Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-24

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अथ तस्याप्रमेयस्य मुनेर्वचनमुत्तमम् ।
श्रुत्वा पुरुषशार्दूलः प्रत्युवाच शुभां गिरम् ॥१॥
1. atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam ,
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram.
1. atha tasya aprameyasya muneḥ vacanam uttamam
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ prati uvāca śubhām giram
1. atha puruṣaśārdūlaḥ tasya aprameyasya muneḥ uttamam vacanam śrutvā,
śubhām giram prati uvāca.
1. Then, having heard the excellent words of that profound (aprameya) sage, Rama, the best among men, replied with an auspicious speech.
अल्पवीर्या यदा यक्षाः श्रूयन्ते मुनिपुंगव ।
कथं नागसहस्रस्य धारयत्यबला बलम् ॥२॥
2. alpavīryā yadā yakṣāḥ śrūyante munipuṃgava ,
kathaṃ nāgasahasrasya dhārayatyabalā balam.
2. alpavīryā yadā yakṣāḥ śrūyante munipuṅgava
katham nāgasahasrasya dhārayati abalā balam
2. munipuṅgava,
yadā yakṣāḥ alpavīryāḥ śrūyante,
katham abalā nāgasahasrasya balam dhārayati?
2. O eminent sage (munipuṅgava), if Yakṣas are known to possess little strength, how can a mere woman (abalā) wield the strength of a thousand elephants?
विश्वामित्रो ऽब्रवीद्वाक्यं शृणु येन बलोत्तरा ।
वरदानकृतं वीर्यं धारयत्यबला बलम् ॥३॥
3. viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇu yena balottarā ,
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam.
3. viśvāmitraḥ abravīt vākyam śṛṇu yena balottarā
varadānakṛtam vīryam dhārayati abalā balam
3. viśvāmitraḥ vākyam abravīt: śṛṇu! yena abalā balottarā varadānakṛtam vīryam balam dhārayati.
3. Vishwamitra replied: 'Listen! The reason why that woman (abalā) possesses such strength (bala) and valor (vīrya), making her exceedingly mighty, is because it is strength granted by a boon (varadāna).'
पूर्वमासीन्महायक्षः सुकेतुर्नाम वीर्यवान् ।
अनपत्यः शुभाचारः स च तेपे महत्तपः ॥४॥
4. pūrvamāsīnmahāyakṣaḥ suketurnāma vīryavān ,
anapatyaḥ śubhācāraḥ sa ca tepe mahattapaḥ.
4. pūrvam āsīt mahāyakṣaḥ suketuḥ nāma vīryavān
anapatyaḥ śubhācāraḥ saḥ ca tepe mahat tapaḥ
4. pūrvam vīryavān śubhācāraḥ anapatyaḥ suketuḥ
nāma mahāyakṣaḥ āsīt saḥ ca mahat tapaḥ tepe
4. Previously, there was a powerful great Yakṣa named Suketu. He was childless and of excellent conduct, and he performed great austerities (tapas).
पितामहस्तु सुप्रीतस्तस्य यक्षपतेस्तदा ।
कन्यारत्नं ददौ राम ताटकां नाम नामतः ॥५॥
5. pitāmahastu suprītastasya yakṣapatestadā ,
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ.
5. pitāmahaḥ tu suprītaḥ tasya yakṣapateḥ tadā
kanyāratnam dadau rāma tāṭakām nāma nāmataḥ
5. rāma tadā pitāmahaḥ tu tasya yakṣapateḥ suprītaḥ
(san) tāṭakām nāma nāmataḥ kanyāratnam dadau
5. O Rāma, then Grandfather Brahmā, being very pleased with that lord of Yakṣas (Suketu), gave him an excellent daughter, named Tāṭakā.
ददौ नागसहस्रस्य बलं चास्याः पितामहः ।
न त्वेव पुत्रं यक्षाय ददौ ब्रह्मा महायशाः ॥६॥
6. dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ ,
na tveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ.
6. dadau nāgasahasrasya balam ca asyāḥ pitāmahaḥ
na tu eva putram yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ
6. pitāmahaḥ asyāḥ nāgasahasrasya balam ca dadau
tu eva mahāyaśāḥ brahmā yakṣāya putram na dadau
6. Grandfather Brahmā also bestowed upon her the strength of a thousand elephants. However, the highly renowned Brahmā did not grant a son to the Yakṣa (Suketu).
तां तु जातां विवर्धन्तीं रूपयौवनशालिनीम् ।
जम्भपुत्राय सुन्दाय ददौ भार्यां यशस्विनीम् ॥७॥
7. tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm ,
jambhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm.
7. tām tu jātām vivardhantīm rūpayauvanaśālinīm
jambhaputrāya sundāya dadau bhāryām yaśasvinīm
7. (saḥ) tu jātām vivardhantīm rūpayauvanaśālinīm
yaśasvinīm tām bhāryām jambhaputrāya sundāya dadau
7. He gave that glorious (daughter), who was born and growing, endowed with beauty and youth, as a wife to Sunda, the son of Jambha.
कस्य चित्त्वथ कालल्स्य यक्षी पुत्रं व्यजायत ।
मारीचं नाम दुर्धर्षं यः शापाद् राक्षसो ऽभवत् ॥८॥
8. kasya cittvatha kālalsya yakṣī putraṃ vyajāyata ,
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaḥ śāpād rākṣaso'bhavat.
8. kasya cit tu atha kālasya yakṣī putram vyajāyata
mārīcam nāma durdharṣam yaḥ śāpāt rākṣasaḥ abhavat
8. atha kasya cit tu kālasya yakṣī putram nāma mārīcam
durdharṣam vyajāyata yaḥ śāpāt rākṣasaḥ abhavat
8. Then, after some time, the Yakshi gave birth to a son named Maricha. He was formidable and became a demon (rākṣasa) due to a curse.
सुन्दे तु निहते राम अगस्त्यमृषिसत्तमम् ।
ताटका सह पुत्रेण प्रधर्षयितुमिच्छति ॥९॥
9. sunde tu nihate rāma agastyamṛṣisattamam ,
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati.
9. sunde tu nihate rāma agastyam ṛṣisattamam
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitum icchati
9. rāma tu sunde nihate tāṭakā saha putreṇa
ṛṣisattamam agastyam pradharṣayitum icchati
9. But, O Rama, after Sunda was killed, Tataka, accompanied by her son, desired to harass Agastya, who was the best among sages.
राक्षसत्वं भजस्वेति मारीचं व्याजहार सः ।
अगस्त्यः परमक्रुद्धस्ताटकामपि शप्तवान् ॥१०॥
10. rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ ,
agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān.
10. rākṣasatvam bhajasva iti mārīcam vyājahāra saḥ
agastyaḥ paramakruddhaḥ tāṭakām api śaptavān
10. saḥ mārīcam rākṣasatvam bhajasva iti vyājahāra
paramakruddhaḥ agastyaḥ tāṭakām api śaptavān
10. He (Agastya) said to Maricha, 'Assume the nature of a demon (rākṣasa)!' Extremely enraged, Agastya also cursed Tataka.
पुरुषादी महायक्षी विरूपा विकृतानना ।
इदं रूपमपहाय दारुणं रूपमस्तु ते ॥११॥
11. puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā ,
idaṃ rūpamapahāya dāruṇaṃ rūpamastu te.
11. puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā
idam rūpam apahāya dāruṇam rūpam astu te
11. puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā
idam rūpam apahāya te dāruṇam rūpam astu
11. O man-eating great Yakshi, deformed and with a distorted face, give up this form; let a terrifying form be yours!
सैषा शापकृतामर्षा ताटका क्रोधमूर्छिता ।
देशमुत्सादयत्येनमगस्त्यचरितं शुभम् ॥१२॥
12. saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā ,
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham.
12. sā eṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrcitā
deśam utsādayati enam agastya-caritam śubham
12. eṣā sā śāpakṛtāmarṣā krodhamūrcitā tāṭakā
enam agastya-caritam śubham deśam utsādayati
12. This Taṭakā, whose anger (amarṣa) is born of a curse and who is overwhelmed by rage, is destroying this auspicious region, sanctified by the deeds of Agastya (Agastya).
एनां राघव दुर्वृत्तां यक्षीं परमदारुणाम् ।
गोब्राह्मणहितार्थाय जहि दुष्टपराक्रमाम् ॥१३॥
13. enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām ,
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām.
13. enām rāghava durvṛttām yakṣīm parama-dāruṇām
go-brāhmaṇa-hitārthāya jahi duṣṭa-parākramām
13. rāghava go-brāhmaṇa-hitārthāya enām durvṛttām
parama-dāruṇām duṣṭa-parākramām yakṣīm jahi
13. O Rāghava, slay this evil-natured Yakṣī, who is extremely terrible and possesses wicked prowess, for the sake of the welfare of cows and Brahmins.
न ह्येनां शापसंसृष्टां कश्चिदुत्सहते पुमान् ।
निहन्तुं त्रिषु लोकेषु त्वामृते रघुनन्दन ॥१४॥
14. na hyenāṃ śāpasaṃsṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān ,
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana.
14. na hi enām śāpa-saṃsṛṣṭām kaścit utsahate pumān
nihantum triṣu lokeṣu tvām ṛte raghunandana
14. raghunandana hi kaścit pumān triṣu lokeṣu enām
śāpa-saṃsṛṣṭām tvām ṛte nihantum na utsahate
14. Indeed, O delight of the Raghus, no man (puruṣa) in the three worlds dares or is able to slay this one (Taṭakā), who is afflicted by a curse, except for you.
न हि ते स्त्रीवधकृते घृणा कार्या नरोत्तम ।
चातुर्वर्ण्यहितार्थाय कर्तव्यं राजसूनुना ॥१५॥
15. na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama ,
cāturvarṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā.
15. na hi te strī-vadha-kṛte ghṛṇā kāryā narottama
cāturvarṇya-hitārthāya kartavyam rājasūnunā
15. narottama hi te strī-vadha-kṛte ghṛṇā na kāryā.
rājasūnunā cāturvarṇya-hitārthāya kartavyam
15. Indeed, O best of men, you should not entertain any compassion (ghṛṇā) for killing a woman. This act, for the sake of the welfare of the four social classes (cāturvarṇya), must be performed by a prince.
राज्यभारनियुक्तानामेष धर्मः सनातनः ।
अधर्म्यां जहि काकुत्स्थ धर्मो ह्यस्या न विद्यते ॥१६॥
16. rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmaḥ sanātanaḥ ,
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmo hyasyā na vidyate.
16. rājyabhāraniyuktānām eṣaḥ dharmaḥ sanātanaḥ
adharmyām jahi kākutstha dharmaḥ hi asyāḥ na vidyate
16. kākutstha rājyabhāraniyuktānām eṣaḥ sanātanaḥ dharmaḥ [asti].
[tvam] adharmyām jahi,
hi asyāḥ dharmaḥ na vidyate.
16. This is the eternal constitution (dharma) for those entrusted with the affairs of the kingdom. O Kakutstha, slay the unrighteous woman, for indeed, there is no intrinsic nature (dharma) in her.
श्रूयते हि पुरा शक्रो विरोचनसुतां नृप ।
पृथिवीं हन्तुमिच्छन्तीं मन्थरामभ्यसूदयत् ॥१७॥
17. śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa ,
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat.
17. śrūyate hi purā śakraḥ virocanasutām nṛpa
pṛthivīm hantum icchantīm mantharām abhyasūdayat
17. nṛpa,
hi purā [evam] śrūyate [yat] śakraḥ pṛthivīm hantum icchantīm virocanasutām mantharām abhyasūdayat.
17. Indeed, O King, it is heard that in ancient times, Indra slew Manthara, the daughter of Virocana, who desired to destroy the earth.
विष्णुना च पुरा राम भृगुपत्नी दृढव्रता ।
अनिन्द्रं लोकमिच्छन्ती काव्यमाता निषूदिता ॥१८॥
18. viṣṇunā ca purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā ,
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā.
18. viṣṇunā ca purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā
anindram lokam icchantī kāvyamātā niṣūditā
18. rāma ca purā viṣṇunā anindram lokam icchantī dṛḍhavratā bhṛgupatnī (arthāt) kāvyamātā niṣūditā.
18. And, O Rama, in ancient times, the resolute wife of Bhṛgu (who was also the mother of Kavya), wishing for a world without Indra, was slain by Vishnu.
एतैश्चान्यैश्च बहुभी राजपुत्रमहात्मभिः ।
अधर्मनिरता नार्यो हताः पुरुषसत्तमैः ॥१९॥
19. etaiścānyaiśca bahubhī rājaputramahātmabhiḥ ,
adharmaniratā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ.
19. etaiḥ ca anyaiḥ ca bahubhī rājaputramahātmabhiḥ
adharmaniratāḥ nāryaḥ hatāḥ puruṣasattamaiḥ
19. etaiḥ ca anyaiḥ ca bahubhī rājaputramahātmabhiḥ puruṣasattamaiḥ adharmaniratāḥ nāryaḥ hatāḥ [santi].
19. By these and many other great-souled princes, the best of men (puruṣa), unrighteous women were slain.