Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-52

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
वीक्षमाणस्ततो लङ्कां कपिः कृतमनोरथः ।
वर्धमानसमुत्साहः कार्यशेषमचिन्तयत् ॥१॥
1. vīkṣamāṇastato laṅkāṃ kapiḥ kṛtamanorathaḥ ,
vardhamānasamutsāhaḥ kāryaśeṣamacintayat.
1. vīkṣamāṇaḥ tataḥ laṅkām kapiḥ kṛtamanorathaḥ
vardhamānasamutsāhaḥ kāryaśeṣam acintayat
1. kṛtamanorathaḥ vardhamānasamutsāhaḥ kapiḥ
tataḥ laṅkām vīkṣamāṇaḥ kāryaśeṣam acintayat
1. The monkey (Hanumān), his desires fulfilled, gazed at Laṅkā from that spot. With ever-increasing enthusiasm, he then contemplated the remaining task.
किं नु खल्वविशिष्टं मे कर्तव्यमिह साम्प्रतम् ।
यदेषां रक्षसां भूयः संतापजननं भवेत् ॥२॥
2. kiṃ nu khalvaviśiṣṭaṃ me kartavyamiha sāmpratam ,
yadeṣāṃ rakṣasāṃ bhūyaḥ saṃtāpajananaṃ bhavet.
2. kim nu khalu aviśiṣṭam me kartavyam iha sāmpratam
yat eṣām rakṣasām bhūyaḥ saṃtāpajananam bhavet
2. nu khalu iha sāmpratam me aviśiṣṭam kartavyam kim
yat eṣām rakṣasām bhūyaḥ saṃtāpajananam bhavet
2. What indeed remains for me to do here now, that would cause even greater distress to these demons (rākṣasas)?
वनं तावत् प्रमथितं प्रकृष्टा राक्षसा हताः ।
बलैकदेशः क्षपितः शेषं दुर्गविनाशनम् ॥३॥
3. vanaṃ tāvat pramathitaṃ prakṛṣṭā rākṣasā hatāḥ ,
balaikadeśaḥ kṣapitaḥ śeṣaṃ durgavināśanam.
3. vanam tāvat pramathitam prakṛṣṭāḥ rakṣasāḥ hatāḥ
bala ekadeśaḥ kṣapitaḥ śeṣam durgavināśanam
3. tāvat vanam pramathitam prakṛṣṭāḥ rakṣasāḥ hatāḥ
bala ekadeśaḥ kṣapitaḥ śeṣam durgavināśanam
3. Firstly, the grove has been completely devastated, and the most formidable demons (rākṣasas) have been slain. A portion of their army has been annihilated. The remaining action is the destruction of their stronghold.
दुर्गे विनाशिते कर्म भवेत् सुखपरिश्रमम् ।
अल्पयत्नेन कार्ये ऽस्मिन्मम स्यात् सफलः श्रमः ॥४॥
4. durge vināśite karma bhavet sukhapariśramam ,
alpayatnena kārye'sminmama syāt saphalaḥ śramaḥ.
4. durge vināśite karma bhavet sukhapariśramam
alpayatnena kārye asmin mama syāt saphalaḥ śramaḥ
4. durge vināśite karma sukhapariśramam bhavet
asmin kārye mama śramaḥ alpayatnena saphalaḥ syāt
4. Once this fortress is destroyed, the subsequent task will become easy. In this endeavor, my effort will certainly be successful with minimal exertion.
यो ह्ययं मम लाङ्गूले दीप्यते हव्यवाहनः ।
अस्य संतर्पणं न्याय्यं कर्तुमेभिर्गृहोत्तमैः ॥५॥
5. yo hyayaṃ mama lāṅgūle dīpyate havyavāhanaḥ ,
asya saṃtarpaṇaṃ nyāyyaṃ kartumebhirgṛhottamaiḥ.
5. yaḥ hi ayam mama lāṅgūle dīpyate havyavāhanaḥ
asya saṃtarpaṇam nyāyyam kartum ebhiḥ gṛhottamaiḥ
5. hi ayam havyavāhanaḥ yaḥ mama lāṅgūle dīpyate
asya saṃtarpaṇam ebhiḥ gṛhottamaiḥ kartum nyāyyam
5. Indeed, this fire (havyavāhana) blazes on my tail. It is proper to gratify this fire using these excellent houses.
ततः प्रदीप्तलाङ्गूलः सविद्युदिव तोयदः ।
भवनाग्रेषु लङ्काया विचचार महाकपिः ॥६॥
6. tataḥ pradīptalāṅgūlaḥ savidyudiva toyadaḥ ,
bhavanāgreṣu laṅkāyā vicacāra mahākapiḥ.
6. tataḥ pradīptalāṅgūlaḥ savidyut iva toyadaḥ
bhavanāgreṣu laṅkāyā vicacāra mahākapiḥ
6. tataḥ mahākapiḥ pradīptalāṅgūlaḥ savidyut
iva toyadaḥ laṅkāyā bhavanāgreṣu vicacāra
6. Then, the great monkey (Mahākapi), with his blazing tail, roamed on the tops of Lanka's mansions, like a cloud with lightning.
मुमोच हनुमानग्निं
कालानलशिखोपमम् ॥७॥
7. mumoca hanumānagniṃ
kālānalaśikhopamam.
7. mumoca hanumān agnim
kālānalaśikhopamam
7. hanumān kālānalaśikhopamam
agnim mumoca
7. Hanuman unleashed fire resembling the flame of the cosmic fire of dissolution (kālānala).
श्वसनेन च संयोगादतिवेगो महाबलः ।
कालाग्निरिव जज्वाल प्रावर्धत हुताशनः ॥८॥
8. śvasanena ca saṃyogādativego mahābalaḥ ,
kālāgniriva jajvāla prāvardhata hutāśanaḥ.
8. śvasanena ca saṃyogāt ativegaḥ mahābalaḥ
kālāgniḥ iva jajvāla prāvardhata hutāśanaḥ
8. hutāśanaḥ ca śvasanena saṃyogāt ativegaḥ
mahābalaḥ kālāgniḥ iva jajvāla prāvardhata
8. The extremely swift and powerful fire, fueled by its contact with the wind, blazed and grew like the destructive fire at the end of time.
प्रदीप्तमग्निं
पवनस्तेषु वेश्मसु चारयत् ॥९॥
9. pradīptamagniṃ pavanasteṣu
veśmasu cārayat.
9. pradīptam agnim pavanaḥ
teṣu veśmasu cārayat
9. pavanaḥ pradīptam agnim
teṣu veśmasu cārayat
9. The wind spread the blazing fire among those houses.
तानि काञ्चनजालानि मुक्तामणिमयानि च ।
भवनान्यवशीर्यन्त रत्नवन्ति महान्ति च ॥१०॥
10. tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca ,
bhavanānyavaśīryanta ratnavanti mahānti ca.
10. tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca
bhavanāni avaśīryanta ratnavanti mahānti ca
10. tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca
ratnavanti mahānti ca bhavanāni avaśīryanta
10. Those great and jewelled mansions, adorned with golden latticework and studded with pearls and gems, crumbled down.
तानि भग्नविमानानि निपेतुर्वसुधातले ।
भवनानीव सिद्धानामम्बरात् पुण्यसंक्षये ॥११॥
11. tāni bhagnavimānāni nipeturvasudhātale ,
bhavanānīva siddhānāmambarāt puṇyasaṃkṣaye.
11. tāni bhagnavimānāni nipetuḥ vasudhātale
bhavanāni iva siddhānām ambarāt puṇyasaṃkṣaye
11. tāni bhagnavimānāni bhavanāni siddhānām
ambarāt puṇyasaṃkṣaye iva vasudhātale nipetuḥ
11. Those buildings, their upper stories shattered, fell to the earth's surface, just as the mansions of the perfected beings (siddhas) fall from the heavens when their merit (puṇya) is exhausted.
वज्रविद्रुमवैदूर्यमुक्तारजतसंहितान् ।
विचित्रान्भवनाद्धातून् स्यन्दमानान्ददर्श सः ॥१२॥
12. vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhitān ,
vicitrānbhavanāddhātūn syandamānāndadarśa saḥ.
12. vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhitān vicitrān
bhavanāt dhātūn syandamānān dadarśa saḥ
12. saḥ bhavanāt vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhitān
vicitrān syandamānān dhātūn dadarśa
12. He (Hanuman) saw streams of diverse minerals flowing from the buildings, containing diamonds, coral, cat's eye gems, pearls, and silver.
नाग्निस्तृप्यति काष्ठानां तृणानां च यथा तथा ।
हनूमान् राक्षसेन्द्राणां वधे किं चिन्न तृप्यति ॥१३॥
13. nāgnistṛpyati kāṣṭhānāṃ tṛṇānāṃ ca yathā tathā ,
hanūmān rākṣasendrāṇāṃ vadhe kiṃ cinna tṛpyati.
13. na agniḥ tṛpyati kāṣṭhānām tṛṇānām ca yathā tathā
hanūmān rākṣasendrāṇām vadhe kim cit na tṛpyati
13. yathā agniḥ kāṣṭhānām tṛṇānām ca na tṛpyati,
tathā hanūmān rākṣasendrāṇām vadhe kim cit na tṛpyati
13. Just as fire is never satisfied by logs and grass, similarly, Hanuman was not at all satisfied by the slaying of the prominent Rākṣasas.
हुताशनज्वालसमावृता सा हतप्रवीरा परिवृत्तयोधा ।
हनूमातः क्रोधबलाभिभूता बभूव शापोपहतेव लङ्का ॥१४॥
14. hutāśanajvālasamāvṛtā sā hatapravīrā parivṛttayodhā ,
hanūmātaḥ krodhabalābhibhūtā babhūva śāpopahateva laṅkā.
14. hutāśanajvālasamāvṛtā sā hatapravīrā parivṛttayodhā
hanumataḥ krodhabalābhibhūtā babhūva śāpopahatā iva laṅkā
14. sā hatapravīrā परिवृत्तयोधा hutāśanajvālasamāvṛtā laṅkā
hanumataḥ krodhabalābhibhūtā śāpopahatā iva babhūva
14. Enveloped in flames of fire, with its chief heroes slain and its warriors put to flight, that city of Lanka, overwhelmed by the might of Hanuman's fury, became as if struck by a curse.
ससंभ्रमं त्रस्तविषण्णराक्षसां समुज्ज्वलज्ज्वालहुताशनाङ्किताम् ।
ददर्श लङ्कां हनुमान्महामनाः स्वयम्भुकोपोपहतामिवावनिम् ॥१५॥
15. sasaṃbhramaṃ trastaviṣaṇṇarākṣasāṃ samujjvalajjvālahutāśanāṅkitām ,
dadarśa laṅkāṃ hanumānmahāmanāḥ svayambhukopopahatāmivāvanim.
15. sasaṃbhramam trastaviṣaṇṇarākṣasām
samujvalajjvālahutāśanāṅkitām
dadarśa laṅkām hanūmān mahāmanāḥ
svayambhukopopahatām iva avanim
15. mahāmanāḥ hanūmān sasaṃbhramam
trastaviṣaṇṇarākṣasām
samujvalajjvālahutāśanāṅkitām laṅkām
svayambhukopopahatām avanim iva dadarśa
15. The great-souled (mahāmanāḥ) Hanuman saw Lanka - where the Rākṣasas were distraught, terrified, and dejected, and which was marked by brightly blazing flames of fire - as if it were the earth (avani) afflicted by the wrath of the Self-existent (Svayambhu, i.e., Brahmā).
स राक्षसांस्तान् सुबहूंश्च हत्वा वनं च भङ्क्त्वा बहुपादपं तत् ।
विसृज्य रक्षो भवनेषु चाग्निं जगाम रामं मनसा महात्मा ॥१६॥
16. sa rākṣasāṃstān subahūṃśca hatvā vanaṃ ca bhaṅktvā bahupādapaṃ tat ,
visṛjya rakṣo bhavaneṣu cāgniṃ jagāma rāmaṃ manasā mahātmā.
16. saḥ rākṣasān tān subahūn ca hatvā
vanam ca bhaṅktvā bahupādapam
tat visṛjya rakṣaḥ bhavaneṣu ca
agnim jagāma rāmam manasā mahātmā
16. saḥ mahātmā tān subahūn rākṣasān
hatvā ca tat bahupādapam vanam
bhaṅktvā ca rakṣaḥ bhavaneṣu
agnim visṛjya manasā rāmam jagāma
16. That great-souled one (mahātman), having killed those very many demons (rākṣasa), and having shattered that dense forest with its many trees, and having then released fire into the dwellings of the demons, mentally went to Rāma.
लङ्कां समस्तां संदीप्य लाङ्गूलाग्निं महाकपिः ।
निर्वापयामास तदा समुद्रे हरिसत्तमः ॥१७॥
17. laṅkāṃ samastāṃ saṃdīpya lāṅgūlāgniṃ mahākapiḥ ,
nirvāpayāmāsa tadā samudre harisattamaḥ.
17. laṅkām samastām sandīpya lāṅgūla-agnim mahā-kapiḥ
nirvāpayām āsa tadā samudre harisattamaḥ
17. mahā-kapiḥ harisattamaḥ samastām laṅkām
lāṅgūla-agnim sandīpya tadā samudre nirvāpayām āsa
17. Having thoroughly set ablaze the entire Laṅkā with the fire from his tail, the great monkey (mahā-kapi), the best of monkeys (harisattama), then extinguished his tail-fire in the ocean.