Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-105

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः शिरसि कृत्वा तु पादुके भरतस्तदा ।
आरुरोह रथं हृष्टः शत्रुघ्नेन समन्वितः ॥१॥
1. tataḥ śirasi kṛtvā tu pāduke bharatastadā ,
āruroha rathaṃ hṛṣṭaḥ śatrughnena samanvitaḥ.
1. tataḥ śirasi kṛtvā tu pāduke bharataḥ tadā
āruroha ratham hṛṣṭaḥ śatrughnena samanvitaḥ
1. tataḥ tadā bharataḥ tu pāduke śirasi kṛtvā
hṛṣṭaḥ śatrughnena samanvitaḥ ratham āruroha
1. Then, having placed the sandals on his head, Bharata, delighted and accompanied by Shatrughna, ascended the chariot.
वसिष्ठो वामदेवश्च जाबालिश्च दृढव्रतः ।
अग्रतः प्रययुः सर्वे मन्त्रिणो मन्त्रपूजिताः ॥२॥
2. vasiṣṭho vāmadevaśca jābāliśca dṛḍhavrataḥ ,
agrataḥ prayayuḥ sarve mantriṇo mantrapūjitāḥ.
2. vasiṣṭhaḥ vāmadevaḥ ca jābāliḥ ca dṛḍhavrataḥ
agrataḥ prayayuḥ sarve mantriṇaḥ mantrapūjitāḥ
2. vasiṣṭhaḥ ca vāmadevaḥ ca jābāliḥ dṛḍhavrataḥ
sarve mantriṇaḥ mantrapūjitāḥ agrataḥ prayayuḥ
2. Vasiṣṭha, Vāmadeva, and Jābāli, who was firm in his vows, all the ministers (mantriṇaḥ) revered for their sacred counsel (mantra), went forth in front.
मन्दाकिनीं नदीं रम्यां प्राङ्मुखास्ते ययुस्तदा ।
प्रदक्षिणं च कुर्वाणाश्चित्रकूटं महागिरिम् ॥३॥
3. mandākinīṃ nadīṃ ramyāṃ prāṅmukhāste yayustadā ,
pradakṣiṇaṃ ca kurvāṇāścitrakūṭaṃ mahāgirim.
3. mandākinīm nadīm ramyām prāṅmukhāḥ te yayuḥ tadā
pradakṣiṇam ca kurvāṇāḥ citrakūṭam mahāgirim
3. tadā te prāṅmukhāḥ ramyām mandākinīm nadīm yayuḥ
ca kurvāṇāḥ pradakṣiṇam citrakūṭam mahāgirim
3. Then, facing east, they went to the beautiful Mandākinī river, and performing a circumambulation (pradakṣiṇam), they went around the great mountain (mahāgiri) Citrakūṭa.
पश्यन्धातुसहस्राणि रम्याणि विविधानि च ।
प्रययौ तस्य पार्श्वेन ससैन्यो भरतस्तदा ॥४॥
4. paśyandhātusahasrāṇi ramyāṇi vividhāni ca ,
prayayau tasya pārśvena sasainyo bharatastadā.
4. paśyan dhātusahasrāṇi ramyāṇi vividhāni ca |
prāyayau tasya pārśvena sasainyaḥ bharataḥ tadā
4. tadā sasainyaḥ bharataḥ ramyāṇi vividhāni ca
dhātusahasrāṇi paśyan tasya pārśvena prāyayau
4. Bharata, accompanied by his army, then traveled alongside (the mountain), observing thousands of beautiful and diverse minerals.
अदूराच्चित्रकूटस्य ददर्श भरतस्तदा ।
आश्रमं यत्र स मुनिर्भरद्वाजः कृतालयः ॥५॥
5. adūrāccitrakūṭasya dadarśa bharatastadā ,
āśramaṃ yatra sa munirbharadvājaḥ kṛtālayaḥ.
5. adūrāt citrakūṭasya dadarśa bharataḥ tadā |
āśramam yatra sa muniḥ bharadvājaḥ kṛtālayaḥ
5. tadā bharataḥ citrakūṭasya adūrāt āśramam
dadarśa yatra sa muniḥ bharadvājaḥ kṛtālayaḥ
5. Then, not far from Chitrakuta, Bharata saw the hermitage where the sage Bharadvaja had established his dwelling.
स तमाश्रममागम्य भरद्वाजस्य बुद्धिमान् ।
अवतीर्य रथात् पादौ ववन्दे कुलनन्दनः ॥६॥
6. sa tamāśramamāgamya bharadvājasya buddhimān ,
avatīrya rathāt pādau vavande kulanandanaḥ.
6. sa tam āśramam āgamya bharadvājasya buddhimān
| avatīrya rathāt pādau vavande kulanandanaḥ
6. sa buddhimān kulanandanaḥ bharadvājasya tam
āśramam āgamya rathāt avatīrya pādau vavande
6. The intelligent Bharata, the delight of his family, arrived at that hermitage of Bharadvaja, and after dismounting from his chariot, he bowed at the sage's feet.
ततो हृष्टो भरद्वाजो भरतं वाक्यमब्रवीत् ।
अपि कृत्यं कृतं तात रामेण च समागतम् ॥७॥
7. tato hṛṣṭo bharadvājo bharataṃ vākyamabravīt ,
api kṛtyaṃ kṛtaṃ tāta rāmeṇa ca samāgatam.
7. tataḥ hṛṣṭaḥ bharadvājaḥ bharatam vākyam abravīt
| api kṛtyam kṛtam tāta rāmeṇa ca samāgatam
7. tataḥ hṛṣṭaḥ bharadvājaḥ bharatam vākyam abravīt
tāta api kṛtyam kṛtam ca rāmeṇa samāgatam
7. Then, delighted, Bharadvaja spoke to Bharata: "My dear son, has your objective been achieved, and have you met with Rama?"
एवमुक्तस्तु भरतो भरद्वाजेन धीमता ।
प्रत्युवाच भरद्वाजं भरतो धर्मवत्सलः ॥८॥
8. evamuktastu bharato bharadvājena dhīmatā ,
pratyuvāca bharadvājaṃ bharato dharmavatsalaḥ.
8. evaṃ uktaḥ tu bharataḥ bharadvājena dhīmatā
pratyuvāca bharadvājam bharataḥ dharmavatsalaḥ
8. dhīmatā bharadvājena evaṃ uktaḥ tu
dharmavatsalaḥ bharataḥ bharadvājam pratyuvāca
8. Thus addressed by the wise Bharadvaja, Bharata, who was devoted to righteousness (dharma), replied to Bharadvaja.
स याच्यमानो गुरुणा मया च दृढविक्रमः ।
राघवः परमप्रीतो वसिष्ठं वाक्यमब्रवीत् ॥९॥
9. sa yācyamāno guruṇā mayā ca dṛḍhavikramaḥ ,
rāghavaḥ paramaprīto vasiṣṭhaṃ vākyamabravīt.
9. saḥ yācyamānaḥ guruṇā mayā ca dṛḍhavikramaḥ
rāghavaḥ paramaprītaḥ vasiṣṭham vākyam abravīt
9. guruṇā mayā ca yācyamānaḥ dṛḍhavikramaḥ
paramaprītaḥ saḥ rāghavaḥ vasiṣṭham vākyam abravīt
9. Being implored by the guru and by me, Rama (Raghava), of firm valor and exceedingly pleased, spoke these words to Vasistha.
पितुः प्रतिज्ञां तामेव पालयिष्यामि तत्त्वतः ।
चतुर्दश हि वर्षाणि य प्रतिज्ञा पितुर्मम ॥१०॥
10. pituḥ pratijñāṃ tāmeva pālayiṣyāmi tattvataḥ ,
caturdaśa hi varṣāṇi ya pratijñā piturmama.
10. pituḥ pratijñām tām eva pālayiṣyāmi tattvataḥ
caturdaśa hi varṣāṇi yā pratijñā pituḥ mama
10. pituḥ tām eva pratijñām tattvataḥ pālayiṣyāmi
hi yā mama pituḥ pratijñā caturdaśa varṣāṇi
10. I shall indeed truly fulfill that very promise of my father. For, it is my father's vow of fourteen years (of exile).
एवमुक्तो महाप्राज्ञो वसिष्ठः प्रत्युवाच ह ।
वाक्यज्ञो वाक्यकुशलं राघवं वचनं महत् ॥११॥
11. evamukto mahāprājño vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha ,
vākyajño vākyakuśalaṃ rāghavaṃ vacanaṃ mahat.
11. evaṃ uktaḥ mahāprājñaḥ vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha
vākyajñaḥ vākyakuśalam rāghavam vacanam mahat
11. evaṃ uktaḥ mahāprājñaḥ vākyajñaḥ vasiṣṭhaḥ
vākyakuśalam rāghavam mahat vacanam ha pratyuvāca
11. Thus addressed, the greatly wise Vasistha, who was a knower of speech, indeed replied with important words to Rama (Raghava), who was skilled in speech.
एते प्रयच्छ संहृष्टः पादुके हेमभूषिते ।
अयोध्यायां महाप्राज्ञ योगक्षेमकरे तव ॥१२॥
12. ete prayaccha saṃhṛṣṭaḥ pāduke hemabhūṣite ,
ayodhyāyāṃ mahāprājña yogakṣemakare tava.
12. ete prayaccha saṃhṛṣṭaḥ pāduke hemabhūṣite
ayodhyāyām mahāprājña yogakṣemakare tava
12. mahāprājña saṃhṛṣṭaḥ ete hemabhūṣite
yogakṣemakare pāduke tava ayodhyāyām prayaccha
12. O greatly wise one, joyfully give these two gold-adorned sandals, which will secure the welfare and prosperity (yogakṣema) of your Ayodhya.
एवमुक्तो वसिष्ठेन राघवः प्राङ्मुखः स्थितः ।
पादुके हेमविकृते मम राज्याय ते ददौ ॥१३॥
13. evamukto vasiṣṭhena rāghavaḥ prāṅmukhaḥ sthitaḥ ,
pāduke hemavikṛte mama rājyāya te dadau.
13. evam uktaḥ vasiṣṭhena rāghavaḥ prāṅmukhaḥ
sthitaḥ pāduke hemavikṛte mama rājyāya te dadau
13. vasiṣṭhena evam uktaḥ rāghavaḥ prāṅmukhaḥ
sthitaḥ te hemavikṛte pāduke mama rājyāya dadau
13. Thus addressed by Vasiṣṭha, Rama stood facing east. He gave those two gold-fashioned sandals for my (Bharata's) kingdom.
निवृत्तो ऽहमनुज्ञातो रामेण सुमहात्मना ।
अयोध्यामेव गच्छामि गृहीत्वा पादुके शुभे ॥१४॥
14. nivṛtto'hamanujñāto rāmeṇa sumahātmanā ,
ayodhyāmeva gacchāmi gṛhītvā pāduke śubhe.
14. nivṛttaḥ aham anujñātaḥ rāmeṇa sumahātmanā
ayodhyām eva gacchāmi gṛhītvā pāduke śubhe
14. sumahātmanā rāmeṇa anujñātaḥ aham nivṛttaḥ
śubhe pāduke gṛhītvā ayodhyām eva gacchāmi
14. Having been permitted by the supremely noble (sumahātman) Rama, I am now returning. Taking these auspicious sandals, I shall indeed go to Ayodhya.
एतच्छ्रुत्वा शुभं वाक्यं भरतस्य महात्मनः ।
भरद्वाजः शुभतरं मुनिर्वाक्यमुदाहरत् ॥१५॥
15. etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ ,
bharadvājaḥ śubhataraṃ munirvākyamudāharat.
15. etat śrutvā śubham vākyam bharatasya mahātmanaḥ
bharadvājaḥ śubhataram muniḥ vākyam udāharat
15. mahātmanaḥ bharatasya etat śubham vākyam śrutvā
muniḥ bharadvājaḥ śubhataram vākyam udāharat
15. Having heard these auspicious words from the noble (mahātman) Bharata, the sage Bharadvaja uttered an even more auspicious statement.
नैतच्चित्रं नरव्याघ्र शीलवृत्तवतां वर ।
यदार्यं त्वयि तिष्ठेत्तु निम्ने वृष्टिमिवोदकम् ॥१६॥
16. naitaccitraṃ naravyāghra śīlavṛttavatāṃ vara ,
yadāryaṃ tvayi tiṣṭhettu nimne vṛṣṭimivodakam.
16. na etat citram naravyāghra śīlavṛttavatām vara
yat āryam tvayi tiṣṭhet tu nimne vṛṣṭim iva udakam
16. naravyāghra śīlavṛttavatām vara etat na citram
yat āryam tu tvayi nimne vṛṣṭim iva udakam tiṣṭhet
16. O tiger among men, O best among those of good conduct and character, it is no wonder that nobility should reside in you, just as water from rain naturally collects in a low-lying area.
अमृतः स महाबाहुः पिता दशरथस्तव ।
यस्य त्वमीदृशः पुत्रो धर्मात्मा धर्मवत्सलः ॥१७॥
17. amṛtaḥ sa mahābāhuḥ pitā daśarathastava ,
yasya tvamīdṛśaḥ putro dharmātmā dharmavatsalaḥ.
17. amṛtaḥ saḥ mahābāhuḥ pitā daśarathaḥ tava yasya
tvam īdṛśaḥ putraḥ dharmātmā dharmavatsalaḥ
17. tava mahābāhuḥ pitā daśarathaḥ saḥ amṛtaḥ yasya
tvam īdṛśaḥ dharmātmā dharmavatsalaḥ putraḥ
17. Immortal is your mighty-armed father Daśaratha, of whom you are such a son, whose soul is dedicated to righteousness (dharma) and who is devoted to righteousness (dharma).
तमृषिं तु महात्मानमुक्तवाक्यं कृताञ्जलिः ।
आमन्त्रयितुमारेभे चरणाव् उपगृह्य च ॥१८॥
18. tamṛṣiṃ tu mahātmānamuktavākyaṃ kṛtāñjaliḥ ,
āmantrayitumārebhe caraṇāv upagṛhya ca.
18. tam ṛṣim tu mahātmānam uktavākyam kṛtāñjaliḥ
āmantrayitum ārabhe caraṇau upagṛhya ca
18. kṛtāñjaliḥ ca caraṇau upagṛhya saḥ tu tam
uktavākyam mahātmānam ṛṣim āmantrayitum ārabhe
18. With folded hands, he began to take leave of that great-souled sage who had spoken, also grasping his feet.
ततः प्रदक्षिणं कृत्वा भरद्वाजं पुनः पुनः ।
भरतस्तु ययौ श्रीमानयोध्यां सह मन्त्रिभिः ॥१९॥
19. tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā bharadvājaṃ punaḥ punaḥ ,
bharatastu yayau śrīmānayodhyāṃ saha mantribhiḥ.
19. tataḥ pradakṣiṇam kṛtvā bharadvājam punaḥ punaḥ
bharataḥ tu yayau śrīmān ayodhyām saha mantribhiḥ
19. tataḥ śrīmān bharataḥ tu bharadvājam punaḥ punaḥ
pradakṣiṇam kṛtvā mantribhiḥ saha ayodhyām yayau
19. Then, having circumambulated Bharadvāja repeatedly, the glorious Bharata departed for Ayodhyā with his ministers.
यानैश्च शकटैश्चैव हयैश् नागैश्च सा चमूः ।
पुनर्निवृत्ता विस्तीर्णा भरतस्यानुयायिनी ॥२०॥
20. yānaiśca śakaṭaiścaiva hayaiś nāgaiśca sā camūḥ ,
punarnivṛttā vistīrṇā bharatasyānuyāyinī.
20. yānaiḥ ca śakaṭaiḥ ca eva hayaiḥ ca nāgaiḥ ca sā
camūḥ punaḥ nivṛttā vistīrṇā bharatasyānuyāyinī
20. bharatasyānuyāyinī sā vistīrṇā camūḥ yānaiḥ ca
śakaṭaiḥ ca eva hayaiḥ ca nāgaiḥ ca punaḥ nivṛttā
20. That vast army, accompanying Bharata, returned again, (moving) with conveyances, carts, horses, and elephants.
ततस्ते यमुनां दिव्यां नदीं तीर्त्वोर्मिमालिनीम् ।
ददृशुस्तां पुनः सर्वे गङ्गां शिवजलां नदीम् ॥२१॥
21. tataste yamunāṃ divyāṃ nadīṃ tīrtvormimālinīm ,
dadṛśustāṃ punaḥ sarve gaṅgāṃ śivajalāṃ nadīm.
21. tataḥ te yamunām divyām nadīm tīrtvā ūrmimālinīm
dadṛśuḥ tām punaḥ sarve gaṅgām śivajalām nadīm
21. tataḥ te sarve divyām ūrmimālinīm yamunām nadīm
tīrtvā punaḥ tām śivajalām gaṅgām nadīm dadṛśuḥ
21. Then all of them, having crossed the divine river Yamuna, which was rich with waves, again beheld that river Ganga, with its auspicious waters.
तां रम्यजलसंपूर्णां संतीर्य सह बान्धवः ।
शृङ्गवेरपुरं रम्यं प्रविवेश ससैनिकः ॥२२॥
22. tāṃ ramyajalasaṃpūrṇāṃ saṃtīrya saha bāndhavaḥ ,
śṛṅgaverapuraṃ ramyaṃ praviveśa sasainikaḥ.
22. tām ramyajalasampūrṇām saṃtīrya saha bāndhavaḥ
śṛṅgaverapuram ramyaṃ praviveśa sasainikaḥ
22. saḥ bāndhavaḥ sasainikaḥ tām ramyajalasampūrṇām
saṃtīrya ramyam śṛṅgaverapuram praviveśa
22. Having crossed that river, which was full of beautiful waters, he, accompanied by his relatives and soldiers, entered the charming city of Shringaverapura.
शृङ्गवेरपुराद्भूय अयोध्यां संददर्श ह ।
भरतो दुःखसंतप्तः सारथिं चेदमब्रवीत् ॥२३॥
23. śṛṅgaverapurādbhūya ayodhyāṃ saṃdadarśa ha ,
bharato duḥkhasaṃtaptaḥ sārathiṃ cedamabravīt.
23. śṛṅgaverapurāt bhūya ayodhyām saṃdadarśa ha
bharataḥ duḥkhasaṃtaptaḥ sārathim ca idam abravīt
23. duḥkhasaṃtaptaḥ bharataḥ śṛṅgaverapurāt bhūya
ayodhyām saṃdadarśa ha ca idam sārathim abravīt
23. From Shringaverapura, Bharata, greatly afflicted by sorrow, indeed beheld Ayodhya again and spoke the following to his charioteer.
सारथे पश्य विध्वस्ता अयोध्या न प्रकाशते ।
निराकारा निरानन्दा दीना प्रतिहतस्वना ॥२४॥
24. sārathe paśya vidhvastā ayodhyā na prakāśate ,
nirākārā nirānandā dīnā pratihatasvanā.
24. sārathe paśya vidhvastā ayodhyā na prakāśate
nirākārā nirānandā dīnā pratihatasvanā
24. sārathe paśya vidhvastā ayodhyā na prakāśate
nirākārā nirānandā dīnā pratihatasvanā
24. O charioteer, observe! Ruined Ayodhya does not shine forth. It appears formless, joyless, dejected, and its sounds are suppressed.