Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-46

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः प्रहस्तं निर्यान्तं भीमं भीमपराक्रमम् ।
गर्जन्तं सुमहाकायं राक्षसैरभिसंवृतम् ॥१॥
1. tataḥ prahastaṃ niryāntaṃ bhīmaṃ bhīmaparākramam ,
garjantaṃ sumahākāyaṃ rākṣasairabhisaṃvṛtam.
1. tataḥ prahastaṃ niryāntam bhīmam bhīmaparākramam
garjantam sumahākāyam rākṣasaiḥ abhisamvṛtam
1. tataḥ prahastaṃ niryāntam bhīmam bhīmaparākramam
sumahākāyam garjantam rākṣasaiḥ abhisamvṛtam
1. Then they saw Prahasta emerging, formidable and of tremendous might, roaring loudly with his gigantic body, and surrounded by Rākṣasas.
ददर्श महती सेना वानराणां बलीयसाम् ।
अतिसंजातरोषाणां प्रहस्तमभिगर्जताम् ॥२॥
2. dadarśa mahatī senā vānarāṇāṃ balīyasām ,
atisaṃjātaroṣāṇāṃ prahastamabhigarjatām.
2. dadarśa mahatī senā vānarāṇām balīyasām
atisaṃjātaroṣāṇām prahastam abhigarjatām
2. mahatī balīyasām vānarāṇām atisaṃjātaroṣāṇām
prahastam abhigarjatām senā dadarśa
2. A vast army of mighty Vānaras, whose extreme rage had arisen, saw Prahasta while roaring at him.
खड्गशक्त्यष्टिबाणाश्च शूलानि मुसलानि च ।
गदाश्च परिघाः प्रासा विविधाश्च परश्वधाः ॥३॥
3. khaḍgaśaktyaṣṭibāṇāśca śūlāni musalāni ca ,
gadāśca parighāḥ prāsā vividhāśca paraśvadhāḥ.
3. khaḍgaśaktiyaṣṭibāṇāḥ ca śūlāni musalāni ca
gadāḥ ca parighāḥ prāsāḥ vividhāḥ ca paraśvadhāḥ
3. khaḍgaśaktiyaṣṭibāṇāḥ ca śūlāni ca musalāni ca
gadāḥ ca parighāḥ ca prāsāḥ ca vividhāḥ paraśvadhāḥ
3. Swords, lances, javelins, and arrows; spears and maces; and clubs, iron bars, darts, and various battle-axes.
धनूंषि च विचित्राणि राक्षसानां जयैषिणाम् ।
प्रगृहीतान्यशोभन्त वानरानभिधावताम् ॥४॥
4. dhanūṃṣi ca vicitrāṇi rākṣasānāṃ jayaiṣiṇām ,
pragṛhītānyaśobhanta vānarānabhidhāvatām.
4. dhanūṃṣi ca vicitrāṇi rākṣasānām jayaiṣiṇām
pragṛhītāni aśobhanta vānarān abhidhāvatām
4. ca vicitrāṇi pragṛhītāni dhanūṃṣi jayaiṣiṇām
vānarān abhidhāvatām rākṣasānām aśobhanta
4. And the diverse bows of the victory-seeking Rākṣasas, grasped in their hands, shone splendidly as they rushed towards the Vānaras.
जगृहुः पादपांश्चापि पुष्पितान् वानरर्षभाः ।
शिलाश्च विपुला दीर्घा योद्धुकामाः प्लवंगमाः ॥५॥
5. jagṛhuḥ pādapāṃścāpi puṣpitān vānararṣabhāḥ ,
śilāśca vipulā dīrghā yoddhukāmāḥ plavaṃgamāḥ.
5. jagṛhuḥ pādapān ca api puṣpitān vānararṣabhāḥ
śilāḥ ca vipulāḥ dīrghāḥ yoddhukāmāḥ plavaṅgamāḥ
5. yoddhukāmāḥ plavaṅgamāḥ vānararṣabhāḥ puṣpitān
pādapān ca api vipulāḥ dīrghāḥ śilāḥ ca jagṛhuḥ
5. The foremost among the monkeys, eager to engage in battle, seized blooming trees as well as massive, long rocks.
तेषामन्योन्यमासाद्य संग्रामः सुमहानभूत् ।
बहूनामश्मवृष्टिं च शरवृष्टिं च वर्षताम् ॥६॥
6. teṣāmanyonyamāsādya saṃgrāmaḥ sumahānabhūt ,
bahūnāmaśmavṛṣṭiṃ ca śaravṛṣṭiṃ ca varṣatām.
6. teṣām anyonyam āsādya saṅgrāmaḥ sumahān abhūt
bahūnām aśmavṛṣṭim ca śaravṛṣṭim ca varṣatām
6. teṣām anyonyam āsādya sumahān saṅgrāmaḥ abhūt
bahūnām aśmavṛṣṭim ca śaravṛṣṭim ca varṣatām
6. When they met each other, a very great battle ensued between them, as many (warriors) rained down showers of stones and arrows.
बहवो राक्षसा युद्धे बहून् वानरयूथपान् ।
वानरा राक्षसांश्चापि निजघ्नुर्बहवो बहून् ॥७॥
7. bahavo rākṣasā yuddhe bahūn vānarayūthapān ,
vānarā rākṣasāṃścāpi nijaghnurbahavo bahūn.
7. bahavaḥ rākṣasāḥ yuddhe bahūn vānarayūthapān
vānarāḥ rākṣasān ca api nijaghnuḥ bahavaḥ bahūn
7. yuddhe bahavaḥ rākṣasāḥ bahūn vānarayūthapān nijaghnuḥ
bahavaḥ vānarāḥ ca api bahūn rākṣasān nijaghnuḥ
7. In that battle, many Rākṣasas killed many leaders of the monkey troops, and likewise, many monkeys struck down many Rākṣasas.
शूलैः प्रमथिताः के चित् के चित्तु परमायुधैः ।
परिघैराहताः के चित् के चिच्छिन्नाः परश्वधैः ॥८॥
8. śūlaiḥ pramathitāḥ ke cit ke cittu paramāyudhaiḥ ,
parighairāhatāḥ ke cit ke cicchinnāḥ paraśvadhaiḥ.
8. śūlaiḥ pramathitāḥ ke cit ke cit tu paramāyudhaiḥ
parighaiḥ āhatāḥ ke cit ke cit chinnāḥ paraśvadaiḥ
8. ke cit śūlaiḥ pramathitāḥ ke cit tu paramāyudhaiḥ ke
cit parighaiḥ āhatāḥ ke cit ca paraśvadaiḥ chinnāḥ
8. Some were crushed by spears, while others were struck down by excellent weapons. Some were hit by iron clubs, and still others were severed by battle-axes.
निरुच्छ्वासाः पुनः के चित् पतिता धरणीतले ।
विभिन्नहृदयाः के चिदिषुसंतानसंदिताः ॥९॥
9. nirucchvāsāḥ punaḥ ke cit patitā dharaṇītale ,
vibhinnahṛdayāḥ ke cidiṣusaṃtānasaṃditāḥ.
9. nirucchvāsāḥ punaḥ ke cit patitāḥ dharaṇītale
vibhinnahṛdayāḥ ke cit iṣusaṃtānasaṃditāḥ
9. punaḥ ke cit nirucchvāsāḥ dharaṇītale patitāḥ
ke cit vibhinnahṛdayāḥ iṣusaṃtānasaṃditāḥ
9. Furthermore, some, breathless, fell upon the ground. Others, their hearts pierced, were impaled by a shower of arrows.
के चिद्द्विधाकृताः खड्गैः स्फुरन्तः पतिता भुवि ।
वानरा राक्षसैः शूलैः पार्श्वतश्च विदारिताः ॥१०॥
10. ke ciddvidhākṛtāḥ khaḍgaiḥ sphurantaḥ patitā bhuvi ,
vānarā rākṣasaiḥ śūlaiḥ pārśvataśca vidāritāḥ.
10. ke cit dvidhākṛtāḥ khaḍgaiḥ sphurantaḥ patitāḥ bhuvi
vānarāḥ rākṣasaiḥ śūlaiḥ pārśvataḥ ca vidāritāḥ
10. ke cit khaḍgaiḥ dvidhākṛtāḥ sphurantaḥ bhuvi patitāḥ
vānarāḥ rākṣasaiḥ śūlaiḥ pārśvataḥ ca vidāritāḥ
10. Some fell to the ground, twitching, having been cut in two by swords. Monkeys were torn open at their sides by (rākṣasas) wielding spears.
वानरैश्चापि संक्रुद्धै राक्षसौघाः समन्ततः ।
पादपैर्गिरिशृङ्गैश्च संपिष्टा वसुधातले ॥११॥
11. vānaraiścāpi saṃkruddhai rākṣasaughāḥ samantataḥ ,
pādapairgiriśṛṅgaiśca saṃpiṣṭā vasudhātale.
11. vānaraiḥ ca api saṃkruddhaiḥ rākṣasaughāḥ samantataḥ
pādapaiḥ giriśṛṅgaiḥ ca saṃpiṣṭāḥ vasudhātale
11. ca api saṃkruddhaiḥ vānaraiḥ samantataḥ pādapaiḥ
giriśṛṅgaiḥ ca rākṣasaughāḥ vasudhātale saṃpiṣṭāḥ
11. And enraged hosts of (rākṣasas) were crushed all around on the ground by monkeys using trees and mountain peaks.
वज्रस्पर्शतलैर्हस्तैर्मुष्टिभिश्च हता भृशम् ।
वेमुः शोणितमास्येभ्यो विशीर्णदशनेक्षणः ॥१२॥
12. vajrasparśatalairhastairmuṣṭibhiśca hatā bhṛśam ,
vemuḥ śoṇitamāsyebhyo viśīrṇadaśanekṣaṇaḥ.
12. vajrasparśatalaiḥ hastaiḥ muṣṭibhiḥ ca hatāḥ
bhṛśam vemuḥ śoṇitam āsyebhyaḥ viśīrṇadaśanekṣaṇaḥ
12. vajrasparśatalaiḥ hastaiḥ muṣṭibhiḥ ca bhṛśam
hatāḥ viśīrṇadaśanekṣaṇaḥ śoṇitam āsyebhyaḥ vemuḥ
12. Severely struck by hands and fists as hard as thunderbolts, they vomited blood from their mouths, their teeth and eyes shattered.
आर्तस्वरं च स्वनतां सिंहनादं च नर्दताम् ।
बभूव तुमुलः शब्दो हरीणां रक्षसां युधि ॥१३॥
13. ārtasvaraṃ ca svanatāṃ siṃhanādaṃ ca nardatām ,
babhūva tumulaḥ śabdo harīṇāṃ rakṣasāṃ yudhi.
13. ārtasvaram ca svanatām siṃhanādam ca nardatām
babhūva tumulaḥ śabdaḥ harīṇām rakṣasām yudhi
13. yudhi harīṇām rakṣasām ārtasvaram svanatām ca
siṃhanādam nardatām ca tumulaḥ śabdaḥ babhūva
13. In the battle, a tremendous sound arose from the monkeys and demons, consisting of the distressed cries of some and the lion-like roars of others.
वानरा राक्षसाः क्रुद्धा वीरमार्गमनुव्रताः ।
विवृत्तनयनाः क्रूराश्चक्रुः कर्माण्यभीतवत् ॥१४॥
14. vānarā rākṣasāḥ kruddhā vīramārgamanuvratāḥ ,
vivṛttanayanāḥ krūrāścakruḥ karmāṇyabhītavat.
14. vānarāḥ rākṣasāḥ kruddhāḥ vīramārgamanuvratāḥ
vivṛttanayanāḥ krūrāḥ cakruḥ karmāṇi abhītavat
14. kruddhāḥ krūrāḥ vivṛttanayanāḥ vīramārgamanuvratāḥ
vānarāḥ rākṣasāḥ abhītavat karmāṇi cakruḥ
14. The enraged and fierce monkeys and demons, with rolling eyes and dedicated to the path of heroes, performed their actions fearlessly.
नरान्तकः कुम्भहनुर्महानादः समुन्नतः ।
एते प्रहस्तसचिवाः सर्वे जघ्नुर्वनौकसः ॥१५॥
15. narāntakaḥ kumbhahanurmahānādaḥ samunnataḥ ,
ete prahastasacivāḥ sarve jaghnurvanaukasaḥ.
15. narāntakaḥ kumbhahanuḥ mahānādaḥ samunnataḥ
ete prahastasacivāḥ sarve jaghnuḥ vanaukasaḥ
15. narāntakaḥ kumbhahanuḥ mahānādaḥ samunnataḥ
ete sarve prahastasacivāḥ vanaukasaḥ jaghnuḥ
15. Narantaka, Kumbhahanu, Mahānāda, and Samunnata - all these ministers of Prahasta - killed the forest-dwelling monkeys.
तेषामापततां शीघ्रं निघ्नतां चापि वानरान् ।
द्विविदो गिरिशृङ्गेण जघानैकं नरान्तकम् ॥१६॥
16. teṣāmāpatatāṃ śīghraṃ nighnatāṃ cāpi vānarān ,
dvivido giriśṛṅgeṇa jaghānaikaṃ narāntakam.
16. teṣām āpatatām śīghram nighnatām ca api vānarān
dvividaḥ giriśṛṅgeṇa jaghāna ekam narāntakam
16. teṣām śīghram vānarān āpatatām ca api nighnatām
dvividaḥ giriśṛṅgeṇa ekam narāntakam jaghāna
16. While those (demons) were swiftly advancing and also striking the monkeys, Dvivida killed Narantaka, one of them, with a mountain peak.
दुर्मुखः पुनरुत्पाट्य कपिः स विपुलद्रुमम् ।
राक्षसं क्षिप्रहस्तस्तु समुन्नतमपोथयत् ॥१७॥
17. durmukhaḥ punarutpāṭya kapiḥ sa vipuladrumam ,
rākṣasaṃ kṣiprahastastu samunnatamapothayat.
17. durmukhaḥ punar utpāṭya kapiḥ sa vipuladrumam
rākṣasam kṣiprahastaḥ tu samunnatam apothayat
17. sa kapiḥ durmukhaḥ punar vipuladrumam utpāṭya
kṣiprahastaḥ tu samunnatam rākṣasam apothayat
17. That monkey Durmukha, swift-handed, having again uprooted a huge tree, struck down the towering demon.
जाम्बवांस्तु सुसंक्रुद्धः प्रगृह्य महतीं शिलाम् ।
पातयामास तेजस्वी महानादस्य वक्षसि ॥१८॥
18. jāmbavāṃstu susaṃkruddhaḥ pragṛhya mahatīṃ śilām ,
pātayāmāsa tejasvī mahānādasya vakṣasi.
18. jāmbavān tu susaṃkruddhaḥ pragṛhya mahatīm
śilām pātayāmāsa tejasvī mahānādasya vakṣasi
18. tejasvī jāmbavān tu susaṃkruddhaḥ mahatīm
śilām pragṛhya mahānādasya vakṣasi pātayāmāsa
18. But the powerful Jambavan, greatly enraged, having seized a huge rock, made it fall upon the chest of Mahānāda.
अथ कुम्भहनुस्तत्र तारेणासाद्य वीर्यवान् ।
वृक्षेणाभिहतो मूर्ध्नि प्राणांस्तत्याज राक्षसः ॥१९॥
19. atha kumbhahanustatra tāreṇāsādya vīryavān ,
vṛkṣeṇābhihato mūrdhni prāṇāṃstatyāja rākṣasaḥ.
19. atha kumbhahanuḥ tu tatra tāreṇa āsādya vīryavān
vṛkṣeṇa abhihataḥ mūrdhni prāṇān tatyāja rākṣasaḥ
19. atha vīryavān rākṣasaḥ kumbhahanuḥ tu tatra tāreṇa
āsādya vṛkṣeṇa mūrdhni abhihataḥ prāṇān tatyāja
19. Then, the powerful Rākṣasa Kumbhahanu, having been confronted by Tāra there and struck on the head with a tree, gave up his life (prāṇa).
अमृष्यमाणस्तत् कर्म प्रहस्तो रथमास्थितः ।
चकार कदनं घोरं धनुष्पाणिर्वनौकसाम् ॥२०॥
20. amṛṣyamāṇastat karma prahasto rathamāsthitaḥ ,
cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣpāṇirvanaukasām.
20. amṛṣyamāṇaḥ tat karma prahastaḥ ratham āsthitaḥ
cakāra kadanam ghoram dhanuṣpāṇiḥ vanaukasām
20. tat karma amṛṣyamāṇaḥ ratham āsthitaḥ dhanuṣpāṇiḥ
prahastaḥ ghoram kadanam vanaukasām cakāra
20. Unable to tolerate that deed (karma), Prahasta, mounted on a chariot and armed with a bow, unleashed a terrible slaughter upon the monkeys (vanaukas).
आवर्त इव संजज्ञे उभयोः सेनयोस्तदा ।
क्षुभितस्याप्रमेयस्य सागरस्येव निस्वनः ॥२१॥
21. āvarta iva saṃjajñe ubhayoḥ senayostadā ,
kṣubhitasyāprameyasya sāgarasyeva nisvanaḥ.
21. āvartah iva sañjajñe ubhayoḥ senayoḥ tadā
kṣubhitasya aprameyasya sāgarasya iva nisvanaḥ
21. tada ubhayoḥ senayoḥ kṣubhitasya aprameyasya
sāgarasya iva āvartah iva nisvanaḥ sañjajñe
21. Then, a sound arose from both armies like a whirlpool, resembling the roar of a turbulent, immeasurable ocean.
महता हि शरौघेण प्रहस्तो युद्धकोविदः ।
अर्दयामास संक्रुद्धो वानरान्परमाहवे ॥२२॥
22. mahatā hi śaraugheṇa prahasto yuddhakovidaḥ ,
ardayāmāsa saṃkruddho vānarānparamāhave.
22. mahatā hi śaraugheṇa prahastaḥ yuddhakovidaḥ
ardayāmāsa saṅkruddhaḥ vānarān paramāhave
22. hi yuddhakovidaḥ saṅkruddhaḥ prahastaḥ mahatā
śaraugheṇa paramāhave vānarān ardayāmāsa
22. Indeed, Prahasta, expert in warfare and greatly enraged, tormented the monkeys with a mighty shower of arrows in that great battle.
वानराणां शरीरैस्तु राक्षसानां च मेदिनी ।
बभूव निचिता घोरा पतितैरिव पर्वतैः ॥२३॥
23. vānarāṇāṃ śarīraistu rākṣasānāṃ ca medinī ,
babhūva nicitā ghorā patitairiva parvataiḥ.
23. vānarāṇām śarīraiḥ tu rākṣasānām ca medinī
babhūva nicitā ghorā patitaiḥ iva parvataiḥ
23. tu medinī vānarāṇām ca rākṣasānām śarīraiḥ
patitaiḥ parvataiḥ iva ghorā nicitā babhūva
23. The earth became dreadful, covered with the bodies of both monkeys and Rākṣasas, as if with fallen mountains.
सा महीरुधिरौघेण प्रच्छन्ना संप्रकाशते ।
संछन्ना माधवे मासि पलाशैरिव पुष्पितैः ॥२४॥
24. sā mahīrudhiraugheṇa pracchannā saṃprakāśate ,
saṃchannā mādhave māsi palāśairiva puṣpitaiḥ.
24. sā mahī rudhiraugheṇa pracchannā saṃprakāśate
saṃchannā mādhave māsi palāśaiḥ iva puṣpitaiḥ
24. sā mahī rudhiraugheṇa pracchannā mādhave māsi
puṣpitaiḥ palāśaiḥ iva saṃchannā saṃprakāśate
24. That earth, covered by a flood of blood, shone forth, as if completely concealed by blossoming palāśa flowers in the month of Madhava (spring).
हतवीरौघवप्रां तु भग्नायुधमहाद्रुमाम् ।
शोणितौघमहातोयां यमसागरगामिनीम् ॥२५॥
25. hatavīraughavaprāṃ tu bhagnāyudhamahādrumām ,
śoṇitaughamahātoyāṃ yamasāgaragāminīm.
25. hatavīroghavaprāṃ tu bhagnāyudhamahādrumām
śoṇitaughamahātoyāṃ yamasāgaragāminīm
25. This battlefield-river has banks formed by masses of slain warriors, and its great trees are represented by shattered weapons. Its mighty currents are torrents of blood, flowing towards the ocean of Yama (the god of death).
यकृत्प्लीहमहापङ्कां विनिकीर्णान्त्रशैवलाम् ।
भिन्नकायशिरोमीनामङ्गावयवशाड्वलाम् ॥२६॥
26. yakṛtplīhamahāpaṅkāṃ vinikīrṇāntraśaivalām ,
bhinnakāyaśiromīnāmaṅgāvayavaśāḍvalām.
26. yakṛtplīhamahāpaṅkāṃ vinikīrṇāntraśaivalām
bhinnakāyaśiromīnām aṅgāvayavaśādvalām
26. This battlefield-river, where liver and spleen form the deep mud, scattered entrails serve as moss, severed bodies and heads are its fish, and dismembered limbs and body parts constitute its grassy shores.
गृध्रहंसगणाकीर्णां कङ्कसारससेविताम् ।
मेधःफेनसमाकीर्णामार्तस्तनितनिस्वनाम् ॥२७॥
27. gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṃ kaṅkasārasasevitām ,
medhaḥphenasamākīrṇāmārtastanitanisvanām.
27. gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṃ kaṅkasārasasevitām
medhaḥphenasamākīrṇām ārtastanitanisvanām
27. This battlefield-river is swarming with flocks of vultures and swans and frequented by herons and cranes. It is covered with foam of fat, and its sound is the wails of the suffering.
तां कापुरुषदुस्तारां युद्धभूमिमयीं नदीम् ।
नदीमिव घनापाये हंससारससेविताम् ॥२८॥
28. tāṃ kāpuruṣadustārāṃ yuddhabhūmimayīṃ nadīm ,
nadīmiva ghanāpāye haṃsasārasasevitām.
28. tām kāpuruṣadustārāṃ yuddhabhūmimayīṃ nadīm
nadīm iva ghanāpāye haṃsasārasasevitām
28. That river, made of the battlefield, is formidable for cowards to cross. It is like a river at the end of the monsoon season, frequented by swans and cranes.
राक्षसाः कपिमुख्याश्च तेरुस्तां दुस्तरां नदीम् ।
यथा पद्मरजोध्वस्तां नलिनीं गजयूथपाः ॥२९॥
29. rākṣasāḥ kapimukhyāśca terustāṃ dustarāṃ nadīm ,
yathā padmarajodhvastāṃ nalinīṃ gajayūthapāḥ.
29. rākṣasāḥ kapimukhyāḥ ca teruḥ tām dustarām nadīm
yathā padmarajodhvustām nalinīm gajayūthapāḥ
29. rākṣasāḥ ca kapimukhyāḥ tām dustarām nadīm teruḥ
yathā gajayūthapāḥ padmarajodhvustām nalinīm
29. The demons and the chief monkeys crossed that river, which was difficult to traverse, much like herds of elephants pass through a lotus pond covered with lotus pollen.
ततः सृजन्तं बाणौघान्प्रहस्तं स्यन्दने स्थितम् ।
ददर्श तरसा नीलो विनिघ्नन्तं प्लवंगमान् ॥३०॥
30. tataḥ sṛjantaṃ bāṇaughānprahastaṃ syandane sthitam ,
dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃgamān.
30. tataḥ sṛjantam bāṇaughān prahastam syandane sthitam
dadarśa tarasā nīlaḥ vinighnantam plavaṅgamān
30. tataḥ nīlaḥ tarasā dadarśa prahastam syandane
sthitam bāṇaughān sṛjantam plavaṅgamān vinighnantam
30. Then Nīla swiftly saw Prahasta, positioned in his chariot, releasing volleys of arrows and striking down the monkeys.
स तं परमदुर्धर्षमापतन्तं महाकपिः ।
प्रहस्तं ताडयामास वृक्षमुत्पाट्य वीर्यवान् ॥३१॥
31. sa taṃ paramadurdharṣamāpatantaṃ mahākapiḥ ,
prahastaṃ tāḍayāmāsa vṛkṣamutpāṭya vīryavān.
31. saḥ tam paramadurgharṣam āpatantam mahākapiḥ
prahastam tāḍayāmāsa vṛkṣam utpāṭya vīryavān
31. saḥ vīryavān mahākapiḥ vṛkṣam utpāṭya tam
paramadurgharṣam āpatantam prahastam tāḍayāmāsa
31. That mighty great monkey, having uprooted a tree, struck Prahasta, who was attacking and exceedingly formidable.
स तेनाभिहतः क्रुद्धो नदन् राक्षसपुंगवः ।
ववर्ष शरवर्षाणि प्लवगानां चमूपतौ ॥३२॥
32. sa tenābhihataḥ kruddho nadan rākṣasapuṃgavaḥ ,
vavarṣa śaravarṣāṇi plavagānāṃ camūpatau.
32. saḥ tena abhihataḥ kruddhaḥ nadan rākṣasapuṅgavaḥ
vavarṣa śaravarṣāṇi plavagānām camūpatau
32. tena abhihataḥ saḥ kruddhaḥ nadan rākṣasapuṅgavaḥ
plavagānām camūpatau śaravarṣāṇi vavarṣa
32. Struck by that (blow), the enraged chief of the rākṣasas, roaring, showered torrents of arrows upon the commander of the monkey army.
अपारयन् वारयितुं प्रत्यगृह्णान्निमीलितः ।
यथैव गोवृषो वर्षं शारदं शीघ्रमागतम् ॥३३॥
33. apārayan vārayituṃ pratyagṛhṇānnimīlitaḥ ,
yathaiva govṛṣo varṣaṃ śāradaṃ śīghramāgatam.
33. apārayan vārayitum pratyagṛhṇāt nimiilitaḥ
yathā eva govṛṣaḥ varṣam śāradam śīghram āgatam
33. Unable to ward it off, he endured it with closed eyes, just as a bull endures the swiftly arriving autumn rain.
एवमेव प्रहस्तस्य शरवर्षं दुरासदम् ।
निमीलिताक्षः सहसा नीलः सेहे सुदारुणम् ॥३४॥
34. evameva prahastasya śaravarṣaṃ durāsadam ,
nimīlitākṣaḥ sahasā nīlaḥ sehe sudāruṇam.
34. evam eva prahastasya śaravarṣam durāsadam
nimiilitākṣaḥ sahasā niilaḥ sehe sudāruṇam
34. In the same way, Nīla, closing his eyes, suddenly endured Prahasta's very dreadful, unyielding shower of arrows.
रोषितः शरवर्षेण सालेन महता महान् ।
प्रजघान हयान्नीलः प्रहस्तस्य मनोजवान् ॥३५॥
35. roṣitaḥ śaravarṣeṇa sālena mahatā mahān ,
prajaghāna hayānnīlaḥ prahastasya manojavān.
35. roṣitaḥ śaravarṣeṇa sālena mahatā mahān
prajaghāna hayān niilaḥ prahastasya manojavān
35. Enraged by the shower of arrows, the mighty Nīla struck Prahasta's thought-swift horses with a large śāla tree.
विधनुस्तु कृतस्तेन प्रहस्तो वाहिनीपतिः ।
प्रगृह्य मुसलं घोरं स्यन्दनादवपुप्लुवे ॥३६॥
36. vidhanustu kṛtastena prahasto vāhinīpatiḥ ,
pragṛhya musalaṃ ghoraṃ syandanādavapupluve.
36. vidhanuḥ tu kṛtaḥ tena prahastaḥ vāhiniipatiḥ
pragṛhya musalam ghoram syandanāt avapupluve
36. But Prahasta, the general, having been disarmed (made bowless) by Nīla, seized a terrible mace and jumped down from his chariot.
ताव् उभौ वाहिनीमुख्यौ जातरोषौ तरस्विनौ ।
स्थितौ क्षतजदिग्धाङ्गौ प्रभिन्नाविव कुञ्जरौ ॥३७॥
37. tāv ubhau vāhinīmukhyau jātaroṣau tarasvinau ,
sthitau kṣatajadigdhāṅgau prabhinnāviva kuñjarau.
37. tau ubhau vāhinīmukhyau jātaroṣau tarasvinau
sthitau kṣatajadigdhāṅgau prabhinnau iva kuñjarau
37. Those two chief commanders, filled with rage and mighty, stood there with their bodies smeared with blood, like two elephants in rut.
उल्लिखन्तौ सुतीक्ष्णाभिर्दंष्ट्राभिरितरेतरम् ।
सिंहशार्दूलसदृशौ सिंहशार्दूलचेष्टितौ ॥३८॥
38. ullikhantau sutīkṣṇābhirdaṃṣṭrābhiritaretaram ,
siṃhaśārdūlasadṛśau siṃhaśārdūlaceṣṭitau.
38. ullikhantau sutīkṣṇābhiḥ daṃṣṭrābhiḥ itaretaram
siṃhaśārdūlasadṛśau siṃhaśārdūlaceṣṭitau
38. Scratching each other with their very sharp tusks, they resembled lions and tigers, displaying the ferocity of lions and tigers.
विक्रान्तविजयौ वीरौ समरेष्वनिवर्तिनौ ।
काङ्क्षमाणौ यशः प्राप्तुं वृत्रवासवयोः समौ ॥३९॥
39. vikrāntavijayau vīrau samareṣvanivartinau ,
kāṅkṣamāṇau yaśaḥ prāptuṃ vṛtravāsavayoḥ samau.
39. vikrāntavijayau vīrau samareṣu anivartinau
kāṅkṣamāṇau yaśaḥ prāptum vṛtravāsavayoḥ samau
39. Valiant and victorious heroes, never retreating in battles, they sought to achieve fame, equal to Vṛtra and (Indra) Vāsava.
आजघान तदा नीलं ललाटे मुसलेन सः ।
प्रहस्तः परमायस्तस्तस्य सुस्राव शोणितम् ॥४०॥
40. ājaghāna tadā nīlaṃ lalāṭe musalena saḥ ,
prahastaḥ paramāyastastasya susrāva śoṇitam.
40. ājaghāna tadā nīlam lalāṭe musalena saḥ
prahastaḥ paramāyastaḥ tasya susrāva śoṇitam
40. Then, Prahasta, greatly agitated, struck Nīla on the forehead with a mace, and his (Nīla's) blood flowed profusely.
ततः शोणितदिग्धाङ्गः प्रगृह्य सुमहातरुम् ।
प्रहस्तस्योरसि क्रुद्धो विससर्ज महाकपिः ॥४१॥
41. tataḥ śoṇitadigdhāṅgaḥ pragṛhya sumahātarum ,
prahastasyorasi kruddho visasarja mahākapiḥ.
41. tataḥ śoṇitadigdhāṅgaḥ pragṛhya sumahātarum
prahastasya urasi kruddhaḥ visasarja mahākapiḥ
41. tataḥ śoṇitadigdhāṅgaḥ kruddhaḥ mahākapiḥ sumahātarum pragṛhya prahastasya urasi visasarja.
41. Then the great ape (Nīla), whose limbs were smeared with blood and who was enraged, seized a very large tree and hurled it at Prahasta's chest.
तमचिन्त्यप्रहारं स प्रगृह्य मुसलं महत् ।
अभिदुद्राव बलिनं बली नीलं प्लवंगमम् ॥४२॥
42. tamacintyaprahāraṃ sa pragṛhya musalaṃ mahat ,
abhidudrāva balinaṃ balī nīlaṃ plavaṃgamam.
42. tam acintyaprahāram saḥ pragṛhya musalam mahat
abhidudrāva balinam balī nīlam plavaṅgamam
42. balī saḥ mahat musalam pragṛhya tam acintyaprahāram balinam nīlam plavaṅgamam abhidudrāva.
42. The powerful Prahasta, seizing a mighty mace, rushed towards that mighty monkey, Nīla, whose assault was beyond comprehension.
तमुग्रवेगं संरब्धमापतन्तं महाकपिः ।
ततः संप्रेक्ष्य जग्राह महावेगो महाशिलाम् ॥४३॥
43. tamugravegaṃ saṃrabdhamāpatantaṃ mahākapiḥ ,
tataḥ saṃprekṣya jagrāha mahāvego mahāśilām.
43. tam ugravegam saṃrabdham āpatantam mahākapiḥ
tataḥ samprekṣya jagrāha mahāvegaḥ mahāśilām
43. tataḥ mahāvegaḥ mahākapiḥ tam ugravegam saṃrabdham āpatantam samprekṣya mahāśilām jagrāha.
43. Then, the great ape (Nīla), who was swift and mighty, observing Prahasta rushing towards him fiercely and furiously, grasped a huge stone.
तस्य युद्धाभिकामस्य मृधे मुसलयोधिनः ।
प्रहस्तस्य शिलां नीलो मूर्ध्नि तूर्णमपातयत् ॥४४॥
44. tasya yuddhābhikāmasya mṛdhe musalayodhinaḥ ,
prahastasya śilāṃ nīlo mūrdhni tūrṇamapātayat.
44. tasya yuddhābhikāmasya mṛdhe musalayodhinaḥ
prahastasya śilām nīlaḥ mūrdhni tūrṇam apātayat
44. mṛdhe yuddhābhikāmasya musalayodhinaḥ tasya prahastasya mūrdhni nīlaḥ śilām tūrṇam apātayat.
44. Nīla swiftly hurled the stone onto the head of Prahasta, who, in that battle, was eager for combat and was a mace-wielder.
सा तेन कपिमुख्येन विमुक्ता महती शिला ।
बिभेद बहुधा घोरा प्रहस्तस्य शिरस्तदा ॥४५॥
45. sā tena kapimukhyena vimuktā mahatī śilā ,
bibheda bahudhā ghorā prahastasya śirastadā.
45. sā tena kapimukhyena vimuktā mahatī śilā
bibheda bahudhā ghorā prahastasya śiras tadā
45. tena kapimukhyena vimuktā sā mahatī ghorā
śilā tadā prahastasya śiras bahudhā bibheda
45. That great and dreadful stone, released by the chief of monkeys, then shattered Prahasta's head into many pieces.
स गतासुर्गतश्रीको गतसत्त्वो गतेन्द्रियः ।
पपात सहसा भूमौ छिन्नमूल इव द्रुमः ॥४६॥
46. sa gatāsurgataśrīko gatasattvo gatendriyaḥ ,
papāta sahasā bhūmau chinnamūla iva drumaḥ.
46. saḥ gatāsuḥ gataśrīkaḥ gatasattvaḥ gatendriyaḥ
papāta sahasā bhūmau chinnamūlaḥ iva drumaḥ
46. saḥ gatāsuḥ gataśrīkaḥ gatasattvaḥ gatendriyaḥ
chinnamūlaḥ drumaḥ iva sahasā bhūmau papāta
46. Lifeless, devoid of glory, spiritless, and unconscious, he suddenly fell to the ground like a tree with severed roots.
विभिन्नशिरसस्तस्य बहु सुस्रावशोणितम् ।
शरीरादपि सुस्राव गिरेः प्रस्रवणं यथा ॥४७॥
47. vibhinnaśirasastasya bahu susrāvaśoṇitam ,
śarīrādapi susrāva gireḥ prasravaṇaṃ yathā.
47. vibhinnaśirasas tasya bahu susrāva śoṇitam
śarīrāt api susrāva gireḥ prasravaṇam yathā
47. tasya vibhinnaśirasas bahu śoṇitam susrāva
śarīrāt api gireḥ prasravaṇam yathā susrāva
47. Much blood flowed from his shattered head. And from his body, it flowed just like a waterfall from a mountain.
हते प्रहस्ते नीलेन तदकम्प्यं महद्बलम् ।
रक्षसामप्रहृष्टानां लङ्कामभिजगाम ह ॥४८॥
48. hate prahaste nīlena tadakampyaṃ mahadbalam ,
rakṣasāmaprahṛṣṭānāṃ laṅkāmabhijagāma ha.
48. hate prahaste nīlena tad akampyam mahat balam
rakṣasām aprahṛṣṭānām laṅkām abhijagāma ha
48. nīlena prahaste hate,
tad akampyam mahat aprahṛṣṭānām rakṣasām balam laṅkām ha abhijagāma
48. With Prahasta slain by Nila, that unshakeable, great army of the dispirited Rākṣasas indeed returned to Laṅkā.
न शेकुः समवस्थातुं निहते वाहिनीपतौ ।
सेतुबन्धं समासाद्य विशीर्णं सलिलं यथा ॥४९॥
49. na śekuḥ samavasthātuṃ nihate vāhinīpatau ,
setubandhaṃ samāsādya viśīrṇaṃ salilaṃ yathā.
49. na śekuḥ samavasthātum nihate vāhinīpatau
setubandham samāsādya viśīrṇam salilam yathā
49. vāhinīpatau nihate samavasthātum na śekuḥ
yathā salilam viśīrṇam setubandham samāsādya
49. They were unable to stand firm when their army commander was killed, just as water disperses after flowing over a broken dam.
हते तस्मिंश्चमूमुख्ये राक्षसस्ते निरुद्यमाः ।
रक्षःपतिगृहं गत्वा ध्यानमूकत्वमागताः ॥५०॥
50. hate tasmiṃścamūmukhye rākṣasaste nirudyamāḥ ,
rakṣaḥpatigṛhaṃ gatvā dhyānamūkatvamāgatāḥ.
50. hate tasmin camūmukhye rākṣasāḥ te nirudyamāḥ
rakṣaḥpatigṛham gatvā dhyānamūkatvam āgatāḥ
50. tasmin camūmukhye hate te rākṣasāḥ nirudyamāḥ
rakṣaḥpatigṛham gatvā dhyānamūkatvam āgatāḥ
50. With that chief of the army killed, those demons became dispirited. Having gone to the house of the lord of rākṣasas, they entered a state of silent stupor.
ततस्तु नीलो विजयी महाबलः प्रशस्यमानः स्वकृतेन कर्मणा ।
समेत्य रामेण सलक्ष्मणेन प्रहृष्टरूपस्तु बभूव यूथपः ॥५१॥
51. tatastu nīlo vijayī mahābalaḥ praśasyamānaḥ svakṛtena karmaṇā ,
sametya rāmeṇa salakṣmaṇena prahṛṣṭarūpastu babhūva yūthapaḥ.
51. tataḥ tu nīlaḥ vijayī mahābalaḥ
praśasyamānaḥ svakṛtena karmaṇā
sametya rāmeṇa salakṣmaṇena
prahṛṣṭarūpaḥ tu babhūva yūthapaḥ
51. tataḥ tu nīlaḥ vijayī mahābalaḥ
svakṛtena karmaṇā praśasyamānaḥ
salakṣmaṇena rāmeṇa sametya tu
prahṛṣṭarūpaḥ yūthapaḥ babhūva
51. Then, Nila, who was victorious and mighty, and being praised for his valorous deed (karma), met with Rāma and Lakṣmaṇa, and the troop leader indeed became very joyful.