Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-3, chapter-19

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः शूर्पणखा घोरा राघवाश्रममागता ।
रक्षसामाचचक्षे तौ भ्रातरौ सह सीतया ॥१॥
1. tataḥ śūrpaṇakhā ghorā rāghavāśramamāgatā ,
rakṣasāmācacakṣe tau bhrātarau saha sītayā.
1. tataḥ śūrpaṇakhā ghorā rāghava-āśramam āgatā
| rakṣasām ācacakṣe tau bhrātarau saha sītayā
1. tataḥ ghorā śūrpaṇakhā rāghava-āśramam āgatā
rakṣasām tau bhrātarau sītayā saha ācacakṣe
1. Then, the terrifying Śūrpaṇakhā, having arrived at Rāghava's hermitage, informed the Rākṣasas about those two brothers who were with Sītā.
ते रामं पर्णशालायामुपविष्टं महाबलम् ।
ददृशुः सीतया सार्धं वैदेह्या लक्ष्मणेन च ॥२॥
2. te rāmaṃ parṇaśālāyāmupaviṣṭaṃ mahābalam ,
dadṛśuḥ sītayā sārdhaṃ vaidehyā lakṣmaṇena ca.
2. te rāmam parṇaśālāyām upaviṣṭam mahābalam |
dadṛśuḥ sītayā sārdham vaidehyā lakṣmaṇena ca
2. te mahābalam rāmam parṇaśālāyām upaviṣṭam
sītayā vaidehyā lakṣmaṇena ca sārdham dadṛśuḥ
2. They saw the mighty (mahābala) Rāma, seated in the leaf-hut, accompanied by Sītā, the princess of Videha, and Lakṣmaṇa.
तान्दृष्ट्वा राघवः श्रीमानागतां तां च राक्षसीम् ।
अब्रवीद्भ्रातरं रामो लक्ष्मणं दीप्ततेजसं ॥३॥
3. tāndṛṣṭvā rāghavaḥ śrīmānāgatāṃ tāṃ ca rākṣasīm ,
abravīdbhrātaraṃ rāmo lakṣmaṇaṃ dīptatejasaṃ.
3. tān dṛṣṭvā rāghavaḥ śrīmān āgatām tām ca rākṣasīm
| abravīt bhrātaram rāmaḥ lakṣmaṇam dīptatejasam
3. śrīmān rāghavaḥ rāmaḥ tān tām ca āgatām rākṣasīm
dṛṣṭvā dīptatejasam bhrātaram lakṣmaṇam abravīt
3. Having seen them, and also that demoness who had arrived, the glorious Rāma, descendant of Raghu, spoke to his brother Lakṣmaṇa, who possessed blazing splendor.
मुहूर्तं भव सौमित्रे सीतायाः प्रत्यनन्तरः ।
इमानस्या वधिष्यामि पदवीमागतानिह ॥४॥
4. muhūrtaṃ bhava saumitre sītāyāḥ pratyanantaraḥ ,
imānasyā vadhiṣyāmi padavīmāgatāniha.
4. muhūrtam bhava saumitre sītāyāḥ pratyanantaraḥ
| imān asyāḥ vadhiṣyāmi padavīm āgatāni iha
4. saumitre muhūrtam sītāyāḥ pratyanantaraḥ bhava
iha asyāḥ padavīm āgatāni imān vadhiṣyāmi
4. O Saumitri, for a moment, you be Sītā's immediate protector. I will slay these (demons) who have arrived here on her path.
वाक्यमेतत्ततः श्रुत्वा रामस्य विदितात्मनः ।
तथेति लक्ष्मणो वाक्यं रामस्य प्रत्यपूजयत् ॥५॥
5. vākyametattataḥ śrutvā rāmasya viditātmanaḥ ,
tatheti lakṣmaṇo vākyaṃ rāmasya pratyapūjayat.
5. vākyam etat tataḥ śrutvā rāmasya viditātmanaḥ |
tathā iti lakṣmaṇaḥ vākyam rāmasya pratyapūjayat
5. tataḥ rāmasya viditātmanaḥ etat vākyam śrutvā
lakṣmaṇaḥ tathā iti rāmasya vākyam pratyapūjayat
5. Then, having heard this speech from Rāma, who possessed a profound understanding of the self (ātman) (viditātman), Lakṣmaṇa honored Rāma's command by saying, "So be it."
राघवो ऽपि महच्चापं चामीकरविभूषितम् ।
चकार सज्यं धर्मात्मा तानि रक्षांसि चाब्रवीत् ॥६॥
6. rāghavo'pi mahaccāpaṃ cāmīkaravibhūṣitam ,
cakāra sajyaṃ dharmātmā tāni rakṣāṃsi cābravīt.
6. rāghavaḥ api mahat cāpam cāmīkaravibhūṣitam
cakāra sajyam dharmātmā tāni rakṣāṃsi ca abravīt
6. dharmātmā rāghavaḥ api cāmīkaravibhūṣitam mahat
cāpam sajyam cakāra ca tāni rakṣāṃsi abravīt
6. The righteous Rāghava (dharmātman) also strung the great bow, which was adorned with gold, and then spoke to those rākṣasas.
पुत्रौ दशरथस्यावां भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
प्रविष्टौ सीतया सार्धं दुश्चरं दण्डकावनम् ॥७॥
7. putrau daśarathasyāvāṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau ,
praviṣṭau sītayā sārdhaṃ duścaraṃ daṇḍakāvanam.
7. putrau daśarathasya āvām bhrātarau rāmalakṣmaṇau
praviṣṭau sītayā sārdham duścaram daṇḍakāvanam
7. āvām daśarathasya putrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau
sītayā sārdham duścaram daṇḍakāvanam praviṣṭau
7. We are Rāma and Lakṣmaṇa, the two sons of Daśaratha, who have entered the impenetrable Daṇḍaka forest together with Sītā.
फलमूलाशनौ दान्तौ तापसौ धर्मचारिणौ ।
वसन्तौ दण्डकारण्ये किमर्थमुपहिंसथ ॥८॥
8. phalamūlāśanau dāntau tāpasau dharmacāriṇau ,
vasantau daṇḍakāraṇye kimarthamupahiṃsatha.
8. phalamūlāśanau dāntau tāpasau dharmacāriṇau
vasantau daṇḍakāraṇye kim artham upahiṃsatha
8. daṇḍakāraṇye phalamūlāśanau dāntau tāpasau
dharmacāriṇau vasantau (yuṣmān) kim artham upahiṃsatha
8. Why do you harm us, who subsist on fruits and roots, are self-controlled ascetics observing our natural law (dharma), and reside in the Daṇḍaka forest?
युष्मान्पापात्मकान् हन्तुं विप्रकारान्महावने ।
ऋषीणां तु नियोगेन प्राप्तो ऽहं सशरासनः ॥९॥
9. yuṣmānpāpātmakān hantuṃ viprakārānmahāvane ,
ṛṣīṇāṃ tu niyogena prāpto'haṃ saśarāsanaḥ.
9. yuṣmān pāpātmakān hantum viprakārān mahāvane
ṛṣīṇām tu niyogena prāptaḥ aham saśarāsanaḥ
9. aham saśarāsanaḥ ṛṣīṇām tu niyogena mahāvane
pāpātmakān viprakārān yuṣmān hantum prāptaḥ
9. I have arrived, armed with my bow and arrow, by the command of the sages, to slay you, who are evil-minded and cause harm in this great forest.
तिष्ठतैवात्र संतुष्टा नोपसर्पितुमर्हथ ।
यदि प्राणैरिहार्थो वो निवर्तध्वं निशाचराः ॥१०॥
10. tiṣṭhataivātra saṃtuṣṭā nopasarpitumarhatha ,
yadi prāṇairihārtho vo nivartadhvaṃ niśācarāḥ.
10. tiṣṭhata eva atra santuṣṭāḥ na upasarpitum arhatha
yadi prāṇaiḥ iha arthaḥ vaḥ nivartadhvaṃ niśācarāḥ
10. niśācarāḥ atra santuṣṭāḥ tiṣṭhata eva na upasarpitum
arhatha yadi vaḥ iha prāṇaiḥ arthaḥ nivartadhvaṃ
10. Remain here, satisfied, and do not approach. If your lives (prāṇa) are of any value to you here, then turn back, night-wanderers (niśācarāḥ).
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राक्षसास्ते चतुर्दश ।
ऊचुर्वाचं सुसंक्रुद्धा ब्रह्मघ्नः शूलपाणयः ॥११॥
11. tasya tadvacanaṃ śrutvā rākṣasāste caturdaśa ,
ūcurvācaṃ susaṃkruddhā brahmaghnaḥ śūlapāṇayaḥ.
11. tasya tat vacanam śrutvā rākṣasāḥ te caturdaśa
ūcuḥ vācam susaṃkruddhāḥ brahmaghnaḥ śūlapāṇayaḥ
11. tasya tat vacanam śrutvā te caturdaśa rākṣasāḥ
brahmaghnaḥ śūlapāṇayaḥ susaṃkruddhāḥ vācam ūcuḥ
11. Having heard his words, those fourteen Rākṣasas, who were Brahmin-slayers and trident-wielders, spoke, greatly enraged.
संरक्तनयना घोरा रामं रक्तान्तलोचनम् ।
परुषा मधुराभाषं हृष्टादृष्टपराक्रमम् ॥१२॥
12. saṃraktanayanā ghorā rāmaṃ raktāntalocanam ,
paruṣā madhurābhāṣaṃ hṛṣṭādṛṣṭaparākramam.
12. saṃraktanayanāḥ ghorāḥ rāmam raktāntalocanam
paruṣāḥ madhurābhāṣam hṛṣṭādṛṣṭaparākramam
12. ghorāḥ saṃraktanayanāḥ paruṣāḥ rāmam
raktāntalocanam madhurābhāṣam hṛṣṭādṛṣṭaparākramam
12. The terrifying (ghorāḥ) Rākṣasas with bloodshot eyes (saṃraktanayanāḥ) spoke harshly (paruṣāḥ) to Rama, whose eyes had red corners (raktāntalocanam), who was sweet-spoken (madhurābhāṣam), and joyful (hṛṣṭa) despite his valor (parākramam) being yet unseen (adṛṣṭa).
क्रोधमुत्पाद्य नो भर्तुः खरस्य सुमहात्मनः ।
त्वमेव हास्यसे प्राणानद्यास्माभिर्हतो युधि ॥१३॥
13. krodhamutpādya no bhartuḥ kharasya sumahātmanaḥ ,
tvameva hāsyase prāṇānadyāsmābhirhato yudhi.
13. krodham utpādya naḥ bhartuḥ kharasya sumahātmanaḥ
tvam eva hāsyase prāṇān adya asmābhiḥ hataḥ yudhi
13. naḥ sumahātmanaḥ kharasya bhartuḥ krodham utpādya
tvam eva adya asmābhiḥ yudhi hataḥ prāṇān hāsyase
13. By provoking the anger of our very mighty master Khara, you yourself will today relinquish your lives (prāṇa), having been slain by us in battle.
का हि ते शक्तिरेकस्य बहूनां रणमूर्धनि ।
अस्माकमग्रतः स्थातुं किं पुनर्योद्धुमाहवे ॥१४॥
14. kā hi te śaktirekasya bahūnāṃ raṇamūrdhani ,
asmākamagrataḥ sthātuṃ kiṃ punaryoddhumāhave.
14. kā hi te śaktiḥ ekasya bahūnāṃ raṇa-mūrdhani
asmākam agrataḥ sthātum kim punaḥ yoddhum āhave
14. hi kā śaktiḥ te ekasya bahūnāṃ raṇa-mūrdhani
asmākam agrataḥ sthātum kim punaḥ āhave yoddhum
14. What indeed is your strength, being alone, to stand before so many of us on the battlefield? How much less, then, to fight in such a conflict?
एभिर्बाहुप्रयुक्तैर्नः परिघैः शूलपट्टिशैः ।
प्राणांस्त्यक्ष्यसि वीर्यं च धनुश्च करपीडितम् ॥१५॥
15. ebhirbāhuprayuktairnaḥ parighaiḥ śūlapaṭṭiśaiḥ ,
prāṇāṃstyakṣyasi vīryaṃ ca dhanuśca karapīḍitam.
15. ebhiḥ bāhu-prayuktaiḥ naḥ parighaiḥ śūla-paṭṭiśaiḥ
prāṇān tyakṣyasi vīryaṃ ca dhanuḥ ca kara-pīḍitam
15. naḥ ebhiḥ bāhu-prayuktaiḥ parighaiḥ śūla-paṭṭiśaiḥ
ca prāṇān vīryaṃ ca kara-pīḍitam dhanuḥ tyakṣyasi
15. With these mace-like clubs (parigha), spears (śūla), and sharp weapons (paṭṭiśa) wielded by our arms, you will abandon your life, your valor, and the bow held tightly in your hand.
इत्येवमुक्त्वा संरब्धा राक्षसास्ते चतुर्दश ।
उद्यतायुधनिस्त्रिंशा राममेवाभिदुद्रुवुः ।
चिक्षिपुस्तानि शूलानि राघवं प्रति दुर्जयम् ॥१६॥
16. ityevamuktvā saṃrabdhā rākṣasāste caturdaśa ,
udyatāyudhanistriṃśā rāmamevābhidudruvuḥ ,
cikṣipustāni śūlāni rāghavaṃ prati durjayam.
16. iti evam uktvā saṃrabdhāḥ rākṣasāḥ
te caturdaśa udyata-āyudha-nistriṃśāḥ
rāmam eva abhi-dudruvuḥ cikṣipuḥ
tāni śūlāni rāghavaṃ prati durjayam
16. iti evam uktvā te caturdaśa saṃrabdhāḥ
udyata-āyudha-nistriṃśāḥ rākṣasāḥ
rāmam eva abhi-dudruvuḥ tāni śūlāni
durjayam rāghavaṃ prati cikṣipuḥ
16. Having spoken thus, those fourteen enraged Rākṣasas, with their weapons and swords uplifted, rushed directly towards Rāma. They then hurled those spears at the unconquerable Rāghava.
तानि शूलानि काकुत्स्थः समस्तानि चतुर्दश ।
तावद्भिरेव चिच्छेद शरैः काञ्चनभूषणैः ॥१७॥
17. tāni śūlāni kākutsthaḥ samastāni caturdaśa ,
tāvadbhireva ciccheda śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ.
17. tāni śūlāni kākutsthaḥ samastāni caturdaśa
tāvadbhiḥ eva ciccheda śaraiḥ kāñcana-bhūṣaṇaiḥ
17. kākutsthaḥ tāni samastāni caturdaśa śūlāni
tāvadbhiḥ eva kāñcana-bhūṣaṇaiḥ śaraiḥ ciccheda
17. Rāma (Kākutstha) immediately cut down all those fourteen spears using an equal number of arrows adorned with gold.
ततः पश्चान्महातेजा नाराचान् सूर्यसंनिभान् ।
जग्राह परमक्रुद्धश्चतुर्दश शिलाशितान् ॥१८॥
18. tataḥ paścānmahātejā nārācān sūryasaṃnibhān ,
jagrāha paramakruddhaścaturdaśa śilāśitān.
18. tataḥ paścāt mahātejāḥ nārācān sūryasaṃnibhān
jagrāha paramakruddhaḥ caturdaśa śilāśitān
18. mahātejāḥ paramakruddhaḥ tataḥ paścāt
sūryasaṃnibhān śilāśitān caturdaśa nārācān jagrāha
18. The mighty Rāma, intensely enraged, then took fourteen iron arrows, which were sharpened on stone and shone like the sun.
गृहीत्वा धनुरायम्य लक्ष्यानुद्दिश्य राक्षसान् ।
मुमोच राघवो बाणान् वज्रानिव शतक्रतुः ॥१९॥
19. gṛhītvā dhanurāyamya lakṣyānuddiśya rākṣasān ,
mumoca rāghavo bāṇān vajrāniva śatakratuḥ.
19. gṛhītvā dhanuḥ āyamya lakṣyān uddiśya rākṣasān
mumoca rāghavaḥ bāṇān vajrān iva śatakratuḥ
19. rāghavaḥ dhanuḥ gṛhītvā āyamya rākṣasān lakṣyān
uddiśya bāṇān mumoca śatakratuḥ vajrān iva
19. Having taken and drawn his bow, Rāma, aiming at the Rākṣasas, released his arrows just as Indra (śatakratu) hurls his thunderbolts.
रुक्मपुङ्खाश्च विशिखाः प्रदीप्ता हेमभूषणाः ।
अन्तरिक्षे महोल्कानां बभूवुस्तुल्यवर्चसः ॥२०॥
20. rukmapuṅkhāśca viśikhāḥ pradīptā hemabhūṣaṇāḥ ,
antarikṣe maholkānāṃ babhūvustulyavarcasaḥ.
20. rukmapuṅkhāḥ ca viśikhāḥ pradīptāḥ hemabhūṣaṇāḥ
antarikṣe maholkānām babhūvuḥ tulyavarcasaḥ
20. rukmapuṅkhāḥ pradīptāḥ hemabhūṣaṇāḥ ca viśikhāḥ
antarikṣe maholkānām tulyavarcasaḥ babhūvuḥ
20. The arrows, adorned with golden shafts and blazing brightly with golden ornaments, became as brilliant as great meteors in the sky.
ते भित्त्वा रक्षसां वेगाद्वक्षांसि रुधिराप्लुताः ।
विनिष्पेतुस्तदा भूमौ न्यमज्जन्ताशनिस्वनाः ॥२१॥
21. te bhittvā rakṣasāṃ vegādvakṣāṃsi rudhirāplutāḥ ,
viniṣpetustadā bhūmau nyamajjantāśanisvanāḥ.
21. te bhittvā rakṣasām vegāt vakṣāṃsi rudhirāplutāḥ
viniṣpetuḥ tadā bhūmau nyamajjantaḥ aśanisvanāḥ
21. te rudhirāplutāḥ aśanisvanāḥ rakṣasām vakṣāṃsi
vegāt bhittvā tadā bhūmau nyamajjantaḥ viniṣpetuḥ
21. Having pierced the Rākṣasas' chests with great force, those blood-drenched arrows then flew out and sank into the ground with a sound like thunder.
ते भिन्नहृदया भूमौ छिन्नमूला इव द्रुमाः ।
निपेतुः शोणितार्द्राङ्गा विकृता विगतासवः ॥२२॥
22. te bhinnahṛdayā bhūmau chinnamūlā iva drumāḥ ,
nipetuḥ śoṇitārdrāṅgā vikṛtā vigatāsavaḥ.
22. te bhinnahṛdayāḥ bhūmau chinnamūlāḥ iva drumāḥ
nipetuḥ śoṇitārdrāṅgāḥ vikṛtāḥ vigatāsavaḥ
22. te bhinnahṛdayāḥ chinnamūlāḥ drumāḥ iva
śoṇitārdrāṅgāḥ vikṛtāḥ vigatāsavaḥ bhūmau nipetuḥ
22. With shattered hearts, they fell to the ground like trees whose roots have been severed. Their bodies were disfigured, drenched in blood, and devoid of life.
तान्भूमौ पतितान्दृष्ट्वा राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
परित्रस्ता पुनस्तत्र व्यसृजद्भैरवं रवम् ॥२३॥
23. tānbhūmau patitāndṛṣṭvā rākṣasī krodhamūrchitā ,
paritrastā punastatra vyasṛjadbhairavaṃ ravam.
23. tān bhūmau patitān dṛṣṭvā rākṣasī krodhamūrcchitā
paritrastā punaḥ tatra vyasṛjat bhairavam ravam
23. rākṣasī krodhamūrcchitā paritrastā tān bhūmau
patitān dṛṣṭvā punaḥ tatra bhairavam ravam vyasṛjat
23. Seeing them fallen on the ground, the female demon (Rākṣasī), overwhelmed with rage and utterly terrified, again let out a dreadful roar there.
सा नदन्ती महानादं जवाच्छूर्पणखा पुनः ।
उपगम्य खरं सा तु किं चित् संशुष्क शोणिता ।
पपात पुनरेवार्ता सनिर्यासेव वल्लरी ॥२४॥
24. sā nadantī mahānādaṃ javācchūrpaṇakhā punaḥ ,
upagamya kharaṃ sā tu kiṃ cit saṃśuṣka śoṇitā ,
papāta punarevārtā saniryāseva vallarī.
24. sā nadantī mahānādam javāt śūrpaṇakhā
punaḥ upagamya kharam sā tu
kim cit saṃśuṣkaśoṇitā papāta punaḥ
eva ārtā saniryāsā iva vallarī
24. sā śūrpaṇakhā mahānādam nadantī
javāt punaḥ kharam upagamya tu sā
kim cit saṃśuṣkaśoṇitā ārtā saniryāsā
vallarī iva punaḥ eva papāta
24. Roaring a tremendous roar, Śūrpaṇakhā quickly approached Khara again. She, with her blood somewhat dried, fell down once more, distressed, like a creeper with sap.
निपातितान्प्रेक्ष्य रणे तु राक्षसान्प्रधाविता शूर्पणखा पुनस्ततः ।
वधं च तेषां निखिलेन रक्षसां शशंस सर्वं भगिनी खरस्य सा ॥२५॥
25. nipātitānprekṣya raṇe tu rākṣasānpradhāvitā śūrpaṇakhā punastataḥ ,
vadhaṃ ca teṣāṃ nikhilena rakṣasāṃ śaśaṃsa sarvaṃ bhaginī kharasya sā.
25. nipātitān prekṣya raṇe tu rākṣasān
pradhāvitā śūrpaṇakhā punaḥ tataḥ
vadham ca teṣām nikhilena rakṣasām
śaśaṃsa sarvam bhaginī kharasya sā
25. raṇe nipātitān rākṣasān prekṣya tu
sā kharasya bhaginī śūrpaṇakhā
tataḥ pradhāvitā punaḥ teṣām rakṣasām
nikhilena sarvam vadham ca śaśaṃsa
25. Having seen those demons struck down in battle, Śūrpaṇakhā, Khara's sister, rushed forth from there and recounted everything, the complete slaughter of those Rākṣasas.