Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-3, chapter-10

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अग्रतः प्रययौ रामः सीता मध्ये सुमध्यमा ।
पृष्ठतस्तु धनुष्पाणिर्लक्ष्मणो ऽनुजगाम ह ॥१॥
1. agrataḥ prayayau rāmaḥ sītā madhye sumadhyamā ,
pṛṣṭhatastu dhanuṣpāṇirlakṣmaṇo'nujagāma ha.
1. agrataḥ prayayau rāmaḥ sītā madhye sumadhyamā
pṛṣṭhataḥ tu dhanuṣpāṇiḥ lakṣmaṇaḥ anujagāma ha
1. rāmaḥ agrataḥ prayayau sumadhyamā sītā madhye
pṛṣṭhataḥ tu dhanuṣpāṇiḥ lakṣmaṇaḥ anujagāma ha
1. Rama proceeded in front, while Sita, the slender-waisted one, walked in the middle. Behind them, Lakshmana, holding his bow, followed.
तौ पश्यमानौ विविधाञ् शैलप्रस्थान् वनानि च ।
नदीश्च विविधा रम्या जग्मतुः सह सीतया ॥२॥
2. tau paśyamānau vividhāñ śailaprasthān vanāni ca ,
nadīśca vividhā ramyā jagmatuḥ saha sītayā.
2. tau paśyamānau vividhān śailaprasthān vanāni
ca nadīḥ ca vividhā ramyā jagmatuḥ saha sītayā
2. sītayā saha tau vividhān śailaprasthān vanāni
ca vividhā ramyā nadīḥ ca paśyamānau jagmatuḥ
2. Observing various mountain slopes, forests, and beautiful, diverse rivers, the two (Rama and Lakshmana, implicitly) proceeded with Sita.
सारसांश्चक्रवाकांश्च नदीपुलिनचारिणः ।
सरांसि च सपद्मानि युतानि जलजैः खगैः ॥३॥
3. sārasāṃścakravākāṃśca nadīpulinacāriṇaḥ ,
sarāṃsi ca sapadmāni yutāni jalajaiḥ khagaiḥ.
3. sārasān cakravākān ca nadīpulinacāriṇaḥ
sarāṃsi ca sapadmāni yutāni jalajaiḥ khagaiḥ
3. nadīpulinacāriṇaḥ sārasān ca cakravākān ca
sapadmāni jalajaiḥ khagaiḥ yutāni sarāṃsi ca
3. They observed cranes and ruddy geese that frequented the river banks, as well as lotus-filled lakes abundant with aquatic birds.
यूथबद्धांश्च पृषतान्मदोन्मत्तान् विषाणिनः ।
महिषांश्च वराहांश्च गजांश्च द्रुमवैरिणः ॥४॥
4. yūthabaddhāṃśca pṛṣatānmadonmattān viṣāṇinaḥ ,
mahiṣāṃśca varāhāṃśca gajāṃśca drumavairiṇaḥ.
4. yūthabaddhān ca pṛṣatān madonmattān viṣāṇinaḥ
mahiṣān ca varāhān ca gajān ca drumavairiṇaḥ
4. yūthabaddhān madonmattān pṛṣatān ca viṣāṇinaḥ
ca mahiṣān ca varāhān ca drumavairiṇaḥ gajān ca
4. And they also saw herds of spotted deer, wild with rut, as well as horned animals; buffaloes, boars, and elephants, which are destructive to trees.
ते गत्वा दूरमध्वानं लम्बमाने दिवाकरे ।
ददृशुः सहिता रम्यं तटाकं योजनायतम् ॥५॥
5. te gatvā dūramadhvānaṃ lambamāne divākare ,
dadṛśuḥ sahitā ramyaṃ taṭākaṃ yojanāyatam.
5. te gatvā dūram adhvānam lambamāne divākare
dadṛśuḥ sahitā ramyam taṭākam yojanāyatam
5. divākare lambamāne te dūram adhvānam gatvā
sahitā ramyam yojanāyatam taṭākam dadṛśuḥ
5. After traveling a long distance, as the sun was setting, they all together saw a beautiful lake that stretched for a Yojana.
पद्मपुष्करसंबाधं गजयूथैरलंकृतम् ।
सारसैर्हंसकादम्बैः संकुलं जलचारिभिः ॥६॥
6. padmapuṣkarasaṃbādhaṃ gajayūthairalaṃkṛtam ,
sārasairhaṃsakādambaiḥ saṃkulaṃ jalacāribhiḥ.
6. padmapuṣkarasaṃbādham gajayūthaiḥ alaṃkṛtam
sārasaiḥ haṃsakādambaiḥ saṃkulam jalacāribhiḥ
6. padmapuṣkarasaṃbādham gajayūthaiḥ alaṃkṛtam
sārasaiḥ haṃsakādambaiḥ jalacāribhiḥ saṃkulam
6. It was crowded with lotuses and lilies, adorned by herds of elephants, and teeming with water-faring birds like cranes, swans, and kādambas.
प्रसन्नसलिले रम्यतस्मिन् सरसि शुश्रुवे ।
गीतवादित्रनिर्घोषो न तु कश्चन दृश्यते ॥७॥
7. prasannasalile ramyatasmin sarasi śuśruve ,
gītavāditranirghoṣo na tu kaścana dṛśyate.
7. prasannasalile ramye tasmin sarasi śuśruve
gītavāditranirghoṣaḥ na tu kaścana dṛśyate
7. tasmin ramye prasannasalile sarasi
gītavāditranirghoṣaḥ śuśruve tu kaścana na dṛśyate
7. In that beautiful lake with clear waters, the sound of singing and musical instruments was heard, but no one was seen.
ततः कौतूहलाद् रामो लक्ष्मणश्च महारथः ।
मुनिं धर्मभृतं नाम प्रष्टुं समुपचक्रमे ॥८॥
8. tataḥ kautūhalād rāmo lakṣmaṇaśca mahārathaḥ ,
muniṃ dharmabhṛtaṃ nāma praṣṭuṃ samupacakrame.
8. tataḥ kautūhalāt rāmaḥ lakṣmaṇaḥ ca mahārathaḥ
munim dharmabhṛtam nāma praṣṭum samupacakrame
8. tataḥ kautūhalāt rāmaḥ ca mahārathaḥ lakṣmaṇaḥ
nāma dharmabhṛtam munim praṣṭum samupacakrame
8. Then, out of curiosity, Rāma and the great warrior Lakṣmaṇa began to question the sage named Dharmabhṛta (the upholder of natural law (dharma)).
इदमत्यद्भुतं श्रुत्वा सर्वेषां नो महामुने ।
कौतूहलं महज्जातं किमिदं साधु कथ्यताम् ॥९॥
9. idamatyadbhutaṃ śrutvā sarveṣāṃ no mahāmune ,
kautūhalaṃ mahajjātaṃ kimidaṃ sādhu kathyatām.
9. idam atyadbhutam śrutvā sarveṣām naḥ mahāmune
kautūhalam mahat jātam kim idam sādhu kathyatām
9. mahāmune idam atyadbhutam śrutvā sarveṣām naḥ
mahat kautūhalam jātam kim idam sādhu kathyatām
9. O great sage, having heard this very wonderful thing, a great curiosity has arisen in all of us. Please tell us clearly what this is.
तेनैवमुक्तो धर्मात्मा राघवेण मुनिस्तदा ।
प्रभावं सरसः कृत्स्नमाख्यातुमुपचक्रमे ॥१०॥
10. tenaivamukto dharmātmā rāghaveṇa munistadā ,
prabhāvaṃ sarasaḥ kṛtsnamākhyātumupacakrame.
10. tena eva uktaḥ dharmātmā rāghaveṇa muniḥ tadā
prabhāvam sarasaḥ kṛtsnam ākhyātum upacakrame
10. tadā rāghaveṇa eva uktaḥ dharmātmā muniḥ
sarasaḥ kṛtsnam prabhāvam ākhyātum upacakrame
10. Then, the righteous sage (dharmātmā), thus addressed by Rāghava, began to narrate the entire significance of the lake.
इदं पञ्चाप्सरो नाम तटाकं सार्वकालिकम् ।
निर्मितं तपसा राम मुनिना माण्डकर्णिना ॥११॥
11. idaṃ pañcāpsaro nāma taṭākaṃ sārvakālikam ,
nirmitaṃ tapasā rāma muninā māṇḍakarṇinā.
11. idam pañcāpsaraḥ nāma taṭākam sārvakālikam
nirmitam tapasā rāma muninā māṇḍakarṇinā
11. rāma idam sārvakālikam pañcāpsaraḥ nāma
taṭākam muninā māṇḍakarṇinā tapasā nirmitam
11. O Rāma, this perpetual lake, named Pañcāpsaras, was created by the sage Māṇḍakarṇi through his severe ascetic practice (tapas).
स हि तेपे तपस्तीव्रं माण्डकर्णिर्महामुनिः ।
दशवर्षसहस्राणि वायुभक्षो जलाश्रय ॥१२॥
12. sa hi tepe tapastīvraṃ māṇḍakarṇirmahāmuniḥ ,
daśavarṣasahasrāṇi vāyubhakṣo jalāśraya.
12. saḥ hi tepe tapaḥ tīvram māṇḍakarṇiḥ mahāmuniḥ
daśavarṣasahastrāṇi vāyubhakṣaḥ jalāśrayaḥ
12. hi saḥ mahāmuniḥ māṇḍakarṇiḥ vāyubhakṣaḥ
jalāśrayaḥ daśavarṣasahastrāṇi tīvram tapaḥ tepe
12. Indeed, that great sage Māṇḍakarṇi performed severe ascetic practice (tapas) for ten thousand years, subsisting only on air and dwelling in water.
ततः प्रव्यथिताः सर्वे देवाः साग्निपुरोगमाः ।
अब्रुवन् वचनं सर्वे परस्पर समागताः ।
अस्मकं कस्य चित् स्थानमेष प्रार्थयते मुनिः ॥१३॥
13. tataḥ pravyathitāḥ sarve devāḥ sāgnipurogamāḥ ,
abruvan vacanaṃ sarve paraspara samāgatāḥ ,
asmakaṃ kasya cit sthānameṣa prārthayate muniḥ.
13. tataḥ pravyathitāḥ sarve devāḥ
sāgnipurōgamāḥ abruvan vacanam sarve
paraspara samāgatāḥ asmākam kasya
cit sthānam eṣaḥ prārthayate muniḥ
13. tataḥ sāgnipurōgamāḥ sarve pravyathitāḥ
devāḥ samāgatāḥ sarve paraspara
vacanam abruvan eṣaḥ muniḥ
asmākam kasya cit sthānam prārthayate
13. Then, all the gods, greatly troubled and with Agni at their forefront, assembled and spoke these words to each other: 'This sage is aspiring to take the abode of one of us.'
ततः कर्तुं तपोविघ्नं सर्वैर्देवैर्नियोजिताः ।
प्रधानाप्सरसः पञ्चविद्युच्चलितवर्चसः ॥१४॥
14. tataḥ kartuṃ tapovighnaṃ sarvairdevairniyojitāḥ ,
pradhānāpsarasaḥ pañcavidyuccalitavarcasaḥ.
14. tataḥ kartum tapovighnam sarvaiḥ devaiḥ niyojitāḥ
pradhānāpsarasaḥ pañca vidyutcalitavarcasaḥ
14. tataḥ sarvaiḥ devaiḥ tapovighnam kartum niyojitāḥ
pañca pradhānāpsarasaḥ vidyutcalitavarcasaḥ
14. Then, appointed by all the gods to create an obstacle for his penance (tapas), were five chief Apsaras whose brilliance was like flashing lightning.
अप्सरोभिस्ततस्ताभिर्मुनिर्दृष्टपरावरः ।
नीतो मदनवश्यत्वं सुराणां कार्यसिद्धये ॥१५॥
15. apsarobhistatastābhirmunirdṛṣṭaparāvaraḥ ,
nīto madanavaśyatvaṃ surāṇāṃ kāryasiddhaye.
15. apsarobhiḥ tataḥ tābhiḥ muniḥ dṛṣṭaparāvaraḥ
nītaḥ madanavaśyatvam surāṇām kāryasiddhaye
15. tataḥ tābhiḥ apsarobhiḥ dṛṣṭaparāvaraḥ muniḥ
surāṇām kāryasiddhaye madanavaśyatvam nītaḥ
15. Then, by those Apsaras, the sage - who possessed insight into the highest and lowest (dṛṣṭaparāvara) - was led into the power of desire, for the accomplishment of the gods' purpose.
ताश्चैवाप्सरसः पञ्चमुनेः पत्नीत्वमागताः ।
तटाके निर्मितं तासामस्मिन्नन्तर्हितं गृहम् ॥१६॥
16. tāścaivāpsarasaḥ pañcamuneḥ patnītvamāgatāḥ ,
taṭāke nirmitaṃ tāsāmasminnantarhitaṃ gṛham.
16. tāḥ ca eva apsarasaḥ pañca muneḥ patnītvam āgatāḥ
taṭāke nirmitam tāsām asmin antarhitam gṛham
16. tāḥ eva ca pañca apsarasaḥ muneḥ patnītvam āgatāḥ;
tāsām antarhitam gṛham asmin taṭāke nirmitam
16. And those five Apsaras indeed became the sage's wives. Their house, concealed within this very lake, was constructed for them.
तत्रैवाप्सरसः पञ्चनिवसन्त्यो यथासुखम् ।
रमयन्ति तपोयोगान्मुनिं यौवनमास्थितम् ॥१७॥
17. tatraivāpsarasaḥ pañcanivasantyo yathāsukham ,
ramayanti tapoyogānmuniṃ yauvanamāsthitam.
17. tatra eva apsarasaḥ pañca nivasantyaḥ yathāsukham
ramayanti tapoyogāt munim yauvanam āsthitam
17. tatra eva pañca apsarasaḥ yathāsukham nivasantyaḥ
tapoyogāt yauvanam āsthitam munim ramayanti
17. There, those five Apsaras, dwelling in comfort, delighted the sage, who had attained youth through the power of his penance (tapas) and yoga.
तासां संक्रीडमानानामेष वादित्रनिःस्वनः ।
श्रूयते भूषणोन्मिश्रो गीतशब्दो मनोहरः ॥१८॥
18. tāsāṃ saṃkrīḍamānānāmeṣa vāditraniḥsvanaḥ ,
śrūyate bhūṣaṇonmiśro gītaśabdo manoharaḥ.
18. tāsām saṃkrīḍamānānām eṣaḥ vāditraniḥsvanaḥ
śrūyate bhūṣaṇonmiśraḥ gītaśabdaḥ manoharaḥ
18. eṣaḥ vāditraniḥsvanaḥ bhūṣaṇonmiśraḥ gītaśabdaḥ
manoharaḥ tāsām saṃkrīḍamānānām śrūyate
18. Among them, while they are playing, this delightful sound of musical instruments, mixed with the jingle of their ornaments, and a charming sound of singing is heard.
आश्चर्यमिति तस्यैतद्वचनं भावितात्मनः ।
राघवः प्रतिजग्राह सह भ्रात्रा महायशाः ॥१९॥
19. āścaryamiti tasyaitadvacanaṃ bhāvitātmanaḥ ,
rāghavaḥ pratijagrāha saha bhrātrā mahāyaśāḥ.
19. āścaryam iti tasya etat vacanam bhāvitātmanaḥ
rāghavaḥ pratijagrāha saha bhrātrā mahāyaśāḥ
19. mahāyaśāḥ rāghavaḥ saha bhrātrā āścaryam iti
tasya bhāvitātmanaḥ etat vacanam pratijagrāha
19. The greatly renowned Rāghava, along with his brother, accepted this statement – 'Amazing!' – from that sage (Viśvāmitra), whose self (ātman) was pure.
एवं कथयमानस्य ददर्शाश्रममण्डलम् ।
कुशचीरपरिक्षिप्तं नानावृक्षसमावृतम् ॥२०॥
20. evaṃ kathayamānasya dadarśāśramamaṇḍalam ,
kuśacīraparikṣiptaṃ nānāvṛkṣasamāvṛtam.
20. evam kathayamānasya dadarśa āśramamaṇḍalam
kuśacīraparikṣiptam nānāvṛkṣasamāvṛtam
20. evam kathayamānasya kuśacīraparikṣiptam
nānāvṛkṣasamāvṛtam āśramamaṇḍalam dadarśa
20. As he (Viśvāmitra) was speaking thus, (Rāma) saw the hermitage (āśrama) complex, which was surrounded by kusha grass and bark garments, and encompassed by various trees.
प्रविश्य सह वैदेह्या लक्ष्मणेन च राघवः ।
तदा तस्मिन् स काकुत्स्थः श्रीमत्याश्रममण्डले ॥२१॥
21. praviśya saha vaidehyā lakṣmaṇena ca rāghavaḥ ,
tadā tasmin sa kākutsthaḥ śrīmatyāśramamaṇḍale.
21. praviśya saha vaidehyā lakṣmaṇena ca rāghavaḥ
tadā tasmin saḥ kākutsthaḥ śrīmati āśramamaṇḍale
21. rāghavaḥ saḥ kākutsthaḥ tadā saha vaidehyā
lakṣmaṇena ca śrīmati tasmin āśramamaṇḍale praviśya
21. Having entered that glorious hermitage (āśrama) complex, Rāghava (Rāma), the descendant of Kakutstha, then (dwelled there) with Vaidehī (Sītā) and Lakshmana.
उषित्वा सुसुखं तत्र पूर्ज्यमानो महर्षिभिः ।
जगाम चाश्रमांस्तेषां पर्यायेण तपस्विनाम् ॥२२॥
22. uṣitvā susukhaṃ tatra pūrjyamāno maharṣibhiḥ ,
jagāma cāśramāṃsteṣāṃ paryāyeṇa tapasvinām.
22. uṣitvā susukham tatra pūrjyamānaḥ maharṣibhiḥ
jagāma ca āśramān teṣām paryāyeṇa tapasvinām
22. tatra susukham uṣitvā maharṣibhiḥ pūrjyamānaḥ
ca teṣām tapasvinām āśramān paryāyeṇa jagāma
22. Residing there very happily and being honored by the great sages, he (Rāma) then visited the hermitages (āśrama) of those ascetics (tapasvin) one by one.
येषामुषितवान्पूर्वं सकाशे स महास्त्रवित् ।
क्व चित् परिदशान्मासानेकं संवत्सरं क्व चित् ॥२३॥
23. yeṣāmuṣitavānpūrvaṃ sakāśe sa mahāstravit ,
kva cit paridaśānmāsānekaṃ saṃvatsaraṃ kva cit.
23. yeṣām uṣitavān pūrvam sakāśe sa mahāstravit kva
cit paridaśān māsān ekam saṃvatsaram kva cit
23. sa mahāstravit pūrvam yeṣām sakāśe uṣitavān kva
cit paridaśān māsān kva cit ekam saṃvatsaram
23. He, that great expert in weapons, (Rāma), had previously resided in their presence; sometimes he stayed for about ten months, and sometimes for a year.
क्व चिच्च चतुरो मासान्पञ्चषट् चापरान् क्व चित् ।
अपरत्राधिकान्मासानध्यर्धमधिकं क्व चित् ॥२४॥
24. kva cicca caturo māsānpañcaṣaṭ cāparān kva cit ,
aparatrādhikānmāsānadhyardhamadhikaṃ kva cit.
24. kva cit ca caturaḥ māsān pañcaṣaṭ ca aparān kva cit
aparatī adhikān māsān adhyardham adhikam kva cit
24. ca kva cit caturaḥ māsān ca aparān pañcaṣaṭ kva cit
aparatī adhikān māsān kva cit adhyardham adhikam
24. And sometimes he stayed for four months, and at other times for five or six months. In other places, sometimes for more months, and sometimes for one and a half months more.
त्रीन्मासानष्टमासांश्च राघवो न्यवसत् सुखम् ।
तथा संवसतस्तस्य मुनीनामाश्रमेषु वै ।
रमतश्चानुकुल्येन ययुः संवत्सरा दश ॥२५॥
25. trīnmāsānaṣṭamāsāṃśca rāghavo nyavasat sukham ,
tathā saṃvasatastasya munīnāmāśrameṣu vai ,
ramataścānukulyena yayuḥ saṃvatsarā daśa.
25. trīn māsān aṣṭamāsān ca rāghavaḥ
nyavasat sukham tathā saṃvasataḥ
tasya munīnām āśrameṣu vai ramataḥ ca
anukulyena yayuḥ saṃvatsarāḥ daśa
25. rāghavaḥ trīn māsān ca aṣṭamāsān
sukham nyavasat tathā tasya munīnām
āśrameṣu saṃvasataḥ ca anukulyena
ramataḥ daśa saṃvatsarāḥ vai yayuḥ
25. Rāghava (Rāma) resided happily, sometimes for three months, and sometimes for eight months. As he was thus residing and enjoying himself agreeably in the hermitages (āśrama) of the sages, ten years indeed passed.
परिसृत्य च धर्मज्ञो राघवः सह सीतया ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमं श्रीमान्पुनरेवाजगाम ह ॥२६॥
26. parisṛtya ca dharmajño rāghavaḥ saha sītayā ,
sutīkṣṇasyāśramaṃ śrīmānpunarevājagāma ha.
26. parisṛtya ca dharmajñaḥ rāghavaḥ saha sītayā |
sutīkṣṇasya āśramam śrīmān punaḥ eva ājagāma ha
26. ca parisṛtya śrīmān dharmajñaḥ rāghavaḥ sītayā
saha punaḥ eva sutīkṣṇasya āśramam ājagāma ha
26. And having traveled around, the righteous (dharma) Rama, glorious and accompanied by Sita, indeed returned again to Sutikshna's hermitage (āśrama).
स तमाश्रममागम्य मुनिभिः प्रतिपूजितः ।
तत्रापि न्यवसद् रामः कं चित् कालमरिंदमः ॥२७॥
27. sa tamāśramamāgamya munibhiḥ pratipūjitaḥ ,
tatrāpi nyavasad rāmaḥ kaṃ cit kālamariṃdamaḥ.
27. saḥ tam āśramam āgamya munibhiḥ pratipūjitaḥ |
tatra api nyavasat rāmaḥ kam cit kālam ariṃdamaḥ
27. saḥ ariṃdamaḥ rāmaḥ tam āśramam āgamya munibhiḥ
pratipūjitaḥ tatra api kam cit kālam nyavasat
27. Having arrived at that hermitage (āśrama), Rama, the subduer of enemies, was honored by the sages and dwelled there for some time.
अथाश्रमस्थो विनयात् कदा चित्तं महामुनिम् ।
उपासीनः स काकुत्स्थः सुतीक्ष्णमिदमब्रवीत् ॥२८॥
28. athāśramastho vinayāt kadā cittaṃ mahāmunim ,
upāsīnaḥ sa kākutsthaḥ sutīkṣṇamidamabravīt.
28. atha āśramasthaḥ vinayāt kadā cit tam mahāmunim
| upāsīnaḥ saḥ kākutsthaḥ sutīkṣṇam idam abravīt
28. atha āśramasthaḥ saḥ kākutsthaḥ kadā cit vinayāt
tam mahāmunim upāsīnaḥ sutīkṣṇam idam abravīt
28. Then, while residing in the hermitage (āśrama), Rama (Kākutstha), one day, with humility, attending upon that great sage (muni), spoke these words to Sutikshna.
अस्मिन्नरण्ये भगवन्नगस्त्यो मुनिसत्तमः ।
वसतीति मया नित्यं कथाः कथयतां श्रुतम् ॥२९॥
29. asminnaraṇye bhagavannagastyo munisattamaḥ ,
vasatīti mayā nityaṃ kathāḥ kathayatāṃ śrutam.
29. asmin araṇye bhagavan agastyaḥ munisattamaḥ |
vasati iti mayā nityam kathāḥ kathayatām śrutam
29. bhagavan asmin araṇye munisattamaḥ agastyaḥ
vasati iti mayā nityam kathayatām kathāḥ śrutam
29. O reverend sir, I have constantly heard from narrators that Agastya, the foremost among sages (muni), resides in this forest.
न तु जानामि तं देशं वनस्यास्य महत्तया ।
कुत्राश्रमपदं पुण्यं महर्षेस्तस्य धीमतः ॥३०॥
30. na tu jānāmi taṃ deśaṃ vanasyāsya mahattayā ,
kutrāśramapadaṃ puṇyaṃ maharṣestasya dhīmataḥ.
30. na tu jānāmi tam deśam vanasya asya mahattayā
kutra āśramapadam puṇyam maharṣeḥ tasya dhīmataḥ
30. tu na jānāmi tam deśam asya vanasya mahattayā
kutra puṇyam āśramapadam tasya dhīmataḥ maharṣeḥ
30. But I do not know that place due to the vastness of this forest. Where is the sacred hermitage of that wise great sage?
प्रसादात्तत्र भवतः सानुजः सह सीतया ।
अगस्त्यमभिगच्छेयमभिवादयितुं मुनिम् ॥३१॥
31. prasādāttatra bhavataḥ sānujaḥ saha sītayā ,
agastyamabhigaccheyamabhivādayituṃ munim.
31. prasādāt tatra bhavataḥ sānujaḥ saha sītayā
agastyam abhigaccheyam abhivādayitum munim
31. tatra bhavataḥ prasādāt sānujaḥ saha sītayā
aham agastyam munim abhivādayitum abhigaccheyam
31. By your grace, with my younger brother and Sītā, I wish to go to Agastya to pay respects to the sage (muni).
मनोरथो महानेष हृदि संपरिवर्तते ।
यदहं तं मुनिवरं शुश्रूषेयमपि स्वयम् ॥३२॥
32. manoratho mahāneṣa hṛdi saṃparivartate ,
yadahaṃ taṃ munivaraṃ śuśrūṣeyamapi svayam.
32. manaḥrathaḥ mahān eṣaḥ hṛdi samparivartate
yat aham tam munivaram śuśrūṣeyam api svayam
32. eṣaḥ mahān manaḥrathaḥ hṛdi samparivartate
yat aham svayam api tam munivaram śuśrūṣeyam
32. This great desire revolves in my heart, that I myself might serve that excellent sage (muni).
इति रामस्य स मुनिः श्रुत्वा धर्मात्मनो वचः ।
सुतीक्ष्णः प्रत्युवाचेदं प्रीतो दशरथात्मजम् ॥३३॥
33. iti rāmasya sa muniḥ śrutvā dharmātmano vacaḥ ,
sutīkṣṇaḥ pratyuvācedaṃ prīto daśarathātmajam.
33. iti rāmasya saḥ muniḥ śrutvā dharmātmanaḥ vacaḥ
sutīkṣṇaḥ pratyuvāca idam prītaḥ daśarathātmajam
33. iti dharmātmanaḥ rāmasya vacaḥ śrutvā saḥ muniḥ
sutīkṣṇaḥ prītaḥ idam daśarathātmajam pratyuvāca
33. Thus, that sage (muni) Sutīkṣṇa, having heard the words of Rāma, whose intrinsic nature (dharma) was righteousness, joyfully replied this to Daśaratha's son.
अहमप्येतदेव त्वां वक्तुकामः सलक्ष्मणम् ।
अगस्त्यमभिगच्छेति सीतया सह राघव ॥३४॥
34. ahamapyetadeva tvāṃ vaktukāmaḥ salakṣmaṇam ,
agastyamabhigaccheti sītayā saha rāghava.
34. aham api etat eva tvām vaktukāmaḥ sa-lakṣmaṇam
agastyam abhigaccha iti sītayā saha rāghava
34. rāghava aham api etat eva tvām sa-lakṣmaṇam
sītayā saha agastyam abhigaccha iti vaktukāmaḥ
34. O Rāghava, I myself also wished to tell you this very thing: 'Go to (Agastya) accompanied by Lakṣmaṇa and Sītā.'
दिष्ट्या त्विदानीमर्थे ऽस्मिन् स्वयमेव ब्रवीषि माम् ।
अहमाख्यामि ते वत्स यत्रागस्त्यो महामुनिः ॥३५॥
35. diṣṭyā tvidānīmarthe'smin svayameva bravīṣi mām ,
ahamākhyāmi te vatsa yatrāgastyo mahāmuniḥ.
35. diṣṭyā tu idānīm arthe asmin svayam eva bravīṣi
mām aham ākhyāmi te vatsa yatra agastyaḥ mahā-muniḥ
35. vatsa diṣṭyā tu idānīm asmin arthe svayam eva mām
bravīṣi aham te yatra mahā-muniḥ agastyaḥ ākhyāmi
35. O child, fortunately, you yourself now speak to me on this matter. I will tell you where the great sage (Agastya) is.
योजनान्याश्रमात्तात याहि चत्वारि वै ततः ।
दक्षिणेन महाञ् श्रीमानगस्त्यभ्रातुराश्रमः ॥३६॥
36. yojanānyāśramāttāta yāhi catvāri vai tataḥ ,
dakṣiṇena mahāñ śrīmānagastyabhrāturāśramaḥ.
36. yojanāni āśramāt tāta yāhi catvāri vai tataḥ
dakṣiṇena mahān śrīmān agastya-bhrātuḥ āśramaḥ
36. tāta tatas āśramāt catvāri yojanāni vai yāhi
dakṣiṇena mahān śrīmān agastya-bhrātuḥ āśramaḥ
36. O dear one, from that hermitage, proceed four yojanas. To the south (from there) is the great and glorious hermitage of Agastya's brother.
स्थलप्राये वनोद्देशे पिप्पलीवनशोभिते ।
बहुपुष्पफले रम्ये नानाशकुनिनादिते ॥३७॥
37. sthalaprāye vanoddeśe pippalīvanaśobhite ,
bahupuṣpaphale ramye nānāśakuninādite.
37. sthala-prāye vana-uddeśe pippalī-vana-śobhite
bahu-puṣpa-phale ramye nānā-śakuni-nādite
37. sthala-prāye vana-uddeśe pippalī-vana-śobhite
bahu-puṣpa-phale ramye nānā-śakuni-nādite
37. In a forest region that is mostly dry land, adorned with a forest of long pepper trees, abundant with many flowers and fruits, delightful, and reverberating with the calls of various birds.
पद्मिन्यो विविधास्तत्र प्रसन्नसलिलाः शिवाः ।
हंसकारण्डवाकीर्णाश्चक्रवाकोपशोभिताः ॥३८॥
38. padminyo vividhāstatra prasannasalilāḥ śivāḥ ,
haṃsakāraṇḍavākīrṇāścakravākopaśobhitāḥ.
38. padminyaḥ vividhāḥ tatra prasannasalilāḥ śivāḥ
haṃsakāraṇḍavākīrṇāḥ cakravākopraśobhitāḥ
38. padminyaḥ vividhāḥ prasannasalilāḥ śivāḥ
haṃsakāraṇḍavākīrṇāḥ cakravākopraśobhitāḥ tatra
38. There were various lotus ponds with clear, auspicious waters, teeming with swans and kāraṇḍava ducks, and graced by cakravāka birds.
तत्रैकां रजनीमुष्य प्रभाते राम गम्यताम् ।
दक्षिणां दिशमास्थाय वनखण्डस्य पार्श्वतः ॥३९॥
39. tatraikāṃ rajanīmuṣya prabhāte rāma gamyatām ,
dakṣiṇāṃ diśamāsthāya vanakhaṇḍasya pārśvataḥ.
39. tatra ekām rajanīm uṣya prabhāte rāma gamyatām
dakṣiṇām diśam āsthāya vanakhaṇḍasya pārśvataḥ
39. rāma tatra ekām rajanīm uṣya prabhāte vanakhaṇḍasya
pārśvataḥ dakṣiṇām diśam āsthāya gamyatām
39. O Rama, after spending one night there, you should proceed south in the morning, along the side of that section of forest.
तत्रागस्त्याश्रमपदं गत्वा योजनमन्तरम् ।
रमणीये वनोद्देशे बहुपादप संवृते ।
रंस्यते तत्र वैदेही लक्ष्मणश्च त्वया सह ॥४०॥
40. tatrāgastyāśramapadaṃ gatvā yojanamantaram ,
ramaṇīye vanoddeśe bahupādapa saṃvṛte ,
raṃsyate tatra vaidehī lakṣmaṇaśca tvayā saha.
40. tatra agastyāśramapadam gatvā
yojanam antaram ramaṇīye vanoddeśe
bahupādapa saṃvṛte raṃsyate tatra
vaidehī lakṣmaṇaḥ ca tvayā saha
40. tatra agastyāśramapadam yojanam
antaram gatvā ramaṇīye bahupādapa
saṃvṛte vanoddeśe tatra vaidehī
ca lakṣmaṇaḥ tvayā saha raṃsyate
40. Then, after traveling one yojana further to the hermitage (āśrama) of Agastya, you will find a delightful forest region densely covered with trees. There, Vaidehi and Lakshmana will rejoice with you.
स हि रम्यो वनोद्देशो बहुपादपसंकुलः ।
यदि बुद्धिः कृता द्रष्टुमगस्त्यं तं महामुनिम् ।
अद्यैव गमने बुद्धिं रोचयस्व महायशः ॥४१॥
41. sa hi ramyo vanoddeśo bahupādapasaṃkulaḥ ,
yadi buddhiḥ kṛtā draṣṭumagastyaṃ taṃ mahāmunim ,
adyaiva gamane buddhiṃ rocayasva mahāyaśaḥ.
41. saḥ hi ramyaḥ vanoddeśaḥ bahupādapasaṃkulaḥ
yadi buddhiḥ kṛtā draṣṭum
agastyam tam mahāmunim adya eva
gamane buddhim rocayasva mahāyaśaḥ
41. mahāyaśaḥ saḥ hi ramyaḥ bahupādapasaṃkulaḥ vanoddeśaḥ (asti) yadi tam mahāmunim agastyam draṣṭum buddhiḥ kṛtā (asti),
(tadā) adya eva gamane buddhim rocayasva
41. Indeed, that forest region is charming and teeming with numerous trees. If you have resolved to visit that great sage Agastya, then, O glorious one, decide to depart today itself.
इति रामो मुनेः श्रुत्वा सह भ्रात्राभिवाद्य च ।
प्रतस्थे ऽगस्त्यमुद्दिश्य सानुजः सह सीतया ॥४२॥
42. iti rāmo muneḥ śrutvā saha bhrātrābhivādya ca ,
pratasthe'gastyamuddiśya sānujaḥ saha sītayā.
42. iti rāmaḥ muneḥ śrutvā saha bhrātrā abhivādya ca
| pratasthe agastyam uddiśya sa-anujaḥ saha sītayā
42. iti rāmaḥ muneḥ śrutvā,
bhrātrā ca saha abhivādya,
sītayā saha sa-anujaḥ agastyam uddiśya pratasthe.
42. Having thus heard from the sage, Rāma, accompanied by his brother, bowed to him. Then, with his younger brother and Sītā, he set out, heading towards Agastya.
पश्यन् वनानि चित्राणि पर्वपांश्चाभ्रसंनिभान् ।
सरांसि सरितश्चैव पथि मार्गवशानुगाः ॥४३॥
43. paśyan vanāni citrāṇi parvapāṃścābhrasaṃnibhān ,
sarāṃsi saritaścaiva pathi mārgavaśānugāḥ.
43. paśyan vanāni citrāṇi parvatān ca abhra-saṃnibhān
| sarāṃsi saritaḥ ca eva pathi mārga-vaśa-anugāḥ
43. paśyan citrāṇi vanāni,
abhra-saṃnibhān parvatān ca,
pathi mārga-vaśa-anugāḥ sarāṃsi ca eva saritaḥ.
43. As he proceeded, he saw diverse forests, mountains resembling clouds, and lakes and rivers along the path, which flowed according to the course of the route.
सुतीक्ष्णेनोपदिष्टेन गत्वा तेन पथा सुखम् ।
इदं परमसंहृष्टो वाक्यं लक्ष्मणमब्रवीत् ॥४४॥
44. sutīkṣṇenopadiṣṭena gatvā tena pathā sukham ,
idaṃ paramasaṃhṛṣṭo vākyaṃ lakṣmaṇamabravīt.
44. sutīkṣṇena upadiṣṭena gatvā tena pathā sukham |
idam parama-saṃhṛṣṭaḥ vākyam lakṣmaṇam abravīt
44. sutīkṣṇena upadiṣṭena tena pathā sukham gatvā,
parama-saṃhṛṣṭaḥ (rāmaḥ) idam vākyam lakṣmaṇam abravīt.
44. After comfortably traversing that path, which had been indicated by Sutīkṣṇa, Rāma, who was exceedingly delighted, spoke these words to Lakṣmaṇa.
एतदेवाश्रमपदं नूनं तस्य महात्मनः ।
अगस्त्यस्य मुनेर्भ्रातुर्दृश्यते पुण्यकर्मणः ॥४५॥
45. etadevāśramapadaṃ nūnaṃ tasya mahātmanaḥ ,
agastyasya munerbhrāturdṛśyate puṇyakarmaṇaḥ.
45. etat eva āśrama-padam nūnam tasya mahā-ātmanaḥ |
agastyasya muneḥ bhrātuḥ dṛśyate puṇya-karmaṇaḥ
45. nūnam etat eva mahā-ātmanaḥ,
puṇya-karmaṇaḥ agastyasya muneḥ bhrātuḥ āśrama-padam dṛśyate.
45. Surely, this must be the hermitage of that great-souled (mahā-ātman) sage, Agastya's brother, who performs meritorious actions (karma).
यथा हीमे वनस्यास्य ज्ञाताः पथि सहस्रशः ।
संनताः फलभरेण पुष्पभारेण च द्रुमाः ॥४६॥
46. yathā hīme vanasyāsya jñātāḥ pathi sahasraśaḥ ,
saṃnatāḥ phalabhareṇa puṣpabhāreṇa ca drumāḥ.
46. yathā hi ime vanasya asya jñātāḥ pathi sahasraśaḥ
saṃnatāḥ phalabhāreṇa puṣpabhāreṇa ca drumāḥ
46. hi yathā asya vanasya pathi sahasraśaḥ jñātāḥ
ime drumāḥ phalabhāreṇa ca puṣpabhāreṇa saṃnatāḥ
46. Indeed, these trees of this forest, recognized in thousands along the path, are bent low by the weight of their fruits and flowers.
पिप्पलीनां च पक्वानां वनादस्मादुपागतः ।
गन्धो ऽयं पवनोत्क्षिप्तः सहसा कटुकोदयः ॥४७॥
47. pippalīnāṃ ca pakvānāṃ vanādasmādupāgataḥ ,
gandho'yaṃ pavanotkṣiptaḥ sahasā kaṭukodayaḥ.
47. pippalīnām ca pakvānām vanāt asmāt upāgataḥ
gandhaḥ ayam pavanotkṣiptaḥ sahasā kaṭukodayaḥ
47. ca asmāt vanāt pakvānām pippalīnām pavanotkṣiptaḥ
sahasā kaṭukodayaḥ ayam gandhaḥ upāgataḥ
47. And this pungent scent, suddenly arising, carried by the wind, has come from this forest, a scent of ripe long peppers.
तत्र तत्र च दृश्यन्ते संक्षिप्ताः काष्ठसंचयाः ।
लूनाश्च पथि दृश्यन्ते दर्भा वैदूर्यवर्चसः ॥४८॥
48. tatra tatra ca dṛśyante saṃkṣiptāḥ kāṣṭhasaṃcayāḥ ,
lūnāśca pathi dṛśyante darbhā vaidūryavarcasaḥ.
48. tatra tatra ca dṛśyante saṃkṣiptāḥ kāṣṭhasaṃcayāḥ
lūnāḥ ca pathi dṛśyante darbhāḥ vaidūryavaracasaḥ
48. ca tatra tatra saṃkṣiptāḥ kāṣṭhasaṃcayāḥ dṛśyante
ca pathi vaidūryavaracasaḥ lūnāḥ darbhāḥ dṛśyante
48. And here and there, collected piles of wood are seen. Also, on the path, cut darbha grass, gleaming like cat's eye gems, is visible.
एतच्च वनमध्यस्थं कृष्णाभ्रशिखरोपमम् ।
पावकस्याश्रमस्थस्य धूमाग्रं संप्रदृश्यते ॥४९॥
49. etacca vanamadhyasthaṃ kṛṣṇābhraśikharopamam ,
pāvakasyāśramasthasya dhūmāgraṃ saṃpradṛśyate.
49. etat ca vanamadhyastham kṛṣṇābhraśikharopamam
pāvakasya āśramasthasya dhūmāgram saṃpradṛśyate
49. ca etat vanamadhyastham kṛṣṇābhraśikharopamam
āśramasthasya pāvakasya dhūmāgram saṃpradṛśyate
49. And this plume of smoke, located in the middle of the forest, resembling a peak of dark clouds, belonging to the fire (pāvaka) in the hermitage (āśrama), is clearly visible.
विविक्तेषु च तीर्थेषु कृतस्नाना द्विजातयः ।
पुष्पोपहारं कुर्वन्ति कुसुमैः स्वयमार्जितैः ॥५०॥
50. vivikteṣu ca tīrtheṣu kṛtasnānā dvijātayaḥ ,
puṣpopahāraṃ kurvanti kusumaiḥ svayamārjitaiḥ.
50. vivikteṣu ca tīrtheṣu kṛtasnānāḥ dvijātayaḥ
puṣpopahāram kurvanti kusumaiḥ svayamārjitaiḥ
50. dvijātayaḥ vivikteṣu ca tīrtheṣu kṛtasnānāḥ
svayamārjitaiḥ kusumaiḥ puṣpopahāram kurvanti
50. The twice-born (dvijātayaḥ), having bathed in secluded and sacred spots, perform offerings of flowers (puṣpopahāram) using blossoms they have personally gathered.
तत् सुतीक्ष्णस्य वचनं यथा सौम्य मया श्रुतम् ।
अगस्त्यस्याश्रमो भ्रातुर्नूनमेष भविष्यति ॥५१॥
51. tat sutīkṣṇasya vacanaṃ yathā saumya mayā śrutam ,
agastyasyāśramo bhrāturnūnameṣa bhaviṣyati.
51. tat sutīkṣṇasya vacanam yathā saumya mayā śrutam
agastyasya āśramaḥ bhrātuḥ nūnam eṣaḥ bhaviṣyati
51. saumya mayā yathā tat sutīkṣṇasya vacanam śrutam
eṣaḥ nūnam bhrātuḥ agastyasya āśramaḥ bhaviṣyati
51. O gentle one, just as I heard Sutīkṣṇa's words, this will certainly be the hermitage (āśrama) of brother Agastya.
निगृह्य तरसा मृत्युं लोकानां हितकाम्यया ।
यस्य भ्रात्रा कृतेयं दिक् शरण्या पुण्यकर्मणा ॥५२॥
52. nigṛhya tarasā mṛtyuṃ lokānāṃ hitakāmyayā ,
yasya bhrātrā kṛteyaṃ dik śaraṇyā puṇyakarmaṇā.
52. nigṛhya tarasā mṛtyum lokānām hitakāmyayā yasya
bhrātrā kṛtā iyam dik śaraṇyā puṇyakarmaṇā
52. lokānām hitakāmyayā mṛtyum tarasā nigṛhya yasya
puṇyakarmaṇā bhrātrā iyam dik śaraṇyā kṛtā
52. Wishing for the welfare of the people, and having forcibly subdued death, this region was made a refuge by his brother (Idhmāvāha), the performer of virtuous deeds.
इहैकदा किल क्रूरो वातापिरपि चेल्वलः ।
भ्रातरौ सहितावास्तां ब्राह्मणघ्नौ महासुरौ ॥५३॥
53. ihaikadā kila krūro vātāpirapi celvalaḥ ,
bhrātarau sahitāvāstāṃ brāhmaṇaghnau mahāsurau.
53. iha ekadā kila krūraḥ vātāpiḥ api ca ilvalaḥ
bhrātarau sahitau āstām brāhmaṇaghnau mahāsurau
53. iha ekadā kila krūraḥ vātāpiḥ ca ilvalaḥ api
brāhmaṇaghnau mahāsurau bhrātarau sahitau āstām
53. It is said that once upon a time, here, the cruel Vātāpi and Ilvala, two great demons (asuras) who were killers of Brahmins, lived together as brothers.
धारयन्ब्राह्मणं रूपमिल्वलः संस्कृतं वदन् ।
आमन्त्रयति विप्रान् स श्राद्धमुद्दिश्य निर्घृणः ॥५४॥
54. dhārayanbrāhmaṇaṃ rūpamilvalaḥ saṃskṛtaṃ vadan ,
āmantrayati viprān sa śrāddhamuddiśya nirghṛṇaḥ.
54. dhārayan brāhmaṇam rūpam ilvalaḥ saṃskṛtam vadan
āmantrayati viprān saḥ śrāddham uddiśya nirghṛṇaḥ
54. nirghṛṇaḥ ilvalaḥ brāhmaṇam rūpam dhārayan saṃskṛtam
vadan saḥ viprān śrāddham uddiśya āmantrayati
54. Ilvala, a merciless man, assumed the form of a Brahmin, spoke Sanskrit, and invited Brahmins for a śrāddha (ancestral ritual).
भ्रातरं संस्कृतं भ्राता ततस्तं मेषरूपिणम् ।
तान्द्विजान्भोजयामास श्राद्धदृष्टेन कर्मणा ॥५५॥
55. bhrātaraṃ saṃskṛtaṃ bhrātā tatastaṃ meṣarūpiṇam ,
tāndvijānbhojayāmāsa śrāddhadṛṣṭena karmaṇā.
55. bhrātaram saṃskṛtam bhrātā tataḥ tam meṣarūpiṇam
tān dvijān bhojayāmāsa śrāddhadṛṣṭena karmaṇā
55. tataḥ bhrātā śrāddhadṛṣṭena karmaṇā tam saṃskṛtam
meṣarūpiṇam bhrātaram tān dvijān bhojayāmāsa
55. Then, the (first) brother fed those Brahmins his other brother, who had been transformed into a ram and cooked, as part of the ritual (karma) prescribed for a śrāddha (ancestral ritual).
ततो भुक्तवतां तेषां विप्राणामिल्वलो ऽब्रवीत् ।
वातापे निष्क्रमस्वेति स्वरेण महता वदन् ॥५६॥
56. tato bhuktavatāṃ teṣāṃ viprāṇāmilvalo'bravīt ,
vātāpe niṣkramasveti svareṇa mahatā vadan.
56. tataḥ bhuktavatām teṣām viprāṇām ilvalaḥ abravīt
vātāpe niṣkramasva iti svareṇa mahatā vadan
56. tataḥ teṣām bhuktavatām viprāṇām ilvalaḥ mahatā
svareṇa vadan "vātāpe niṣkramasva" iti abravīt
56. Then, when those Brahmins had eaten, Ilvala, speaking with a loud voice, said: "Vātāpi, come out!"
ततो भ्रातुर्वचः श्रुत्वा वातापिर्मेषवन्नदन् ।
भित्त्वा भित्वा शरीराणि ब्राह्मणानां विनिष्पतत् ॥५७॥
57. tato bhrāturvacaḥ śrutvā vātāpirmeṣavannadan ,
bhittvā bhitvā śarīrāṇi brāhmaṇānāṃ viniṣpatat.
57. tataḥ bhrātuḥ vacaḥ śrutvā vātāpiḥ meṣavat nadan
bhittvā bhittvā śarīrāṇi brāhmaṇānām viniṣpatat
57. tataḥ bhrātuḥ vacaḥ śrutvā vātāpiḥ meṣavat nadan
brāhmaṇānām śarīrāṇi bhittvā bhittvā viniṣpatat
57. Then, Vātāpi, having heard his brother's words, came out, roaring like a ram and tearing open the bodies of the Brahmins.
ब्राह्मणानां सहस्राणि तैरेवं कामरूपिभिः ।
विनाशितानि संहत्य नित्यशः पिशिताशनैः ॥५८॥
58. brāhmaṇānāṃ sahasrāṇi tairevaṃ kāmarūpibhiḥ ,
vināśitāni saṃhatya nityaśaḥ piśitāśanaiḥ.
58. brāhmaṇānām sahasrāṇi taiḥ evam kāmarūpibhiḥ
vināśitāni saṃhatya nityaśaḥ piśitāśanaiḥ
58. taiḥ kāmarūpibhiḥ piśitāśanaiḥ evam saṃhatya
nityaśaḥ brāhmaṇānām sahasrāṇi vināśitāni
58. Thousands of brahmins were thus constantly destroyed by those form-changing (kāmarūpin) flesh-eaters (piśitāśana) who had gathered together.
अगस्त्येन तदा देवैः प्रार्थितेन महर्षिणा ।
अनुभूय किल श्राद्धे भक्षितः स महासुरः ॥५९॥
59. agastyena tadā devaiḥ prārthitena maharṣiṇā ,
anubhūya kila śrāddhe bhakṣitaḥ sa mahāsuraḥ.
59. agastyena tadā devaiḥ prārthitena maharṣiṇā
anubhūya kila śrāddhe bhakṣitaḥ saḥ mahāsuraḥ
59. tadā devaiḥ prārthitena maharṣiṇā agastyena
saḥ mahāsuraḥ śrāddhe anubhūya kila bhakṣitaḥ
59. Then, that great asura (mahāsura), having been requested by the gods, was indeed devoured by the great sage (maharṣi) Agastya during a śrāddha ceremony, after he had been experienced (as a meal).
ततः संपन्नमित्युक्त्वा दत्त्वा हस्तावसेचनम् ।
भ्रातरं निष्क्रमस्वेति इल्वलः सो ऽभ्यभाषत ॥६०॥
60. tataḥ saṃpannamityuktvā dattvā hastāvasecanam ,
bhrātaraṃ niṣkramasveti ilvalaḥ so'bhyabhāṣata.
60. tataḥ saṃpannam iti uktvā dattvā hastāvasecanam
bhrātaram niṣkramasva iti ilvalaḥ saḥ abhyabhāṣata
60. tataḥ ilvalaḥ saḥ saṃpannam iti uktvā hastāvasecanam
dattvā bhrātaram niṣkramasva iti abhyabhāṣata
60. Then, saying, "It is finished," and offering water for washing hands (hastāvasecanam), that Ilvala addressed his brother, saying, "Come out!"
तं तथा भाषमाणं तु भ्रातरं विप्रघातिनम् ।
अब्रवीत् प्रहसन्धीमानगस्त्यो मुनिसत्तमः ॥६१॥
61. taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ tu bhrātaraṃ vipraghātinam ,
abravīt prahasandhīmānagastyo munisattamaḥ.
61. tam tathā bhāṣamāṇam tu bhrātaram vipraghātinam
abravīt prahasan dhīmān agastyaḥ munisattamaḥ
61. dhīmān munisattamaḥ agastyaḥ tu tam tathā
bhāṣamāṇam vipraghātinam bhrātaram prahasan abravīt
61. But the wise (dhīmān) Agastya, the foremost of sages (munisattama), laughing, spoke to that brother, who was speaking thus (to call out Vātāpi) and was a killer of brahmins (vipraghātin).
कुतो निष्क्रमितुं शक्तिर्मया जीर्णस्य रक्षसः ।
भ्रातुस्ते मेष रूपस्य गतस्य यमसादनम् ॥६२॥
62. kuto niṣkramituṃ śaktirmayā jīrṇasya rakṣasaḥ ,
bhrātuste meṣa rūpasya gatasya yamasādanam.
62. kutaḥ niṣkramitum śaktiḥ mayā jīrṇasya rakṣasaḥ
bhrātuḥ te meṣa rūpasya gatasya yamasādanam
62. mayā jīrṇasya rakṣasaḥ kutaḥ niṣkramitum śaktiḥ
te meṣa rūpasya bhrātuḥ yamasādanam gatasya
62. How can I, an aged demon, possess the strength to escape? Your brother, who assumed the form of a ram, has already departed for the abode of Yama.
अथ तस्य वचः श्रुत्वा भ्रातुर्निधनसंश्रितम् ।
प्रधर्षयितुमारेभे मुनिं क्रोधान्निशाचरः ॥६३॥
63. atha tasya vacaḥ śrutvā bhrāturnidhanasaṃśritam ,
pradharṣayitumārebhe muniṃ krodhānniśācaraḥ.
63. atha tasya vacaḥ śrutvā bhrātuḥ nidhanasaṃśritam
pradharṣayitum ārabhe munim krodhāt niśācaraḥ
63. atha niśācaraḥ tasya bhrātuḥ nidhanasaṃśritam
vacaḥ śrutvā krodhāt munim pradharṣayitum ārabhe
63. Then, having heard his brother's words concerning his demise, the night-prowling demon (niśācara) began to attack the sage out of anger.
सो ऽभ्यद्रवद्द्विजेन्द्रं तं मुनिना दीप्ततेजसा ।
चक्षुषानलकल्पेन निर्दग्धो निधनं गतः ॥६४॥
64. so'bhyadravaddvijendraṃ taṃ muninā dīptatejasā ,
cakṣuṣānalakalpena nirdagdho nidhanaṃ gataḥ.
64. saḥ abhyadravat dvijendram tam muninā dīptatejasā
cakṣuṣā analakalpena nirdagdhaḥ nidhanam gataḥ
64. saḥ tam dvijendram abhyadravat muninā dīptatejasā
analakalpena cakṣuṣā nirdagdhaḥ nidhanam gataḥ
64. He (the demon) rushed towards that eminent Brahmin (dvija-indra). He was consumed and met his demise, burnt down by the sage's eye, which was endowed with blazing energy and resembled fire.
तस्यायमाश्रमो भ्रातुस्तटाकवनशोभितः ।
विप्रानुकम्पया येन कर्मेदं दुष्करं कृतम् ॥६५॥
65. tasyāyamāśramo bhrātustaṭākavanaśobhitaḥ ,
viprānukampayā yena karmedaṃ duṣkaraṃ kṛtam.
65. tasya ayam āśramaḥ bhrātuḥ taṭākavanaśobhitaḥ
viprānukampayā yena karma idam duṣkaram kṛtam
65. ayam tasya bhrātuḥ taṭākavanaśobhitaḥ āśramaḥ
yena viprānukampayā idam duṣkaram karma kṛtam
65. This is the hermitage (āśrama) of his brother, adorned with lakes and forests. It was by him, out of compassion for Brahmins, that this arduous deed (karma) was accomplished.
एवं कथयमानस्य तस्य सौमित्रिणा सह ।
रामस्यास्तं गतः सूर्यः संध्याकालो ऽभ्यवर्तत ॥६६॥
66. evaṃ kathayamānasya tasya saumitriṇā saha ,
rāmasyāstaṃ gataḥ sūryaḥ saṃdhyākālo'bhyavartata.
66. evam kathayamānasya tasya saumitriṇā saha rāmasya
astam gataḥ sūryaḥ sandhyākālaḥ abhyavartata
66. rāmasya tasya saumitriṇā saha evam kathayamānasya
sūryaḥ astam gataḥ sandhyākālaḥ abhyavartata
66. While Rāma was speaking thus with Lakṣmaṇa (Saumitri), the sun set, and the twilight hour arrived.
उपास्य पश्चिमां संध्यां सह भ्रात्रा यथाविधि ।
प्रविवेशाश्रमपदं तमृषिं चाभ्यवादयन् ॥६७॥
67. upāsya paścimāṃ saṃdhyāṃ saha bhrātrā yathāvidhi ,
praviveśāśramapadaṃ tamṛṣiṃ cābhyavādayan.
67. upāsya paścimām sandhyām saha bhrātrā yathāvidhi
praviveśa āśramapadam tam ṛṣim ca abhyavādayan
67. bhrātrā saha paścimām sandhyām yathāvidhi upāsya,
(rāmaḥ) āśramapadam praviveśa ca (tau) tam ṛṣim abhyavādayan
67. Having performed the western twilight worship (sandhyā) with his brother as prescribed, he entered the hermitage, and they greeted that sage.
सम्यक् प्रतिगृहीतस्तु मुनिना तेन राघवः ।
न्यवसत्तां निशामेकां प्राश्य मूलफलानि च ॥६८॥
68. samyak pratigṛhītastu muninā tena rāghavaḥ ,
nyavasattāṃ niśāmekāṃ prāśya mūlaphalāni ca.
68. samyak pratigṛhītaḥ tu muninā tena rāghavaḥ
nyavasat tām niśām ekām prāśya mūlaphalāni ca
68. rāghavaḥ tu tena muninā samyak pratigṛhītaḥ,
(saḥ) ekām tām niśām (tatra) mūlaphalāni ca prāśya nyavasat
68. Rāma (Rāghava), having been properly received by that sage, stayed there for one night, consuming roots and fruits.
तस्यां रात्र्यां व्यतीतायां विमले सूर्यमण्डले ।
भ्रातरं तमगस्त्यस्य आमन्त्रयत राघवः ॥६९॥
69. tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāṃ vimale sūryamaṇḍale ,
bhrātaraṃ tamagastyasya āmantrayata rāghavaḥ.
69. tasyām rātryām vyatītāyām vimale sūryamaṇḍale
bhrātaram tam agastyasya āmantrayata rāghavaḥ
69. tasyām rātryām vyatītāyām vimale sūryamaṇḍale (sati),
rāghavaḥ agastyasya tam bhrātaram āmantrayata
69. As that night passed and the sun's orb became clear, Rāma (Rāghava) addressed that brother of Agastya.
अभिवादये त्वा भगवन् सुखमध्युषितो निशाम् ।
आमन्त्रये त्वां गच्छामि गुरुं ते द्रष्टुमग्रजम् ॥७०॥
70. abhivādaye tvā bhagavan sukhamadhyuṣito niśām ,
āmantraye tvāṃ gacchāmi guruṃ te draṣṭumagrajam.
70. abhivādaye tvā bhagavan sukham adhyuṣitaḥ niśām
āmantraye tvām gacchāmi gurum te draṣṭum agrajam
70. bhagavan tvā abhivādaye niśām sukham adhyuṣitaḥ
tvām āmantraye te agrajam gurum draṣṭum gacchāmi
70. O revered one, I salute you, having spent the night comfortably. I bid you farewell, for I am going to see your elder brother, my guru (teacher).
गम्यतामिति तेनोक्तो जगाम रघुनन्दनः ।
यथोद्दिष्टेन मार्गेण वनं तच्चावलोकयन् ॥७१॥
71. gamyatāmiti tenokto jagāma raghunandanaḥ ,
yathoddiṣṭena mārgeṇa vanaṃ taccāvalokayan.
71. gamyatām iti tena uktaḥ jagāma raghunandanaḥ
yathoddiṣṭena mārgeṇa vanam tat ca avalokayan
71. tena gamyatām iti uktaḥ raghunandanaḥ yathoddiṣṭena
mārgeṇa tat vanam ca avalokayan jagāma
71. When he was told, 'You may go,' Raghunandana (Rama) departed, observing that forest along the designated path.
नीवारान्पनसांस्तालांस्तिमिशान् वञ्जुलान्धवान् ।
चिरिबिल्वान्मधूकांश्च बिल्वानपि च तिन्दुकान् ॥७२॥
72. nīvārānpanasāṃstālāṃstimiśān vañjulāndhavān ,
ciribilvānmadhūkāṃśca bilvānapi ca tindukān.
72. nīvārān panasān tālān timiśān vañjulān dhavān
ciribilvān madhūkān ca bilvān api ca tindukān
72. nīvārān panasān tālān timiśān vañjulān dhavān
ciribilvān madhūkān ca bilvān api ca tindukān
72. He saw wild rice, jackfruit trees, palmyra trees, timiśa trees, vañjula trees, dhava trees, chiribilva trees, madhūka trees, bilva trees, and tinduka trees.
पुष्पितान्पुष्पिताग्राभिर्लताभिरनुवेष्टितान् ।
ददर्श रामः शतशस्तत्र कान्तारपादपान् ॥७३॥
73. puṣpitānpuṣpitāgrābhirlatābhiranuveṣṭitān ,
dadarśa rāmaḥ śataśastatra kāntārapādapān.
73. puṣpitān puṣpitāgrābhiḥ latābhiḥ anuveṣṭitān
dadarśa rāmaḥ śataśas tatra kāntārapādapān
73. tatra rāmaḥ puṣpitān puṣpitāgrābhiḥ latābhiḥ
anuveṣṭitān kāntārapādapān śataśas dadarśa
73. There, Rama saw hundreds of trees of the wilderness, which were in bloom and entwined by creepers with their flowering tips.
हस्तिहस्तैर्विमृदितान् वानरैरुपशोभितान् ।
मत्तैः शकुनिसंघैश्च शतशः प्रतिनादितान् ॥७४॥
74. hastihastairvimṛditān vānarairupaśobhitān ,
mattaiḥ śakunisaṃghaiśca śataśaḥ pratināditān.
74. hastihastaiḥ vimṛditān vānaraiḥ upaśobhitān
mattaiḥ śakunisaṃghaiḥ ca śataśaḥ pratināditān
74. hastihastaiḥ vimṛditān,
vānaraiḥ upaśobhitān,
mattaiḥ śakunisaṃghaiḥ ca śataśaḥ pratināditān (āsan).
74. They were crushed by elephant trunks, adorned by monkeys, and echoing with the calls of hundreds of excited flocks of birds.
ततो ऽब्रवीत् समीपस्थं रामो राजीवलोचनः ।
पृष्ठतो ऽनुगतं वीरं लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ॥७५॥
75. tato'bravīt samīpasthaṃ rāmo rājīvalocanaḥ ,
pṛṣṭhato'nugataṃ vīraṃ lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam.
75. tataḥ abravīt samīpastham rāmaḥ rājīvalocanaḥ
pṛṣṭhataḥ anugatam vīram lakṣmaṇam lakṣmivardhanam
75. tataḥ rājīvalocanaḥ rāmaḥ samīpastham pṛṣṭhataḥ anugatam vīram lakṣmivardhanam lakṣmaṇam abravīt.
75. Then, the lotus-eyed Rama spoke to the heroic Lakshmana, who was standing nearby, following from behind, and enhancing prosperity.
स्निग्धपत्रा यथा वृक्षा यथा क्षान्ता मृगद्विजाः ।
आश्रमो नातिदूरस्थो महर्षेर्भावितात्मनः ॥७६॥
76. snigdhapatrā yathā vṛkṣā yathā kṣāntā mṛgadvijāḥ ,
āśramo nātidūrastho maharṣerbhāvitātmanaḥ.
76. snigdhapatrāḥ yathā vṛkṣāḥ yathā kṣāntāḥ mṛgadvijāḥ
āśramaḥ na atidūrasthaḥ maharṣeḥ bhāvitātmanaḥ
76. yathā vṛkṣāḥ snigdhapatrāḥ (santi),
yathā mṛgadvijāḥ kṣāntāḥ (santi),
(tathā) bhāvitātmanaḥ maharṣeḥ āśramaḥ na atidūrasthaḥ (asti).
76. The trees have glossy leaves, and the deer and birds are calm; thus, the hermitage (āśrama) of the great sage, whose self (ātman) is purified, is not very far away.
अगस्त्य इति विख्यातो लोके स्वेनैव कर्मणा ।
आश्रमो दृश्यते तस्य परिश्रान्त श्रमापहः ॥७७॥
77. agastya iti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā ,
āśramo dṛśyate tasya pariśrānta śramāpahaḥ.
77. agastyaḥ iti vikhyātaḥ loke svena eva karmaṇā
āśramaḥ dṛśyate tasya pariśrānta śramāpahaḥ
77. (saḥ) loke svena eva karmaṇā agastyaḥ iti vikhyātaḥ.
tasya āśramaḥ pariśrānta śramāpahaḥ dṛśyate.
77. He is well-known in the world as Agastya, by his own actions (karma). His hermitage (āśrama), which dispels the weariness of the utterly exhausted, is now visible.
प्राज्यधूमाकुलवनश्चीरमालापरिष्कृतः ।
प्रशान्तमृगयूथश्च नानाशकुनिनादितः ॥७८॥
78. prājyadhūmākulavanaścīramālāpariṣkṛtaḥ ,
praśāntamṛgayūthaśca nānāśakunināditaḥ.
78. prājyadhūmākulavanaḥ cīramālāpariṣkṛtaḥ
praśāntamṛgayūthaḥ ca nānāśakunināditaḥ
78. prājyadhūmākulavanaḥ cīramālāpariṣkṛtaḥ
ca praśāntamṛgayūthaḥ nānāśakunināditaḥ
78. The forest was filled with abundant smoke, graced by ascetics wearing bark garments, where herds of deer were peaceful, and it resounded with the calls of various birds.
निगृह्य तरसा मृत्युं लोकानां हितकाम्यया ।
दक्षिणा दिक्कृता येन शरण्या पुण्यकर्मणा ॥७९॥
79. nigṛhya tarasā mṛtyuṃ lokānāṃ hitakāmyayā ,
dakṣiṇā dikkṛtā yena śaraṇyā puṇyakarmaṇā.
79. nigṛhya tarasā mṛtyum lokānām hitakāmyayā
dakṣiṇā dik kṛtā yena śaraṇyā puṇyakarmaṇā
79. yena puṇyakarmaṇā lokānām hitakāmyayā mṛtyum
tarasā nigṛhya dakṣiṇā dik śaraṇyā kṛtā
79. By that virtuous person (puṇyakarmaṇā), who, desiring the welfare of the people, forcefully subdued death (mṛtyu), the southern quarter was made a refuge.
तस्येदमाश्रमपदं प्रभावाद् यस्य राक्षसैः ।
दिगियं दक्षिणा त्रासाद्दृश्यते नोपभुज्यते ॥८०॥
80. tasyedamāśramapadaṃ prabhāvād yasya rākṣasaiḥ ,
digiyaṃ dakṣiṇā trāsāddṛśyate nopabhujyate.
80. tasya idam āśramapadam prabhāvāt yasya rākṣasaiḥ
dik iyam dakṣiṇā trāsāt dṛśyate na upabhujyate
80. idam tasya āśramapadam yasya prabhāvāt iyam
dakṣiṇā dik rākṣasaiḥ trāsāt dṛśyate na upabhujyate
80. This is his hermitage (āśrama) site. By his power, this southern direction is merely viewed by demons (rākṣasaiḥ) out of fear; it is not occupied.
यदा प्रभृति चाक्रान्ता दिगियं पुण्यकर्मणा ।
तदा प्रभृति निर्वैराः प्रशान्ता रजनीचराः ॥८१॥
81. yadā prabhṛti cākrāntā digiyaṃ puṇyakarmaṇā ,
tadā prabhṛti nirvairāḥ praśāntā rajanīcarāḥ.
81. yadā prabhṛti ca ākrāntā dik iyam puṇyakarmaṇā
tadā prabhṛti nirvairāḥ praśāntāḥ rajanīcarāḥ
81. ca yadā prabhṛti iyam dik puṇyakarmaṇā ākrāntā
tadā prabhṛti rajanīcarāḥ nirvairāḥ praśāntāḥ
81. And ever since this direction was subdued by that virtuous person (puṇyakarmaṇā), from that time onwards, the night-wanderers (rajanīcarāḥ) have been free from enmity and tranquil.
नाम्ना चेयं भगवतो दक्षिणा दिक् प्रदक्षिणा ।
प्रथिता त्रिषु लोकेषु दुर्धर्षा क्रूरकर्मभिः ॥८२॥
82. nāmnā ceyaṃ bhagavato dakṣiṇā dik pradakṣiṇā ,
prathitā triṣu lokeṣu durdharṣā krūrakarmabhiḥ.
82. nāmnā ca iyam bhagavataḥ dakṣiṇā dik pradakṣiṇā
prathitā triṣu lokeṣu durdharṣā krūrakarmabhiḥ
82. iyam dakṣiṇā dik nāmnā ca bhagavataḥ pradakṣiṇā
prathitā triṣu lokeṣu krūrakarmabhiḥ durdharṣā
82. This southern direction, known by the name of the venerable one, is considered auspicious (pradakṣiṇā). It is famous in the three worlds and unassailable by those of cruel deeds.
मार्गं निरोद्धुं सततं भास्करस्याचलोत्तमः ।
संदेशं पालयंस्तस्य विन्ध्यशौलो न वर्धते ॥८३॥
83. mārgaṃ niroddhuṃ satataṃ bhāskarasyācalottamaḥ ,
saṃdeśaṃ pālayaṃstasya vindhyaśaulo na vardhate.
83. mārgam niroddhum satatam bhāskarasya acala uttamaḥ
sandeśam pālayan tasya vindhyaśailaḥ na vardhate
83. acala uttamaḥ vindhyaśailaḥ bhāskarasya mārgam
satatam niroddhum tasya sandeśam pālayan na vardhate
83. To continuously obstruct the path of the sun, the excellent Vindhya mountain does not grow, obeying his command.
अयं दीर्घायुषस्तस्य लोके विश्रुतकर्मणः ।
अगस्त्यस्याश्रमः श्रीमान् विनीतमृगसेवितः ॥८४॥
84. ayaṃ dīrghāyuṣastasya loke viśrutakarmaṇaḥ ,
agastyasyāśramaḥ śrīmān vinītamṛgasevitaḥ.
84. ayam dīrghāyuṣaḥ tasya loke viśrutakarmaṇaḥ
agastyasya āśramaḥ śrīmān vinītamṛgasevitaḥ
84. ayam tasya dīrghāyuṣaḥ loke viśrutakarmaṇaḥ
agastyasya śrīmān vinītamṛgasevitaḥ āśramaḥ
84. This is the glorious hermitage (āśrama) of the long-lived Agastya, whose actions (karma) are renowned in the world, served by tamed deer.
एष लोकार्चितः साधुर्हिते नित्यं रतः सताम् ।
अस्मानधिगतानेष श्रेयसा योजयिष्यति ॥८५॥
85. eṣa lokārcitaḥ sādhurhite nityaṃ rataḥ satām ,
asmānadhigatāneṣa śreyasā yojayiṣyati.
85. eṣa lokārcitaḥ sādhuḥ hite nityam rataḥ
satām asmān adhigatān eṣa śreyasā yojayiṣyati
85. eṣa lokārcitaḥ sādhuḥ nityam satām hite rataḥ.
eṣa adhigatān asmān śreyasā yojayiṣyati
85. This sage (sādhu), revered by the people, is always dedicated to the welfare of the virtuous. He will surely unite us, who have arrived here, with prosperity.
आराधयिष्याम्यत्राहमगस्त्यं तं महामुनिम् ।
शेषं च वनवासस्य सौम्य वत्स्याम्यहं प्रभो ॥८६॥
86. ārādhayiṣyāmyatrāhamagastyaṃ taṃ mahāmunim ,
śeṣaṃ ca vanavāsasya saumya vatsyāmyahaṃ prabho.
86. ārādhayiṣyāmi atra aham agastyaṃ taṃ mahāmunim
śeṣam ca vanavāsasya saumya vatsyāmi aham prabho
86. saumya prabho aham atra taṃ mahāmunim agastyaṃ
ārādhayiṣyāmi ca vanavāsasya śeṣam vatsyāmi aham
86. O gentle one, O lord, here I will serve that great sage Agastya and reside for the remainder of my forest dwelling.
अत्र देवाः सगन्धर्वाः सिद्धाश्च परमर्षयः ।
अगस्त्यं नियताहारं सततं पर्युपासते ॥८७॥
87. atra devāḥ sagandharvāḥ siddhāśca paramarṣayaḥ ,
agastyaṃ niyatāhāraṃ satataṃ paryupāsate.
87. atra devāḥ sagandharvāḥ siddhāḥ ca paramarṣayaḥ
agastyaṃ niyatāhāraṃ satataṃ paryupāsate
87. atra devāḥ sagandharvāḥ siddhāḥ ca paramarṣayaḥ
niyatāhāraṃ agastyaṃ satataṃ paryupāsate
87. Here, gods, along with Gandharvas, Siddhas, and great sages, constantly attend upon Agastya, who is disciplined in his diet.
नात्र जीवेन्मृषावादी क्रूरो वा यदि वा शठः ।
नृशंसः कामवृत्तो वा मुनिरेष तथाविधः ॥८८॥
88. nātra jīvenmṛṣāvādī krūro vā yadi vā śaṭhaḥ ,
nṛśaṃsaḥ kāmavṛtto vā munireṣa tathāvidhaḥ.
88. na atra jīvet mṛṣāvādī krūraḥ vā yadi vā śaṭhaḥ
nṛśaṃsaḥ kāmavṛttaḥ vā muniḥ eṣaḥ tathāvidhaḥ
88. mṛṣāvādī vā krūraḥ vā yadi vā śaṭhaḥ nṛśaṃsaḥ vā
kāmavṛttaḥ atra na jīvet eṣaḥ muniḥ tathāvidhaḥ
88. Here, a liar, a cruel person, a deceitful person, a ruthless person, or one who acts impulsively, should not live. This sage is of such a disposition.
अत्र देवाश्च यक्षाश्च नागाश्च पतगैः सह ।
वसन्ति नियताहारा धर्ममाराधयिष्णवः ॥८९॥
89. atra devāśca yakṣāśca nāgāśca patagaiḥ saha ,
vasanti niyatāhārā dharmamārādhayiṣṇavaḥ.
89. atra devāḥ ca yakṣāḥ ca nāgāḥ ca patagaiḥ saha
vasanti niyatāhārāḥ dharmam ārādhayiṣṇavaḥ
89. atra devāḥ ca yakṣāḥ ca nāgāḥ ca patagaiḥ saha
niyatāhārāḥ dharmam ārādhayiṣṇavaḥ vasanti
89. Here, gods, Yakshas, Nagas, and birds, all disciplined in their diet, reside, wishing to uphold the natural law (dharma).
अत्र सिद्धा महात्मानो विमानैः सूर्यसंनिभैः ।
त्यक्त्वा देहान्नवैर्देहैः स्वर्याताः परमर्षयः ॥९०॥
90. atra siddhā mahātmāno vimānaiḥ sūryasaṃnibhaiḥ ,
tyaktvā dehānnavairdehaiḥ svaryātāḥ paramarṣayaḥ.
90. atra siddhāḥ mahātmānaḥ vimānaiḥ sūryasaṃnibhaiḥ
tyaktvā dehān navaiḥ dehaiḥ svaryātāḥ paramarṣayaḥ
90. atra mahātmānaḥ siddhāḥ paramarṣayaḥ dehān tyaktvā
navaiḥ dehaiḥ sūryasaṃnibhaiḥ vimānaiḥ svaryātāḥ
90. Here, great-souled perfected beings and supreme sages, having abandoned their old bodies and assumed new ones, ascended to heaven in celestial vehicles (vimāna) that shone like the sun.
यक्षत्वममरत्वं च राज्यानि विविधानि च ।
अत्र देवाः प्रयच्छन्ति भूतैराराधिताः शुभैः ॥९१॥
91. yakṣatvamamaratvaṃ ca rājyāni vividhāni ca ,
atra devāḥ prayacchanti bhūtairārādhitāḥ śubhaiḥ.
91. yakṣatvam amaratvam ca rājyāni vividhāni ca atra
devāḥ prayacchanti bhūtaiḥ ārādhitāḥ śubhaiḥ
91. atra śubhaiḥ bhūtaiḥ ārādhitāḥ devāḥ yakṣatvam
amaratvam ca vividhāni rājyāni ca prayacchanti
91. Here, the gods, when propitiated by auspicious beings, bestow the state of being a Yakṣa, immortality, and various kingdoms.
आगताः स्माश्रमपदं सौमित्रे प्रविशाग्रतः ।
निवेदयेह मां प्राप्तमृषये सह सीतया ॥९२॥
92. āgatāḥ smāśramapadaṃ saumitre praviśāgrataḥ ,
nivedayeha māṃ prāptamṛṣaye saha sītayā.
92. āgatāḥ sma āśramapadam saumitre praviśa agrataḥ
nivedaye iha mām prāptam ṛṣaye saha sītayā
92. saumitre agrataḥ praviśa āśramapadam āgatāḥ
sma iha sītayā saha prāptam mām ṛṣaye nivedaye
92. Saumitra, we have arrived at the hermitage (āśrama). Please go in first. I will then inform the sage here that I have arrived with Sītā.