Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-66

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
निर्गतं मकराक्षं ते दृष्ट्वा वानरपुंगवाः ।
आप्लुत्य सहसा सर्वे योद्धुकामा व्यवस्थिताः ॥१॥
1. nirgataṃ makarākṣaṃ te dṛṣṭvā vānarapuṃgavāḥ ,
āplutya sahasā sarve yoddhukāmā vyavasthitāḥ.
1. nirgatam makarākṣam te dṛṣṭvā vānarapuṅgavāḥ
āplutya sahasā sarve yoddhukāmāḥ vyavasthitāḥ
1. te sarve vānarapuṅgavāḥ nirgatam makarākṣam
dṛṣṭvā sahasā āplutya yoddhukāmāḥ vyavasthitāḥ
1. Seeing Makarakṣa emerge, all those foremost among the monkeys swiftly leaped up and stood ready, eager to fight.
ततः प्रवृत्तं सुमहत्तद् युद्धं लोमहर्षणम् ।
निशाचरैः प्लवंगानां देवानां दानवैरिव ॥२॥
2. tataḥ pravṛttaṃ sumahattad yuddhaṃ lomaharṣaṇam ,
niśācaraiḥ plavaṃgānāṃ devānāṃ dānavairiva.
2. tataḥ pravṛttam sumahat tat yuddham lomaharṣaṇam
niśācaraiḥ plavaṅgānām devānām dānavaiḥ iva
2. tataḥ tat sumahat lomaharṣaṇam yuddham niśācaraiḥ
plavaṅgānām devānām dānavaiḥ iva pravṛttam
2. Then, that very great, hair-raising battle commenced between the night-roaming demons (niśācara) and the monkeys, resembling the conflict between the gods and the dānavas.
वृक्षशूलनिपातैश्च शिलापरिघपातनैः ।
अन्योन्यं मर्दयन्ति स्म तदा कपिनिशाचराः ॥३॥
3. vṛkṣaśūlanipātaiśca śilāparighapātanaiḥ ,
anyonyaṃ mardayanti sma tadā kapiniśācarāḥ.
3. vṛkṣaśūlanipātaiḥ ca śilāparighapātanaiḥ
anyonyam mardayanti sma tadā kapiniśācarāḥ
3. tadā kapiniśācarāḥ vṛkṣaśūlanipātaiḥ ca
śilāparighapātanaiḥ anyonyam mardayanti sma
3. Then, the monkeys and the night-roaming demons (niśācara) crushed each other with blows from tree-spears and by hurling rocks and iron bars.
शक्तिशूलगदाखड्गैस्तोमरैश्च निशाचराः ।
पट्टसैर्भिन्दिपालैश्च बाणपातैः समन्ततः ॥४॥
4. śaktiśūlagadākhaḍgaistomaraiśca niśācarāḥ ,
paṭṭasairbhindipālaiśca bāṇapātaiḥ samantataḥ.
4. śaktiśūlagadākhaḍgaiḥ tomaraiḥ ca niśācarāḥ
paṭṭasaiḥ bhindipālaiḥ ca bāṇapātaiḥ samantataḥ
4. niśācarāḥ śaktiśūlagadākhaḍgaiḥ ca tomaraiḥ ca
paṭṭasaiḥ ca bhindipālaiḥ ca bāṇapātaiḥ samantataḥ
4. The night-roaming demons (niśācara), from all sides, (attacked) with śakti weapons, spears, maces, swords, lances, sharp-edged darts (paṭṭasa), javelins (bhindipāla), and volleys of arrows.
पाशमुद्गरदण्डैश्च निर्घातैश्चापरैस्तथा ।
कदनं कपिसिंहानां चक्रुस्ते रजनीचराः ॥५॥
5. pāśamudgaradaṇḍaiśca nirghātaiścāparaistathā ,
kadanaṃ kapisiṃhānāṃ cakruste rajanīcarāḥ.
5. pāśamudgaradaṇḍaiḥ ca nirghātaiḥ ca aparaiḥ
tathā kadanam kapisiṃhānām cakruḥ te rajanīcarāḥ
5. te rajanīcarāḥ pāśamudgaradaṇḍaiḥ ca nirghātaiḥ
ca aparaiḥ tathā kapisiṃhānām kadanam cakruḥ
5. And those night-roaming demons (rajanīcara) also caused the slaughter (kadana) of the mighty monkeys (kapisiṃha) with nooses, hammers, staffs, and other impactful blows.
बाणौघैरर्दिताश्चापि खरपुत्रेण वानराः ।
संभ्रान्तमनसः सर्वे दुद्रुवुर्भयपीडिताः ॥६॥
6. bāṇaughairarditāścāpi kharaputreṇa vānarāḥ ,
saṃbhrāntamanasaḥ sarve dudruvurbhayapīḍitāḥ.
6. bāṇaughaiḥ arditāḥ ca api kharaputreṇa vānarāḥ
saṃbhrāntamanasaḥ sarve dudruvuḥ bhayapīḍitāḥ
6. kharaputreṇa bāṇaughaiḥ arditāḥ ca api bhayapīḍitāḥ
saṃbhrāntamanasaḥ sarve vānarāḥ dudruvuḥ
6. The monkeys, tormented by torrents of arrows from Khara's son and afflicted by fear, all fled with agitated minds.
तान्दृष्ट्वा राक्षसाः सर्वे द्रवमाणान् वनौकसः ।
नेदुस्ते सिंहवद्धृष्टा राक्षसा जितकाशिनः ॥७॥
7. tāndṛṣṭvā rākṣasāḥ sarve dravamāṇān vanaukasaḥ ,
neduste siṃhavaddhṛṣṭā rākṣasā jitakāśinaḥ.
7. tān dṛṣṭvā rākṣasāḥ sarve dravamāṇān vanaukasaḥ
neduḥ te siṃhavat hṛṣṭāḥ rākṣasāḥ jitakāśinaḥ
7. vanaukasaḥ dravamāṇān tān dṛṣṭvā sarve hṛṣṭāḥ
jitakāśinaḥ te rākṣasāḥ siṃhavat neduḥ
7. Seeing those forest-dwelling monkeys (vanaukasaḥ) fleeing, all the delighted demons (rākṣasāḥ), exulting in victory, roared like lions.
विद्रवत्सु तदा तेषु वानरेषु समन्ततः ।
रामस्तान् वारयामास शरवर्षेण राक्षसान् ॥८॥
8. vidravatsu tadā teṣu vānareṣu samantataḥ ,
rāmastān vārayāmāsa śaravarṣeṇa rākṣasān.
8. vidravatsu tadā teṣu vānarareṣu samantataḥ
rāmaḥ tān vārayāmāsa śaravarṣeṇa rākṣasān
8. tadā teṣu vānarareṣu samantataḥ vidravatsu
rāmaḥ tān rākṣasān śaravarṣeṇa vārayāmāsa
8. Then, as those monkeys were fleeing in all directions, Rama restrained the demons with a shower of arrows.
वारितान् राक्षसान्दृष्ट्वा मकराक्षो निशाचरः ।
क्रोधानलसमाविष्टो वचनं चेदमब्रवीत् ॥९॥
9. vāritān rākṣasāndṛṣṭvā makarākṣo niśācaraḥ ,
krodhānalasamāviṣṭo vacanaṃ cedamabravīt.
9. vāritān rākṣasān dṛṣṭvā makarākṣaḥ niśācaraḥ
krodhānalasamāviṣṭaḥ vacanam ca idam abravīt
9. vāritān rākṣasān dṛṣṭvā niśācaraḥ makarākṣaḥ
krodhānalasamāviṣṭaḥ ca idam vacanam abravīt
9. Seeing the demons (rākṣasāḥ) restrained, Makaraksha, the night-prowler, filled with the fire of wrath, spoke these words.
तिष्ठ राम मया सार्धं द्वन्द्वयुद्धं ददामि ते ।
त्याजयिष्यामि ते प्राणान्धनुर्मुक्तैः शितैः शरैः ॥१०॥
10. tiṣṭha rāma mayā sārdhaṃ dvandvayuddhaṃ dadāmi te ,
tyājayiṣyāmi te prāṇāndhanurmuktaiḥ śitaiḥ śaraiḥ.
10. tiṣṭha rāma mayā sārdham dvandvayuddham dadāmi te
tyājayṣyāmi te prāṇān dhanurmuktaiḥ śitaiḥ śaraiḥ
10. rāma mayā sārdham tiṣṭha te dvandvayuddham dadāmi
dhanurmuktaiḥ śitaiḥ śaraiḥ te prāṇān tyājayṣyāmi
10. Rāma, stand here with me! I offer you a duel. I will make you abandon your life with sharp arrows released from my bow.
यत्तदा दण्डकारण्ये पितरं हतवान्मम ।
मदग्रतः स्वकर्मस्थं स्मृत्वा रोषो ऽभिवर्धते ॥११॥
11. yattadā daṇḍakāraṇye pitaraṃ hatavānmama ,
madagrataḥ svakarmasthaṃ smṛtvā roṣo'bhivardhate.
11. yat tadā daṇḍakāraṇye pitaram hatavān mama
madagrataḥ svakarmastham smṛtvā roṣaḥ abhivardhate
11. yat tadā daṇḍakāraṇye mama svakarmastham pitaram
hatavān madagrataḥ smṛtvā roṣaḥ abhivardhate
11. My rage intensifies as I recall that you killed my father, who was steadfast in his own duty (dharma), in the Daṇḍaka forest, in my presence.
दह्यन्ते भृशमङ्गानि दुरात्मन्मम राघव ।
यन्मयासि न दृष्टस्त्वं तस्मिन् काले महावने ॥१२॥
12. dahyante bhṛśamaṅgāni durātmanmama rāghava ,
yanmayāsi na dṛṣṭastvaṃ tasmin kāle mahāvane.
12. dahyante bhṛśam aṅgāni durātman mama rāghava
yat mayā asi na dṛṣṭaḥ tvam tasmin kāle mahāvane
12. durātman rāghava mama aṅgāni bhṛśam dahyante
yat tasmin kāle mahāvane tvam mayā na dṛṣṭaḥ asi
12. My limbs burn intensely, O evil-minded Rāghava, because I did not see you at that time in that great forest.
दिष्ट्यासि दर्शनं राम मम त्वं प्राप्तवानिह ।
काङ्क्षितो ऽसि क्षुधार्तस्य सिंहस्येवेतरो मृगः ॥१३॥
13. diṣṭyāsi darśanaṃ rāma mama tvaṃ prāptavāniha ,
kāṅkṣito'si kṣudhārtasya siṃhasyevetaro mṛgaḥ.
13. diṣṭyā asi darśanam rāma mama tvam prāptavān iha
kāṅkṣitaḥ asi kṣudhārtasya siṃhasya iva itaraḥ mṛgaḥ
13. rāma diṣṭyā tvam iha mama darśanam prāptavān asi
kṣudhārtasya siṃhasya itaraḥ mṛgaḥ iva kāṅkṣitaḥ asi
13. Rāma, by good fortune, you have appeared before me here. You are as desired as another deer is to a hungry lion.
अद्य मद्बाणवेगेन प्रेतराड्विषयं गतः ।
ये त्वया निहताः शूराः सह तैस्त्वं समेष्यसि ॥१४॥
14. adya madbāṇavegena pretarāḍviṣayaṃ gataḥ ,
ye tvayā nihatāḥ śūrāḥ saha taistvaṃ sameṣyasi.
14. adya madbāṇavegena pretaraṭ viṣayam gataḥ ye
tvayā nihatāḥ śūrāḥ saha taiḥ tvam sameṣyasi
14. adya madbāṇavegena (tvam) pretaraṭ viṣayam gataḥ; ye śūrāḥ tvayā nihatāḥ,
tvam taiḥ saha sameṣyasi
14. Today, by the swiftness of my arrows, you will be sent to the realm of the lord of the departed (Yama). You will join those heroes whom you yourself have killed.
बहुनात्र किमुक्तेन शृणु राम वचो मम ।
पश्यन्तु सकला लोकास्त्वां मां चैव रणाजिरे ॥१५॥
15. bahunātra kimuktena śṛṇu rāma vaco mama ,
paśyantu sakalā lokāstvāṃ māṃ caiva raṇājire.
15. bahunā atra kim uktena śṛṇu rāma vacaḥ mama
paśyantu sakalāḥ lokāḥ tvām mām ca eva raṇājire
15. atra bahunā uktena kim? rāma,
mama vacaḥ śṛṇu.
sakalāḥ lokāḥ raṇājire tvām ca mām ca eva paśyantu.
15. What is the point of saying much more here? Listen, O Rāma, to my words. Let all people witness you and me right here on the battlefield.
अस्त्रैर्वा गदया वापि बाहुभ्यां वा महाहवे ।
अभ्यस्तं येन वा राम तेन वा वर्ततां युधि ॥१६॥
16. astrairvā gadayā vāpi bāhubhyāṃ vā mahāhave ,
abhyastaṃ yena vā rāma tena vā vartatāṃ yudhi.
16. astraiḥ vā gadayā vā api bāhubhyām vā mahāhave
abhyastam yena vā rāma tena vā vartatām yudhi
16. rāma,
mahāhave astraiḥ vā gadayā vā api bāhubhyām vā yena vā abhyastam,
tena vā yudhi vartatām.
16. Whether with weapons, or with a mace, or with just arms in this great battle; O Rāma, let the combat proceed with whichever method you are accustomed to.
मकराक्षवचः श्रुत्वा रामो दशरथात्मजः ।
अब्रवीत् प्रहसन् वाक्यमुत्तरोत्तरवादिनम् ॥१७॥
17. makarākṣavacaḥ śrutvā rāmo daśarathātmajaḥ ,
abravīt prahasan vākyamuttarottaravādinam.
17. makarākṣavacaḥ śrutvā rāmaḥ daśarathātmajaḥ
abravīt prahasan vākyam uttarottaravādinam
17. makarākṣavacaḥ śrutvā,
daśarathātmajaḥ rāmaḥ prahasan uttarottaravādinam vākyam abravīt.
17. Having heard the words of Makarākṣa, Rāma, the son of Daśaratha, spoke, laughing, to him who was speaking one challenge after another.
चतुर्दशसहस्राणि रक्षसां त्वत्पिता च यः ।
त्रिशिरा दूषणश्चापि दण्डके निहता मया ॥१८॥
18. caturdaśasahasrāṇi rakṣasāṃ tvatpitā ca yaḥ ,
triśirā dūṣaṇaścāpi daṇḍake nihatā mayā.
18. caturdaśasahasrāṇi rakṣasām tvatpitā ca yaḥ
triśirā dūṣaṇaḥ ca api daṇḍake nihatā mayā
18. mayā daṇḍake caturdaśasahasrāṇi rakṣasām yaḥ
ca tvatpitā triśirā ca api dūṣaṇaḥ nihatā
18. Fourteen thousand rākṣasas (demons), along with your father Triśirā and also Dūṣaṇa, were slain by me in the Daṇḍaka forest.
स्वाशितास्तव मांसेन गृध्रगोमायुवायसाः ।
भविष्यन्त्यद्य वै पाप तीक्ष्णतुण्डनखाङ्कुशाः ॥१९॥
19. svāśitāstava māṃsena gṛdhragomāyuvāyasāḥ ,
bhaviṣyantyadya vai pāpa tīkṣṇatuṇḍanakhāṅkuśāḥ.
19. svāśitāḥ tava māṃsena gṛdhragomāyuvāyasāḥ
bhaviṣyanti adya vai pāpa tīkṣṇatuṇḍanakhāṅkuśāḥ
19. pāpa adya vai gṛdhragomāyuvāyasāḥ tava māṃsena
svāśitāḥ tīkṣṇatuṇḍanakhāṅkuśāḥ bhaviṣyanti
19. Today, O wicked one, vultures, jackals, and crows will feast on your flesh, their beaks and claws becoming as sharp as hooks.
एवमुक्तस्तु रामेण खरपुत्रो निशाचरः ।
बाणौघानसृजत्तस्मै राघवाय रणाजिरे ॥२०॥
20. evamuktastu rāmeṇa kharaputro niśācaraḥ ,
bāṇaughānasṛjattasmai rāghavāya raṇājire.
20. evam uktaḥ tu rāmeṇa kharaputraḥ niśācaraḥ
bāṇaughān asṛjat tasmai rāghavāya raṇājire
20. rāmeṇa evam uktaḥ tu kharaputraḥ niśācaraḥ
raṇājire tasmai rāghavāya bāṇaughān asṛjat
20. Thus addressed by Rāma, Khara's son, the demon, then discharged a barrage of arrows towards Rāghava (Rāma) on the battlefield.
ताञ् शराञ् शरवर्षेण रामश्चिच्छेद नैकधा ।
निपेतुर्भुवि ते छिन्ना रुक्मपुङ्खाः सहस्रशः ॥२१॥
21. tāñ śarāñ śaravarṣeṇa rāmaściccheda naikadhā ,
nipeturbhuvi te chinnā rukmapuṅkhāḥ sahasraśaḥ.
21. tān śarān śaravarṣeṇa rāmaḥ ciccheda na ekadhā
nipetuḥ bhuvi te chinnāḥ rukmapuṅkhāḥ sahasraśaḥ
21. rāmaḥ śaravarṣeṇa tān śarān na ekadhā ciccheda
te rukmapuṅkhāḥ chinnāḥ sahasraśaḥ bhuvi nipetuḥ
21. Rāma shattered those arrows into many pieces with a barrage of his own arrows. Cut into thousands, those arrows with golden shafts then fell to the ground.
तद् युद्धमभवत्तत्र समेत्यान्योन्यमोजसा ।
खर राक्षसपुत्रस्य सूनोर्दशरथस्य च ॥२२॥
22. tad yuddhamabhavattatra sametyānyonyamojasā ,
khara rākṣasaputrasya sūnordaśarathasya ca.
22. tat yuddham abhavat tatra sametya anyonyam ojasā
khara rākṣasaputrasya sūnoḥ daśarathasya ca
22. tatra khara rākṣasaputrasya ca daśarathasya
sūnoḥ anyonyam ojasā sametya tat yuddham abhavat
22. That battle then took place there, as Khara, the demon, and Daśaratha's son (Rāma) confronted each other with great might.
जीमूतयोरिवाकाशे शब्दो ज्यातलयोस्तदा ।
धनुर्मुक्तः स्वनोत्कृष्टः श्रूयते च रणाजिरे ॥२३॥
23. jīmūtayorivākāśe śabdo jyātalayostadā ,
dhanurmuktaḥ svanotkṛṣṭaḥ śrūyate ca raṇājire.
23. jīmūtayoh iva ākāśe śabdaḥ jyātalayoḥ tadā
dhanuḥ muktaḥ svana utkṛṣṭaḥ śrūyate ca raṇājire
23. tadā raṇājire ākāśe jīmūtayoh iva dhanuḥ muktaḥ
jyātalayoḥ svana utkṛṣṭaḥ śabdaḥ ca śrūyate
23. Then, in the battlefield, the excellent sound of bowstrings released from bows was heard, like the roar of two clouds in the sky.
देवदानवगन्धर्वाः किंनराश्च महोरगाः ।
अन्तरिक्षगताः सर्वे द्रष्टुकामास्तदद्भुतम् ॥२४॥
24. devadānavagandharvāḥ kiṃnarāśca mahoragāḥ ,
antarikṣagatāḥ sarve draṣṭukāmāstadadbhutam.
24. devadānavagandharvāḥ kiṃnarāḥ ca mahoragāḥ
antarikṣagatāḥ sarve draṣṭukāmāḥ tat adbhutam
24. sarve devadānavagandharvāḥ kiṃnarāḥ ca mahoragāḥ
antarikṣagatāḥ tat adbhutam draṣṭukāmāḥ
24. Gods, Dānavas (demons), Gandharvas (celestial musicians), Kinnaras, and great serpents – all of them, having ascended into the sky, were eager to witness that marvel.
विद्धमन्योन्यगात्रेषु द्विगुणं वर्धते बलम् ।
कृतप्रतिकृतान्योन्यं कुर्वाते तौ रणाजिरे ॥२५॥
25. viddhamanyonyagātreṣu dviguṇaṃ vardhate balam ,
kṛtapratikṛtānyonyaṃ kurvāte tau raṇājire.
25. viddham anyonyagātreṣu dviguṇam vardhate balam
kṛtapratikṛta anyonyam kurvāte tau raṇājire
25. anyonyagātreṣu viddham balam dviguṇam vardhate
tau raṇājire kṛtapratikṛta anyonyam kurvāte
25. Even when wounded in each other's bodies, their strength increased twofold. Those two engaged in mutual offensive and defensive actions on the battlefield.
राममुक्तास्तु बाणौघान् राक्षसस्त्वच्छिनद् रणे ।
रक्षोमुक्तांस्तु रामो वै नैकधा प्राच्छिनच्छरैः ॥२६॥
26. rāmamuktāstu bāṇaughān rākṣasastvacchinad raṇe ,
rakṣomuktāṃstu rāmo vai naikadhā prācchinaccharaiḥ.
26. rāmamuktāḥ tu bāṇaughān rākṣasaḥ tu acchinat raṇe
rakṣomuktān tu rāmaḥ vai naikadhā prācchinat śaraiḥ
26. rākṣasaḥ raṇe rāmamuktāḥ bāṇaughān acchinat tu
rāmaḥ vai rakṣomuktān naikadhā śaraiḥ prācchinat
26. In the battle, the demon cut off the multitudes of arrows released by Rāma. But Rāma, in turn, cut off the arrows released by the demon in many ways with his own shafts.
बाणौघवितताः सर्वा दिशश्च विदिशस्तथा ।
संछन्ना वसुधा चैव समन्तान्न प्रकाशते ॥२७॥
27. bāṇaughavitatāḥ sarvā diśaśca vidiśastathā ,
saṃchannā vasudhā caiva samantānna prakāśate.
27. bāṇaughavitatāḥ sarvā diśaḥ ca vidiśaḥ tathā
saṃchannā vasudhā ca eva samantāt na prakāśate
27. sarvā diśaḥ ca vidiśaḥ tathā bāṇaughavitatāḥ
ca eva vasudhā samantāt saṃchannā na prakāśate
27. All directions and intermediate directions were covered by multitudes of arrows. And the earth, completely obscured all around, no longer shone.
ततः क्रुद्धो महाबाहुर्धनुश्चिच्छेद रक्षसः ।
अष्टाभिरथ नाराचैः सूतं विव्याध राघवः ।
भित्त्वा शरै रथं रामो रथाश्वान् समपातयत् ॥२८॥
28. tataḥ kruddho mahābāhurdhanuściccheda rakṣasaḥ ,
aṣṭābhiratha nārācaiḥ sūtaṃ vivyādha rāghavaḥ ,
bhittvā śarai rathaṃ rāmo rathāśvān samapātayat.
28. tataḥ kruddhaḥ mahābāhuḥ dhanuḥ ciccheda
rakṣasaḥ aṣṭābhiḥ atha nārācaiḥ
sūtam vivyādha rāghavaḥ bhittvā śaraiḥ
ratham rāmaḥ rathāśvān samapātayat
28. tataḥ kruddhaḥ mahābāhuḥ rakṣasaḥ
dhanuḥ ciccheda atha rāghavaḥ aṣṭābhiḥ
nārācaiḥ sūtam vivyādha śaraiḥ ratham
bhittvā rāmaḥ rathāśvān samapātayat
28. Then, enraged, the mighty-armed (Rāma) cut off the demon's bow. After that, Rāghava pierced the charioteer with eight iron arrows. Having shattered the chariot with his arrows, Rāma struck down its horses.
विरथो वसुधां तिष्ठन्मकराक्षो निशाचरः ।
अतिष्ठद्वसुधां रक्षः शूलं जग्राह पाणिना ।
त्रासनं सर्वभूतानां युगान्ताग्निसमप्रभम् ॥२९॥
29. viratho vasudhāṃ tiṣṭhanmakarākṣo niśācaraḥ ,
atiṣṭhadvasudhāṃ rakṣaḥ śūlaṃ jagrāha pāṇinā ,
trāsanaṃ sarvabhūtānāṃ yugāntāgnisamaprabham.
29. virathaḥ vasudhām tiṣṭhan makarākṣaḥ
niśācaraḥ atiṣṭhat vasudhām rakṣaḥ
śūlam jagrāha pāṇinā trāsanam
sarvabhūtānām yugāntāgnisamaprabham
29. virathaḥ makarākṣaḥ niśācaraḥ
vasudhām tiṣṭhan rakṣaḥ atiṣṭhat
pāṇinā śūlam jagrāha trāsanam
sarvabhūtānām yugāntāgnisamaprabham
29. Chariotless, Makarākṣa, the night-prowling demon, stood on the earth. The demon then grasped a trident with his hand, which was terrifying to all beings and shone with the brilliance of the fire at the end of a cosmic age (yuga).
विभ्राम्य च महच्छूलं प्रज्वलन्तं निशाचरः ।
स क्रोधात् प्राहिणोत्तस्मै राघवाय महाहवे ॥३०॥
30. vibhrāmya ca mahacchūlaṃ prajvalantaṃ niśācaraḥ ,
sa krodhāt prāhiṇottasmai rāghavāya mahāhave.
30. vibhrāmya ca mahat śūlam prajvalantam niśācaraḥ
sa krodhāt prāhiṇot tasmai rāghavāya mahāhave
30. niśācaraḥ sa krodhāt mahat prajvalantam śūlam
vibhrāmya ca tasmai rāghavāya mahāhave prāhiṇot
30. The demon, having whirled a great, blazing spear, then sent it in great anger towards Rāghava (Rama) in the huge battle.
तमापतन्तं ज्वलितं खरपुत्रकराच्च्युतम् ।
बाणैस्तु त्रिभिराकाशे शूलं चिच्छेद राघवः ॥३१॥
31. tamāpatantaṃ jvalitaṃ kharaputrakarāccyutam ,
bāṇaistu tribhirākāśe śūlaṃ ciccheda rāghavaḥ.
31. tam āpatantam jvalitam kharaputrakarāt cyutam
bāṇaiḥ tu tribhiḥ ākāśe śūlam ciccheda rāghavaḥ
31. rāghavaḥ tu ākāśe tribhiḥ bāṇaiḥ tam kharaputrakarāt
cyutam āpatantam jvalitam śūlam ciccheda
31. Rāghava (Rama), however, in the sky, with three arrows, cut down that blazing spear as it approached, having been released from the hand of Khara's son.
सच्छिन्नो नैकधा शूलो दिव्यहाटकमण्डितः ।
व्यशीर्यत महोक्लेव रामबाणार्दितो भुवि ॥३२॥
32. sacchinno naikadhā śūlo divyahāṭakamaṇḍitaḥ ,
vyaśīryata mahokleva rāmabāṇārdito bhuvi.
32. saḥ chinnaḥ na ekadhā śūlaḥ divyahāṭakamaṇḍitaḥ
vyaśīryata mahā ulkā iva rāmabāṇārditaḥ bhuvi
32. saḥ divyahāṭakamaṇḍitaḥ śūlaḥ chinnaḥ na ekadhā
rāmabāṇārditaḥ mahā ulkā iva bhuvi vyaśīryata
32. That spear, adorned with divine gold, having been cut into many pieces and struck by Rāma's arrows, shattered on the ground like a great meteor.
तच्छूलं निहतं दृष्ट्वा रामेणाद्भुतकर्मणा ।
साधु साध्विति भूतानि व्याहरन्ति नभोगताः ॥३३॥
33. tacchūlaṃ nihataṃ dṛṣṭvā rāmeṇādbhutakarmaṇā ,
sādhu sādhviti bhūtāni vyāharanti nabhogatāḥ.
33. tad śūlam nihatam dṛṣṭvā rāmeṇa adbhutakarmaṇā
sādhu sādhu iti bhūtāni vyāharanti nabhogatāḥ
33. adbhutakarmaṇā rāmeṇa tad śūlam nihatam dṛṣṭvā
nabhogatāḥ bhūtāni sādhu sādhu iti vyāharanti
33. Having seen that spear struck down by Rāma, who performs wondrous deeds, the celestial beings exclaimed, "Excellent! Excellent!"
तद्दृष्ट्वा निहतं शूलं मकराक्षो निशाचरः ।
मुष्टिमुद्यम्य काकुत्स्थं तिष्ठ तिष्ठेति चाब्रवीत् ॥३४॥
34. taddṛṣṭvā nihataṃ śūlaṃ makarākṣo niśācaraḥ ,
muṣṭimudyamya kākutsthaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt.
34. tat dṛṣṭvā nihataṃ śūlaṃ makarākṣaḥ niśācaraḥ muṣṭim
udyamya kākutsthaṃ tiṣṭha tiṣṭha iti ca abravīt
34. tat śūlaṃ nihataṃ dṛṣṭvā niśācaraḥ makarākṣaḥ muṣṭim
udyamya kākutsthaṃ tiṣṭha tiṣṭha iti ca abravīt
34. Seeing that his spear had been struck down, the demon Makaraksha, raising his fist, said to Rama (Kakutstha), "Stop! Stop!"
स तं दृष्ट्वा पतन्तं वै प्रहस्य रघुनन्दनः ।
पावकास्त्रं ततो रामः संदधे स्वशरासने ॥३५॥
35. sa taṃ dṛṣṭvā patantaṃ vai prahasya raghunandanaḥ ,
pāvakāstraṃ tato rāmaḥ saṃdadhe svaśarāsane.
35. saḥ tam dṛṣṭvā patantam vai prahasya raghunandanaḥ
pāvakāstram tataḥ rāmaḥ saṃdadhe svaśarāsane
35. saḥ raghunandanaḥ tam patantam dṛṣṭvā prahasya
tataḥ rāmaḥ svaśarāsane pāvakāstram saṃdadhe
35. Seeing that demon rushing towards him, Rama, the joy of the Raghus, laughed and then fixed the fire-weapon on his own bow.
तेनास्त्रेण हतं रक्षः काकुत्स्थेन तदा रणे ।
संछिन्नहृदयं तत्र पपात च ममार च ॥३६॥
36. tenāstreṇa hataṃ rakṣaḥ kākutsthena tadā raṇe ,
saṃchinnahṛdayaṃ tatra papāta ca mamāra ca.
36. tena astreṇa hatam rakṣaḥ kākutsthena tadā raṇe
saṃchinnahṛdayam tatra papāta ca mamāra ca
36. tadā raṇe kākutsthena tena astreṇa hatam rakṣaḥ
saṃchinnahṛdayam tatra papāta ca mamāra ca
36. In that battle, the demon, struck down by that weapon wielded by Rama (Kakutstha), fell there with his heart shattered, and then he died.
दृष्ट्वा ते राक्षसाः सर्वे मकराक्षस्य पातनम् ।
लङ्कामेव प्रधावन्त रामबालार्दितास्तदा ॥३७॥
37. dṛṣṭvā te rākṣasāḥ sarve makarākṣasya pātanam ,
laṅkāmeva pradhāvanta rāmabālārditāstadā.
37. dṛṣṭvā te rākṣasāḥ sarve makarākṣasya pātanam
laṅkām eva pradhāvanta rāmabālārdiāḥ tadā
37. tadā te sarve rāmabālārdiāḥ rākṣasāḥ makarākṣasya
pātanam dṛṣṭvā laṅkām eva pradhāvanta
37. Seeing Makaraksha's death, all those demons, tormented by Rama's arrows, then fled back to Lanka.
दशरथनृपपुत्रबाणवेगै रजनिचरं निहतं खरात्मजं तम् ।
ददृशुरथ च देवताः प्रहृष्टा गिरिमिव वज्रहतं यथा विशीर्णम् ॥३८॥
38. daśarathanṛpaputrabāṇavegai rajanicaraṃ nihataṃ kharātmajaṃ tam ,
dadṛśuratha ca devatāḥ prahṛṣṭā girimiva vajrahataṃ yathā viśīrṇam.
38. daśarathanṛpaputrabāṇavegaiḥ
rajanicaram nihatam kharātmajam tam
dadṛśuḥ atha ca devatāḥ prahṛṣṭāḥ
girim iva vajrahatam yathā viśīrṇam
38. atha ca prahṛṣṭāḥ devatāḥ
daśarathanṛpaputrabāṇavegaiḥ nihatam tam
kharātmajam rajanicaram yathā
vajrahatam viśīrṇam girim iva dadṛśuḥ
38. And then, the delighted gods saw that son of Khara, the night-stalking demon, struck down by the swift arrows of Daśaratha’s royal son, shattered like a mountain that has been struck by a thunderbolt.