Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-63

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
प्रवृत्ते संकुले तस्मिन् घोरे वीरजनक्षये ।
अङ्गदः कम्पनं वीरमाससाद रणोत्सुकः ॥१॥
1. pravṛtte saṃkule tasmin ghore vīrajanakṣaye ,
aṅgadaḥ kampanaṃ vīramāsasāda raṇotsukaḥ.
1. pravṛtte saṃkule tasmin ghore vīrajanakṣaye
aṅgadaḥ kampanam vīram āsasāda raṇotsukaḥ
1. tasmin ghore vīrajanakṣaye pravṛtte saṃkule
raṇotsukaḥ aṅgadaḥ vīram kampanam āsasāda
1. While that terrible, tumultuous battle, causing the destruction of heroic people, was going on, Angada, eager for combat, encountered the heroic Kampana.
आहूय सो ऽङ्गदं कोपात्ताडयामास वेगितः ।
गदया कम्पनः पूर्वं स चचाल भृशाहतः ॥२॥
2. āhūya so'ṅgadaṃ kopāttāḍayāmāsa vegitaḥ ,
gadayā kampanaḥ pūrvaṃ sa cacāla bhṛśāhataḥ.
2. āhūya saḥ aṅgadam kopāt tāḍayāmāsa vegitaḥ
gadayā kampanaḥ pūrvam saḥ cacāla bhṛśāhataḥ
2. saḥ vegitaḥ kopāt aṅgadam āhūya pūrvam kampanaḥ
gadayā tāḍayāmāsa saḥ bhṛśāhataḥ cacāla
2. Kampana, agitated and enraged, first called out to Angada and then struck him with his mace. Severely wounded, Angada staggered.
स संज्ञां प्राप्य तेजस्वी चिक्षेप शिखरं गिरेः ।
अर्दितश्च प्रहारेण कम्पनः पतितो भुवि ॥३॥
3. sa saṃjñāṃ prāpya tejasvī cikṣepa śikharaṃ gireḥ ,
arditaśca prahāreṇa kampanaḥ patito bhuvi.
3. saḥ saṃjñām prāpya tejasvī cikṣepa śikharam
gireḥ arditaḥ ca prahāreṇa kampanaḥ patitaḥ bhuvi
3. saḥ tejasvī saṃjñām prāpya gireḥ śikharam cikṣepa
kampanaḥ ca prahāreṇa arditaḥ bhuvi patitaḥ
3. Regaining consciousness, the radiant Angada hurled a mountain peak. Kampana, wounded by the blow, fell to the ground.
हतप्रवीरा व्यथिता राक्षसेन्द्रचमूस्तदा ।
जगामाभिमुखी सा तु कुम्भकर्णसुतो यतः ।
आपतन्तीं च वेगेन कुम्भस्तां सान्त्वयच्चमूम् ॥४॥
4. hatapravīrā vyathitā rākṣasendracamūstadā ,
jagāmābhimukhī sā tu kumbhakarṇasuto yataḥ ,
āpatantīṃ ca vegena kumbhastāṃ sāntvayaccamūm.
4. hata-pravīrā vyathitā rākṣasendra-camūḥ
tadā jagāma abhimukhī sā tu
kumbhakarṇa-sutaḥ yataḥ āpatantīm
ca vegena kumbhaḥ tām sāntvayat camūm
4. Then, the distressed army of the lord of rākṣasas, whose chief warriors were slain, turned towards where Kumbhakarṇa's son was. And Kumbha quickly consoled that approaching army.
स धनुर्धन्विनां श्रेष्ठः प्रगृह्य सुसमाहितः ।
मुमोचाशीविषप्रख्याञ् शरान्देहविदारणान् ॥५॥
5. sa dhanurdhanvināṃ śreṣṭhaḥ pragṛhya susamāhitaḥ ,
mumocāśīviṣaprakhyāñ śarāndehavidāraṇān.
5. saḥ dhanuḥ dhanvinām śreṣṭhaḥ pragṛhya susamāhitaḥ
mumoca āśīviṣa-prakhyān śarān deha-vidāraṇān
5. He, the foremost among archers, having taken up his bow and being fully composed, released arrows resembling venomous snakes (āśīviṣa-prakhyān), which would tear bodies apart.
तस्य तच्छुशुभे भूयः सशरं धनुरुत्तमम् ।
विद्युदैरावतार्चिष्मद्द्वितीयेन्द्रधनुर्यथा ॥६॥
6. tasya tacchuśubhe bhūyaḥ saśaraṃ dhanuruttamam ,
vidyudairāvatārciṣmaddvitīyendradhanuryathā.
6. tasya tat śuśubhe bhūyaḥ sa-śaram dhanuḥ uttamam
vidyut airāvata arciṣmat dvitīya indra-dhanuḥ yathā
6. His excellent bow, with its arrow, shone forth even more beautifully, like a second rainbow (indra-dhanuḥ) radiant with lightning and (Indra's elephant) Airāvata.
आकर्णकृष्टमुक्तेन जघान द्विविदं तदा ।
तेन हाटकपुङ्खेन पत्रिणा पत्रवाससा ॥७॥
7. ākarṇakṛṣṭamuktena jaghāna dvividaṃ tadā ,
tena hāṭakapuṅkhena patriṇā patravāsasā.
7. ākarṇa-kṛṣṭa-muktena jaghāna dvividam tadā
tena hāṭaka-puṅkhena patriṇā patra-vāsasā
7. Then, he struck Dvivida with an arrow released after being drawn to the ear, with that feathered arrow that had a golden shaft and a feather-covering.
सहसाभिहतस्तेन विप्रमुक्तपदः स्फुरन् ।
निपपाताद्रिकूटाभो विह्वलः प्लवगोत्तमः ॥८॥
8. sahasābhihatastena vipramuktapadaḥ sphuran ,
nipapātādrikūṭābho vihvalaḥ plavagottamaḥ.
8. sahasā abhihataḥ tena vipramuktapadaḥ sphuran
nipapāta adrikūṭābhaḥ vihvalaḥ plavagottamaḥ
8. tena sahasā abhihataḥ vipramuktapadaḥ sphuran
vihvalaḥ plavagottamaḥ adrikūṭābhaḥ nipapāta
8. Suddenly struck by him (Kumbhakarna), the supreme monkey (Dvivida), having lost his footing and writhing, fell down, bewildered, like a mountain peak.
मैन्दस्तु भ्रातरं दृष्ट्वा भग्नं तत्र महाहवे ।
अभिदुद्राव वेगेन प्रगृह्य महतीं शिलाम् ॥९॥
9. maindastu bhrātaraṃ dṛṣṭvā bhagnaṃ tatra mahāhave ,
abhidudrāva vegena pragṛhya mahatīṃ śilām.
9. maindaḥ tu bhrātaram dṛṣṭvā bhagnam tatra mahāhave
abhidudrāva vegena pragṛhya mahatīm śilām
9. maindaḥ tu tatra mahāhave bhagnam bhrātaram
dṛṣṭvā mahatīm śilām pragṛhya vegena abhidudrāva
9. But Mainda, having seen his brother fallen in that great battle, rushed forward with speed, grasping a large rock.
तां शिलां तु प्रचिक्षेप राक्षसाय महाबलः ।
बिभेद तां शिलां कुम्भः प्रसन्नैः पञ्चभिः शरैः ॥१०॥
10. tāṃ śilāṃ tu pracikṣepa rākṣasāya mahābalaḥ ,
bibheda tāṃ śilāṃ kumbhaḥ prasannaiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ.
10. tām śilām tu pracikṣepa rākṣasāya mahābalaḥ bibheda
tām śilām kumbhaḥ prasannaiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ
10. mahābalaḥ tu tām śilām rākṣasāya pracikṣepa kumbhaḥ
prasannaiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ tām śilām bibheda
10. But the mighty Mainda hurled that rock at the demon (Kumbha). Kumbha, with five precise arrows, pierced that rock.
संधाय चान्यं सुमुखं शरमाशीविषोपमम् ।
आजघान महातेजा वक्षसि द्विविदाग्रजम् ॥११॥
11. saṃdhāya cānyaṃ sumukhaṃ śaramāśīviṣopamam ,
ājaghāna mahātejā vakṣasi dvividāgrajam.
11. saṃdhāya ca anyam sumukham śaram āśīviṣopamam
ājaghāna mahātejāḥ vakṣasi dvividāgrajam
11. mahātejāḥ ca āśīviṣopamam anyam sumukham
śaram saṃdhāya dvividāgrajam vakṣasi ājaghāna
11. And the greatly energetic Kumbha, having fixed another well-tipped arrow resembling a venomous snake, struck Dvivida's elder brother (Mainda) on the chest.
स तु तेन प्रहारेण मैन्दो वानरयूथपः ।
मर्मण्यभिहतस्तेन पपात भुवि मूर्छितः ॥१२॥
12. sa tu tena prahāreṇa maindo vānarayūthapaḥ ,
marmaṇyabhihatastena papāta bhuvi mūrchitaḥ.
12. sa tu tena prahāreṇa maindaḥ vānarayūthapaḥ
marmaṇi abhihataḥ tena papāta bhuvi mūrchitaḥ
12. saḥ vānarayūthapaḥ maindaḥ tu tena prahāreṇa
marmaṇi abhihataḥ tena mūrchitaḥ bhuvi papāta
12. But that Mainda, the leader of the monkey troop, struck by that blow in a vital spot, fell unconscious to the ground.
अङ्गदो मातुलौ दृष्ट्वा पतितौ तौ महाबलौ ।
अभिदुद्राव वेगेन कुम्भमुद्यतकार्मुकम् ॥१३॥
13. aṅgado mātulau dṛṣṭvā patitau tau mahābalau ,
abhidudrāva vegena kumbhamudyatakārmukam.
13. aṅgadaḥ mātulau dṛṣṭvā patitau tau mahābalau
abhidudrāva vegena kumbham udyatakārmukam
13. aṅgadaḥ patitau mahābalau tau mātulau dṛṣṭvā
vegena udyatakārmukam kumbham abhidudrāva
13. Aṅgada, seeing his two mighty maternal uncles fallen, swiftly rushed towards Kumbha, who had his bow raised.
तमापतन्तं विव्याध कुम्भः पञ्चभिरायसैः ।
त्रिभिश्चान्यैः शितैर्बाणैर्मातंगमिव तोमरैः ॥१४॥
14. tamāpatantaṃ vivyādha kumbhaḥ pañcabhirāyasaiḥ ,
tribhiścānyaiḥ śitairbāṇairmātaṃgamiva tomaraiḥ.
14. tam āpatantam vivyādha kumbhaḥ pañcabhiḥ āyasaiḥ
tribhiḥ ca anyaiḥ śitaiḥ bāṇaiḥ mātaṅgam iva tomaraiḥ
14. kumbhaḥ tam āpatantam pañcabhiḥ āyasaiḥ tribhiḥ ca anyaiḥ śitaiḥ bāṇaiḥ vivyādha,
mātaṅgam iva tomaraiḥ
14. Kumbha pierced him, as he was rushing towards him, with five iron arrows, and also with three other sharp arrows, like (one pierces) an elephant with lances.
सो ऽङ्गदं विविधैर्बाणैः कुम्भो विव्याध वीर्यवान् ।
अकुण्ठधारैर्निशितैस्तीक्ष्णैः कनकभूषणैः ॥१५॥
15. so'ṅgadaṃ vividhairbāṇaiḥ kumbho vivyādha vīryavān ,
akuṇṭhadhārairniśitaistīkṣṇaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ.
15. saḥ aṅgadam vividhaiḥ bāṇaiḥ kumbhaḥ vivyādha vīryavān
akuṇṭhadhāraiḥ niśitaiḥ tīkṣṇaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ
15. saḥ vīryavān kumbhaḥ aṅgadam vividhaiḥ akuṇṭhadhāraiḥ
niśitaiḥ tīkṣṇaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ bāṇaiḥ vivyādha
15. That mighty Kumbha pierced Aṅgada with various arrows that had unblunted edges, were sharpened, keen, and adorned with gold.
अङ्गदः प्रतिविद्धाङ्गो वालिपुत्रो न कम्पते ।
शिलापादपवर्षाणि तस्य मूर्ध्नि ववर्ष ह ॥१६॥
16. aṅgadaḥ pratividdhāṅgo vāliputro na kampate ,
śilāpādapavarṣāṇi tasya mūrdhni vavarṣa ha.
16. aṅgadaḥ pratividdhāṅgaḥ vāliputraḥ na kampate
śilāpādapavarṣāṇi tasya mūrdhni vavarṣa ha
16. aṅgadaḥ vāliputraḥ pratividdhāṅgaḥ na kampate
ha tasya mūrdhni śilāpādapavarṣāṇi vavarṣa
16. Despite his limbs being pierced, Angada, the son of Vali, did not waver. Showers of rocks and trees rained down upon his head.
स प्रचिच्छेद तान् सर्वान्बिभेद च पुनः शिलाः ।
कुम्भकर्णात्मजः श्रीमान् वालिपुत्रसमीरितान् ॥१७॥
17. sa praciccheda tān sarvānbibheda ca punaḥ śilāḥ ,
kumbhakarṇātmajaḥ śrīmān vāliputrasamīritān.
17. saḥ praciccheda tān sarvān bibheda ca punaḥ
śilāḥ kumbhakarṇātmajaḥ śrīmān vāliputrasamīritān
17. saḥ śrīmān kumbhakarṇātmajaḥ vāliputrasamīritān
tān sarvān praciccheda ca punaḥ śilāḥ bibheda
17. The glorious son of Kumbhakarna, he cut down all of them and shattered the rocks again, those that had been hurled by the son of Vali.
आपतन्तं च संप्रेक्ष्य कुम्भो वानरयूथपम् ।
भ्रुवोर्विव्याध बाणाभ्यामुल्काभ्यामिव कुञ्जरम् ॥१८॥
18. āpatantaṃ ca saṃprekṣya kumbho vānarayūthapam ,
bhruvorvivyādha bāṇābhyāmulkābhyāmiva kuñjaram.
18. āpatantam ca samprekṣya kumbhaḥ vānarayūthapam
bhruvoḥ vivyādha bāṇābhyām ulkābhyām iva kuñjaram
18. ca kumbhaḥ āpatantam vānarayūthapam samprekṣya
bhruvoḥ bāṇābhyām vivyādha ulkābhyām iva kuñjaram
18. And having observed the leader of the monkey troop approaching, Kumbha struck him between the eyebrows with two arrows, just as two meteors might strike an elephant.
अङ्गदः पाणिना नेत्रे पिधाय रुधिरोक्षिते ।
सालमासन्नमेकेन परिजग्राह पाणिना ॥१९॥
19. aṅgadaḥ pāṇinā netre pidhāya rudhirokṣite ,
sālamāsannamekena parijagrāha pāṇinā.
19. aṅgadaḥ pāṇinā netre pidhāya rudhirokṣite
sālam āsannam ekena parijagrāha pāṇinā
19. aṅgadaḥ ekena pāṇinā rudhirokṣite netre
pidhāya āsannam sālam pāṇinā parijagrāha
19. Angada, having covered his blood-smeared eyes with one hand, then grasped a nearby sala tree with his other hand.
तमिन्द्रकेतुप्रतिमं वृक्षं मन्दरसंनिभम् ।
समुत्सृजन्तं वेगेन पश्यतां सर्वरक्षसाम् ॥२०॥
20. tamindraketupratimaṃ vṛkṣaṃ mandarasaṃnibham ,
samutsṛjantaṃ vegena paśyatāṃ sarvarakṣasām.
20. tam indraketupratimam vṛkṣam mandarasaṃnibham
samutsṛjantam vegena paśyatām sarvarakṣasām
20. sarvarakṣasām paśyatām vegena tam indraketupratimam
mandarasaṃnibham vṛkṣam samutsṛjantam
20. While all the rākṣasas watched, he swiftly hurled that tree, which resembled both Indra's banner and Mount Mandara.
स चिच्छेद शितैर्बाणैः सप्तभिः कायभेदनैः ।
अङ्गदो विव्यथे ऽभीक्ष्णं ससाद च मुमोह च ॥२१॥
21. sa ciccheda śitairbāṇaiḥ saptabhiḥ kāyabhedanaiḥ ,
aṅgado vivyathe'bhīkṣṇaṃ sasāda ca mumoha ca.
21. saḥ ciccheda śitaiḥ bāṇaiḥ saptabhiḥ kāyabhedanaiḥ
aṅgadaḥ vivyathe abhīkṣṇam sasāda ca mumoha ca
21. saḥ saptabhiḥ śitaiḥ kāyabhedanaiḥ bāṇaiḥ ciccheda
aṅgadaḥ abhīkṣṇam vivyathe ca sasāda ca mumoha ca
21. He [Ravana] pierced [him] with seven sharp, body-piercing arrows. Angada was repeatedly wounded, became weak, and fainted.
अङ्गदं व्यथितं दृष्ट्वा सीदन्तमिव सागरे ।
दुरासदं हरिश्रेष्ठा राघवाय न्यवेदयन् ॥२२॥
22. aṅgadaṃ vyathitaṃ dṛṣṭvā sīdantamiva sāgare ,
durāsadaṃ hariśreṣṭhā rāghavāya nyavedayan.
22. aṅgadam vyathitam dṛṣṭvā sīdantam iva sāgare
durāsadam hariśreṣṭhāḥ rāghavāya nyavedayan
22. hariśreṣṭhāḥ aṅgadam vyathitam durāsadam sāgare
iva sīdantam dṛṣṭvā rāghavāya nyavedayan
22. Having seen Angada, who was wounded and formidable, sinking as if into the ocean, the chief monkeys reported [this situation] to Rāma.
रामस्तु व्यथितं श्रुत्वा वालिपुत्रं महाहवे ।
व्यादिदेश हरिश्रेष्ठाञ्जाम्बवत्प्रमुखांस्ततः ॥२३॥
23. rāmastu vyathitaṃ śrutvā vāliputraṃ mahāhave ,
vyādideśa hariśreṣṭhāñjāmbavatpramukhāṃstataḥ.
23. rāmaḥ tu vyathitam śrutvā vāliputram mahāhave
vyādideśa hariśreṣṭhān jāmbavatpramukhān tataḥ
23. rāmaḥ tu mahāhave vyathitam vāliputram śrutvā
tataḥ jāmbavatpramukhān hariśreṣṭhān vyādideśa
23. But Rāma, having heard that Vālī's son [Angada] was wounded in the great battle, then commanded the chief monkeys, led by Jāmbavat.
ते तु वानरशार्दूलाः श्रुत्वा रामस्य शासनम् ।
अभिपेतुः सुसंक्रुद्धाः कुम्भमुद्यतकार्मुकम् ॥२४॥
24. te tu vānaraśārdūlāḥ śrutvā rāmasya śāsanam ,
abhipetuḥ susaṃkruddhāḥ kumbhamudyatakārmukam.
24. te tu vānaraśārdūlāḥ śrutvā rāmasya śāsanam
abhipetuḥ susaṃkruddhāḥ kumbham udyatakārmukam
24. rāmasya śāsanam śrutvā te tu vānaraśārdūlāḥ
susaṃkruddhāḥ udyatakārmukam kumbham abhipetuḥ
24. Upon hearing Rama's command, those chief monkeys, greatly enraged, rushed towards Kumbha, who stood with his bow raised.
ततो द्रुमशिलाहस्ताः कोपसंरक्तलोचनाः ।
रिरक्षिषन्तो ऽभ्यपतन्नङ्गदं वानरर्षभाः ॥२५॥
25. tato drumaśilāhastāḥ kopasaṃraktalocanāḥ ,
rirakṣiṣanto'bhyapatannaṅgadaṃ vānararṣabhāḥ.
25. tataḥ drumaśilāhastāḥ kopasaṃraktalocanāḥ
rirakṣiṣantaḥ abhyapatan aṅgadam vānaraṛṣabhāḥ
25. tataḥ vānaraṛṣabhāḥ drumaśilāhastāḥ
kopasaṃraktalocanāḥ aṅgadam rirakṣiṣantaḥ abhyapatan
25. Then, with trees and rocks in their hands and eyes reddened by fury, the foremost monkeys, intending to protect Angada, rushed forward.
जाम्बवांश्च सुषेणश्च वेगदर्शी च वानरः ।
कुम्भकर्णात्मजं वीरं क्रुद्धाः समभिदुद्रुवुः ॥२६॥
26. jāmbavāṃśca suṣeṇaśca vegadarśī ca vānaraḥ ,
kumbhakarṇātmajaṃ vīraṃ kruddhāḥ samabhidudruvuḥ.
26. jāmbavān ca suṣeṇaḥ ca vegadarśī ca vānaraḥ
kumbhakarṇātmajam vīram kruddhāḥ samabhidudruvuḥ
26. jāmbavān ca suṣeṇaḥ ca vegadarśī ca vānaraḥ
kruddhāḥ vīram kumbhakarṇātmajam samabhidudruvuḥ
26. Jambavan, Sushena, and the monkey Vegadarshin, all enraged, rushed towards the valiant son of Kumbhakarna.
समीक्ष्यातततस्तांस्तु वानरेन्द्रान्महाबलान् ।
आववार शरौघेण नगेनेव जलाशयम् ॥२७॥
27. samīkṣyātatatastāṃstu vānarendrānmahābalān ,
āvavāra śaraugheṇa nageneva jalāśayam.
27. samīkṣya ātataḥ tān tu vānarendraan mahābalān
āvavāra śaraugheṇa nagena iva jalāśayam
27. ātataḥ tān tu mahābalān vānarendraan samīkṣya
śaraugheṇa jalāśayam nagena iva āvavāra
27. Having observed those mighty chief monkeys, he (with his bow) strung, obstructed them with a volley of arrows, just as a mountain would block a body of water.
तस्य बाणचयं प्राप्य न शोकेरतिवर्तितुम् ।
वानरेन्द्रा महात्मानो वेलामिव महोदधिः ॥२८॥
28. tasya bāṇacayaṃ prāpya na śokerativartitum ,
vānarendrā mahātmāno velāmiva mahodadhiḥ.
28. tasya bāṇacayam prāpya na śokaiḥ ativartitum
vānarāindrāḥ mahātmānaḥ velām iva mahodadhiḥ
28. tasya bāṇacayam prāpya mahātmānaḥ vānarāindrāḥ
śokaiḥ ativartitum na velām iva mahodadhiḥ
28. Having received his volley of arrows, the noble chiefs of the monkeys were not to be overcome by sorrow, just as the great ocean does not transgress its shore.
तांस्तु दृष्ट्वा हरिगणाञ् शरवृष्टिभिरर्दितान् ।
अङ्गदं पृष्ठतः कृत्वा भ्रातृजं प्लवगेश्वरः ॥२९॥
29. tāṃstu dṛṣṭvā harigaṇāñ śaravṛṣṭibhirarditān ,
aṅgadaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhrātṛjaṃ plavageśvaraḥ.
29. tān tu dṛṣṭvā harigaṇān śaravṛṣṭibhiḥ arditān
aṅgadam pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhrātṛjam plavageśvaraḥ
29. tu plavageśvaraḥ tān śaravṛṣṭibhiḥ arditān
harigaṇān dṛṣṭvā bhrātṛjam aṅgadam pṛṣṭhataḥ kṛtvā
29. But having seen those monkey troops afflicted by showers of arrows, the lord of monkeys (Sugriva), placing his nephew Angada behind him...
अभिदुद्राव वेगेन सुग्रीवः कुम्भमाहवे ।
शैलसानु चरं नागं वेगवानिव केसरी ॥३०॥
30. abhidudrāva vegena sugrīvaḥ kumbhamāhave ,
śailasānu caraṃ nāgaṃ vegavāniva kesarī.
30. abhidudrāva vegena sugrīvaḥ kumbham āhave
śailasānu caram nāgam vegavān iva kesarī
30. sugrīvaḥ vegena āhave kumbham abhidudrāva
vegavān kesarī śailasānu caram nāgam iva
30. Sugriva rushed swiftly towards Kumbha in battle, just as an impetuous lion (kesarī) rushes towards an elephant (nāga) roaming on mountain slopes.
उत्पाट्य च महाशैलानश्वकर्णान्धवान्बहून् ।
अन्यांश्च विविधान् वृक्षांश्चिक्षेप च महाबलः ॥३१॥
31. utpāṭya ca mahāśailānaśvakarṇāndhavānbahūn ,
anyāṃśca vividhān vṛkṣāṃścikṣepa ca mahābalaḥ.
31. utpāṭya ca mahāśailān aśvakarṇān dhavān bahūn
anyān ca vividhān vṛkṣān cikṣepa ca mahābalaḥ
31. ca mahābalaḥ mahāśailān bahūn aśvakarṇān dhavān
ca anyān vividhān vṛkṣān utpāṭya ca cikṣepa
31. And the mighty Sugriva, having uprooted great rocks, many Ashvakarna and Dhava trees, and various other trees, threw them.
तां छादयन्तीमाकाशं वृक्षवृष्टिं दुरासदाम् ।
कुम्भकर्णात्मजः श्रीमांश्चिच्छेद निशितैः शरैः ॥३२॥
32. tāṃ chādayantīmākāśaṃ vṛkṣavṛṣṭiṃ durāsadām ,
kumbhakarṇātmajaḥ śrīmāṃściccheda niśitaiḥ śaraiḥ.
32. tām chādayantīm ākāśam vṛkṣavṛṣṭim durāsadām
kumbhakarṇātmajaḥ śrīmān ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ
32. The glorious son of Kumbhakarṇa cut down that shower of trees, which was covering the sky and was difficult to overcome, with his sharp arrows.
अभिलक्ष्येण तीव्रेण कुम्भेन निशितैः शरैः ।
आचितास्ते द्रुमा रेजुर्यथा घोराः शतघ्नयः ॥३३॥
33. abhilakṣyeṇa tīvreṇa kumbhena niśitaiḥ śaraiḥ ,
ācitāste drumā rejuryathā ghorāḥ śataghnayaḥ.
33. abhilakṣyeṇa tīvreṇa kumbhena niśitaiḥ śaraiḥ
ācitāḥ te drumā rejuḥ yathā ghorāḥ śataghnayaḥ
33. Those trees, struck by Kumbha with intensely aimed, sharp arrows, appeared like terrible śataghnis.
द्रुमवर्षं तु तच्छिन्नं दृष्ट्वा कुम्भेन वीर्यवान् ।
वानराधिपतिः श्रीमान्महासत्त्वो न विव्यथे ॥३४॥
34. drumavarṣaṃ tu tacchinnaṃ dṛṣṭvā kumbhena vīryavān ,
vānarādhipatiḥ śrīmānmahāsattvo na vivyathe.
34. drumavarṣam tu tat chinnam dṛṣṭvā kumbhena vīryavān
vānarādhipatiḥ śrīmān mahāsattvaḥ na vivyathe
34. But having seen that shower of trees cut down by Kumbha, the powerful, glorious, great-souled lord of the monkeys was not distressed.
निर्भिद्यमानः सहसा सहमानश्च ताञ् शरान् ।
कुम्भस्य धनुराक्षिप्य बभञ्जेन्द्रधनुःप्रभम् ॥३५॥
35. nirbhidyamānaḥ sahasā sahamānaśca tāñ śarān ,
kumbhasya dhanurākṣipya babhañjendradhanuḥprabham.
35. nirbhidyemānaḥ sahasā sahamānaḥ ca tān śarān
kumbhasya dhanuḥ ākṣipya babhañja indradhanuḥprabham
35. Even while being pierced and enduring those arrows with sudden force, he snatched away Kumbha's bow, which shone like a rainbow, and broke it.
अवप्लुत्य ततः शीघ्रं कृत्वा कर्म सुदुष्करम् ।
अब्रवीत् कुपितः कुम्भं भग्नशृङ्गमिव द्विपम् ॥३६॥
36. avaplutya tataḥ śīghraṃ kṛtvā karma suduṣkaram ,
abravīt kupitaḥ kumbhaṃ bhagnaśṛṅgamiva dvipam.
36. avaplutya tataḥ śīghram kṛtvā karma sudduṣkaram
abravīt kupitaḥ kumbham bhagnaśṛṅgam iva dvipam
36. tataḥ śīghram avaplutya sudduṣkaram karma kṛtvā
kupitaḥ bhagnaśṛṅgam dvipam iva kumbham abravīt
36. Having quickly jumped down, and having performed an exceedingly difficult feat, he, enraged, spoke to Kumbha, who was like an elephant with broken tusks.
निकुम्भाग्रज वीर्यं ते बाणवेगं तदद्भुतम् ।
संनतिश्च प्रभावश्च तव वा रावणस्य वा ॥३७॥
37. nikumbhāgraja vīryaṃ te bāṇavegaṃ tadadbhutam ,
saṃnatiśca prabhāvaśca tava vā rāvaṇasya vā.
37. nikumbhāgraja vīryam te bāṇavegam tat adbhutam
saṃnatiḥ ca prabhāvaḥ ca tava vā rāvaṇasya vā
37. nikumbhāgraja te vīryam tat adbhutam bāṇavegam
saṃnatiḥ ca prabhāvaḥ ca tava vā rāvaṇasya vā
37. O elder brother of Nikumbha, your valor and the amazing speed of your arrows – is this humility or majesty yours, or Ravana's?
प्रह्रादबलिवृत्रघ्नकुबेरवरुणोपम ।
एकस्त्वमनुजातो ऽसि पितरं बलवत्तरः ॥३८॥
38. prahrādabalivṛtraghnakuberavaruṇopama ,
ekastvamanujāto'si pitaraṃ balavattaraḥ.
38. prahrādabalivṛtraghna_kubera_varuṇopama
ekaḥ tvam anujātaḥ asi pitaram balavattaraḥ
38. prahrādabalivṛtraghna_kubera_varuṇopama
tvam ekaḥ pitaram balavattaraḥ anujātaḥ asi
38. O you who are like Prahlada, Bali, Vṛtrahan (Indra), Kubera, and Varuna! You alone, born after your father, are more powerful than him.
त्वामेवैकं महाबाहुं शूलहस्तमरिंदमम् ।
त्रिदशा नातिवर्तन्ते जितेन्द्रियमिवाधयः ॥३९॥
39. tvāmevaikaṃ mahābāhuṃ śūlahastamariṃdamam ,
tridaśā nātivartante jitendriyamivādhayaḥ.
39. tvām eva ekam mahābāhum śūlahastam arindamam
tridaśāḥ na ativartante jitendriyam iva ādhayaḥ
39. mahābāhum śūlahastam arindamam tvām ekam eva tridaśāḥ na ativartante,
jitendriyam ādhayaḥ iva
39. Indeed, you alone, the mighty-armed one, who holds a spear, the subduer of enemies, the gods cannot overcome, just as mental anxieties cannot overcome one who has controlled their senses (jitendriya).
वरदानात् पितृव्यस्ते सहते देवदानवान् ।
कुम्भकर्णस्तु वीर्येण सहते च सुरासुरान् ॥४०॥
40. varadānāt pitṛvyaste sahate devadānavān ,
kumbhakarṇastu vīryeṇa sahate ca surāsurān.
40. varadānāt pitṛvyaḥ te sahate devadānavān
kumbhakarṇaḥ tu vīryeṇa sahate ca surāsurān
40. te pitṛvyaḥ varadānāt devadānavān sahate.
tu kumbhakarṇaḥ vīryeṇa ca surāsurān sahate
40. Your paternal uncle withstands gods and demons through a boon. Furthermore, Kumbhakarṇa, by his own valor, also withstands gods and anti-gods.
धनुषीन्द्रजितस्तुल्यः प्रतापे रावणस्य च ।
त्वमद्य रक्षसां लोके श्रेष्ठो ऽसि बलवीर्यतः ॥४१॥
41. dhanuṣīndrajitastulyaḥ pratāpe rāvaṇasya ca ,
tvamadya rakṣasāṃ loke śreṣṭho'si balavīryataḥ.
41. dhanuṣi indrajitaḥ tulyaḥ pratāpe rāvaṇasya ca
tvam adya rakṣasām loke śreṣṭhaḥ asi balavīryataḥ
41. tvam dhanuṣi indrajitaḥ tulyaḥ asi,
ca pratāpe rāvaṇasya.
adya rakṣasām loke balavīryataḥ śreṣṭhaḥ asi
41. You are equal to Indrajit in archery, and to Rāvaṇa in prowess. Today, in the realm of Rākṣasas, you are supreme in strength and valor.
महाविमर्दं समरे मया सह तवाद्भुतम् ।
अद्य भूतानि पश्यन्तु शक्रशम्बरयोरिव ॥४२॥
42. mahāvimardaṃ samare mayā saha tavādbhutam ,
adya bhūtāni paśyantu śakraśambarayoriva.
42. mahāvimardam samare mayā saha tava adbhutam
adya bhūtāni paśyantu śakraśambarayoḥ iva
42. adya bhūtāni samare mayā saha tava adbhutam
mahāvimardam paśyantu śakraśambarayoḥ iva
42. Let all beings today witness this amazing and great combat between you and me in battle, just as they witnessed the clash between Śakra and Śambara.
कृतमप्रतिमं कर्म दर्शितं चास्त्रकौशलम् ।
पातिता हरिवीराश्च त्वयैते भीमविक्रमाः ॥४३॥
43. kṛtamapratimaṃ karma darśitaṃ cāstrakauśalam ,
pātitā harivīrāśca tvayaite bhīmavikramāḥ.
43. kṛtam apratimam karma darśitam ca astrakauśalam
pātitāḥ harivīrāḥ ca tvayā ete bhīmavikramāḥ
43. apratimam karma kṛtam,
ca astrakauśalam darśitam.
ca tvayā ete bhīmavikramāḥ harivīrāḥ pātitāḥ
43. An unparalleled feat (karma) has been accomplished, and skill in weaponry displayed. And by you, these formidable monkey heroes have been struck down.
उपालम्भभयाच्चापि नासि वीर मया हतः ।
कृतकर्मा परिश्रान्तो विश्रान्तः पश्य मे बलम् ॥४४॥
44. upālambhabhayāccāpi nāsi vīra mayā hataḥ ,
kṛtakarmā pariśrānto viśrāntaḥ paśya me balam.
44. upālambhabhayāt ca api na asi vīra mayā hataḥ
kṛtakarmā pariśrāntaḥ viśrāntaḥ paśya me balam
44. vīra mayā upālambhabhayāt ca api na asi hataḥ
kṛtakarmā pariśrāntaḥ viśrāntaḥ me balam paśya
44. O hero, I did not kill you, not even out of fear of blame. Now that you have accomplished your task, are exhausted, and have rested, behold my strength.
तेन सुग्रीववाक्येन सावमानेन मानितः ।
अग्नेराज्यहुतस्येव तेजस्तस्याभ्यवर्धत ॥४५॥
45. tena sugrīvavākyena sāvamānena mānitaḥ ,
agnerājyahutasyeva tejastasyābhyavardhata.
45. tena sugrīvavākyena sāvamānena mānitaḥ agneḥ
ājyahutasya iva tejaḥ tasya abhyavardhata
45. sāvamānena tena sugrīvavākyena mānitaḥ tasya
tejaḥ ājyahutasya agneḥ iva abhyavardhata
45. By those disrespectful words of Sugrīva, he was provoked. His brilliance (tejas) increased, just like a fire into which ghee has been offered.
ततः कुम्भः समुत्पत्य सुग्रीवमभिपद्य च ।
आजघानोरसि क्रुद्धो वज्रवेगेन मुष्टिना ॥४६॥
46. tataḥ kumbhaḥ samutpatya sugrīvamabhipadya ca ,
ājaghānorasi kruddho vajravegena muṣṭinā.
46. tataḥ kumbhaḥ samutpatya sugrīvam abhipadya ca
ājaghāna urasi kruddhaḥ vajravegena muṣṭinā
46. tataḥ kruddhaḥ kumbhaḥ samutpatya sugrīvam
abhipadya ca vajravegena muṣṭinā urasi ājaghāna
46. Then Kumbha, enraged, having leaped up and rushed at Sugrīva, struck him on the chest with a fist that had the force of a thunderbolt.
तस्य चर्म च पुस्फोट संजज्ञे चास्य शोणितम् ।
स च मुष्टिर्महावेगः प्रतिजघ्ने ऽस्थिमण्डले ॥४७॥
47. tasya carma ca pusphoṭa saṃjajñe cāsya śoṇitam ,
sa ca muṣṭirmahāvegaḥ pratijaghne'sthimaṇḍale.
47. tasya carma ca pusphoṭa saṃjajñe ca asya śoṇitam
saḥ ca muṣṭiḥ mahāvegaḥ pratijaghne asthimaṇḍale
47. tasya carma ca pusphoṭa asya śoṇitam ca saṃjajñe
saḥ ca mahāvegaḥ muṣṭiḥ asthimaṇḍale pratijaghne
47. His skin burst, and blood appeared from him. And that greatly powerful fist recoiled upon the bone structure.
तदा वेगेन तत्रासीत्तेजः प्रज्वालितं मुहुः ।
वज्रनिष्पेषसंजातज्वाला मेरौ यथा गिरौ ॥४८॥
48. tadā vegena tatrāsīttejaḥ prajvālitaṃ muhuḥ ,
vajraniṣpeṣasaṃjātajvālā merau yathā girau.
48. tadā vegena tatra āsīt tejaḥ prajvālitam muhuḥ
vajraniṣpeṣasaṃjātajvālā merau yathā girau
48. tadā tatra tejaḥ muhuḥ vegena prajvālitam āsīt
yathā merau girau vajraniṣpeṣasaṃjātajvālā
48. Then, a fiery energy blazed there intensely, repeatedly, just like flames generated by the impact of a thunderbolt on Mount Meru, the mountain.
स तत्राभिहतस्तेन सुग्रीवो वानरर्षभः ।
मुष्टिं संवर्तयामास वज्रकल्पं महाबलः ॥४९॥
49. sa tatrābhihatastena sugrīvo vānararṣabhaḥ ,
muṣṭiṃ saṃvartayāmāsa vajrakalpaṃ mahābalaḥ.
49. sa tatra abhihataḥ tena sugrīvaḥ vānararṣabhaḥ
muṣṭim saṃvartayāmāsa vajrakalpam mahābalaḥ
49. tena tatra abhihataḥ saḥ mahābalaḥ vānararṣabhaḥ
sugrīvaḥ vajrakalpam muṣṭim saṃvartayāmāsa
49. The powerful best of monkeys, Sugrīva, having been struck by that (assault) there, clenched his fist, which was like a thunderbolt.
अर्चिःसहस्रविकचं रविमण्डलसप्रभम् ।
स मुष्टिं पातयामास कुम्भस्योरसि वीर्यवान् ॥५०॥
50. arciḥsahasravikacaṃ ravimaṇḍalasaprabham ,
sa muṣṭiṃ pātayāmāsa kumbhasyorasi vīryavān.
50. arciḥsahasravikacam ravimaṇḍalasaprabham sa
muṣṭim pātayāmāsa kumbhasya urasi vīryavān
50. saḥ vīryavān arciḥsahasravikacam ravimaṇḍalasaprabham
muṣṭim kumbhasya urasi pātayāmāsa
50. The valorous Sugrīva struck Kumbha on the chest with that fist, which was radiant with a thousand gleams and resplendent like the sun's orb.
मुष्टिनाभिहतस्तेन निपपाताशु राक्षसः ।
लोहिताङ्ग इवाकाशाद्दीप्तरश्मिर्यदृच्छया ॥५१॥
51. muṣṭinābhihatastena nipapātāśu rākṣasaḥ ,
lohitāṅga ivākāśāddīptaraśmiryadṛcchayā.
51. muṣṭinā abhihataḥ tena nipapāta āśu rākṣasaḥ
lohitāṅgaḥ iva ākāśāt dīptaraśmiḥ yadṛcchayā
51. tena muṣṭinā abhihataḥ rākṣasaḥ āśu nipapāta
iva ākāśāt dīptaraśmiḥ lohitāṅgaḥ yadṛcchayā
51. Struck by that fist from him (Sugrīva), the demon (Kumbha) quickly fell, like a bright-rayed, red-bodied celestial object falling accidentally from the sky.
कुम्भस्य पततो रूपं भग्नस्योरसि मुष्टिना ।
बभौ रुद्राभिपन्नस्य यथारूपं गवां पतेः ॥५२॥
52. kumbhasya patato rūpaṃ bhagnasyorasi muṣṭinā ,
babhau rudrābhipannasya yathārūpaṃ gavāṃ pateḥ.
52. kumbhasya patataḥ rūpam bhagnasya urasi muṣṭinā
babhau rudrābhipannasya yathā rūpam gavām pateḥ
52. kumbhasya patataḥ bhagnasya urasi muṣṭinā rūpam
rudrābhipannasya gavām pateḥ rūpam yathā babhau
52. The form of Kumbha, falling and shattered on the chest by a fist, appeared just like the form of a lord of cattle (bull) struck down by Rudra.
तस्मिन् हते भीमपराक्रमेण प्लवंगमानामृषभेण युद्धे ।
मही सशैला सवना चचाल भयं च रक्षांस्यधिकं विवेश ॥५३॥
53. tasmin hate bhīmaparākrameṇa plavaṃgamānāmṛṣabheṇa yuddhe ,
mahī saśailā savanā cacāla bhayaṃ ca rakṣāṃsyadhikaṃ viveśa.
53. tasmin hate bhīmaparākrameṇa plavaṅgamānām ṛṣabheṇa yuddhe
mahī saśailā savanā cacāla bhayam ca rakṣāṃsi adhikam viveśa
53. yuddhe bhīmaparākrameṇa plavaṅgamānām ṛṣabheṇa tasmin hate
saśailā savanā mahī cacāla ca bhayam rakṣāṃsi adhikam viveśa
53. When that one, of terrible valor, was slain in battle by the chief of the monkeys, the earth, with its mountains and forests, trembled, and great fear entered the Rākṣasas.