Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-1

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
कस्य चित्त्वथ कालस्य राजा दशरथः सुतम् ।
भरतं केकयीपुत्रमब्रवीद् रघुनन्दनः ॥१॥
1. kasya cittvatha kālasya rājā daśarathaḥ sutam ,
bharataṃ kekayīputramabravīd raghunandanaḥ.
1. kasya cit tu atha kālasya rājā daśarathaḥ sutam
bharatam kekayīputram abravīt raghunandanaḥ
1. atha kasya cit kālasya tu rājā daśarathaḥ raghunandanaḥ kekayīputram sutam bharatam abravīt.
1. Then, after some time, King Dasharatha, the delight of the Raghus, spoke to his son Bharata, Kaikeyi's son.
अयं केकयराजस्य पुत्रो वसति पुत्रक ।
त्वां नेतुमागतो वीर युधाजिन्मातुलस्तव ॥२॥
2. ayaṃ kekayarājasya putro vasati putraka ,
tvāṃ netumāgato vīra yudhājinmātulastava.
2. ayam kekayarājasya putraḥ vasati putraka
tvām netum āgataḥ vīra yudhājit mātulaḥ tava
2. putraka,
ayam kekayarājasya putraḥ vasati.
vīra,
tava mātulaḥ yudhājit tvām netum āgataḥ.
2. My dear son, this is the son of the King of Kekaya. O hero, your maternal uncle Yudhajit has arrived to take you.
श्रुत्वा दशरथस्यैतद्भरतः केकयीसुतः ।
गमनायाभिचक्राम शत्रुघ्नसहितस्तदा ॥३॥
3. śrutvā daśarathasyaitadbharataḥ kekayīsutaḥ ,
gamanāyābhicakrāma śatrughnasahitastadā.
3. śrutvā daśarathasya etat bharataḥ kekayīsutaḥ
gamanāya abhicakrāma śatrughnasahitaḥ tadā
3. daśarathasya etat śrutvā,
kekayīsutaḥ bharataḥ śatrughnasahitaḥ tadā gamanāya abhicakrāma.
3. Hearing this from Dasharatha, Bharata, the son of Kaikeyi, then set out to depart, accompanied by Shatrughna.
आपृच्छ्य पितरं शूरो रामं चाक्लिष्टकारिणम् ।
मातॄंश्चापि नरश्रेष्ठः शत्रुघ्नसहितो ययौ ॥४॥
4. āpṛcchya pitaraṃ śūro rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam ,
mātṝṃścāpi naraśreṣṭhaḥ śatrughnasahito yayau.
4. āpṛcchya pitaram śūraḥ rāmam ca akliṣṭakāriṇam
mātṝn ca api naraśreṣṭhaḥ śatrughnasahitaḥ yayau
4. naraśreṣṭhaḥ śūraḥ śatrughnasahitaḥ pitaram rāmam
ca akliṣṭakāriṇam mātṝn ca api āpṛcchya yayau
4. The brave Bharata, the best among men, accompanied by Shatrughna, took leave of his father, of Rama - who performs deeds effortlessly - and also of his mothers, and then departed.
युधाजित् प्राप्य भरतं सशत्रुघ्नं प्रहर्षितः ।
स्वपुरं प्राविशद्वीरः पिता तस्य तुतोष ह ॥५॥
5. yudhājit prāpya bharataṃ saśatrughnaṃ praharṣitaḥ ,
svapuraṃ prāviśadvīraḥ pitā tasya tutoṣa ha.
5. yudhājit prāpya bharatam sa-śatrughnam praharṣitaḥ
svapuram prāviśat vīraḥ pitā tasya tutoṣa ha
5. praharṣitaḥ vīraḥ yudhājit sa-śatrughnam bharatam
prāpya svapuram prāviśat tasya pitā ha tutoṣa
5. Yudhājit, greatly delighted after meeting Bharata and Shatrughna, entered his own city. His father (Aśvapati) was indeed very pleased.
स तत्र न्यवसद्भ्रात्रा सह सत्कारसत्कृतः ।
मातुलेनाश्वपतिना पुत्रस्नेहेन लालितः ॥६॥
6. sa tatra nyavasadbhrātrā saha satkārasatkṛtaḥ ,
mātulenāśvapatinā putrasnehena lālitaḥ.
6. sa tatra nyavasat bhrātrā saha satkārasatkṛtaḥ
mātulena aśvapatinā putrasnehena lālitaḥ
6. sa satkārasatkṛtaḥ bhrātrā saha tatra nyavasat
aśvapatinā mātulena putrasnehena lālitaḥ
6. Honored with great hospitality, he (Bharata) resided there with his brother (Shatrughna), cherished by his maternal uncle Aśvapati with the affection due to a son.
तत्रापि निवसन्तौ तौ तर्प्यमाणौ च कामतः ।
भ्रातरौ स्मरतां वीरौ वृद्धं दशरथं नृपम् ॥७॥
7. tatrāpi nivasantau tau tarpyamāṇau ca kāmataḥ ,
bhrātarau smaratāṃ vīrau vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam.
7. tatra api nivasantau tau tarpyamāṇau ca kāmataḥ
bhrātarau smaratām vīrau vṛddham daśaratham nṛpam
7. tatra api kāmataḥ tarpyamāṇau nivasantau tau
vīrau bhrātarau vṛddham nṛpam daśaratham smaratām
7. Even while residing there, those two brave brothers, Bharata and Shatrughna, though being fully gratified according to their wishes, remembered the aged King Daśaratha.
राजापि तौ महातेजाः सस्मार प्रोषितौ सुतौ ।
उभौ भरतशत्रुघ्नौ महेन्द्रवरुणोपमौ ॥८॥
8. rājāpi tau mahātejāḥ sasmāra proṣitau sutau ,
ubhau bharataśatrughnau mahendravaruṇopamau.
8. rājā api tau mahātejāḥ sasmāra proṣitau sutau
ubhau bharataśatrughnau mahendravaruṇopamau
8. mahātejāḥ rājā api proṣitau mahendravaruṇopamau
ubhau tau bharataśatrughnau sutau sasmāra
8. The glorious king also remembered his two absent sons, Bharata and Shatrughna, both of whom were comparable to Mahendra (Indra) and Varuṇa.
सर्व एव तु तस्येष्टाश्चत्वारः पुरुषर्षभाः ।
स्वशरीराद्विनिर्वृत्ताश्चत्वार इव बाहवः ॥९॥
9. sarva eva tu tasyeṣṭāścatvāraḥ puruṣarṣabhāḥ ,
svaśarīrādvinirvṛttāścatvāra iva bāhavaḥ.
9. sarve eva tu tasya iṣṭāḥ catvāraḥ puruṣarṣabhāḥ
svaśarīrāt vinirvṛttāḥ catvāraḥ iva bāhavaḥ
9. tu sarve eva catvāraḥ puruṣarṣabhāḥ tasya iṣṭāḥ
svaśarīrāt vinirvṛttāḥ catvāraḥ bāhavaḥ iva
9. Indeed, all four of those outstanding men were dear to him, having sprung forth from his own body just like four arms.
तेषामपि महातेजा रामो रतिकरः पितुः ।
स्वयम्भूरिव भूतानां बभूव गुणवत्तरः ॥१०॥
10. teṣāmapi mahātejā rāmo ratikaraḥ pituḥ ,
svayambhūriva bhūtānāṃ babhūva guṇavattaraḥ.
10. teṣām api mahātejāḥ rāmaḥ ratikaraḥ pituḥ
svayambhūḥ iva bhūtānām babhūva guṇavattaraḥ
10. teṣām api mahātejāḥ rāmaḥ pituḥ ratikaraḥ
bhūtānām svayambhūḥ iva guṇavattaraḥ babhūva
10. Even among them, the highly glorious Rama, who brought joy to his father, became superior in virtues, just as Svayambhu (Brahma) is to all beings.
गते च भरते रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
पितरं देवसंकाशं पूजयामासतुस्तदा ॥११॥
11. gate ca bharate rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ ,
pitaraṃ devasaṃkāśaṃ pūjayāmāsatustadā.
11. gate ca bharate rāmaḥ lakṣmaṇaḥ ca mahābalaḥ
pitaram devasaṃkāśam pūjayāmāsatuḥ tadā
11. ca bharate gate tadā rāmaḥ ca mahābalaḥ
lakṣmaṇaḥ devasaṃkāśam pitaram pūjayāmāsatuḥ
11. After Bharata had departed, Rama and the mighty Lakshmana then honored their father, who resembled a deity.
पितुराज्ञां पुरस्कृत्य पौरकार्याणि सर्वशः ।
चकार रामो धर्मात्मा प्रियाणि च हितानि च ॥१२॥
12. piturājñāṃ puraskṛtya paurakāryāṇi sarvaśaḥ ,
cakāra rāmo dharmātmā priyāṇi ca hitāni ca.
12. pituḥ ājñām puraskṛtya paurakāryāṇi sarvaśaḥ
cakāra rāmaḥ dharmātmā priyāṇi ca hitāni ca
12. dharmātmā rāmaḥ pituḥ ājñām puraskṛtya sarvaśaḥ
paurakāryāṇi priyāṇi ca hitāni ca cakāra
12. The righteous-souled Rama, placing his father's command foremost, carried out all the civic duties, performing what was both pleasing and beneficial.
मातृभ्यो मातृकार्याणि कृत्वा परमयन्त्रितः ।
गुरूणां गुरुकार्याणि काले काले ऽन्ववैक्षत ॥१३॥
13. mātṛbhyo mātṛkāryāṇi kṛtvā paramayantritaḥ ,
gurūṇāṃ gurukāryāṇi kāle kāle'nvavaikṣata.
13. mātṛbhyaḥ mātṛkāryāṇi kṛtvā paramayantritaḥ
gurūṇām gurukāryāṇi kāle kāle anvavaikṣata
13. paramayantritaḥ mātṛbhyaḥ mātṛkāryāṇi kṛtvā
gurūṇām gurukāryāṇi kāle kāle anvavaikṣata
13. Having performed his duties towards his mothers with great self-control, he also attended to the duties for his teachers periodically.
एवं दशरथः प्रीतो ब्राह्मणा नैगमास्तथा ।
रामस्य शीलवृत्तेन सर्वे विषयवासिनः ॥१४॥
14. evaṃ daśarathaḥ prīto brāhmaṇā naigamāstathā ,
rāmasya śīlavṛttena sarve viṣayavāsinaḥ.
14. evam daśarathaḥ prītaḥ brāhmaṇāḥ naigamāḥ
tathā rāmasya śīlavṛttena sarve viṣayavāsinaḥ
14. evam daśarathaḥ prītaḥ tathā brāhmaṇāḥ naigamāḥ
sarve viṣayavāsinaḥ rāmasya śīlavṛttena
14. Thus, King Dasharatha was pleased, and likewise the Brahmins, the townspeople, and all the inhabitants of the realm were pleased by Rama's character and conduct.
स हि नित्यं प्रशान्तात्मा मृदुपूर्वं च भाषते ।
उच्यमानो ऽपि परुषं नोत्तरं प्रतिपद्यते ॥१५॥
15. sa hi nityaṃ praśāntātmā mṛdupūrvaṃ ca bhāṣate ,
ucyamāno'pi paruṣaṃ nottaraṃ pratipadyate.
15. saḥ hi nityam praśāntātmā mṛdupūrvam ca bhāṣate
ucyamānaḥ api paruṣam na uttaram pratipadyate
15. hi saḥ nityam praśāntātmā mṛdupūrvam ca bhāṣate
paruṣam ucyamānaḥ api uttaram na pratipadyate
15. Indeed, he was always tranquil in spirit (ātman) and spoke gently. Even when addressed harshly, he would not respond with a retort.
कथं चिदुपकारेण कृतेनैकेन तुष्यति ।
न स्मरत्यपकाराणां शतमप्यात्मवत्तया ॥१६॥
16. kathaṃ cidupakāreṇa kṛtenaikena tuṣyati ,
na smaratyapakārāṇāṃ śatamapyātmavattayā.
16. kathaṃ cit upakāreṇa kṛtena ekena tuṣyati
na smarati apakārāṇāṃ śatam api ātmavattayā
16. ātmavattayā ekena kṛtena upakāreṇa kathaṃ
cit tuṣyati śatam api apakārāṇāṃ na smarati
16. One who possesses a noble spirit (ātmavattayā) is satisfied by even a single act of kindness done for them. Such a person does not remember even a hundred offenses.
शीलवृद्धैर्ज्ञानवृद्धैर्वयोवृद्धैश्च सज्जनैः ।
कथयन्नास्त वै नित्यमस्त्रयोग्यान्तरेष्वपि ॥१७॥
17. śīlavṛddhairjñānavṛddhairvayovṛddhaiśca sajjanaiḥ ,
kathayannāsta vai nityamastrayogyāntareṣvapi.
17. śīlavṛddhaiḥ jñānavṛddhaiḥ vayovṛddhaiḥ ca sajjanaiḥ
kathayan āsta vai nityam astra-yogya-antareṣu api
17. sajjanaiḥ śīlavṛddhaiḥ jñānavṛddhaiḥ vayovṛddhaiḥ
ca astrayogyāntareṣu api nityam kathayan vai āsta
17. One should always remain in conversation with good people (sajjanaiḥ) who are mature in character, knowledge, and age, even during periods suitable for military training.
कल्याणाभिजनः साधुरदीनः सत्यवागृजुः ।
वृद्धैरभिविनीतश्च द्विजैर्धर्मार्थदर्शिभिः ॥१८॥
18. kalyāṇābhijanaḥ sādhuradīnaḥ satyavāgṛjuḥ ,
vṛddhairabhivinītaśca dvijairdharmārthadarśibhiḥ.
18. kalyāṇa-abhijanaḥ sādhuḥ adīnaḥ satya-vāk ṛjuḥ
vṛddhaiḥ abhivinītaḥ ca dvijaiḥ dharma-artha-darśibhiḥ
18. kalyāṇābhijanaḥ sādhuḥ adīnaḥ satyavāk ṛjuḥ ca
vṛddhaiḥ dharmārthadarśibhiḥ dvijaiḥ abhivinītaḥ
18. (He is) of noble lineage, virtuous, spirited, truthful, and straightforward. Furthermore, he is well-trained by elders and by Brahmins (dvijaiḥ) who discern the true nature of natural law (dharma) and material prosperity (artha).
धर्मार्थकामतत्त्वज्ञः स्मृतिमान्प्रतिभावनान् ।
लौकिके समयाचरे कृतकल्पो विशारदः ॥१९॥
19. dharmārthakāmatattvajñaḥ smṛtimānpratibhāvanān ,
laukike samayācare kṛtakalpo viśāradaḥ.
19. dharma-artha-kāma-tattva-jñaḥ smṛtimān pratibhāvān
laukike samaya-ācāre kṛta-kalpaḥ viśāradaḥ
19. dharmārthakāmatattvajñaḥ smṛtimān pratibhāvān
laukike samayācāre kṛtakalpaḥ viśāradaḥ
19. He is knowledgeable about the fundamental principles of natural law (dharma), material prosperity (artha), and desire (kāma). He is mindful, insightful, accomplished in conventional worldly customs, and exceedingly skillful.
शास्त्रज्ञश्च कृतज्ञश्च पुरुषान्तरकोविदः ।
यः प्रग्रहानुग्रहयोर्यथान्यायं विचक्षणः ॥२०॥
20. śāstrajñaśca kṛtajñaśca puruṣāntarakovidaḥ ,
yaḥ pragrahānugrahayoryathānyāyaṃ vicakṣaṇaḥ.
20. śāstrajñaḥ ca kṛtajñaḥ ca puruṣāntarakovidaḥ
yaḥ pragrahanugrahayoḥ yathānyāyam vicakṣaṇaḥ
20. yaḥ śāstrajñaḥ ca kṛtajñaḥ ca puruṣāntarakovidaḥ
pragrahanugrahayoḥ yathānyāyam vicakṣaṇaḥ
20. He who is knowledgeable in scriptures, grateful, and skilled in understanding other persons (puruṣa); who is discerning in matters of restraint and favor, acting always according to justice (dharma).
आयकर्मण्युपायज्ञः संदृष्टव्ययकर्मवित् ।
श्रैष्ठ्यं शास्त्रसमूहेषु प्राप्तो व्यामिश्रकेष्वपि ॥२१॥
21. āyakarmaṇyupāyajñaḥ saṃdṛṣṭavyayakarmavit ,
śraiṣṭhyaṃ śāstrasamūheṣu prāpto vyāmiśrakeṣvapi.
21. āyakarmaṇi upāyajñaḥ saṃdṛṣṭavyayakarmavit
śraiṣṭhyam śāstrasamūheṣu prāptaḥ vyāmiśrakeṣu api
21. āyakarmaṇi upāyajñaḥ saṃdṛṣṭavyayakarmavit
śāstrasamūheṣu vyāmiśrakeṣu api śraiṣṭhyam prāptaḥ
21. He is resourceful in matters of income and knowledgeable about estimated expenditures. He has attained pre-eminence in collections of scriptures, even among those of mixed subjects.
अर्थधर्मौ च संगृह्य सुखतन्त्रो न चालसः ।
वैहारिकाणां शिल्पानां विज्ञातार्थविभागवित् ॥२२॥
22. arthadharmau ca saṃgṛhya sukhatantro na cālasaḥ ,
vaihārikāṇāṃ śilpānāṃ vijñātārthavibhāgavit.
22. arthadharmau ca saṃgṛhya sukhatantraḥ na ca alasaḥ
vaihārikāṇām śilpānām vijñātārthavibhāgavit
22. arthadharmau ca saṃgṛhya sukhatantraḥ na ca alasaḥ
vaihārikāṇām śilpānām vijñātārthavibhāgavit
22. He embraces both prosperity (artha) and righteousness (dharma), is focused on happiness, and is not lazy. He understands the divisions and meanings of recreational arts and crafts.
आरोहे विनये चैव युक्तो वारणवाजिनाम् ।
धनुर्वेदविदां श्रेष्ठो लोके ऽतिरथसंमतः ॥२३॥
23. ārohe vinaye caiva yukto vāraṇavājinām ,
dhanurvedavidāṃ śreṣṭho loke'tirathasaṃmataḥ.
23. ārohe vinaye ca eva yuktaḥ vāraṇavājinām
dhanurvedavidām śreṣṭhaḥ loke atirathasaṃmataḥ
23. ārohe vinaye ca eva vāraṇavājinām yuktaḥ
dhanurvedavidām śreṣṭhaḥ loke atirathasaṃmataḥ
23. He is indeed proficient in riding and training elephants and horses. He is the best among those who know the science of archery (Dhanurveda), and is considered a great warrior (atīratha) in the world.
अभियाता प्रहर्ता च सेनानयविशारदः ।
अप्रधृष्यश्च संग्रामे क्रुद्धैरपि सुरासुरैः ॥२४॥
24. abhiyātā prahartā ca senānayaviśāradaḥ ,
apradhṛṣyaśca saṃgrāme kruddhairapi surāsuraiḥ.
24. abhiyātā prahartā ca senānayaviśāradaḥ
apradhṛṣyaḥ ca saṃgrāme kruddhaiḥ api surāsuraiḥ
24. abhiyātā ca prahartā ca senānayaviśāradaḥ
saṃgrāme kruddhaiḥ surāsuraiḥ api ca apradhṛṣyaḥ
24. He is an attacker and a striker, an expert in military strategy. He is unconquerable in battle, even by enraged gods and demons.
अनसूयो जितक्रोधो न दृप्तो न च मत्सरी ।
न चावमन्ता भूतानां न च कालवशानुगः ॥२५॥
25. anasūyo jitakrodho na dṛpto na ca matsarī ,
na cāvamantā bhūtānāṃ na ca kālavaśānugaḥ.
25. anasūyaḥ jitakrodhaḥ na dṛptaḥ na ca matsarī
na ca avamantā bhūtānām na ca kālavaśānugaḥ
25. anasūyaḥ jitakrodhaḥ na dṛptaḥ na ca matsarī
na ca bhūtānām avamantā na ca kālavaśānugaḥ
25. He is not envious, has conquered anger, is not arrogant, nor is he jealous. He does not despise beings, nor is he subject to the sway of time.
एवं श्रेष्ठैर्गुणैर्युक्तः प्रजानां पार्थिवात्मजः ।
संमतस्त्रिषु लोकेषु वसुधायाः क्षमागुणैः ।
बुद्ध्या बृहस्पतेस्तुल्यो वीर्येणापि शचीपतेः ॥२६॥
26. evaṃ śreṣṭhairguṇairyuktaḥ prajānāṃ pārthivātmajaḥ ,
saṃmatastriṣu lokeṣu vasudhāyāḥ kṣamāguṇaiḥ ,
buddhyā bṛhaspatestulyo vīryeṇāpi śacīpateḥ.
26. evam śreṣṭhaiḥ guṇaiḥ yuktaḥ prajānām
pārthivātmajaḥ saṃmataḥ triṣu lokeṣu
vasudhāyāḥ kṣamāguṇaiḥ buddhyā
bṛhaspateḥ tulyaḥ vīryeṇa api śacīpateḥ
26. evam prajānām pārthivātmajaḥ śreṣṭhaiḥ
guṇaiḥ yuktaḥ triṣu lokeṣu saṃmataḥ
vasudhāyāḥ kṣamāguṇaiḥ buddhyā
bṛhaspateḥ tulyaḥ vīryeṇa api śacīpateḥ
26. Thus, endowed with excellent qualities, the prince (pārthivātmaja) is esteemed in the three worlds. He is like the Earth with its qualities of forbearance. In intellect, he is equal to Bṛhaspati, and in valor, even to Śacīpati (Indra).
तथा सर्वप्रजाकान्तैः प्रीतिसंजननैः पितुः ।
गुणैर्विरुरुचे रामो दीप्तः सूर्य इवांशुभिः ॥२७॥
27. tathā sarvaprajākāntaiḥ prītisaṃjananaiḥ pituḥ ,
guṇairviruruce rāmo dīptaḥ sūrya ivāṃśubhiḥ.
27. tathā sarvaprajākāntaiḥ prītisaṃjananaiḥ pituḥ
guṇaiḥ viruruce rāmaḥ dīptaḥ sūryaḥ iva aṃśubhiḥ
27. tathā rāmaḥ sarvaprajākāntaiḥ pituḥ prītisaṃjananaiḥ
guṇaiḥ viruruce dīptaḥ sūryaḥ aṃśubhiḥ iva
27. Similarly, by qualities cherished by all people and generating affection for his father, Rāma shone forth, blazing like the sun with its rays.
तमेवंवृत्तसंपन्नमप्रधृष्य पराक्रमम् ।
लोकपालोपमं नाथमकामयत मेदिनी ॥२८॥
28. tamevaṃvṛttasaṃpannamapradhṛṣya parākramam ,
lokapālopamaṃ nāthamakāmayata medinī.
28. tam evaṃvṛttasampannam apradhṛṣya parākramam
lokapālopamam nātham akāmayata medinī
28. medinī tam evaṃvṛttasampannam apradhṛṣya-parākramam
lokapālopamam nātham akāmayata
28. The earth desired him, a protector endowed with such virtuous conduct, possessing unassailable prowess, and resembling a guardian of the world (lokapāla).
एतैस्तु बहुभिर्युक्तं गुणैरनुपमैः सुतम् ।
दृष्ट्वा दशरथो राजा चक्रे चिन्तां परंतपः ॥२९॥
29. etaistu bahubhiryuktaṃ guṇairanupamaiḥ sutam ,
dṛṣṭvā daśaratho rājā cakre cintāṃ paraṃtapaḥ.
29. etaiḥ tu bahubhiḥ yuktam guṇaiḥ anupamaiḥ sutam
dṛṣṭvā daśarathaḥ rājā cakre cintām paraṃtapaḥ
29. paraṃtapaḥ rājā daśarathaḥ etaiḥ bahubhiḥ
anupamaiḥ guṇaiḥ yuktam sutam dṛṣṭvā cintām cakre
29. Having seen his son endowed with these many unparalleled qualities, King Dasharatha, the tormentor of foes, became worried.
एषा ह्यस्य परा प्रीतिर्हृदि संपरिवर्तते ।
कदा नाम सुतं द्रक्ष्याम्यभिषिक्तमहं प्रियम् ॥३०॥
30. eṣā hyasya parā prītirhṛdi saṃparivartate ,
kadā nāma sutaṃ drakṣyāmyabhiṣiktamahaṃ priyam.
30. eṣā hi asya parā prītiḥ hṛdi saṃparivartate |
kadā nāma sutam drakṣyāmi abhiṣiktam aham priyam
30. eṣā parā prītiḥ hi asya hṛdi saṃparivartate aham
priyam abhiṣiktam sutam kadā nāma drakṣyāmi?
30. Indeed, this supreme affection revolves in his (Dasharatha's) heart: "When, oh when, shall I see my dear son anointed (as crown prince)?"
वृद्धिकामो हि लोकस्य सर्वभूतानुकम्पनः ।
मत्तः प्रियतरो लोके पर्जन्य इव वृष्टिमान् ॥३१॥
31. vṛddhikāmo hi lokasya sarvabhūtānukampanaḥ ,
mattaḥ priyataro loke parjanya iva vṛṣṭimān.
31. vṛddhikāmaḥ hi lokasya sarvabhūtānukampanaḥ
mattaḥ priyataraḥ loke parjanyaḥ iva vṛṣṭimān
31. hi (saḥ) lokasya vṛddhikāmaḥ sarvabhūtānukampanaḥ
vṛṣṭimān parjanyaḥ iva (saḥ) mattaḥ loke priyataraḥ
31. Indeed, he (Rama) desires the prosperity of the people, is compassionate to all beings, and is dearer to the world than I am, just like a rain-bearing cloud (parjanya).
यमशक्रसमो वीर्ये बृहस्पतिसमो मतौ ।
महीधरसमो धृत्यां मत्तश्च गुणवत्तरः ॥३२॥
32. yamaśakrasamo vīrye bṛhaspatisamo matau ,
mahīdharasamo dhṛtyāṃ mattaśca guṇavattaraḥ.
32. yamaśakrasamaḥ vīrye bṛhaspatisamaḥ matau
mahīdharasamaḥ dhṛtyām mattaḥ ca guṇavattaraḥ
32. vīrye yamaśakrasamaḥ matau bṛhaspatisamaḥ
dhṛtyām mahīdharasamaḥ ca mattaḥ guṇavattaraḥ
32. He is equal to Yama and Indra in valor, equal to Bṛhaspati in intellect, equal to a mountain in steadfastness, and superior in virtues even to me.
महीमहमिमां कृत्स्नामधितिष्ठन्तमात्मजम् ।
अनेन वयसा दृष्ट्वा यथा स्वर्गमवाप्नुयाम् ॥३३॥
33. mahīmahamimāṃ kṛtsnāmadhitiṣṭhantamātmajam ,
anena vayasā dṛṣṭvā yathā svargamavāpnuyām.
33. mahīm aham imām kṛtsnām adhitiṣṭhantam ātmajam
anena vayasā dṛṣṭvā yathā svargam avāpnuyām
33. aham anena vayasā imām kṛtsnām mahīm ātmajam
adhitiṣṭhantam dṛṣṭvā yathā svargam avāpnuyām
33. Having seen my son governing this entire earth at this age, may I attain heaven.
तं समीक्ष्य महाराजो युक्तं समुदितैर्गुणैः ।
निश्चित्य सचिवैः सार्धं युवराजममन्यत ॥३४॥
34. taṃ samīkṣya mahārājo yuktaṃ samuditairguṇaiḥ ,
niścitya sacivaiḥ sārdhaṃ yuvarājamamanyata.
34. tam samīkṣya mahārājaḥ yuktam samudītaiḥ guṇaiḥ
niścitya sacivaiḥ sārdham yuvarājam amanyata
34. mahārājaḥ samudītaiḥ guṇaiḥ yuktam tam samīkṣya
sacivaiḥ sārdham niścitya yuvarājam amanyata
34. Having observed him, endowed with all excellent qualities, the great king, after consulting with his ministers, considered him the crown prince.
नानानगरवास्तव्यान्पृथग्जानपदानपि ।
समानिनाय मेदिन्याः प्रधानान्पृथिवीपतिः ॥३५॥
35. nānānagaravāstavyānpṛthagjānapadānapi ,
samānināya medinyāḥ pradhānānpṛthivīpatiḥ.
35. nānānagaravāstavyān pṛthak jānapadān api
samānināya medinyāḥ pradhānān pṛthivīpatiḥ
35. pṛthivīpatiḥ medinyāḥ nānānagaravāstavyān
pṛthak jānapadān api pradhānān samānināya
35. The king (pṛthivīpatiḥ) assembled the prominent people residing in various cities and also the inhabitants from different regions of the earth.
अथ राजवितीर्णेषु विविधेष्वासनेषु च ।
राजानमेवाभिमुखा निषेदुर्नियता नृपाः ॥३६॥
36. atha rājavitīrṇeṣu vividheṣvāsaneṣu ca ,
rājānamevābhimukhā niṣedurniyatā nṛpāḥ.
36. atha rājavitīrṇeṣu vividheṣu āsaneṣu ca
rājānam eva abhimukhāḥ niṣeduḥ niyatāḥ nṛpāḥ
36. atha nṛpāḥ niyatāḥ rājavitīrṇeṣu vividheṣu
āsaneṣu ca rājānam eva abhimukhāḥ niṣeduḥ
36. Then, upon the various seats provided by the king, the disciplined kings sat down, facing the king alone.
स लब्धमानैर्विनयान्वितैर्नृपैः पुरालयैर्जानपदैश्च मानवैः ।
उपोपविष्टैर्नृपतिर्वृतो बभौ सहस्रचक्षुर्भगवानिवामरैः ॥३७॥
37. sa labdhamānairvinayānvitairnṛpaiḥ purālayairjānapadaiśca mānavaiḥ ,
upopaviṣṭairnṛpatirvṛto babhau sahasracakṣurbhagavānivāmaraiḥ.
37. saḥ labdhamānaiḥ vinayānvitaiḥ nṛpaiḥ
purālayaiḥ jānapadaiḥ ca mānavaiḥ
upopaviṣṭaiḥ nṛpatiḥ vṛtaḥ babhau
sahasracakṣuḥ bhagavān iva amaraiḥ
37. saḥ nṛpatiḥ labdhamānaiḥ vinayānvitaiḥ
nṛpaiḥ purālayaiḥ jānapadaiḥ ca
upopaviṣṭaiḥ mānavaiḥ vṛtaḥ
sahasracakṣuḥ bhagavān amaraiḥ iva babhau
37. The king, surrounded by humble kings who had received due honor, and by the city and country folk who were seated around him, shone splendidly, just like the glorious thousand-eyed (Indra) surrounded by the gods.