Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-95

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः प्रवृत्तं सुक्रूरं रामरावणयोस्तदा ।
सुमहद्द्वैरथं युद्धं सर्वलोकभयावहम् ॥१॥
1. tataḥ pravṛttaṃ sukrūraṃ rāmarāvaṇayostadā ,
sumahaddvairathaṃ yuddhaṃ sarvalokabhayāvaham.
1. tataḥ pravṛttam sukrūram rāmarāvaṇayoḥ tadā
sumahat dvairatham yuddham sarvalokabhayāvaham
1. tadā tataḥ rāmarāvaṇayoḥ sukrūram sumahat
dvairatham yuddham sarvalokabhayāvaham pravṛttam
1. Then, at that moment, an exceedingly fierce and immense chariot duel commenced between Rāma and Rāvaṇa, terrifying to all worlds.
ततो राक्षससैन्यं च हरीणां च महद्बलम् ।
प्रगृहीतप्रहरणं निश्चेष्टं समतिष्ठत ॥२॥
2. tato rākṣasasainyaṃ ca harīṇāṃ ca mahadbalam ,
pragṛhītapraharaṇaṃ niśceṣṭaṃ samatiṣṭhata.
2. tataḥ rākṣasasainyam ca harīṇām ca mahatbalam
pragṛhītapraharaṇam niśceṣṭam samatiṣṭhata
2. tataḥ rākṣasasainyam ca harīṇām ca mahatbalam
pragṛhītapraharaṇam niśceṣṭam samatiṣṭhata
2. Then, both the demon army and the great force of the monkeys, having grasped their weapons, stood still and unmoving.
संप्रयुद्धौ ततो दृष्ट्वा बलवन्नरराक्षसौ ।
व्याक्षिप्तहृदयाः सर्वे परं विस्मयमागताः ॥३॥
3. saṃprayuddhau tato dṛṣṭvā balavannararākṣasau ,
vyākṣiptahṛdayāḥ sarve paraṃ vismayamāgatāḥ.
3. sampravuddhau tataḥ dṛṣṭvā balavat nararākṣasau
vyākṣiptahṛdayāḥ sarve param vismayam āgatāḥ
3. tataḥ balavat nararākṣasau sampravuddhau dṛṣṭvā
sarve vyākṣiptahṛdayāḥ param vismayam āgatāḥ
3. Then, having seen the two powerful warriors – the man and the demon – engaged in fierce combat, all the observers became greatly astonished, their hearts filled with agitation.
नानाप्रहरणैर्व्यग्रैर्भुजैर्विस्मितबुद्धयः ।
तस्थुः प्रेक्ष्य च संग्रामं नाभिजघ्नुः परस्परम् ॥४॥
4. nānāpraharaṇairvyagrairbhujairvismitabuddhayaḥ ,
tasthuḥ prekṣya ca saṃgrāmaṃ nābhijaghnuḥ parasparam.
4. nānāpraharaṇaiḥ vyagraiḥ bhujaiḥ vismitabuddhayaḥ
tasthuḥ prekṣya ca saṃgrāmam na abhijaghnuḥ parasparam
4. nānāpraharaṇaiḥ vyagraiḥ bhujaiḥ vismitabuddhayaḥ ca
saṃgrāmam prekṣya tasthuḥ na parasparam abhijaghnuḥ
4. With their numerous weapons and agitated arms, their minds filled with astonishment, they stood watching the combat and did not attack each other.
रक्षसां रावणं चापि वानराणां च राघवम् ।
पश्यतां विस्मिताक्षाणां सैन्यं चित्रमिवाबभौ ॥५॥
5. rakṣasāṃ rāvaṇaṃ cāpi vānarāṇāṃ ca rāghavam ,
paśyatāṃ vismitākṣāṇāṃ sainyaṃ citramivābabhau.
5. rakṣasām rāvaṇam ca api vānarāṇām ca rāghavam
paśyatām vismitākṣāṇām sainyam citram iva ababhau
5. vismitākṣāṇām paśyatām rakṣasām rāvaṇam ca vānarāṇām rāghavam ca,
sainyam citram iva ababhau
5. As the demons (rakṣasas) watched Rāvaṇa, and the monkeys (vānaras) watched Rāghava (Rāma), their astonished eyes beheld the army, which appeared truly wondrous.
तौ तु तत्र निमित्तानि दृष्ट्वा राघवरावणौ ।
कृतबुद्धी स्थिरामर्षौ युयुधाते अभीतवत् ॥६॥
6. tau tu tatra nimittāni dṛṣṭvā rāghavarāvaṇau ,
kṛtabuddhī sthirāmarṣau yuyudhāte abhītavat.
6. tau tu tatra nimittāni dṛṣṭvā rāghavarāvaṇau
kṛtabuddhī sthirāmarṣau yuyudhāte abhītavat
6. tau rāghavarāvaṇau tu tatra nimittāni dṛṣṭvā
kṛtabuddhī sthirāmarṣau abhītavat yuyudhāte
6. But those two, Rāghava (Rāma) and Rāvaṇa, having seen the omens there, with resolute minds and unwavering anger, fought fearlessly.
जेतव्यमिति काकुत्स्थो मर्तव्यमिति रावणः ।
धृतौ स्ववीर्यसर्वस्वं युद्धे ऽदर्शयतां तदा ॥७॥
7. jetavyamiti kākutstho martavyamiti rāvaṇaḥ ,
dhṛtau svavīryasarvasvaṃ yuddhe'darśayatāṃ tadā.
7. jetavyam iti kākutsthaḥ martavyam iti rāvaṇaḥ
dhṛtau svavīryasarvasvam yuddhe adarśayatām tadā
7. kākutsthaḥ 'jetavyam' iti rāvaṇaḥ 'martavyam' iti
dhṛtau tadā yuddhe svavīryasarvasvam adarśayatām
7. Thinking 'I must conquer,' Kākuṭstha (Rāma), and 'I must die,' Rāvaṇa, both then displayed the entirety of their valor in battle.
ततः क्रोधाद्दशग्रीवः शरान् संधाय वीर्यवान् ।
मुमोच ध्वजमुद्दिश्य राघवस्य रथे स्थितम् ॥८॥
8. tataḥ krodhāddaśagrīvaḥ śarān saṃdhāya vīryavān ,
mumoca dhvajamuddiśya rāghavasya rathe sthitam.
8. tataḥ krodhāt daśagrīvaḥ śarān saṃdhāya vīryavān
mumoca dhvajam uddiśya rāghavasya rathe sthitam
8. tataḥ vīryavān daśagrīvaḥ krodhāt śarān saṃdhāya
rāghavasya rathe sthitam dhvajam uddiśya mumoca
8. Then, in a fit of rage, the mighty Daśagrīva (Rāvaṇa), having fixed his arrows, released them, aiming at Rāghava's (Rāma's) standard (flag) that stood on his chariot.
ते शरास्तमनासाद्य पुरंदररथध्वजम् ।
रक्तशक्तिं परामृश्य निपेतुर्धरणीतले ॥९॥
9. te śarāstamanāsādya puraṃdararathadhvajam ,
raktaśaktiṃ parāmṛśya nipeturdharaṇītale.
9. te śarāḥ tam anāsādya purandararathadhvajam
raktaśaktim parāmṛśya nipetuḥ dharaṇītale
9. te śarāḥ tam purandararathadhvajam anāsādya
raktaśaktim parāmṛśya dharaṇītale nipetuḥ
9. Those arrows, failing to reach Rāvaṇa's chariot banner (which bore the emblem of Indra), instead struck his red spear and fell to the ground.
ततो रामो ऽभिसंक्रुद्धश्चापमायम्य वीर्यवान् ।
कृतप्रतिकृतं कर्तुं मनसा संप्रचक्रमे ॥१०॥
10. tato rāmo'bhisaṃkruddhaścāpamāyamya vīryavān ,
kṛtapratikṛtaṃ kartuṃ manasā saṃpracakrame.
10. tataḥ rāmaḥ abhisaṃkruddhaḥ cāpam āyamya vīryavān
kṛtapratikṛtam kartum manasā saṃpracakrame
10. tataḥ abhisaṃkruddhaḥ vīryavān rāmaḥ cāpam āyamya
manasā kṛtapratikṛtam kartum saṃpracakrame
10. Then, the valiant Rāma, greatly enraged, drew his bow and resolved in his mind to retaliate.
रावणध्वजमुद्दिश्य मुमोच निशितं शरम् ।
महासर्पमिवासह्यं ज्वलन्तं स्वेन तेजसा ॥११॥
11. rāvaṇadhvajamuddiśya mumoca niśitaṃ śaram ,
mahāsarpamivāsahyaṃ jvalantaṃ svena tejasā.
11. rāvaṇadhvajam uddiśya mumoca niśitam śaram
mahāsarpam iva asahyam jvalantam svena tejasā
11. rāvaṇadhvajam uddiśya saḥ (implied Rāma) niśitam śaram,
asahyam mahāsarpam iva svena tejasā jvalantam,
mumoca
11. Aiming at Rāvaṇa's banner, he released a sharp arrow, irresistible and blazing with its own energy, like a great serpent.
जगाम स महीं भित्त्वा दशग्रीवध्वजं शरः ।
स निकृत्तो ऽपतद्भूमौ रावणस्य रथध्वजः ॥१२॥
12. jagāma sa mahīṃ bhittvā daśagrīvadhvajaṃ śaraḥ ,
sa nikṛtto'patadbhūmau rāvaṇasya rathadhvajaḥ.
12. jagāma saḥ mahīm bhittvā daśagrīvadhvajam śaraḥ
saḥ nikṛttaḥ apatat bhūmau rāvaṇasya rathadhvajaḥ
12. śaraḥ daśagrīvadhvajam bhittvā mahīm saḥ jagāma.
saḥ nikṛttaḥ rāvaṇasya rathadhvajaḥ bhūmau apatat.
12. The arrow, having pierced Rāvaṇa's banner, went into the earth. That chariot banner of Rāvaṇa, severed, then fell to the ground.
ध्वजस्योन्मथनं दृष्ट्वा रावणः सुमहाबलः ।
क्रोधजेनाग्निना संख्ये प्रदीप्त इव चाभवत् ॥१३॥
13. dhvajasyonmathanaṃ dṛṣṭvā rāvaṇaḥ sumahābalaḥ ,
krodhajenāgninā saṃkhye pradīpta iva cābhavat.
13. dhvajasya unmathanam dṛṣṭvā rāvaṇaḥ sumahābalaḥ
krodhajena agninā saṅkhye pradīptaḥ iva ca abhavat
13. rāvaṇaḥ sumahābalaḥ dhvajasya unmathanam dṛṣṭvā
saṅkhye krodhajena agninā pradīptaḥ iva ca abhavat
13. Upon seeing the destruction of the banner, Ravana, who possessed immense strength, became as if ignited by the fire of anger during the battle.
स रोषवशमापन्नः शरवर्षं महद्वमन् ।
रामस्य तुरगान्दिव्याञ् शरैर्विव्याध रावणः ॥१४॥
14. sa roṣavaśamāpannaḥ śaravarṣaṃ mahadvaman ,
rāmasya turagāndivyāñ śarairvivyādha rāvaṇaḥ.
14. saḥ roṣavaśam āpannaḥ śaravarṣam mahat vaman
rāmasya turagān divyān śaraiḥ vivyādha rāvaṇaḥ
14. saḥ rāvaṇaḥ roṣavaśam āpannaḥ mahat śaravarṣam
vaman rāmasya divyān turagān śaraiḥ vivyādha
14. Overcome by the sway of rage, Ravana, discharging a mighty shower of arrows, pierced Rama's divine horses with his own arrows.
ते विद्धा हरयस्तस्य नास्खलन्नापि बभ्रमुः ।
बभूवुः स्वस्थहृदयाः पद्मनालैरिवाहताः ॥१५॥
15. te viddhā harayastasya nāskhalannāpi babhramuḥ ,
babhūvuḥ svasthahṛdayāḥ padmanālairivāhatāḥ.
15. te viddhāḥ harayaḥ tasya na askhalan na api babhrumuḥ
babhūvuḥ svasthahṛdayāḥ padmanālaiḥ iva āhatāḥ
15. tasya te viddhāḥ harayaḥ na askhalan na api babhrumuḥ
padmanālaiḥ iva āhatāḥ svasthahṛdayāḥ babhūvuḥ
15. Those horses of his, though pierced, neither stumbled nor strayed. They remained composed, as if struck by lotus stalks.
तेषामसंभ्रमं दृष्ट्वा वाजिनां रावणस्तदा ।
भूय एव सुसंक्रुद्धः शरवर्षं मुमोच ह ॥१६॥
16. teṣāmasaṃbhramaṃ dṛṣṭvā vājināṃ rāvaṇastadā ,
bhūya eva susaṃkruddhaḥ śaravarṣaṃ mumoca ha.
16. teṣām asaṃbhramam dṛṣṭvā vājinām rāvaṇaḥ tadā
bhūyaḥ eva susaṃkruddhaḥ śaravarṣam mumoca ha
16. tadā rāvaṇaḥ teṣām vājinām asaṃbhramam dṛṣṭvā
bhūyaḥ eva susaṃkruddhaḥ śaravarṣam mumoca ha
16. Seeing the unwavering composure of those horses, Ravana then became exceedingly enraged once more and unleashed a barrage of arrows.
गदाश्च परिघांश्चैव चक्राणि मुसलानि च ।
गिरिशृङ्गाणि वृक्षांश्च तथा शूलपरश्वधान् ॥१७॥
17. gadāśca parighāṃścaiva cakrāṇi musalāni ca ,
giriśṛṅgāṇi vṛkṣāṃśca tathā śūlaparaśvadhān.
17. gadāḥ ca parighān ca eva cakrāṇi musalāni ca
giriśṛṅgāṇi vṛkṣān ca tathā śūlaparaśvadhān
17. gadāḥ ca parighān ca eva cakrāṇi musalāni ca
giriśṛṅgāṇi vṛkṣān ca tathā śūlaparaśvadhān
17. Maces, iron bars, discs, clubs, mountain peaks, trees, and likewise, spears and battle-axes.
मायाविहितमेतत्तु शस्त्रवर्षमपातयत् ।
सहस्रशस्ततो बाणानश्रान्तहृदयोद्यमः ॥१८॥
18. māyāvihitametattu śastravarṣamapātayat ,
sahasraśastato bāṇānaśrāntahṛdayodyamaḥ.
18. māyāvihitam etat tu śastravārṣam apātayat
sahasraśaḥ tataḥ bāṇān aśrāntahṛdayodyamaḥ
18. aśrāntahṛdayodyamaḥ etat tu māyāvihitam
śastravārṣam apātayat tataḥ sahasraśaḥ bāṇān
18. This shower of weapons, created by illusion (māyā), he rained down. Then, with unwearied heart and effort, he released thousands of arrows.
तुमुलं त्रासजननं भीमं भीमप्रतिस्वनम् ।
दुर्धर्षमभवद् युद्धे नैकशस्त्रमयं महत् ॥१९॥
19. tumulaṃ trāsajananaṃ bhīmaṃ bhīmapratisvanam ,
durdharṣamabhavad yuddhe naikaśastramayaṃ mahat.
19. tumulam trāsajananam bhīmam bhīmapratisvanam
durdharṣam abhavat yuddhe naikaśastramayam mahat
19. yuddhe tumulam trāsajananam bhīmam bhīmapratisvanam
durdharṣam naikaśastramayam mahat abhavat
19. The battle became tumultuous, fear-inducing, terrible, with dreadful reverberations, unconquerable, composed of countless weapons, and mighty.
विमुच्य राघवरथं समन्ताद्वानरे बले ।
सायकैरन्तरिक्षं च चकाराशु निरन्तरम् ।
मुमोच च दशग्रीवो निःसङ्गेनान्तरात्मना ॥२०॥
20. vimucya rāghavarathaṃ samantādvānare bale ,
sāyakairantarikṣaṃ ca cakārāśu nirantaram ,
mumoca ca daśagrīvo niḥsaṅgenāntarātmanā.
20. vimucya rāghavaratham samantāt
vānare bale sāyakaiḥ antarikṣam ca
cakāra āśu nirantaram mumoca ca
daśagrīvaḥ niḥsaṅgena antarātmanā
20. daśagrīvaḥ niḥsaṅgena antarātmanā
rāghavaratham vānare bale samantāt
vimucya sāyakaiḥ antarikṣam
ca āśu nirantaram cakāra ca mumoca
20. Daśagrīva (Rāvaṇa), having launched (weapons and arrows) towards Rāghava's chariot and all around the monkey army, swiftly made the sky continuous (filled) with arrows. And he released them with an unhesitating mind (antarātman).
व्यायच्छमानं तं दृष्ट्वा तत्परं रावणं रणे ।
प्रहसन्निव काकुत्स्थः संदधे सायकाञ् शितान् ॥२१॥
21. vyāyacchamānaṃ taṃ dṛṣṭvā tatparaṃ rāvaṇaṃ raṇe ,
prahasanniva kākutsthaḥ saṃdadhe sāyakāñ śitān.
21. vyāyacchamānam tam dṛṣṭvā tatparam rāvaṇam raṇe
prahasan iva kākutsthaḥ saṃdadhe sāyakān śitān
21. raṇe vyāyacchamānam tatparam tam rāvaṇam dṛṣṭvā,
kākutsthaḥ prahasan iva śitān sāyakān saṃdadhe.
21. Seeing that Ravana, intent and exerting himself in battle, Rama (Kākutsthaḥ), as if smiling, fitted sharp arrows (to his bow).
स मुमोच ततो बाणान् रणे शतसहस्रशः ।
तान्दृष्ट्वा रावणश्चक्रे स्वशरैः खं निरन्तरम् ॥२२॥
22. sa mumoca tato bāṇān raṇe śatasahasraśaḥ ,
tāndṛṣṭvā rāvaṇaścakre svaśaraiḥ khaṃ nirantaram.
22. sa mumoca tataḥ bāṇān raṇe śatasahasraśaḥ tān
dṛṣṭvā rāvaṇaḥ cakre svaśaraiḥ kham nirantaram
22. tataḥ sa raṇe śatasahasraśaḥ bāṇān mumoca.
tān dṛṣṭvā rāvaṇaḥ svaśaraiḥ kham nirantaram cakre.
22. Then, he (Rama) released hundreds of thousands of arrows in battle. Upon seeing them, Ravana, with his own arrows, made the sky entirely covered.
ततस्ताभ्यां प्रयुक्तेन शरवर्षेण भास्वता ।
शरबद्धमिवाभाति द्वितीयं भास्वदम्बरम् ॥२३॥
23. tatastābhyāṃ prayuktena śaravarṣeṇa bhāsvatā ,
śarabaddhamivābhāti dvitīyaṃ bhāsvadambaram.
23. tataḥ tābhyām prayuktena śaravarṣeṇa bhāsvatā
śarabaddham iva ābhāti dvitīyam bhāsvat ambaram
23. tataḥ tābhyām prayuktena bhāsvatā śaravarṣeṇa,
dvitīyam bhāsvat ambaram śarabaddham iva ābhāti.
23. Then, due to the shining shower of arrows discharged by those two, a second radiant sky appeared, as if completely covered with arrows.
नानिमित्तो ऽभवद्बाणो नातिभेत्ता न निष्फलः ।
तथा विसृजतोर्बाणान् रामरावणयोर्मृधे ॥२४॥
24. nānimitto'bhavadbāṇo nātibhettā na niṣphalaḥ ,
tathā visṛjatorbāṇān rāmarāvaṇayormṛdhe.
24. na animittaḥ abhavat bāṇaḥ na atibhettā na
niṣphalaḥ tathā visṛjatoḥ bāṇān rāmarāvaṇayoḥ mṛdhe
24. mṛdhe bāṇān visṛjatoḥ rāmarāvaṇayoḥ tathā (satsu),
bāṇaḥ na animittaḥ abhavat,
na atibhettā,
na niṣphalaḥ (abhavat).
24. As Rama and Ravana thus discharged arrows in battle, no arrow was without a purpose, none pierced unnecessarily, nor was any fruitless.
प्रायुध्येतामविच्छिन्नमस्यन्तौ सव्यदक्षिणम् ।
चक्रतुस्तौ शरौघैस्तु निरुच्छ्वासमिवाम्बरम् ॥२५॥
25. prāyudhyetāmavicchinnamasyantau savyadakṣiṇam ,
cakratustau śaraughaistu nirucchvāsamivāmbaram.
25. prāyudhyetām avicchinnam asyantau savyadakṣiṇam
cakratuḥ tau śaraughaiḥ tu nirucchvāsam iva ambaram
25. tau avicchinnam savyadakṣiṇam asyantau prāyudhyetām.
tu śaraughaiḥ ambaram nirucchvāsam iva cakratuḥ.
25. They fought incessantly, shooting arrows to their left and right. With their volleys of arrows, they made the sky, as it were, breathless.
रावणस्य हयान् रामो हयान् रामस्य रावणः ।
जघ्नतुस्तौ तदान्योन्यं कृतानुकृतकारिणौ ॥२६॥
26. rāvaṇasya hayān rāmo hayān rāmasya rāvaṇaḥ ,
jaghnatustau tadānyonyaṃ kṛtānukṛtakāriṇau.
26. rāvaṇasya hayān rāmaḥ hayān rāmasya rāvaṇaḥ
jaghñatuḥ tau tadā anyonyam kṛtānukṛtakāriṇau
26. tau tadā rāmaḥ rāvaṇasya hayān,
(ca) rāvaṇaḥ rāmasya hayān (api) kṛtānukṛtakāriṇau anyonyam jaghñatuḥ.
26. Rāma slew Rāvaṇa's horses, and Rāvaṇa slew Rāma's horses. Then, those two, acting in retaliation, struck each other.