वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-4, chapter-23
ततः समुपजिघ्रन्ती कपिराजस्य तन्मुखम् ।
पतिं लोकाच्च्युतं तारा मृतं वचनमब्रवीत् ॥१॥
पतिं लोकाच्च्युतं तारा मृतं वचनमब्रवीत् ॥१॥
1. tataḥ samupajighrantī kapirājasya tanmukham ,
patiṃ lokāccyutaṃ tārā mṛtaṃ vacanamabravīt.
patiṃ lokāccyutaṃ tārā mṛtaṃ vacanamabravīt.
1.
tataḥ samupajighrantī kapirājasya tat mukham
patiṃ lokāt cyutaṃ tārā mṛtaṃ vacanam abravīt
patiṃ lokāt cyutaṃ tārā mṛtaṃ vacanam abravīt
1.
tataḥ tārā kapirājasya tat mukham samupajighrantī
lokāt cyutaṃ mṛtaṃ patiṃ vacanam abravīt
lokāt cyutaṃ mṛtaṃ patiṃ vacanam abravīt
1.
Then, Tara, smelling and kissing the face of that monkey king, spoke these words to her deceased husband, who had fallen from his earthly realm.
शेषे त्वं विषमे दुःखमकृत्वा वचनं मम ।
उपलोपचिते वीर सुदुःखे वसुधातले ॥२॥
उपलोपचिते वीर सुदुःखे वसुधातले ॥२॥
2. śeṣe tvaṃ viṣame duḥkhamakṛtvā vacanaṃ mama ,
upalopacite vīra suduḥkhe vasudhātale.
upalopacite vīra suduḥkhe vasudhātale.
2.
śeṣe tvam viṣame duḥkham akṛtvā vacanam
mama upalopacite vīra suduḥkhe vasudhātale
mama upalopacite vīra suduḥkhe vasudhātale
2.
vīra tvam mama vacanam akṛtvā viṣame suduḥkhe
upalopacite vasudhātale duḥkham śeṣe
upalopacite vasudhātale duḥkham śeṣe
2.
O hero, you lie miserably in this dangerous and very painful place, on the ground covered with stones, without heeding my command.
मत्तः प्रियतरा नूनं वानरेन्द्र मही तव ।
शेषे हि तां परिष्वज्य मां च न प्रतिभाषसे ॥३॥
शेषे हि तां परिष्वज्य मां च न प्रतिभाषसे ॥३॥
3. mattaḥ priyatarā nūnaṃ vānarendra mahī tava ,
śeṣe hi tāṃ pariṣvajya māṃ ca na pratibhāṣase.
śeṣe hi tāṃ pariṣvajya māṃ ca na pratibhāṣase.
3.
mattaḥ priyatarā nūnam vānarendra mahī tava
śeṣe hi tām pariṣvajya mām ca na pratibhāṣase
śeṣe hi tām pariṣvajya mām ca na pratibhāṣase
3.
vānanendra nūnam mattaḥ tava mahī priyatarā
hi tām pariṣvajya śeṣe ca mām na pratibhāṣase
hi tām pariṣvajya śeṣe ca mām na pratibhāṣase
3.
O lord of monkeys, surely the earth is dearer to you than I am. Indeed, you lie embracing her, and you do not speak to me.
सुग्रीव एव विक्रान्तो वीर साहसिक प्रिय ।
ऋक्षवानरमुख्यास्त्वां बलिनं पर्युपासते ॥४॥
ऋक्षवानरमुख्यास्त्वां बलिनं पर्युपासते ॥४॥
4. sugrīva eva vikrānto vīra sāhasika priya ,
ṛkṣavānaramukhyāstvāṃ balinaṃ paryupāsate.
ṛkṣavānaramukhyāstvāṃ balinaṃ paryupāsate.
4.
sugrīvaḥ eva vikrāntaḥ vīra sāhasika priya
ṛkṣavānarāmukhyāḥ tvām balinam paryupāsate
ṛkṣavānarāmukhyāḥ tvām balinam paryupāsate
4.
vīra sāhasika priya sugrīvaḥ eva vikrāntaḥ
ṛkṣavānarāmukhyāḥ balinam tvām paryupāsate
ṛkṣavānarāmukhyāḥ balinam tvām paryupāsate
4.
O courageous and beloved adventurous hero, Sugrīva alone is truly valorous. The chiefs of bears and monkeys attend upon you, the mighty one.
एषां विलपितं कृच्छ्रमङ्गदस्य च शोचतः ।
मम चेमां गिरं श्रुत्वा किं त्वं न प्रतिबुध्यसे ॥५॥
मम चेमां गिरं श्रुत्वा किं त्वं न प्रतिबुध्यसे ॥५॥
5. eṣāṃ vilapitaṃ kṛcchramaṅgadasya ca śocataḥ ,
mama cemāṃ giraṃ śrutvā kiṃ tvaṃ na pratibudhyase.
mama cemāṃ giraṃ śrutvā kiṃ tvaṃ na pratibudhyase.
5.
eṣām vilapitam kṛcchram aṅgadasya ca śocataḥ mama
ca imām giram śrutvā kim tvam na pratibudhyase
ca imām giram śrutvā kim tvam na pratibudhyase
5.
eṣām kṛcchram vilapitam ca śocataḥ aṅgadasya ca
mama imām giram śrutvā tvam kim na pratibudhyase
mama imām giram śrutvā tvam kim na pratibudhyase
5.
Why do you not awaken, having heard the piteous lamentation of these (bears and monkeys), and of Angada who is grieving, as well as these words of mine?
इदं तच्छूरशयनं यत्र शेषे हतो युधि ।
शायिता निहता यत्र त्वयैव रिपवः पुरा ॥६॥
शायिता निहता यत्र त्वयैव रिपवः पुरा ॥६॥
6. idaṃ tacchūraśayanaṃ yatra śeṣe hato yudhi ,
śāyitā nihatā yatra tvayaiva ripavaḥ purā.
śāyitā nihatā yatra tvayaiva ripavaḥ purā.
6.
idam tat śūraśayanam yatra śeṣe hataḥ yudhi
śāyitāḥ nihatāḥ yatra tvayā eva ripavaḥ purā
śāyitāḥ nihatāḥ yatra tvayā eva ripavaḥ purā
6.
idam tat śūraśayanam yatra hataḥ yudhi śeṣe
yatra tvayā eva purā ripavaḥ śāyitāḥ nihatāḥ
yatra tvayā eva purā ripavaḥ śāyitāḥ nihatāḥ
6.
This is that warrior's deathbed where you lie slain in battle. It is the very place where your enemies were previously laid low and killed by you.
विशुद्धसत्त्वाभिजन प्रिययुद्ध मम प्रिय ।
मामनाथां विहायैकां गतस्त्वमसि मानद ॥७॥
मामनाथां विहायैकां गतस्त्वमसि मानद ॥७॥
7. viśuddhasattvābhijana priyayuddha mama priya ,
māmanāthāṃ vihāyaikāṃ gatastvamasi mānada.
māmanāthāṃ vihāyaikāṃ gatastvamasi mānada.
7.
viśuddhasattvābhijana priyayuddha mama priya
mām anāthām vihāya ekām gataḥ tvam asi mānada
mām anāthām vihāya ekām gataḥ tvam asi mānada
7.
viśuddhasattvābhijana priyayuddha mama priya
mānada tvam mām anāthām ekām vihāya gataḥ asi
mānada tvam mām anāthām ekām vihāya gataḥ asi
7.
O my beloved, of pure nature (sattva) and noble lineage, O lover of battle, O bestower of honor, you have gone, leaving me, helpless and alone.
शूराय न प्रदातव्या कन्या खलु विपश्चिता ।
शूरभार्यां हतां पश्य सद्यो मां विधवां कृताम् ॥८॥
शूरभार्यां हतां पश्य सद्यो मां विधवां कृताम् ॥८॥
8. śūrāya na pradātavyā kanyā khalu vipaścitā ,
śūrabhāryāṃ hatāṃ paśya sadyo māṃ vidhavāṃ kṛtām.
śūrabhāryāṃ hatāṃ paśya sadyo māṃ vidhavāṃ kṛtām.
8.
śūrāya na pradātavyā kanyā khalu vipaścitā
śūrabhar(y)ām hatām paśya sadyaḥ mām vidhavām kṛtām
śūrabhar(y)ām hatām paśya sadyaḥ mām vidhavām kṛtām
8.
khalu vipaścitā kanyā śūrāya na pradātavyā paśya
śūrabhar(y)ām hatām sadyaḥ mām vidhavām kṛtām
śūrabhar(y)ām hatām sadyaḥ mām vidhavām kṛtām
8.
Indeed, a wise person should not give their daughter to a warrior. See me, a warrior's wife, immediately widowed and rendered as if slain myself.
अवभग्नश्च मे मानो भग्ना मे शाश्वती गतिः ।
अगाधे च निमग्नास्मि विपुले शोकसागरे ॥९॥
अगाधे च निमग्नास्मि विपुले शोकसागरे ॥९॥
9. avabhagnaśca me māno bhagnā me śāśvatī gatiḥ ,
agādhe ca nimagnāsmi vipule śokasāgare.
agādhe ca nimagnāsmi vipule śokasāgare.
9.
avabhagnaḥ ca me mānaḥ bhagnā me śāśvatī
gatiḥ agādhe ca nimagnā asmi vipule śokasāgare
gatiḥ agādhe ca nimagnā asmi vipule śokasāgare
9.
me mānaḥ ca avabhagnaḥ me śāśvatī gatiḥ bhagnā
ca agādhe vipule śokasāgare nimagnā asmi
ca agādhe vipule śokasāgare nimagnā asmi
9.
My pride (māna) is completely shattered, and my eternal refuge is broken. I am plunged into a vast and unfathomable ocean of sorrow.
अश्मसारमयं नूनमिदं मे हृदयं दृढम् ।
भर्तारं निहतं दृष्ट्वा यन्नाद्य शतधा गतम् ॥१०॥
भर्तारं निहतं दृष्ट्वा यन्नाद्य शतधा गतम् ॥१०॥
10. aśmasāramayaṃ nūnamidaṃ me hṛdayaṃ dṛḍham ,
bhartāraṃ nihataṃ dṛṣṭvā yannādya śatadhā gatam.
bhartāraṃ nihataṃ dṛṣṭvā yannādya śatadhā gatam.
10.
aśmasāramayam nūnam idam me hṛdayam dṛḍham
bhartāram nihatam dṛṣṭvā yat na adya śatadhā gatam
bhartāram nihatam dṛṣṭvā yat na adya śatadhā gatam
10.
nūnam idam me hṛdayam aśmasāramayam dṛḍham yat
nihatam bhartāram dṛṣṭvā adya śatadhā na gatam
nihatam bhartāram dṛṣṭvā adya śatadhā na gatam
10.
Surely, this heart of mine is made of iron and is so firm, that even after seeing my husband killed, it has not yet burst into a hundred pieces.
सुहृच्चैव हि भर्ता च प्रकृत्या च मम प्रियः ।
आहवे च पराक्रान्तः शूरः पञ्चत्वमागतः ॥११॥
आहवे च पराक्रान्तः शूरः पञ्चत्वमागतः ॥११॥
11. suhṛccaiva hi bhartā ca prakṛtyā ca mama priyaḥ ,
āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvamāgataḥ.
āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvamāgataḥ.
11.
suhṛt ca eva hi bhartā ca prakṛtyā ca mama priyaḥ
āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvam āgataḥ
āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvam āgataḥ
11.
hi mama suhṛt ca eva bhartā ca prakṛtyā ca priyaḥ
āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvam āgataḥ
āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvam āgataḥ
11.
He was indeed my friend and husband, naturally dear to me. And in battle, he was valiant and a hero, who has now met his end.
पतिहीना तु या नारी कामं भवतु पुत्रिणी ।
धनधान्यैः सुपूर्णापि विधवेत्युच्यते बुधैः ॥१२॥
धनधान्यैः सुपूर्णापि विधवेत्युच्यते बुधैः ॥१२॥
12. patihīnā tu yā nārī kāmaṃ bhavatu putriṇī ,
dhanadhānyaiḥ supūrṇāpi vidhavetyucyate budhaiḥ.
dhanadhānyaiḥ supūrṇāpi vidhavetyucyate budhaiḥ.
12.
patihīnā tu yā nārī kāmam bhavatu putriṇī
dhanadhānyaiḥ supūrṇā api vidhavā iti ucyate budhaiḥ
dhanadhānyaiḥ supūrṇā api vidhavā iti ucyate budhaiḥ
12.
tu yā nārī patihīnā kāmam putriṇī bhavatu
dhanadhānyaiḥ supūrṇā api budhaiḥ vidhavā iti ucyate
dhanadhānyaiḥ supūrṇā api budhaiḥ vidhavā iti ucyate
12.
A woman who is without a husband, even if she has sons and is richly endowed with wealth and grain, is nevertheless called a widow by the wise.
स्वगात्रप्रभवे वीर शेषे रुधिरमण्डले ।
कृमिरागपरिस्तोमे त्वमेवं शयने यथा ॥१३॥
कृमिरागपरिस्तोमे त्वमेवं शयने यथा ॥१३॥
13. svagātraprabhave vīra śeṣe rudhiramaṇḍale ,
kṛmirāgaparistome tvamevaṃ śayane yathā.
kṛmirāgaparistome tvamevaṃ śayane yathā.
13.
svagātraprabhave vīra śeṣe rudhiramaṇḍale
kṛmirāgaparistome tvam evam śayane yathā
kṛmirāgaparistome tvam evam śayane yathā
13.
vīra tvam evam yathā śayane svagātraprabhave
śeṣe rudhiramaṇḍale kṛmirāgaparistome
śeṣe rudhiramaṇḍale kṛmirāgaparistome
13.
O hero, you lie thus, as if in a bed, in this remaining pool of blood that arose from your own body, a covering reddened as if by worms.
रेणुशोणितसंवीतं गात्रं तव समन्ततः ।
परिरब्धुं न शक्नोमि भुजाभ्यां प्लवगर्षभ ॥१४॥
परिरब्धुं न शक्नोमि भुजाभ्यां प्लवगर्षभ ॥१४॥
14. reṇuśoṇitasaṃvītaṃ gātraṃ tava samantataḥ ,
parirabdhuṃ na śaknomi bhujābhyāṃ plavagarṣabha.
parirabdhuṃ na śaknomi bhujābhyāṃ plavagarṣabha.
14.
reṇuśoṇitasaṃvītam gātram tava samantataḥ
parirabdhum na śaknomi bhujābhyām plavagarṣabha
parirabdhum na śaknomi bhujābhyām plavagarṣabha
14.
plavagarṣabha tava reṇuśoṇitasaṃvītam samantataḥ
gātram bhujābhyām parirabdhum na śaknomi
gātram bhujābhyām parirabdhum na śaknomi
14.
O chief of monkeys, I cannot embrace your body, which is entirely covered in dust and blood, with my arms.
कृतकृत्यो ऽद्य सुग्रीवो वैरे ऽस्मिन्नतिदारुणे ।
यस्य रामविमुक्तेन हृतमेकेषुणा भयम् ॥१५॥
यस्य रामविमुक्तेन हृतमेकेषुणा भयम् ॥१५॥
15. kṛtakṛtyo'dya sugrīvo vaire'sminnatidāruṇe ,
yasya rāmavimuktena hṛtamekeṣuṇā bhayam.
yasya rāmavimuktena hṛtamekeṣuṇā bhayam.
15.
kṛtakṛtyaḥ adya sugrīvaḥ vaire asmin atidāruṇe
yasya rāmavimuktena hṛtam ekeṣuṇā bhayam
yasya rāmavimuktena hṛtam ekeṣuṇā bhayam
15.
adya sugrīvaḥ asmin atidāruṇe vaire kṛtakṛtyaḥ
yasya bhayam rāmavimuktena ekeṣuṇā hṛtam
yasya bhayam rāmavimuktena ekeṣuṇā hṛtam
15.
Today, Sugrīva has achieved his purpose in this exceedingly fierce rivalry. His fear was removed by a single arrow discharged by Rāma.
शरेण हृदि लग्नेन गात्रसंस्पर्शने तव ।
वार्यामि त्वां निरीक्षन्ती त्वयि पञ्चत्वमागते ॥१६॥
वार्यामि त्वां निरीक्षन्ती त्वयि पञ्चत्वमागते ॥१६॥
16. śareṇa hṛdi lagnena gātrasaṃsparśane tava ,
vāryāmi tvāṃ nirīkṣantī tvayi pañcatvamāgate.
vāryāmi tvāṃ nirīkṣantī tvayi pañcatvamāgate.
16.
śareṇa hṛdi lagnena gātrasaṃsparśane tava
vāryāmi tvām nirīkṣantī tvayi pañcatvam āgate
vāryāmi tvām nirīkṣantī tvayi pañcatvam āgate
16.
śareṇa hṛdi lagnena tvayi pañcatvam āgate,
tvām nirīkṣantī,
tava gātrasaṃsparśane vāryāmi
tvām nirīkṣantī,
tava gātrasaṃsparśane vāryāmi
16.
With the arrow lodged in your heart, as you lie in the state of death (pañcatva), I, looking upon you, restrain myself from touching your body.
उद्बबर्ह शरं नीलस्तस्य गात्रगतं तदा ।
गिरिगह्वरसंलीनं दीप्तमाशीविषं यथा ॥१७॥
गिरिगह्वरसंलीनं दीप्तमाशीविषं यथा ॥१७॥
17. udbabarha śaraṃ nīlastasya gātragataṃ tadā ,
girigahvarasaṃlīnaṃ dīptamāśīviṣaṃ yathā.
girigahvarasaṃlīnaṃ dīptamāśīviṣaṃ yathā.
17.
udbabarha śaram nīlaḥ tasya gātragatam tadā
girigahvarasaṃlīnam dīptam āśīviṣam yathā
girigahvarasaṃlīnam dīptam āśīviṣam yathā
17.
tadā nīlaḥ tasya gātragatam śaram udbabarha,
yathā girigahvarasaṃlīnam dīptam āśīviṣam
yathā girigahvarasaṃlīnam dīptam āśīviṣam
17.
Then Nīla pulled out that arrow, which was lodged in Vāli's body, just as one might pull out a fiery poisonous snake (āśīviṣa) hidden within a mountain cave.
तस्य निष्कृष्यमाणस्य बाणस्य च बभौ द्युतिः ।
अस्तमस्तकसंरुद्धो रश्मिर्दिनकरादिव ॥१८॥
अस्तमस्तकसंरुद्धो रश्मिर्दिनकरादिव ॥१८॥
18. tasya niṣkṛṣyamāṇasya bāṇasya ca babhau dyutiḥ ,
astamastakasaṃruddho raśmirdinakarādiva.
astamastakasaṃruddho raśmirdinakarādiva.
18.
tasya niṣkṛṣyamāṇasya bāṇasya ca babhau dyutiḥ
astamastakasaṃruddhaḥ raśmiḥ dinakarāt iva
astamastakasaṃruddhaḥ raśmiḥ dinakarāt iva
18.
tasya bāṇasya niṣkṛṣyamāṇasya dyutiḥ ca babhau
astamastakasaṃruddhaḥ dinakarāt raśmiḥ iva
astamastakasaṃruddhaḥ dinakarāt raśmiḥ iva
18.
The radiance of the arrow, as it was being extracted from him, shone like a ray of sunlight obstructed by the summit of the western mountain.
पेतुः क्षतजधारास्तु व्रणेभ्यस्तस्य सर्वशः ।
ताम्रगैरिकसंपृक्ता धारा इव धराधरात् ॥१९॥
ताम्रगैरिकसंपृक्ता धारा इव धराधरात् ॥१९॥
19. petuḥ kṣatajadhārāstu vraṇebhyastasya sarvaśaḥ ,
tāmragairikasaṃpṛktā dhārā iva dharādharāt.
tāmragairikasaṃpṛktā dhārā iva dharādharāt.
19.
petuḥ kṣatajadhārāḥ tu vraṇebhyaḥ tasya sarvaśaḥ
tāmragairikasaṃpṛktāḥ dhārāḥ iva dharādharāt
tāmragairikasaṃpṛktāḥ dhārāḥ iva dharādharāt
19.
tasya vraṇebhyaḥ sarvaśaḥ kṣatajadhārāḥ tu petuḥ
tāmragairikasaṃpṛktāḥ dhārāḥ iva dharādharāt
tāmragairikasaṃpṛktāḥ dhārāḥ iva dharādharāt
19.
Indeed, streams of blood fell from his wounds everywhere, like streams mixed with red ochre falling from a mountain.
अवकीर्णं विमार्जन्ती भर्तारं रणरेणुना ।
अस्रैर्नयनजैः शूरं सिषेचास्त्रसमाहतम् ॥२०॥
अस्रैर्नयनजैः शूरं सिषेचास्त्रसमाहतम् ॥२०॥
20. avakīrṇaṃ vimārjantī bhartāraṃ raṇareṇunā ,
asrairnayanajaiḥ śūraṃ siṣecāstrasamāhatam.
asrairnayanajaiḥ śūraṃ siṣecāstrasamāhatam.
20.
avakīrṇam vimārjantī bhartāram raṇareṇunā
asraiḥ nayanajaiḥ śūram siṣeca astrasamāhatam
asraiḥ nayanajaiḥ śūram siṣeca astrasamāhatam
20.
vimārjantī raṇareṇunā avakīrṇam bhartāram
nayanajaiḥ asraiḥ śūram astrasamāhatam siṣeca
nayanajaiḥ asraiḥ śūram astrasamāhatam siṣeca
20.
Wiping off the battle dust that covered her husband, the hero who was struck by weapons, she moistened him with tears born from her eyes.
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गं दृष्ट्वा विनिहतं पतिम् ।
उवाच तारा पिङ्गाक्षं पुत्रमङ्गदमङ्गना ॥२१॥
उवाच तारा पिङ्गाक्षं पुत्रमङ्गदमङ्गना ॥२१॥
21. rudhirokṣitasarvāṅgaṃ dṛṣṭvā vinihataṃ patim ,
uvāca tārā piṅgākṣaṃ putramaṅgadamaṅganā.
uvāca tārā piṅgākṣaṃ putramaṅgadamaṅganā.
21.
rudhiroktasarvāṅgam dṛṣṭvā vinihatam patim
uvāca tārā piṅgākṣam putram aṅgadam aṅganā
uvāca tārā piṅgākṣam putram aṅgadam aṅganā
21.
aṅganā tārā rudhiroktasarvāṅgam vinihatam
patim dṛṣṭvā piṅgākṣam putram aṅgadam uvāca
patim dṛṣṭvā piṅgākṣam putram aṅgadam uvāca
21.
Having seen her slain husband, whose entire body was drenched in blood, the lady Tārā spoke to her tawny-eyed son, Aṅgada.
अवस्थां पश्चिमां पश्य पितुः पुत्र सुदारुणाम् ।
संप्रसक्तस्य वैरस्य गतो ऽन्तः पापकर्मणा ॥२२॥
संप्रसक्तस्य वैरस्य गतो ऽन्तः पापकर्मणा ॥२२॥
22. avasthāṃ paścimāṃ paśya pituḥ putra sudāruṇām ,
saṃprasaktasya vairasya gato'ntaḥ pāpakarmaṇā.
saṃprasaktasya vairasya gato'ntaḥ pāpakarmaṇā.
22.
avasthām paścimām paśya pituḥ putra sudāruṇām
saṃprasaktasya vairasya gataḥ antaḥ pāpakarmaṇā
saṃprasaktasya vairasya gataḥ antaḥ pāpakarmaṇā
22.
putra pituḥ sudāruṇām paścimām avasthām paśya
pāpakarmaṇā saṃprasaktasya vairasya antaḥ gataḥ
pāpakarmaṇā saṃprasaktasya vairasya antaḥ gataḥ
22.
Son, behold your father's dreadful final condition. The deeply ingrained enmity, brought about by sinful actions, has reached its end.
बालसूर्योदयतनुं प्रयान्तं यमसादनम् ।
अभिवादय राजानं पितरं पुत्र मानदम् ॥२३॥
अभिवादय राजानं पितरं पुत्र मानदम् ॥२३॥
23. bālasūryodayatanuṃ prayāntaṃ yamasādanam ,
abhivādaya rājānaṃ pitaraṃ putra mānadam.
abhivādaya rājānaṃ pitaraṃ putra mānadam.
23.
bālasūryodayatanum prayāntam yamasādanam
abhivādaya rājānam pitaram putra mānadam
abhivādaya rājānam pitaram putra mānadam
23.
putra bālasūryodayatanum yamasādanam
prayāntam mānadam pitaram rājānam abhivādaya
prayāntam mānadam pitaram rājānam abhivādaya
23.
Son, salute your father, the honorable king, whose body resembles the rising sun, as he departs to the abode of Yama.
एवमुक्तः समुत्थाय जग्राह चरणौ पितुः ।
भुजाभ्यां पीनवृताभ्यामङ्गदो ऽहमिति ब्रुवन् ॥२४॥
भुजाभ्यां पीनवृताभ्यामङ्गदो ऽहमिति ब्रुवन् ॥२४॥
24. evamuktaḥ samutthāya jagrāha caraṇau pituḥ ,
bhujābhyāṃ pīnavṛtābhyāmaṅgado'hamiti bruvan.
bhujābhyāṃ pīnavṛtābhyāmaṅgado'hamiti bruvan.
24.
evamuktaḥ samutthāya jagrāha caraṇau pituḥ
bhujābhyām pīnavṛtābhyām aṅgadaḥ aham iti bruvan
bhujābhyām pīnavṛtābhyām aṅgadaḥ aham iti bruvan
24.
evam uktaḥ (saḥ) samutthāya aṅgadaḥ aham iti bruvan
pīnavṛtābhyām bhujābhyām pituḥ caraṇau jagrāha
pīnavṛtābhyām bhujābhyām pituḥ caraṇau jagrāha
24.
Thus addressed, he rose up and grasped his father's feet with his strong, thick arms, saying, 'I am Angada'.
अभिवादयमानं त्वामङ्गदं त्वं यथापुरा ।
दीर्घायुर्भव पुत्रेति किमर्थं नाभिभाषसे ॥२५॥
दीर्घायुर्भव पुत्रेति किमर्थं नाभिभाषसे ॥२५॥
25. abhivādayamānaṃ tvāmaṅgadaṃ tvaṃ yathāpurā ,
dīrghāyurbhava putreti kimarthaṃ nābhibhāṣase.
dīrghāyurbhava putreti kimarthaṃ nābhibhāṣase.
25.
abhivādayamānam tvām aṅgadam tvam yathāpurā
dīrghāyuḥ bhava putra iti kimartham na abhibhāṣase
dīrghāyuḥ bhava putra iti kimartham na abhibhāṣase
25.
tvam yathāpurā tvām abhivādayamānam aṅgadam putra
dīrghāyuḥ bhava iti kimartham na abhibhāṣase
dīrghāyuḥ bhava iti kimartham na abhibhāṣase
25.
Why do you not address Angada, who is saluting you, and say 'Be long-lived, O son,' as you did formerly?
अहं पुत्रसहाया त्वामुपासे गतचेतनम् ।
सिंहेन निहतं सद्यो गौः सवत्सेव गोवृषम् ॥२६॥
सिंहेन निहतं सद्यो गौः सवत्सेव गोवृषम् ॥२६॥
26. ahaṃ putrasahāyā tvāmupāse gatacetanam ,
siṃhena nihataṃ sadyo gauḥ savatseva govṛṣam.
siṃhena nihataṃ sadyo gauḥ savatseva govṛṣam.
26.
aham putrasahāyā tvām upāse gatacetanam
siṃhena nihatam sadyaḥ gauḥ savatsā iva govṛṣam
siṃhena nihatam sadyaḥ gauḥ savatsā iva govṛṣam
26.
aham putrasahāyā gatacetanam tvām upāse
savatsā gauḥ iva siṃhena nihatam govṛṣam sadyaḥ
savatsā gauḥ iva siṃhena nihatam govṛṣam sadyaḥ
26.
I, accompanied by my son, attend to you who are lifeless, just as a cow with her calf would immediately approach a bull instantly slain by a lion.
इष्ट्वा संग्रामयज्ञेन नानाप्रहरणाम्भसा ।
अस्मिन्नवभृथे स्नातः कथं पत्न्या मया विना ॥२७॥
अस्मिन्नवभृथे स्नातः कथं पत्न्या मया विना ॥२७॥
27. iṣṭvā saṃgrāmayajñena nānāpraharaṇāmbhasā ,
asminnavabhṛthe snātaḥ kathaṃ patnyā mayā vinā.
asminnavabhṛthe snātaḥ kathaṃ patnyā mayā vinā.
27.
iṣṭvā saṅgrāmayajñena nānāpraharaṇāmbhasā
asmin avabhṛthe snātaḥ katham patnyā mayā vinā
asmin avabhṛthe snātaḥ katham patnyā mayā vinā
27.
nānāpraharaṇāmbhasā saṅgrāmayajñena iṣṭvā,
asmin avabhṛthe snātaḥ (tvam),
mayā patnyā vinā katham (asi)?
asmin avabhṛthe snātaḥ (tvam),
mayā patnyā vinā katham (asi)?
27.
Having concluded the war-ritual (yajña) with the ablution-waters of various weapons, how can you undergo this final purification bath (avabhṛtha) without me, your wife?
या दत्ता देवराजेन तव तुष्टेन संयुगे ।
शातकुम्भमयीं मालां तां ते पश्यामि नेह किम् ॥२८॥
शातकुम्भमयीं मालां तां ते पश्यामि नेह किम् ॥२८॥
28. yā dattā devarājena tava tuṣṭena saṃyuge ,
śātakumbhamayīṃ mālāṃ tāṃ te paśyāmi neha kim.
śātakumbhamayīṃ mālāṃ tāṃ te paśyāmi neha kim.
28.
yā dattā devarājena tava tuṣṭena saṃyuge
śātakumbhamayīm mālām tām te paśyāmi na iha kim
śātakumbhamayīm mālām tām te paśyāmi na iha kim
28.
devraājena tuṣṭena saṃyuge tava yā śātakumbhamayīm mālām dattā,
tāṃ te iha na paśyāmi kim?
tāṃ te iha na paśyāmi kim?
28.
Why do I not see here that golden garland of yours which was given to you by the delighted king of gods (Indra) in battle?
राजश्रीर्न जहाति त्वां गतासुमपि मानद ।
सूर्यस्यावर्तमानस्य शैलराजमिव प्रभा ॥२९॥
सूर्यस्यावर्तमानस्य शैलराजमिव प्रभा ॥२९॥
29. rājaśrīrna jahāti tvāṃ gatāsumapi mānada ,
sūryasyāvartamānasya śailarājamiva prabhā.
sūryasyāvartamānasya śailarājamiva prabhā.
29.
rājaśrīḥ na jahāti tvām gataasum api mānada
sūryasya āvartamānasya śailarājam iva prabhā
sūryasya āvartamānasya śailarājam iva prabhā
29.
mānada! rājaśrīḥ tvām gataasum api na jahāti prabhā āvartamānasya sūryasya śailarājam iva (na jahāti).
29.
O giver of honor, royal glory does not abandon you, even though you are lifeless, just as the radiance of the setting sun does not abandon the king of mountains.
न मे वचः पथ्यमिदं त्वया कृतं न चास्मि शक्ता हि निवारणे तव ।
हता सपुत्रास्मि हतेन संयुगे सह त्वया श्रीर्विजहाति मामिह ॥३०॥
हता सपुत्रास्मि हतेन संयुगे सह त्वया श्रीर्विजहाति मामिह ॥३०॥
30. na me vacaḥ pathyamidaṃ tvayā kṛtaṃ na cāsmi śaktā hi nivāraṇe tava ,
hatā saputrāsmi hatena saṃyuge saha tvayā śrīrvijahāti māmiha.
hatā saputrāsmi hatena saṃyuge saha tvayā śrīrvijahāti māmiha.
30.
na me vacaḥ pathyam idam tvayā kṛtam
na ca asmi śaktā hi nivāraṇe tava
hatā saputrā asmi hatena saṃyuge
saha tvayā śrīḥ vijahāti mām iha
na ca asmi śaktā hi nivāraṇe tava
hatā saputrā asmi hatena saṃyuge
saha tvayā śrīḥ vijahāti mām iha
30.
tvayā idam me pathyam vacaḥ na kṛtam
ca tava nivāraṇe śaktā hi na asmi
saṃyuge hatena saputrā hatā asmi
saha tvayā śrīḥ mām iha vijahāti
ca tava nivāraṇe śaktā hi na asmi
saṃyuge hatena saputrā hatā asmi
saha tvayā śrīḥ mām iha vijahāti
30.
This wholesome advice of mine was not heeded by you. Indeed, I was not able to prevent your actions. I am now ruined, along with my sons, by the one who was killed in battle. Now, along with you, all prosperity (śrī) abandons me here.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23 (current chapter)
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100