Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-43

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततस्ते राक्षसेन्द्रेण चोदिता मन्त्रिणः सुताः ।
निर्ययुर्भवनात्तस्मात् सप्त सप्तार्चिवर्चसः ॥१॥
1. tataste rākṣasendreṇa coditā mantriṇaḥ sutāḥ ,
niryayurbhavanāttasmāt sapta saptārcivarcasaḥ.
1. tataḥ te rākṣasendreṇa coditāḥ mantriṇaḥ sutāḥ
niryayuḥ bhavanāt tasmāt sapta saptārcivarcasaḥ
1. tataḥ rākṣasendreṇa coditāḥ mantriṇaḥ sapta
saptārcivarcasaḥ te sutāḥ tasmāt bhavanāt niryayuḥ
1. Then, those seven sons of ministers, urged by the lord of the rākṣasas (Rāvaṇa), who possessed the radiance of fire, departed from that palace.
महाबलपरीवारा धनुष्मन्तो महाबलाः ।
कृतास्त्रास्त्रविदां श्रेष्ठाः परस्परजयैषिणः ॥२॥
2. mahābalaparīvārā dhanuṣmanto mahābalāḥ ,
kṛtāstrāstravidāṃ śreṣṭhāḥ parasparajayaiṣiṇaḥ.
2. mahābalaparīvārāḥ dhanuṣmantaḥ mahābalāḥ
kṛtāstrāḥ astravidām śreṣṭhāḥ parasparajayaiṣiṇaḥ
2. mahābalaparīvārāḥ dhanuṣmantaḥ mahābalāḥ
kṛtāstrāḥ astravidām śreṣṭhāḥ parasparajayaiṣiṇaḥ
2. They were attended by a powerful retinue, were armed with bows, immensely strong, skilled in weaponry, the foremost among weapon-experts, and eager for victory over their adversaries.
हेमजालपरिक्षिप्तैर्ध्वजवद्भिः पताकिभिः ।
तोयदस्वननिर्घोषैर्वाजियुक्तैर्महारथैः ॥३॥
3. hemajālaparikṣiptairdhvajavadbhiḥ patākibhiḥ ,
toyadasvananirghoṣairvājiyuktairmahārathaiḥ.
3. hemajālaparikṣiptaiḥ dhvajavadbhiḥ patākibhiḥ
toyadasvananirghoṣaiḥ vājiyuktaiḥ mahārathaiḥ
3. hemajālaparikṣiptaiḥ dhvajavadbhiḥ patākibhiḥ
toyadasvananirghoṣaiḥ vājiyuktaiḥ mahārathaiḥ
3. They departed in great chariots, which were covered with golden networks, adorned with banners and flags, producing rumbling sounds like thunderclouds, and yoked with horses.
तप्तकाञ्चनचित्राणि चापान्यमितविक्रमाः ।
विस्फारयन्तः संहृष्टास्तडिद्वन्त इवाम्बुदाः ॥४॥
4. taptakāñcanacitrāṇi cāpānyamitavikramāḥ ,
visphārayantaḥ saṃhṛṣṭāstaḍidvanta ivāmbudāḥ.
4. taptakāñcanacitrāṇi cāpāni amitavikramāḥ
visphārayantaḥ saṃhṛṣṭāḥ taḍidvantaḥ iva ambudāḥ
4. amitavikramāḥ saṃhṛṣṭāḥ taptakāñcanacitrāṇi
cāpāni visphārayantaḥ taḍidvantaḥ ambudāḥ iva
4. Of immeasurable valor, they joyfully twanged their bows, which were adorned with gleaming gold, appearing like thunderclouds flashing with lightning.
जनन्यस्तास्ततस्तेषां विदित्वा किंकरान् हतान् ।
बभूवुः शोकसंभ्रान्ताः सबान्धवसुहृज्जनाः ॥५॥
5. jananyastāstatasteṣāṃ viditvā kiṃkarān hatān ,
babhūvuḥ śokasaṃbhrāntāḥ sabāndhavasuhṛjjanāḥ.
5. jananyaḥ tāḥ tataḥ teṣām viditvā kiṃkarān hatān
babhūvuḥ śokasaṃbhrāntāḥ sabāndhavasuhṛjjanāḥ
5. teṣām kiṃkarān hatān viditvā jananyaḥ tāḥ tataḥ
sabāndhavasuhṛjjanāḥ śokasaṃbhrāntāḥ babhūvuḥ
5. Upon learning that their attendants had been killed, the mothers of those (fallen ones), along with their relatives and friends, became bewildered and distraught with grief.
ते परस्परसंघर्षास्तप्तकाञ्चनभूषणाः ।
अभिपेतुर्हनूमन्तं तोरणस्थमवस्थितम् ॥६॥
6. te parasparasaṃgharṣāstaptakāñcanabhūṣaṇāḥ ,
abhipeturhanūmantaṃ toraṇasthamavasthitam.
6. te parasparasaṃgharṣāḥ taptakāñcanabhūṣaṇāḥ
abhipetuḥ hanūmantaṃ toraṇastham avasthitam
6. taptakāñcanabhūṣaṇāḥ parasparasaṃgharṣāḥ te
toraṇastham avasthitam hanūmantaṃ abhipetuḥ
6. Adorned with ornaments of gleaming gold and fiercely combative, they rushed towards Hanumān, who was standing on the archway.
सृजन्तो बाणवृष्टिं ते रथगर्जितनिःस्वनाः ।
वृष्टिमन्त इवाम्भोदा विचेरुर्नैरृतर्षभाः ॥७॥
7. sṛjanto bāṇavṛṣṭiṃ te rathagarjitaniḥsvanāḥ ,
vṛṣṭimanta ivāmbhodā vicerurnairṛtarṣabhāḥ.
7. sṛjantaḥ bāṇavṛṣṭiṃ te rathagarjitanihsvanāḥ
vṛṣṭimantaḥ iva ambhodāḥ viceruḥ nairṛtarṣabhāḥ
7. te nairṛtarṣabhāḥ rathagarjitanihsvanāḥ bāṇavṛṣṭiṃ
sṛjantaḥ vṛṣṭimantaḥ ambhodāḥ iva viceruḥ
7. Showering forth a volley of arrows, those foremost of the Rākṣasas, whose roars resembled the thunder of chariots, moved about like rain-laden clouds.
अवकीर्णस्ततस्ताभिर्हनूमाञ् शरवृष्टिभिः ।
अभवत् संवृताकारः शैलराडिव वृष्टिभिः ॥८॥
8. avakīrṇastatastābhirhanūmāñ śaravṛṣṭibhiḥ ,
abhavat saṃvṛtākāraḥ śailarāḍiva vṛṣṭibhiḥ.
8. avakīrṇaḥ tataḥ tābhiḥ hanumān śaravṛṣṭibhiḥ
abhavat saṃvṛtākāraḥ śailarāṭ iva vṛṣṭibhiḥ
8. tataḥ tābhiḥ śaravṛṣṭibhiḥ hanumān avakīrṇaḥ
śailarāṭ vṛṣṭibhiḥ iva saṃvṛtākāraḥ abhavat
8. Then, overwhelmed by those volleys of arrows, Hanumān's form became concealed, just like a mighty mountain shrouded by showers of rain.
स शरान् वञ्चयामास तेषामाशुचरः कपिः ।
रथवेगांश्च वीराणां विचरन् विमले ऽम्बरे ॥९॥
9. sa śarān vañcayāmāsa teṣāmāśucaraḥ kapiḥ ,
rathavegāṃśca vīrāṇāṃ vicaran vimale'mbare.
9. sa śarān vañcayāmāsa teṣām āśucaraḥ kapiḥ
rathavegān ca vīrāṇām vicaran vimale ambare
9. saḥ āśucaraḥ kapiḥ teṣām śarān vīrāṇām
rathavegān ca vañcayāmāsa vimale ambare vicaran
9. That swiftly moving monkey (kapi) evaded their arrows and the momentum of the heroes' chariots, as he moved about in the clear sky.
स तैः क्रीडन्धनुष्मद्भिर्व्योम्नि वीरः प्रकाशते ।
धनुष्मद्भिर्यथा मेघैर्मारुतः प्रभुरम्बरे ॥१०॥
10. sa taiḥ krīḍandhanuṣmadbhirvyomni vīraḥ prakāśate ,
dhanuṣmadbhiryathā meghairmārutaḥ prabhurambare.
10. sa taiḥ krīḍan dhanuṣmadbhiḥ vyomni vīraḥ prakāśate
dhanuṣmadbhiḥ yathā meghaiḥ mārutaḥ prabhuḥ ambare
10. saḥ vīraḥ taiḥ dhanuṣmadbhiḥ vyomni krīḍan prakāśate
yathā prabhuḥ mārutaḥ dhanuṣmadbhiḥ meghaiḥ ambare
10. That hero (Hanuman), playing with those bowmen in the sky, shone forth, just as the mighty wind (mārutaḥ) plays in the sky with clouds that appear to have bows (rainbows).
स कृत्वा निनदं घोरं त्रासयंस्तां महाचमूम् ।
चकार हनुमान् वेगं तेषु रक्षःसु वीर्यवान् ॥११॥
11. sa kṛtvā ninadaṃ ghoraṃ trāsayaṃstāṃ mahācamūm ,
cakāra hanumān vegaṃ teṣu rakṣaḥsu vīryavān.
11. sa kṛtvā ninadam ghoram trāsayān tām mahācamūm
cakāra hanumān vegam teṣu rakṣaḥsu vīryavān
11. saḥ vīryavān hanumān ghoram ninadam kṛtvā tām
mahācamūm trāsayān teṣu rakṣaḥsu vegam cakāra
11. That powerful Hanuman, having made a dreadful roar and terrifying that great army, launched an attack against those Rākṣasas.
तलेनाभिहनत् कांश्चित् पादैः कांश्चित् परंतपः ।
मुष्टिनाभ्यहनत् कांश्चिन्नखैः कांश्चिद्व्यदारयत् ॥१२॥
12. talenābhihanat kāṃścit pādaiḥ kāṃścit paraṃtapaḥ ,
muṣṭinābhyahanat kāṃścinnakhaiḥ kāṃścidvyadārayat.
12. talena abhihanat kān cit pādaiḥ kān cit paraṃtapaḥ
muṣṭinā abhyahanat kān cit nakhaiḥ kān cit vyadārayat
12. paraṃtapaḥ talena kān cit abhihanat pādaiḥ kān cit
muṣṭinā kān cit abhyahanat nakhaiḥ kān cit vyadārayat
12. That tormentor of foes (paraṃtapaḥ) struck some with the palm of his hand, some with his feet. He struck some with his fist, and tore some apart with his nails.
प्रममाथोरसा कांश्चिदूरुभ्यामपरान् कपिः ।
के चित्तस्यैव नादेन तत्रैव पतिता भुवि ॥१३॥
13. pramamāthorasā kāṃścidūrubhyāmaparān kapiḥ ,
ke cittasyaiva nādena tatraiva patitā bhuvi.
13. pramamātha urasā kāṁścit ūrubhyām aparān kapiḥ
ke cit tasya eva nādena tatra eva patitāḥ bhuvi
13. kapiḥ urasā kāṁścit pramamātha ūrubhyām aparān
ke cit tasya eva nādena tatra eva bhuvi patitāḥ
13. The monkey crushed some (demons) with his chest and others with his thighs. Some, by his very roar, fell down right there on the ground.
ततस्तेष्ववपन्नेषु भूमौ निपतितेषु च ।
तत् सैन्यमगमत् सर्वं दिशो दशभयार्दितम् ॥१४॥
14. tatasteṣvavapanneṣu bhūmau nipatiteṣu ca ,
tat sainyamagamat sarvaṃ diśo daśabhayārditam.
14. tataḥ teṣu avapanneṣu bhūmau nipatiteṣu ca tat
sainyam agamat sarvam diśaḥ daśa bhayārditam
14. tataḥ teṣu bhūmau avapanneṣu nipatiteṣu ca tat
sarvam sainyam bhayārditam daśa diśaḥ agamat
14. Thereupon, as those (rakṣasas) had fallen down and lay on the ground, that entire army, afflicted by fear, fled in all ten directions.
विनेदुर्विस्वरं नागा निपेतुर्भुवि वाजिनः ।
भग्ननीडध्वजच्छत्रैर्भूश्च कीर्णाभवद् रथैः ॥१५॥
15. vinedurvisvaraṃ nāgā nipeturbhuvi vājinaḥ ,
bhagnanīḍadhvajacchatrairbhūśca kīrṇābhavad rathaiḥ.
15. vineduḥ visvaram nāgāḥ nipetuḥ bhuvi vājinaḥ
bhagnanīḍadhvajacchattraiḥ bhūḥ ca kīrṇā abhavat rathaiḥ
15. nāgāḥ visvaram vineduḥ vājinaḥ bhuvi nipetuḥ bhūḥ
ca bhagnanīḍadhvajacchattraiḥ rathaiḥ kīrṇā abhavat
15. The elephants shrieked discordantly, and the horses fell to the ground. The earth became covered with chariots whose platforms, banners, and umbrellas were shattered.
स तान्प्रवृद्धान् विनिहत्य राक्षसान्महाबलश्चण्डपराक्रमः कपिः ।
युयुत्सुरन्यैः पुनरेव राक्षसैस्तदेव वीरो ऽभिजगाम तोरणम् ॥१६॥
16. sa tānpravṛddhān vinihatya rākṣasānmahābalaścaṇḍaparākramaḥ kapiḥ ,
yuyutsuranyaiḥ punareva rākṣasaistadeva vīro'bhijagāma toraṇam.
16. sa tān pravṛddhān vinihatya rākṣasān
mahābalaḥ caṇḍaparākramaḥ kapiḥ
yuyutsuḥ anyaiḥ punaḥ eva rākṣasaiḥ
tat eva vīraḥ abhijagāma toraṇam
16. saḥ vīraḥ mahābalaḥ caṇḍaparākramaḥ
kapiḥ tān pravṛddhān rākṣasān
vinihatya anyaiḥ rākṣasaiḥ yuyutsuḥ
punaḥ eva tat eva toraṇam abhijagāma
16. That mighty monkey (kapi), of fierce valor, having killed those prominent rākṣasas, and desiring to fight with other rākṣasas, the hero (vīra) again approached that very archway.