Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-91

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तस्य क्रुद्धस्य वदनं दृष्ट्वा रामस्य धीमतः ।
सर्वभूतानि वित्रेषुः प्राकम्पत च मेदिनी ॥१॥
1. tasya kruddhasya vadanaṃ dṛṣṭvā rāmasya dhīmataḥ ,
sarvabhūtāni vitreṣuḥ prākampata ca medinī.
1. tasya kruddhasya vadanam dṛṣṭvā rāmasya dhīmataḥ
sarvabhūtāni vitreṣuḥ prākampata ca medinī
1. Seeing the enraged face of the intelligent Rāma, all beings trembled, and the earth quaked.
सिंहशार्दूलवाञ् शैलः संचचालाचलद्रुमः ।
बभूव चापि क्षुभितः समुद्रः सरितां पतिः ॥२॥
2. siṃhaśārdūlavāñ śailaḥ saṃcacālācaladrumaḥ ,
babhūva cāpi kṣubhitaḥ samudraḥ saritāṃ patiḥ.
2. siṃhaśārdūlavān śailaḥ saṃcacāla acaladrumaḥ
babhūva ca api kṣubhitaḥ samudraḥ saritām patiḥ
2. The mountain, which harbored lions and tigers and had its unmoving trees, trembled. And the ocean, the lord of rivers, also became agitated.
खगाश्च खरनिर्घोषा गगने परुषस्वनाः ।
औत्पातिका विनर्दन्तः समन्तात् परिचक्रमुः ॥३॥
3. khagāśca kharanirghoṣā gagane paruṣasvanāḥ ,
autpātikā vinardantaḥ samantāt paricakramuḥ.
3. khagāḥ ca kharanirghoṣāḥ gagane paruṣasvanāḥ
autpātikāḥ vinardantaḥ samantāt paricakramuḥ
3. And the ominous birds, with their harsh and rough cries, circled in the sky, roaring from all directions.
रामं दृष्ट्वा सुसंक्रुद्धमुत्पातांश्च सुदारुणान् ।
वित्रेषुः सर्वभूतानि रावणस्याविशद्भयम् ॥४॥
4. rāmaṃ dṛṣṭvā susaṃkruddhamutpātāṃśca sudāruṇān ,
vitreṣuḥ sarvabhūtāni rāvaṇasyāviśadbhayam.
4. rāmam dṛṣṭvā susaṃkruddham utpātān ca sudāruṇān
vitreṣuḥ sarvabhūtāni rāvaṇasya āviśat bhayam
4. Seeing Rāma greatly enraged and the very dreadful omens, all beings trembled, and fear entered Rāvaṇa.
विमानस्थास्तदा देवा गन्धर्वाश्च महोरगाः ।
ऋषिदानवदैत्याश्च गरुत्मन्तश्च खेचराः ॥५॥
5. vimānasthāstadā devā gandharvāśca mahoragāḥ ,
ṛṣidānavadaityāśca garutmantaśca khecarāḥ.
5. vimānasthāḥ tadā devāḥ gandharvāḥ ca mahoragāḥ
ṛṣidānavadaityāḥ ca garutmantāḥ ca khecarāḥ
5. tadā vimānasthāḥ devāḥ ca gandharvāḥ ca mahoragāḥ
ca ṛṣidānavadaityāḥ ca garutmantāḥ ca khecarāḥ
5. At that time, the gods seated in their celestial chariots, along with the Gandharvas, great serpents, Rishis, Danavas, Daityas, Garudas, and other sky-dwellers, were all present.
ददृशुस्ते तदा युद्धं लोकसंवर्तसंस्थितम् ।
नानाप्रहरणैर्भीमैः शूरयोः संप्रयुध्यतोः ॥६॥
6. dadṛśuste tadā yuddhaṃ lokasaṃvartasaṃsthitam ,
nānāpraharaṇairbhīmaiḥ śūrayoḥ saṃprayudhyatoḥ.
6. dadṛśuḥ te tadā yuddham lokasaṃvartasaṃsthitam
nānāpraharaṇaiḥ bhīmaiḥ śūrayoḥ saṃprayudhyatoḥ
6. tadā te dadṛśuḥ nānāpraharaṇaiḥ bhīmaiḥ
lokasaṃvartasaṃsthitam yuddham śūrayoḥ saṃprayudhyatoḥ
6. At that time, they (all those previously mentioned) witnessed a battle, dreadful as the cosmic dissolution, fought with various terrifying weapons by the two heroes who were clashing fiercely.
ऊचुः सुरासुराः सर्वे तदा विग्रहमागताः ।
प्रेक्षमाणा महायुद्धं वाक्यं भक्त्या प्रहृष्टवत् ॥७॥
7. ūcuḥ surāsurāḥ sarve tadā vigrahamāgatāḥ ,
prekṣamāṇā mahāyuddhaṃ vākyaṃ bhaktyā prahṛṣṭavat.
7. ūcuḥ surāsurāḥ sarve tadā vigraham āgatāḥ
prekṣamāṇāḥ mahāyuddham vākyam bhaktyā prahṛṣṭavat
7. tadā sarve surāsurāḥ vigraham āgatāḥ mahāyuddham
prekṣamāṇāḥ bhaktyā prahṛṣṭavat vākyam ūcuḥ
7. Then, all the gods and demons who had assembled for the conflict, observing the great battle, spoke their words with devotion (bhakti) and great delight.
दशग्रीवं जयेत्याहुरसुराः समवस्थिताः ।
देवा राममथोचुस्ते त्वं जयेति पुनः पुनः ॥८॥
8. daśagrīvaṃ jayetyāhurasurāḥ samavasthitāḥ ,
devā rāmamathocuste tvaṃ jayeti punaḥ punaḥ.
8. daśagrīvam jaya iti āhuḥ asurāḥ samavasthitāḥ
devāḥ rāmam atha ūcuḥ te tvam jaya iti punaḥ punaḥ
8. samavasthitāḥ asurāḥ daśagrīvam jaya iti āhuḥ atha
devāḥ te rāmam tvam jaya iti punaḥ punaḥ ūcuḥ
8. The assembled demons exclaimed, "Victory to Daśagrīva!" Then, in turn, the gods repeatedly told Rama, "May you be victorious!"
एतस्मिन्नन्तरे क्रोधाद् राघवस्य स रावणः ।
प्रहर्तुकामो दुष्टात्मा स्पृशन्प्रहरणं महत् ॥९॥
9. etasminnantare krodhād rāghavasya sa rāvaṇaḥ ,
prahartukāmo duṣṭātmā spṛśanpraharaṇaṃ mahat.
9. etasmin antare krodhāt rāghavasya saḥ rāvaṇaḥ
prahartukāmaḥ duṣṭātmā spṛśan praharaṇam mahat
9. etasmin antare saḥ duṣṭātmā rāvaṇaḥ rāghavasya
krodhāt prahartukāmaḥ mahat praharaṇam spṛśan
9. At that moment, the evil-minded Rāvaṇa, enraged by Rāghava, desiring to strike, reached for a mighty weapon.
वज्रसारं महानादं सर्वशत्रुनिबर्हणम् ।
शैलशृङ्गनिभैः कूटैश्चितं दृष्टिभयावहम् ॥१०॥
10. vajrasāraṃ mahānādaṃ sarvaśatrunibarhaṇam ,
śailaśṛṅganibhaiḥ kūṭaiścitaṃ dṛṣṭibhayāvaham.
10. vajrasāram mahānādam sarvaśatrunibarhaṇam
śailaśṛṅganibhaiḥ kūṭaiḥ citam dṛṣṭibhayāvaham
10. vajrasāram mahānādam sarvaśatrunibarhaṇam
śailaśṛṅganibhaiḥ kūṭaiḥ citam dṛṣṭibhayāvaham
10. (The weapon was) as strong as a thunderbolt, emitting a great roar, annihilating all enemies, covered with pointed projections resembling mountain peaks, and terrifying to behold.
सधूममिव तीक्ष्णाग्रं युगान्ताग्निचयोपमम् ।
अतिरौद्रमनासाद्यं कालेनापि दुरासदम् ॥११॥
11. sadhūmamiva tīkṣṇāgraṃ yugāntāgnicayopamam ,
atiraudramanāsādyaṃ kālenāpi durāsadam.
11. sadhūmam iva tīkṣṇāgram yugāntāgnicayopamam
atiraudram anāsādyam kālena api durāsadam
11. sadhūmam iva tīkṣṇāgram yugāntāgnicayopamam
atiraudram anāsādyam kālena api durāsadam
11. (It was) as if emanating smoke, with a sharp tip, resembling a heap of fire at the dissolution of an age. It was exceedingly fierce, unapproachable, and difficult to subdue even by Time (kāla) itself.
त्रासनं सर्वभूतानां दारणं भेदनं तथा ।
प्रदीप्त इव रोषेण शूलं जग्राह रावणः ॥१२॥
12. trāsanaṃ sarvabhūtānāṃ dāraṇaṃ bhedanaṃ tathā ,
pradīpta iva roṣeṇa śūlaṃ jagrāha rāvaṇaḥ.
12. trāsanam sarvabhūtānām dāraṇam bhedanam tathā
pradīptaḥ iva roṣeṇa śūlam jagrāha rāvaṇaḥ
12. trāsanam sarvabhūtānām dāraṇam bhedanam tathā (that
weapon was) rāvaṇaḥ roṣeṇa pradīptaḥ iva śūlam jagrāha
12. (The weapon was) terrifying to all creatures, tearing, and piercing. Rāvaṇa, as if blazing with rage, then seized the spear (śūla).
तच्छूलं परमक्रुद्धो मध्ये जग्राह वीर्यवान् ।
अनेकैः समरे शूरै राक्षसैः परिवारितः ॥१३॥
13. tacchūlaṃ paramakruddho madhye jagrāha vīryavān ,
anekaiḥ samare śūrai rākṣasaiḥ parivāritaḥ.
13. tat śūlam paramakruddhaḥ madhye jagrāha vīryavān
anekaiḥ samare śūraiḥ rākṣasaiḥ parivāritaḥ
13. Exceedingly enraged, that powerful one seized the spear, surrounded in the battle by many brave demons.
समुद्यम्य महाकायो ननाद युधि भैरवम् ।
संरक्तनयनो रोषात् स्वसैन्यमभिहर्षयन् ॥१४॥
14. samudyamya mahākāyo nanāda yudhi bhairavam ,
saṃraktanayano roṣāt svasainyamabhiharṣayan.
14. samudyamya mahākāyaḥ nanāda yudhi bhairavam
saṃraktanayanaḥ roṣāt sva-sainyam abhiharṣayan
14. The large-bodied one, having raised (the spear), roared terribly in battle, his eyes blood-red with rage, thereby exhilarating his own army.
पृथिवीं चान्तरिक्षं च दिशश्च प्रदिशस्तथा ।
प्राकम्पयत्तदा शब्दो राक्षसेन्द्रस्य दारुणः ॥१५॥
15. pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca diśaśca pradiśastathā ,
prākampayattadā śabdo rākṣasendrasya dāruṇaḥ.
15. pṛthivīm ca antarikṣam ca diśaḥ ca pradiśaḥ tathā
prākampayat tadā śabdaḥ rākṣasendrasya dāruṇaḥ
15. Then, that terrible sound of the king of demons made the earth, the sky, the cardinal directions, and the intermediate directions tremble.
अतिनादस्य नादेन तेन तस्य दुरात्मनः ।
सर्वभूतानि वित्रेषुः सागरश्च प्रचुक्षुभे ॥१६॥
16. atinādasya nādena tena tasya durātmanaḥ ,
sarvabhūtāni vitreṣuḥ sāgaraśca pracukṣubhe.
16. atinādasya nādena tena tasya durātmanaḥ
sarvabhūtāni vitreṣuḥ sāgaraḥ ca pracukṣubhe
16. By that exceedingly loud roar of that wicked one (durātman), all beings trembled, and the ocean became greatly agitated.
स गृहीत्वा महावीर्यः शूलं तद् रावणो महत् ।
विनद्य सुमहानादं रामं परुषमब्रवीत् ॥१७॥
17. sa gṛhītvā mahāvīryaḥ śūlaṃ tad rāvaṇo mahat ,
vinadya sumahānādaṃ rāmaṃ paruṣamabravīt.
17. सः गृहीत्वा महावीर्यः शूलं तत् रावणः महत्
विनद्य सुमहानादं रामं परुषं अब्रवीत्
17. सः महावीर्यः रावणः तत् महत् शूलं गृहीत्वा
सुमहानादं विनद्य रामं परुषं अब्रवीत्
17. That greatly powerful Rāvaṇa, having taken up that mighty spear and roaring a very loud roar, spoke harshly to Rāma.
शूलो ऽयं वज्रसारस्ते राम रोषान्मयोद्यतः ।
तव भ्रातृसहायस्य सद्यः प्राणान् हरिष्यति ॥१८॥
18. śūlo'yaṃ vajrasāraste rāma roṣānmayodyataḥ ,
tava bhrātṛsahāyasya sadyaḥ prāṇān hariṣyati.
18. शूलः अयं वज्रसारः ते राम रोषात् मया उद्यतः
तव भ्रातृसहायस्य सद्यः प्राणान् हरिष्यति
18. राम,
मया रोषात् उद्यतः अयं वज्रसारः शूलः तव भ्रातृसहायस्य ते प्राणान् सद्यः हरिष्यति
18. O Rāma, this spear, whose strength is like a thunderbolt, brandished by me in anger, will instantly take away the life (prāṇa) of you and your brother, your helper.
रक्षसामद्य शूराणां निहतानां चमूमुखे ।
त्वां निहत्य रणश्लाघिन् करोमि तरसा समम् ॥१९॥
19. rakṣasāmadya śūrāṇāṃ nihatānāṃ camūmukhe ,
tvāṃ nihatya raṇaślāghin karomi tarasā samam.
19. रक्षसाम् अद्य शूराणां निहतानां चमूमुखे
त्वां निहत्य रणश्लाघिन् करोमि तरसा समम्
19. रणश्लाघिन्,
अद्य चमूमुखे निहतानां शूराणां रक्षसाम् त्वां निहत्य तरसा समम् करोमि
19. O you who boast in battle, by killing you now, I will swiftly make you equal to the brave rākṣasas who have been slain at the forefront of our army.
तिष्ठेदानीं निहन्मि त्वामेष शूलेन राघव ।
एवमुक्त्वा स चिक्षेप तच्छूलं राक्षसाधिपः ॥२०॥
20. tiṣṭhedānīṃ nihanmi tvāmeṣa śūlena rāghava ,
evamuktvā sa cikṣepa tacchūlaṃ rākṣasādhipaḥ.
20. तिष्ठ इदानीं निहन्मि त्वाम् एषः शूलेन राघव
एवम् उक्त्वा सः चिक्षेप तत् शूलं राक्षसाधिपः
20. राघव,
इदानीं तिष्ठ! एषः शूलेन त्वाम् निहन्मिएवम् उक्त्वा सः राक्षसाधिपः तत् शूलं चिक्षेप
20. "Stand still now, O descendent of Raghu (Rāghava)! I will kill you with this spear!" Having spoken thus, the lord of the rākṣasas hurled that spear.
आपतन्तं शरौघेण वारयामास राघवः ।
उत्पतन्तं युगान्ताग्निं जलौघैरिव वासवः ॥२१॥
21. āpatantaṃ śaraugheṇa vārayāmāsa rāghavaḥ ,
utpatantaṃ yugāntāgniṃ jalaughairiva vāsavaḥ.
21. āpatantam śaraugheṇa vārayāmāsa rāghavaḥ
utpatantam yugāntāgnim jalaughaiḥ iva vāsavaḥ
21. Rāghava (Rama) warded off (Ravana), who was advancing with a shower of arrows, just as Indra (Vāsava) extinguishes the rising fire of cosmic dissolution with torrents of water.
निर्ददाह स तान्बाणान् रामकार्मुकनिःसृतान् ।
रावणस्य महाशूलः पतंगानिव पावकः ॥२२॥
22. nirdadāha sa tānbāṇān rāmakārmukaniḥsṛtān ,
rāvaṇasya mahāśūlaḥ pataṃgāniva pāvakaḥ.
22. nirdadāha saḥ tān bāṇān rāmakārmukaniḥsṛtān
rāvaṇasya mahāśūlaḥ pataṅgān iva pāvakaḥ
22. Ravana's great spear burned up those arrows shot from Rama's bow, just as fire consumes moths.
तान्दृष्ट्वा भस्मसाद्भूताञ् शूलसंस्पर्शचूर्णितान् ।
सायकानन्तरिक्षस्थान् राघवः क्रोधमाहरत् ॥२३॥
23. tāndṛṣṭvā bhasmasādbhūtāñ śūlasaṃsparśacūrṇitān ,
sāyakānantarikṣasthān rāghavaḥ krodhamāharat.
23. tān dṛṣṭvā bhasmasādbhūtān śūlasaṃsparśacūrṇitān
sāyakān antarikṣasthān rāghavaḥ krodham āharat
23. Having seen those arrows in the sky, which had turned to ashes and were pulverized by the touch of the spear, Rāghava (Rama) became enraged.
स तां मातलिनानीतां शक्तिं वासवनिर्मिताम् ।
जग्राह परमक्रुद्धो राघवो रघुनन्दनः ॥२४॥
24. sa tāṃ mātalinānītāṃ śaktiṃ vāsavanirmitām ,
jagrāha paramakruddho rāghavo raghunandanaḥ.
24. saḥ tām mātalinānītām śaktim vāsavanirmitām
jagrāha paramakruddhaḥ rāghavaḥ raghunandanaḥ
24. That exceedingly enraged Rāghava (Rama), the delight of Raghu, grasped that divine weapon (śakti) which was brought by Matali and crafted by Vasava (Indra).
सा तोलिता बलवता शक्तिर्घण्टाकृतस्वना ।
नभः प्रज्वालयामास युगान्तोल्केव सप्रभा ॥२५॥
25. sā tolitā balavatā śaktirghaṇṭākṛtasvanā ,
nabhaḥ prajvālayāmāsa yugāntolkeva saprabhā.
25. sā tolitā balavatā śaktiḥ ghaṇṭākṛtasvanā |
nabhaḥ prajvālayāmāsa yugānta ulkā iva saprabhā
25. balavatā tolitā sā ghaṇṭākṛtasvanā śaktiḥ
yugānta ulkā iva saprabhā nabhaḥ prajvālayāmāsa
25. That powerful spear (śakti), wielded forcefully, created a bell-like sound and illuminated the sky, radiant like a meteor at the end of an eon.
सा क्षिप्ता राक्षसेन्द्रस्य तस्मिञ् शूले पपात ह ।
भिन्नः शक्त्या महाञ् शूलो निपपात गतद्युतिः ॥२६॥
26. sā kṣiptā rākṣasendrasya tasmiñ śūle papāta ha ,
bhinnaḥ śaktyā mahāñ śūlo nipapāta gatadyutiḥ.
26. sā kṣiptā rākṣasendrasya tasmin śūle papāta ha
| bhinnaḥ śaktyā mahān śūlaḥ nipapāta gatadyutiḥ
26. kṣiptā sā rākṣasendrasya tasmin śūle ha papāta
śaktyā bhinnaḥ mahān śūlaḥ gatadyutiḥ nipapāta
26. That (śakti) weapon, once hurled, fell upon the spear of Rāvaṇa, the lord of rākṣasas. His great spear, shattered by the (śakti) weapon, fell to the ground, its radiance gone.
निर्बिभेद ततो बाणैर्हयानस्य महाजवान् ।
रामस्तीक्ष्णैर्महावेगैर्वज्रकल्पैः शितैः शरैः ॥२७॥
27. nirbibheda tato bāṇairhayānasya mahājavān ,
rāmastīkṣṇairmahāvegairvajrakalpaiḥ śitaiḥ śaraiḥ.
27. nirbibheda tataḥ bāṇaiḥ hayān asya mahājavān |
rāmaḥ tīkṣṇaiḥ mahāvegaiḥ vajrakalpaiḥ śitaiḥ śaraiḥ
27. tataḥ rāmaḥ tīkṣṇaiḥ mahāvegaiḥ vajrakalpaiḥ
śitaiḥ śaraiḥ asya mahājavān hayān nirbibheda
27. Then, Rāma, with sharp, swift, keen arrows resembling thunderbolts, pierced those very swift horses of his.
निर्बिभेदोरसि तदा रावणं निशितैः शरैः ।
राघवः परमायत्तो ललाटे पत्रिभिस्त्रिभिः ॥२८॥
28. nirbibhedorasi tadā rāvaṇaṃ niśitaiḥ śaraiḥ ,
rāghavaḥ paramāyatto lalāṭe patribhistribhiḥ.
28. nirbibheda urasi tadā rāvaṇam niśitaiḥ śaraiḥ |
rāghavaḥ paramāyattaḥ lalāṭe patribhiḥ tribhiḥ
28. tadā paramāyattaḥ rāghavaḥ niśitaiḥ śaraiḥ
rāvaṇam urasi nirbibheda tribhiḥ patribhiḥ lalāṭe
28. Then, Rāghava (Rāma), supremely concentrated, pierced Rāvaṇa in the chest with sharpened arrows, and on the forehead with three winged arrows.
स शरैर्भिन्नसर्वाङ्गो गात्रप्रस्रुतशोणितः ।
राक्षसेन्द्रः समूहस्थः फुल्लाशोक इवाबभौ ॥२९॥
29. sa śarairbhinnasarvāṅgo gātraprasrutaśoṇitaḥ ,
rākṣasendraḥ samūhasthaḥ phullāśoka ivābabhau.
29. saḥ śaraiḥ bhinna-sarvāṅgaḥ gātra-prasruta-śoṇitaḥ
rākṣasa-indraḥ samūha-sthaḥ phulla-aśokaḥ iva ābabhau
29. saḥ rākṣasa-indraḥ śaraiḥ bhinna-sarvāṅgaḥ
gātra-prasruta-śoṇitaḥ samūha-sthaḥ phulla-aśokaḥ iva ābabhau
29. His entire body pierced by arrows, with blood flowing from his limbs, that lord of rākṣasas (rākṣasendra), standing amidst the assembly, appeared like a blossoming aśoka tree.
स रामबाणैरतिविद्धगात्रो निशाचरेन्द्रः क्षतजार्द्रगात्रः ।
जगाम खेदं च समाजमध्ये क्रोधं च चक्रे सुभृशं तदानीम् ॥३०॥
30. sa rāmabāṇairatividdhagātro niśācarendraḥ kṣatajārdragātraḥ ,
jagāma khedaṃ ca samājamadhye krodhaṃ ca cakre subhṛśaṃ tadānīm.
30. saḥ rāma-bāṇaiḥ atividdha-gātraḥ
niśācara-indraḥ kṣataja-ārdra-gātraḥ
jagāma khedam ca samāja-madhye
krodham ca cakre subhṛśam tadānīm
30. saḥ niśācara-indraḥ rāma-bāṇaiḥ atividdha-gātraḥ kṣataja-ārdra-gātraḥ samāja-madhye khedam ca jagāma,
tadānīm subhṛśam krodham ca cakre
30. That lord of the night-rovers (nīśācarēndra), his body excessively pierced by Rama's arrows and wet with blood, experienced distress in the midst of the assembly, and at that time, he became exceedingly angry.