃ kuśalaṃ mātulasya ca ,
upaviṣṭaṃ mahābhāgaṃ rāmaḥ praṣṭuṃ pracakrame.
6. pṛṣṭvā ca prītidam sarvam kuśalam mātulasya ca
upaviṣṭam mahābhāgam rāmaḥ praṣṭum pracakrame
6. rāmaḥ ca mātulasya prītidam sarvam kuśalam
pṛṣṭvā upaviṣṭam mahābhāgam praṣṭum pracakrame
6. And Rama, having inquired about all the pleasing welfare of his maternal uncle, began to question the illustrious one who was seated.
किमाह मतुलो वाक्यं यदर्थं भगवानिह ।
प्राप्तो वाक्यविदां श्रेष्ठ साक्षादिव बृहस्पतिः ॥७॥
7. kimāha matulo vākyaṃ yadarthaṃ bhagavāniha ,
prāpto vākyavidāṃ śreṣṭha sākṣādiva bṛhaspatiḥ.
7. kim āha mātulaḥ vākyam yat artham bhagavān iha
prāptaḥ vākyavidām śreṣṭha sākṣāt iva bṛhaspatiḥ
7. vākyavidām śreṣṭha mātulaḥ kim vākyam āha yat
artham bhagavān iha sākṣāt bṛhaspatiḥ iva prāptaḥ
7. O best among those skilled in speech, what message did the maternal uncle convey, for which reason you, venerable one, have arrived here, as if Brihaspati himself?
रामस्य भाषितं श्रुत्वा ब्रह्मर्षिः कार्यविस्तरम् ।
वक्तुमद्भुतसंकाशं राघवायोपचक्रमे ॥८॥
8. rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā brahmarṣiḥ kāryavistaram ,
vaktumadbhutasaṃkāśaṃ rāghavāyopacakrame.
8. rāmasya bhāṣitam śrutvā brahmarṣiḥ kāryavistaram
vaktum adbhutasaṃkāśam rāghavāya upacakrame
8. rāmasya bhāṣitam śrutvā brahmarṣiḥ adbhutasaṃkāśam
kāryavistaram rāghavāya vaktum upacakrame
8. Having heard Rama's speech, the Brahmin sage (brahmarṣi) began to narrate the detailed and wondrous matter to Raghava (Rama).
मातुलस्ते महाबाहो वाक्यमाह नरर्षभ ।
युधाजित् प्रीतिसंयुक्तं श्रूयतां यदि रोचते ॥९॥
9. mātulaste mahābāho vākyamāha nararṣabha ,
yudhājit prītisaṃyuktaṃ śrūyatāṃ yadi rocate.
9. mātulaḥ te mahābāho vākyam āha nararṣabha
yudhājit prītisaṃyuktam śrūyatām yadi rocate
9. mahābāho nararṣabha te mātulaḥ yudhājit
prītisaṃyuktam vākyam āha yadi rocate śrūyatām
9. O mighty-armed one (mahābāho), O best among men (nararṣabha), your maternal uncle Yudhājit has spoken an affectionate message. Let it be heard, if it pleases you.
अयं गन्धर्वविषयः फलमूलोपशोभितः ।
सिन्धोरुभयतः पार्श्वे देशः परमशोभनः ॥१०॥
10. ayaṃ gandharvaviṣayaḥ phalamūlopaśobhitaḥ ,
sindhorubhayataḥ pārśve deśaḥ paramaśobhanaḥ.
10. ayam gandharvaviṣayaḥ phalamūlopśobhitaḥ
sindhoḥ ubhayataḥ pārśve deśaḥ paramaśobhanaḥ
10. ayam gandharvaviṣayaḥ sindhoḥ ubhayataḥ pārśve
phalamūlopśobhitaḥ paramaśobhanaḥ deśaḥ
10. This region, the domain of the gandharvas, is adorned with fruits and roots. It is an exceedingly beautiful land on both sides of the Indus river.
तं च रक्षन्ति गन्धर्वाः सायुधा युद्धकोविदाः ।
शैलूषस्य सुता वीरास्तिस्रः कोट्यो महाबलाः ॥११॥
11. taṃ ca rakṣanti gandharvāḥ sāyudhā yuddhakovidāḥ ,
śailūṣasya sutā vīrāstisraḥ koṭyo mahābalāḥ.
11. tam ca rakṣanti gandharvāḥ sāyudhāḥ yuddhakovidāḥ
śailūṣasya sutāḥ vīrāḥ tisraḥ koṭyaḥ mahābalāḥ
11. tam ca sāyudhāḥ yuddhakovidāḥ gandharvāḥ,
śailūṣasya vīrāḥ mahābalāḥ tisraḥ koṭyaḥ sutāḥ rakṣanti
11. That region is protected by armed gandharvas, skilled in warfare – the heroic, immensely powerful sons of Shailūṣa, three crores (30 million) in number.
तान् विनिर्जित्य काकुत्स्थ गन्धर्वविषयं शुभम् ।
निवेशय महाबाहो द्वे पुरे सुसमाहितः ॥१२॥
12. tān vinirjitya kākutstha gandharvaviṣayaṃ śubham ,
niveśaya mahābāho dve pure susamāhitaḥ.
12. tān vinirjitya kākutstha gandharvaviṣayam
śubham niveśaya mahābāho dve pure susamāhitaḥ
12. kākutstha mahābāho tān vinirjitya gandharvaviṣayam
śubham susamāhitaḥ dve pure niveśaya
12. O Kakutstha, O mighty-armed one, having completely conquered those gandharvas, you should diligently establish two auspicious cities in that gandharva region.
अन्यस्य न गतिस्तत्र देशश्चायं सुशोभनः ।
रोचतां ते महाबाहो नाहं त्वामनृतं वदे ॥१३॥
13. anyasya na gatistatra deśaścāyaṃ suśobhanaḥ ,
rocatāṃ te mahābāho nāhaṃ tvāmanṛtaṃ vade.
13. anyasya na gatiḥ tatra deśaḥ ca ayam suśobhanaḥ
rocatām te mahābāho na aham tvām anṛtam vade
13. mahābāho anyasya tatra gatiḥ na (asti) ca ayam deśaḥ suśobhanaḥ.
te rocatām.
aham tvām anṛtam na vade.
13. No one else has access there; and this region is exceedingly beautiful. May it be pleasing to you, O mighty-armed one. I do not speak a falsehood to you.
तच्छ्रुत्वा राघवः प्रीतो महर्षेर्मातुलस्य च ।
उवाच बाढमित्येवं भरतं चान्ववैक्षत ॥१४॥
14. tacchrutvā rāghavaḥ prīto maharṣermātulasya ca ,
uvāca bāḍhamityevaṃ bharataṃ cānvavaikṣata.
14. tat śrutvā rāghavaḥ prītaḥ maharṣeḥ mātulasya ca
uvāca bāḍham iti evam bharatam ca anvavaikṣata
14. Having heard that, Rāghava (Rāma), pleased by the great sage and his maternal uncle, said, "Very well!" and then looked at Bharata.
सो ऽब्रवीद् राघवः प्रीतः प्राञ्जलिप्रग्रहो द्विजम् ।
इमौ कुमारौ तं देशं ब्रह्मर्षे विजयिष्यतः ॥१५॥
15. so'bravīd rāghavaḥ prītaḥ prāñjalipragraho dvijam ,
imau kumārau taṃ deśaṃ brahmarṣe vijayiṣyataḥ.
15. saḥ abravīt rāghavaḥ prītaḥ prāñjalipragrahaḥ dvijam
imau kumārau tam deśam brahmarṣe vijayiṣyataḥ
15. Rāghava (Rāma), pleased and with folded hands in a respectful posture, said to the brahmin (Valmiki), "O Brahma-sage (brahmarṣi), these two princes will conquer that region!"
भरतस्यात्मजौ वीरौ तक्षः पुष्कल एव च ।
मातुलेन सुगुप्तौ तौ धर्मेण च समाहितौ ॥१६॥
16. bharatasyātmajau vīrau takṣaḥ puṣkala eva ca ,
mātulena suguptau tau dharmeṇa ca samāhitau.
16. bharatasya ātmajau vīrau takṣaḥ puṣkalaḥ eva
ca mātulena suguptau tau dharmeṇa ca samāhitau
16. Those two heroic sons of Bharata, Takṣa and Puṣkala, are well-protected by their maternal uncle and are firmly established in natural law (dharma).
भरतं चाग्रतः कृत्वा कुमारौ सबलानुगौ ।
निहत्य गन्धर्वसुतान्द्वे पुरे विभजिष्यतः ॥१७॥
17. bharataṃ cāgrataḥ kṛtvā kumārau sabalānugau ,
nihatya gandharvasutāndve pure vibhajiṣyataḥ.
17. bharatam ca agrataḥ kṛtvā kumārau sabalānugau
nihatya gandharvasutān dve pure vibhajiṣyataḥ
17. And having placed Bharata at the forefront, the two princes, accompanied by their army, will kill the sons of the Gandharvas and then divide the two cities.
निवेश्य ते पुरवरे आत्माजौ संनिवेश्य च ।
आगमिष्यति मे भूयः सकाशमतिधार्मिकः ॥१८॥
18. niveśya te puravare ātmājau saṃniveśya ca ,
āgamiṣyati me bhūyaḥ sakāśamatidhārmikaḥ.
18. niveśya te puravare ātmajau saṃniveśya ca
āgamiṣyati me bhūyaḥ sakāśam atidhārmikaḥ
18. atidhārmikaḥ te ātmajau puravare niveśya
ca saṃniveśya bhūyaḥ me sakāśam āgamiṣyati
18. The exceedingly righteous one will come to me again, having installed your two sons in that excellent city and fully established them there.
ब्रह्मर्षिमेवमुक्त्वा तु भरतं सबलानुगम् ।
आज्ञापयामास तदा कुमारौ चाभ्यषेचयत् ॥१९॥
19. brahmarṣimevamuktvā tu bharataṃ sabalānugam ,
ājñāpayāmāsa tadā kumārau cābhyaṣecayat.
19. brahmarṣim evam uktvā tu bharatam sabalānugam
ājñāpayāmāsa tadā kumārau ca abhyaṣecayat
19. brahmarṣiḥ evam sabalānugam bharatam uktvā
tu tadā kumārau ca ājñāpayāmāsa abhyaṣecayat
19. Thus having spoken to Bharata, who was accompanied by his army and followers, the Brahma-ṛṣi (brahmarṣi) then gave commands and consecrated the two princes.
नक्षत्रेण च सौम्येन पुरस्कृत्याङ्गिरः सुतम् ।
भरतः सह सैन्येन कुमाराभ्यां च निर्ययौ ॥२०॥
20. nakṣatreṇa ca saumyena puraskṛtyāṅgiraḥ sutam ,
bharataḥ saha sainyena kumārābhyāṃ ca niryayau.
20. nakṣatreṇa ca saumyena puraskṛtya aṅgirasaḥ sutam
bharataḥ saha sainyena kumārābhyām ca niryayau
20. bharataḥ saumyena nakṣatreṇa ca aṅgirasaḥ sutam
puraskṛtya sainyena ca kumārābhyām saha niryayau
20. Under an auspicious constellation and having taken the son of Angiras (Bṛhaspati) in the forefront, Bharata departed with his army and the two princes.
सा सेना शक्रयुक्तेव नरगान्निर्ययावथ ।
राघवानुगता दूरं दुराधर्षा सुरासुरैः ॥२१॥
21. sā senā śakrayukteva naragānniryayāvatha ,
rāghavānugatā dūraṃ durādharṣā surāsuraiḥ.
21. sā senā śakrayuktā iva naragāt niryayau atha
rāghavānugatā dūram durādharṣā surāsuraiḥ
21. sā rāghavānugatā śakrayuktā iva durādharṣā
surāsuraiḥ senā atha naragāt dūram niryayau
21. That army, which followed Raghava (Rama), then departed far from the city of men, as if joined by Indra, and was invincible by gods and asuras.
मांसाशीनि च सत्त्वानि रक्षांसि सुमहान्ति च ।
अनुजग्मुश्च भरतं रुधिरस्य पिपासया ॥२२॥
22. māṃsāśīni ca sattvāni rakṣāṃsi sumahānti ca ,
anujagmuśca bharataṃ rudhirasya pipāsayā.
22. māṃsāśīni ca sattvāni rakṣāṃsi sumahānti ca
anujagmuḥ ca bharataṃ rudhirasya pipāsayā
22. ca māṃsāśīni sattvāni ca sumahānti rakṣāṃsi
rudhirasya pipāsayā bharataṃ ca anujagmuḥ
22. Flesh-eating creatures and very powerful rākṣasas also followed Bharata, driven by a thirst for blood.
भूतग्रामाश्च बहवो मांसभक्षाः सुदारुणाः ।
गन्धर्वपुत्रमांसानि भोक्तुकामाः सहस्रशः ॥२३॥
23. bhūtagrāmāśca bahavo māṃsabhakṣāḥ sudāruṇāḥ ,
gandharvaputramāṃsāni bhoktukāmāḥ sahasraśaḥ.
23. bhūtagrāmāḥ ca bahavaḥ māṃsabhakṣāḥ sudāruṇāḥ
gandharvaputramāṃsāni bhoktukāmāḥ sahasraśaḥ
23. ca bahavaḥ sudāruṇāḥ māṃsabhakṣāḥ bhūtagrāmāḥ
sahasraśaḥ gandharvaputramāṃsāni bhoktukāmāḥ
23. And many hosts of very fierce, flesh-eating creatures, numbering in the thousands, desired to consume the flesh of the Gandharva sons.
सिंहव्याघ्रसृगालानां खेचराणां च पक्षिणाम् ।
बहूनि वै सहस्राणि सेनाया ययुरग्रतः ॥२४॥
24. siṃhavyāghrasṛgālānāṃ khecarāṇāṃ ca pakṣiṇām ,
bahūni vai sahasrāṇi senāyā yayuragrataḥ.
24. siṃhavyāghrasṛgālānāṃ khecarāṇāṃ ca pakṣiṇām
bahūni vai sahasrāṇi senāyā yayuḥ agrataḥ
24. senāyā agrataḥ bahūni vai sahasrāṇi
siṃhavyāghrasṛgālānāṃ khecarāṇāṃ ca pakṣiṇām yayuḥ
24. Indeed, many thousands of lions, tigers, jackals, aerial creatures, and birds went ahead of the army.
अध्यर्धमासमुषिता पथि सेना निरामया ।
हृष्टपुष्टजनाकीर्णा केकयं समुपागमत् ॥२५॥
25. adhyardhamāsamuṣitā pathi senā nirāmayā ,
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā kekayaṃ samupāgamat.
25. adhyardhamāsamuṣitā pathi senā nirāmayā
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā kekayaṃ samupāgamat
25. pathi adhyardhamāsam uṣitā nirāmayā
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā senā kekayaṃ samupāgamat
25. After having spent one and a half months on the journey, the army, healthy and bustling with cheerful and well-nourished people, reached the country of Kekaya.