Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-77

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
युध्यमानौ तु तौ दृष्ट्वा प्रसक्तौ नरराक्षसौ ।
शूरः स रावणभ्राता तस्थौ संग्राममूर्धनि ॥१॥
1. yudhyamānau tu tau dṛṣṭvā prasaktau nararākṣasau ,
śūraḥ sa rāvaṇabhrātā tasthau saṃgrāmamūrdhani.
1. yudhyamānau tu tau dṛṣṭvā prasaktau nararākṣasau
śūraḥ sa rāvaṇabhrātā tastau saṃgrāmamūrdhani
1. tu sa śūraḥ rāvaṇabhrātā yudhyamānau prasaktau
nararākṣasau tau dṛṣṭvā saṃgrāmamūrdhani tastau
1. Indeed, that heroic brother of Rāvaṇa, having seen the man and the demon intensely engaged in battle, positioned himself at the forefront of the fight.
ततो विस्फारयामास महद्धनुरवस्थितः ।
उत्ससर्ज च तीक्ष्णाग्रान् राक्षसेषु महाशरान् ॥२॥
2. tato visphārayāmāsa mahaddhanuravasthitaḥ ,
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣu mahāśarān.
2. tataḥ visphārayāmāsa mahat dhanuḥ avasthitaḥ
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣu mahāśarān
2. saḥ avasthitaḥ tataḥ mahat dhanuḥ visphārayāmāsa
ca rākṣaseṣu tīkṣṇāgrān mahāśarān utsasarja
2. Then, steadying himself, he drew his great bow and discharged mighty, sharp-tipped arrows at the Rākṣasas.
ते शराः शिखिसंकाशा निपतन्तः समाहिताः ।
राक्षसान्दारयामासुर्वज्रा इव महागिरीन् ॥३॥
3. te śarāḥ śikhisaṃkāśā nipatantaḥ samāhitāḥ ,
rākṣasāndārayāmāsurvajrā iva mahāgirīn.
3. te śarāḥ śikhisaṅkāśāḥ nipatantaḥ samāhitāḥ
rākṣasān dārayāmāsuḥ vajrāḥ iva mahāgirīn
3. te śarāḥ śikhisaṅkāśāḥ nipatantaḥ samāhitāḥ
rākṣasān dārayāmāsuḥ iva vajrāḥ mahāgirīn
3. Those arrows, blazing like flames, struck with precision and tore apart the Rākṣasas, just as thunderbolts shatter great mountains.
विभीषणस्यानुचरास्ते ऽपि शूलासिपट्टसैः ।
चिच्छेदुः समरे वीरान् राक्षसान् राक्षसोत्तमाः ॥४॥
4. vibhīṣaṇasyānucarāste'pi śūlāsipaṭṭasaiḥ ,
ciccheduḥ samare vīrān rākṣasān rākṣasottamāḥ.
4. vibhīṣaṇasya anucarāḥ te api śūlāsipaṭṭasaiḥ
ciccheduḥ samare vīrān rākṣasān rākṣasottamāḥ
4. vibhīṣaṇasya anucarāḥ rākṣasottamāḥ te api
samare śūlāsipaṭṭasaiḥ vīrān rākṣasān ciccheduḥ
4. Vibhīṣaṇa's followers, who were also among the best of the Rākṣasas, cut down the brave Rākṣasas in battle with spears, swords, and battle-axes.
राक्षसैस्तैः परिवृतः स तदा तु विभीषणः ।
बभौ मध्ये प्रहृष्टानां कलभानामिव द्विपः ॥५॥
5. rākṣasaistaiḥ parivṛtaḥ sa tadā tu vibhīṣaṇaḥ ,
babhau madhye prahṛṣṭānāṃ kalabhānāmiva dvipaḥ.
5. rākṣasaiḥ taiḥ parivṛtaḥ sa tadā tu vibhīṣaṇaḥ
babhau madhye prahṛṣṭānām kalabhānām iva dvipaḥ
5. saḥ vibhīṣaṇaḥ taiḥ rākṣasaiḥ parivṛtaḥ tadā tu
prahṛṣṭānām kalabhānām madhye dvipaḥ iva babhau
5. Surrounded by those Rākṣasas, Vibhīṣaṇa then appeared in their midst, shining like a full-grown elephant amidst a herd of joyful young elephants.
ततः संचोदयानो वै हरीन् रक्षोरणप्रियान् ।
उवाच वचनं काले कालज्ञो रक्षसां वरः ॥६॥
6. tataḥ saṃcodayāno vai harīn rakṣoraṇapriyān ,
uvāca vacanaṃ kāle kālajño rakṣasāṃ varaḥ.
6. tataḥ saṃcodayānaḥ vai harīn rakṣoraṇapriyān
uvāca vacanam kāle kālajñaḥ rakṣasām varaḥ
6. tataḥ kālajñaḥ rakṣasām varaḥ vai rakṣoraṇapriyān
harīn saṃcodayānaḥ kāle vacanam uvāca
6. Then, Vibhīṣaṇa, the foremost among the rākṣasas and one who understood the opportune moment, indeed incited the monkeys who delighted in battling the rākṣasas, speaking these words at the right time.
एको ऽयं राक्षसेन्द्रस्य परायणमिव स्थितः ।
एतच्छेषं बलं तस्य किं तिष्ठत हरीश्वराः ॥७॥
7. eko'yaṃ rākṣasendrasya parāyaṇamiva sthitaḥ ,
etaccheṣaṃ balaṃ tasya kiṃ tiṣṭhata harīśvarāḥ.
7. ekaḥ ayam rākṣasendrasya parāyaṇam iva sthitaḥ
etat śeṣam balam tasya kim tiṣṭhata harīśvarāḥ
7. ekaḥ ayam rākṣasendrasya parāyaṇam iva sthitaḥ
etat tasya śeṣam balam harīśvarāḥ kim tiṣṭhata
7. This one here remains as if he is the supreme refuge of the lord of the rākṣasas. This is his remaining army. Why do you delay, O leaders of the monkeys?
अस्मिन् विनिहते पापे राक्षसे रणमूर्धनि ।
रावणं वर्जयित्वा तु शेषमस्य बलं हतम् ॥८॥
8. asmin vinihate pāpe rākṣase raṇamūrdhani ,
rāvaṇaṃ varjayitvā tu śeṣamasya balaṃ hatam.
8. asmin vinihate pāpe rākṣase raṇamūrdhani
rāvaṇam varjayitvā tu śeṣam asya balam hatam
8. asmin pāpe rākṣase raṇamūrdhani vinihate tu
rāvaṇam varjayitvā asya śeṣam balam hatam
8. Once this sinful rākṣasa is slain in the forefront of battle, then, indeed, apart from Rāvaṇa, his remaining army will have been destroyed.
प्रहस्तो निहतो वीरो निकुम्भश्च महाबलः ।
कुम्भकर्णश्च कुम्भश्च धूम्राक्षश्च निशाचरः ॥९॥
9. prahasto nihato vīro nikumbhaśca mahābalaḥ ,
kumbhakarṇaśca kumbhaśca dhūmrākṣaśca niśācaraḥ.
9. prahastaḥ nihataḥ vīraḥ nikumbhaḥ ca mahābalaḥ
kumbhakarṇaḥ ca kumbhaḥ ca dhūmrākṣaḥ ca niśācaraḥ
9. vīraḥ prahastaḥ nihataḥ ca mahābalaḥ nikumbhaḥ ca
kumbhakarṇaḥ ca kumbhaḥ ca dhūmrākṣaḥ ca niśācaraḥ
9. The heroic Prahasta has been slain, and the immensely powerful Nikumbha (has been killed). Also Kumbhakarṇa and Kumbha, and Dhūmrākṣa, the night-prowling rākṣasa, are dead.
अकम्पनः सुपार्श्वश्च चक्रमाली च राक्षसः ।
कम्पनः सत्त्ववन्तश्च देवान्तकनरान्तकौ ॥१०॥
10. akampanaḥ supārśvaśca cakramālī ca rākṣasaḥ ,
kampanaḥ sattvavantaśca devāntakanarāntakau.
10. akampanaḥ suparśvaḥ ca cakramālī ca rākṣasaḥ
kampanaḥ sattvavantaḥ ca devāntakanarāntakau
10. akampanaḥ suparśvaḥ ca cakramālī ca rākṣasaḥ
kampanaḥ sattvavantaḥ ca devāntakanarāntakau
10. Akampana, Suparśva, and the demon Chakramālī, along with Kampana, Sattvavanta, and Devāntaka and Narāntaka.
एतान्निहत्यातिबलान्बहून् राक्षससत्तमान् ।
बाहुभ्यां सागरं तीर्त्वा लङ्घ्यतां गोष्पदं लघु ॥११॥
11. etānnihatyātibalānbahūn rākṣasasattamān ,
bāhubhyāṃ sāgaraṃ tīrtvā laṅghyatāṃ goṣpadaṃ laghu.
11. etān nihatya atibalān bahūn rākṣasasattamān
bāhubhyām sāgaram tīrtvā laṅghyatām goṣpadam laghu
11. etān atibalān bahūn rākṣasasattamān nihatya
bāhubhyām sāgaram tīrtvā laghu goṣpadam laṅghyatām
11. After having killed these many exceedingly powerful and excellent demons, having crossed the ocean with your own strength, let this ocean be easily traversed, as if it were merely a cow's hoof-print.
एतावदिह शेषं वो जेतव्यमिह वानराः ।
हताः सर्वे समागम्य राक्षसा बलदर्पिताः ॥१२॥
12. etāvadiha śeṣaṃ vo jetavyamiha vānarāḥ ,
hatāḥ sarve samāgamya rākṣasā baladarpitāḥ.
12. etāvat iha śeṣam vaḥ jetavyam iha vānarāḥ
hatāḥ sarve samāgamya rākṣasāḥ baladarpitāḥ
12. vānarāḥ iha vaḥ etāvat śeṣam iha jetavyam
sarve baladarpitāḥ rākṣasāḥ samāgamya hatāḥ
12. O monkeys, this much alone remains for you to conquer here. All the demons, proud of their strength, who had assembled, have now been killed.
अयुक्तं निधनं कर्तुं पुत्रस्य जनितुर्मम ।
घृणामपास्य रामार्थे निहन्यां भ्रातुरात्मजम् ॥१३॥
13. ayuktaṃ nidhanaṃ kartuṃ putrasya janiturmama ,
ghṛṇāmapāsya rāmārthe nihanyāṃ bhrāturātmajam.
13. ayuktam nidhanam kartum putrasya janituḥ mama
ghṛṇām apāsya rāmārthe nihanyām bhrātuḥ ātmajam
13. mama janituḥ putrasya nidhanam kartum ayuktam
ghṛṇām apāsya rāmārthe bhrātuḥ ātmajam nihanyām
13. It is improper for me to cause the death of my father's son (my brother). Yet, setting aside compassion for Rāma's sake, I would even kill my brother's son (my nephew).
हन्तुकामस्य मे बाष्पं चक्शुश्चैव निरुध्यते ।
तदेवैष महाबाहुर्लक्ष्मणः शमयिष्यति ।
वानरा घ्नन्तुं संभूय भृत्यानस्य समीपगान् ॥१४॥
14. hantukāmasya me bāṣpaṃ cakśuścaiva nirudhyate ,
tadevaiṣa mahābāhurlakṣmaṇaḥ śamayiṣyati ,
vānarā ghnantuṃ saṃbhūya bhṛtyānasya samīpagān.
14. hantukāmasya me bāṣpam cakṣuḥ ca eva
nirudhyate tat eva eṣaḥ mahābāhuḥ
lakṣmaṇaḥ śamayiṣyati vānarāḥ ghnantu
saṃbhūya bhṛtyān asya samīpagān
14. me hantukāmasya bāṣpam cakṣuḥ ca eva
nirudhyate eṣaḥ mahābāhuḥ lakṣmaṇaḥ
tat eva śamayiṣyati vānarāḥ saṃbhūya
asya samīpagān bhṛtyān ghnantu
14. As I desire to fight, my eyes are obscured by tears. However, this mighty-armed Lakṣmaṇa will surely put an end to that. Let the monkeys, uniting, kill his servants who are nearby.
इति तेनातियशसा राक्षसेनाभिचोदिताः ।
वानरेन्द्रा जहृषिरे लाङ्गलानि च विव्यधुः ॥१५॥
15. iti tenātiyaśasā rākṣasenābhicoditāḥ ,
vānarendrā jahṛṣire lāṅgalāni ca vivyadhuḥ.
15. iti tena atiyaśasā rākṣasena abhicoditāḥ
vānarā indrāḥ jahṛṣire lāṅgalāni ca vivyadhhuḥ
15. iti tena atiyaśasā rākṣasena abhicoditāḥ
vānarā indrāḥ jahṛṣire ca lāṅgalāni vivyadhhuḥ
15. Thus urged by that highly renowned demon, the monkey chiefs rejoiced and brandished their tails.
ततस्ते कपिशार्दूलाः क्ष्वेडन्तश्च मुहुर्मुहुः ।
मुमुचुर्विविधान्नादान्मेघान्दृष्ट्वेव बर्हिणः ॥१६॥
16. tataste kapiśārdūlāḥ kṣveḍantaśca muhurmuhuḥ ,
mumucurvividhānnādānmeghāndṛṣṭveva barhiṇaḥ.
16. tataḥ te kapiśārdūlāḥ kṣveḍantaḥ ca muhuḥ muhuḥ
mumucuḥ vividhān nādān meghān dṛṣṭvā iva barhiṇaḥ
16. tataḥ te kapiśārdūlāḥ kṣveḍantaḥ ca muhuḥ muhuḥ
meghān dṛṣṭvā barhiṇaḥ iva vividhān nādān mumucuḥ
16. Then those excellent monkeys, roaring repeatedly, emitted various sounds, just as peacocks do upon seeing clouds.
जाम्बवानपि तैः सर्वैः स्वयूथैरभिसंवृतः ।
अश्मभिस्ताडयामास नखैर्दन्तैश्च राक्षसान् ॥१७॥
17. jāmbavānapi taiḥ sarvaiḥ svayūthairabhisaṃvṛtaḥ ,
aśmabhistāḍayāmāsa nakhairdantaiśca rākṣasān.
17. jāmbavān api taiḥ sarvaiḥ svayūthaiḥ abhisaṃvṛtaḥ
aśmabhiḥ tāḍayāmāsa nakhaiḥ dantaiḥ ca rākṣasān
17. jāmbavān api taiḥ sarvaiḥ svayūthaiḥ abhisaṃvṛtaḥ
aśmabhiḥ nakhaiḥ ca dantaiḥ rākṣasān tāḍayāmāsa
17. Jāmbavān, also surrounded by all his own troops, struck the demons with stones, claws, and teeth.
निघ्नन्तमृक्षाधिपतिं राक्षसास्ते महाबलाः ।
परिवव्रुर्भयं त्यक्त्वा तमनेकविधायुधाः ॥१८॥
18. nighnantamṛkṣādhipatiṃ rākṣasāste mahābalāḥ ,
parivavrurbhayaṃ tyaktvā tamanekavidhāyudhāḥ.
18. nighnantam ṛkṣādhipatim rākṣasāḥ te mahābalāḥ
parivavruḥ bhayam tyaktvā tam anekavidhāyudhāḥ
18. Those mighty demons (rākṣasas), abandoning fear, surrounded Jāmbavant, the lord of bears, who was striking them, wielding many kinds of weapons.
शरैः परशुभिस्तीक्ष्णैः पट्टसैर्यष्टितोमरैः ।
जाम्बवन्तं मृधे जघ्नुर्निघ्नन्तं राक्षसीं चमूम् ॥१९॥
19. śaraiḥ paraśubhistīkṣṇaiḥ paṭṭasairyaṣṭitomaraiḥ ,
jāmbavantaṃ mṛdhe jaghnurnighnantaṃ rākṣasīṃ camūm.
19. śaraiḥ paraśubhiḥ tīkṣṇaiḥ paṭṭasaiḥ yaṣṭitommaraiḥ
jāmbavantaṃ mṛdhe jaghnuḥ nighnantaṃ rākṣasīṃ camūm
19. They struck Jāmbavant in battle with sharp arrows, axes, spears, and javelins, even as he was striking the demonic army.
स संप्रहारस्तुमुलः संजज्ञे कपिराक्षसाम् ।
देवासुराणां क्रुद्धानां यथा भीमो महास्वनः ॥२०॥
20. sa saṃprahārastumulaḥ saṃjajñe kapirākṣasām ,
devāsurāṇāṃ kruddhānāṃ yathā bhīmo mahāsvanaḥ.
20. sa saṃprahāraḥ tumulaḥ saṃjajñe kapirākṣasām
devāsurāṇām kruddhānām yathā bhīmaḥ mahāsvanaḥ
20. That tumultuous battle between monkeys (kapis) and demons (rākṣasas) arose, like the terrible great roar of enraged gods and anti-gods (asuras).
हनूमानपि संक्रुद्धः सालमुत्पाट्य पर्वतात् ।
रक्षसां कदनं चक्रे समासाद्य सहस्रशः ॥२१॥
21. hanūmānapi saṃkruddhaḥ sālamutpāṭya parvatāt ,
rakṣasāṃ kadanaṃ cakre samāsādya sahasraśaḥ.
21. hanūmān api saṃkruddhaḥ sālam utpāṭya parvatāt
rakṣasām kadanam cakre samāsādya sahasraśaḥ
21. Hanūman, too, greatly enraged, tore out a Sāla tree from the mountain, and, encountering thousands (of demons), wrought destruction upon the demons (rākṣasas).
स दत्त्वा तुमुलं युद्धं पितृव्यस्येन्द्रजिद् युधि ।
लक्ष्मणं परवीरघ्नं पुनरेवाभ्यधावत ॥२२॥
22. sa dattvā tumulaṃ yuddhaṃ pitṛvyasyendrajid yudhi ,
lakṣmaṇaṃ paravīraghnaṃ punarevābhyadhāvata.
22. saḥ dattvā tumulam yuddham pitṛvyasya indrajit yudhi
| lakṣmaṇam paravīraghnam punaḥ eva abhyadhāvat
22. Having engaged in a fierce battle with his uncle, Indrajit then, in the midst of the fight, again rushed towards Lakshmana, the slayer of enemy heroes.
तौ प्रयुद्धौ तदा वीरौ मृधे लक्ष्मणराक्षसौ ।
शरौघानभिवर्षन्तौ जघ्नतुस्तौ परस्परम् ॥२३॥
23. tau prayuddhau tadā vīrau mṛdhe lakṣmaṇarākṣasau ,
śaraughānabhivarṣantau jaghnatustau parasparam.
23. tau prayuddhau tadā vīrau mṛdhe lakṣmaṇarākṣasau
| śaraughān abhivarṣantau jaghnatuḥ tau parasparam
23. Those two heroes, Lakshmana and the rakshasa (Indrajit), engaged in fierce battle there. Raining down volleys of arrows, the two struck each other.
अभीक्ष्णमन्तर्दधतुः शरजालैर्महाबलौ ।
चन्द्रादित्याविवोष्णान्ते यथा मेघैस्तरस्विनौ ॥२४॥
24. abhīkṣṇamantardadhatuḥ śarajālairmahābalau ,
candrādityāvivoṣṇānte yathā meghaistarasvinau.
24. abhīkṣṇam antardadhtuḥ śarajālaiḥ mahābalau |
candrādityau iva uṣṇānte yathā meghaiḥ tarasvinau
24. The two powerful warriors repeatedly hid themselves behind volleys of arrows, just as the moon and the sun are obscured by swift clouds at the end of the hot season (before the monsoon).
न ह्यादानं न संधानं धनुषो वा परिग्रहः ।
न विप्रमोक्षो बाणानां न विकर्षो न विग्रहः ॥२५॥
25. na hyādānaṃ na saṃdhānaṃ dhanuṣo vā parigrahaḥ ,
na vipramokṣo bāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ.
25. na hi ādānam na sandhānam dhanuṣaḥ vā parigrahaḥ
| na vipramokṣaḥ bāṇānām na vikarṣaḥ na vigrahaḥ
25. For neither the taking of an arrow, nor the nocking of it, nor the proper holding of the bow, nor the release of arrows, nor the drawing back of the bowstring, nor even the deliberate action of shooting could be discerned.
न मुष्टिप्रतिसंधानं न लक्ष्यप्रतिपादनम् ।
अदृश्यत तयोस्तत्र युध्यतोः पाणिलाघवात् ॥२६॥
26. na muṣṭipratisaṃdhānaṃ na lakṣyapratipādanam ,
adṛśyata tayostatra yudhyatoḥ pāṇilāghavāt.
26. na muṣṭipratisaṃdhānam na lakṣyapratipādanam
adṛśyata tayoḥ tatra yudhyatoḥ pāṇilāghavāt
26. tatra yudhyatoḥ tayoḥ pāṇilāghavāt
muṣṭipratisaṃdhānam na adṛśyata lakṣyapratipādanam na
26. As the two fought there, neither the aiming of fists nor the striking of targets could be perceived, due to the swiftness of their hands.
चापवेगप्रमुक्तैश्च बाणजालैः समन्ततः ।
अन्तरिक्षे ऽभिसंछन्ने न रूपाणि चकाशिरे ।
तमसा पिहितं सर्वमासीद्भीमतरं महत् ॥२७॥
27. cāpavegapramuktaiśca bāṇajālaiḥ samantataḥ ,
antarikṣe'bhisaṃchanne na rūpāṇi cakāśire ,
tamasā pihitaṃ sarvamāsīdbhīmataraṃ mahat.
27. cāpavegapramuktaiḥ ca bāṇajālaiḥ
samantataḥ antarikṣe abhisaṃchanne
na rūpāṇi cakāśire tamasā
pihitam sarvam āsīt bhīmataram mahat
27. samantataḥ cāpavegapramuktaiḥ ca
bāṇajālaiḥ antarikṣe abhisaṃchanne
sati rūpāṇi na cakāśire tamasā
pihitam sarvam bhīmataram mahat āsīt
27. And with showers of arrows released with bow-like speed from all sides, the sky became completely covered, and no forms shone forth. Everything was enveloped by darkness, becoming exceedingly dreadful and vast.
न तदानीं ववौ वायुर्न जज्वाल च पावकः ।
स्वस्त्यस्तु लोकेभ्य इति जजल्पश्च महर्षयः ।
संपेतुश्चात्र संप्राप्ता गन्धर्वाः सह चारणैः ॥२८॥
28. na tadānīṃ vavau vāyurna jajvāla ca pāvakaḥ ,
svastyastu lokebhya iti jajalpaśca maharṣayaḥ ,
saṃpetuścātra saṃprāptā gandharvāḥ saha cāraṇaiḥ.
28. na tadānīm vavau vāyuḥ na jajvāla ca
pāvakaḥ svasti astu lokebhyaḥ iti
jajalpūḥ ca maharṣayaḥ saṃpetuḥ ca atra
saṃprāptāḥ gandharvāḥ saha cāraṇaiḥ
28. tadānīm vāyuḥ na vavau ca pāvakaḥ na
jajvāla maharṣayaḥ ca svasti lokebhyaḥ
astu iti jajalpūḥ atra saṃprāptāḥ
gandharvāḥ cāraṇaiḥ saha ca saṃpetuḥ
28. Then the wind did not blow, nor did the fire blaze. The great sages exclaimed, "May there be welfare for the worlds!" And the Gandharvas, having arrived with the Charanas, gathered there.
अथ राक्षससिंहस्य कृष्णान् कनकभूषणान् ।
शरैश्चतुर्भिः सौमित्रिर्विव्याध चतुरो हयान् ॥२९॥
29. atha rākṣasasiṃhasya kṛṣṇān kanakabhūṣaṇān ,
śaraiścaturbhiḥ saumitrirvivyādha caturo hayān.
29. atha rākṣasasiṃhasya kṛṣṇān kanakabhūṣaṇān śaraiḥ
caturbhiḥ saumitriḥ vivyādha caturaḥ hayān
29. atha saumitriḥ caturbhiḥ śaraiḥ rākṣasasiṃhasya
kṛṣṇān kanakabhūṣaṇān caturaḥ hayān vivyādha
29. Then Saumitri (Lakṣmaṇa) pierced the four black horses of the great rākṣasa, which were adorned with gold, using four arrows.
ततो ऽपरेण भल्लेन सूतस्य विचरिष्यतः ।
लाघवाद् राघवः श्रीमाञ् शिरः कायादपाहरत् ॥३०॥
30. tato'pareṇa bhallena sūtasya vicariṣyataḥ ,
lāghavād rāghavaḥ śrīmāñ śiraḥ kāyādapāharat.
30. tataḥ apareṇa bhallena sūtasya vicariṣyataḥ
lāghavāt rāghavaḥ śrīmān śiraḥ kāyāt apāharat
30. rāghavaḥ śrīmān tataḥ apareṇa bhallena lāghavāt
vicariṣyataḥ sūtasya śiraḥ kāyāt apāharat
30. Then, with another arrow, the glorious Rāghava, with swiftness, severed the head of the moving charioteer from his body.
निहतं सारथिं दृष्ट्वा समरे रावणात्मजः ।
प्रजहौ समरोद्धर्षं विषण्णः स बभूव ह ॥३१॥
31. nihataṃ sārathiṃ dṛṣṭvā samare rāvaṇātmajaḥ ,
prajahau samaroddharṣaṃ viṣaṇṇaḥ sa babhūva ha.
31. nihatam sārathim dṛṣṭvā samare rāvaṇātmajaḥ
prajahau samaroddharṣam viṣaṇṇaḥ sa babhūva ha
31. rāvaṇātmajaḥ samare nihatam sārathim dṛṣṭvā
samaroddharṣam prajahau sa viṣaṇṇaḥ babhūva ha
31. Having seen his charioteer killed in battle, Rāvaṇa's son abandoned his battle-excitement; indeed, he became dejected.
विषण्णवदनं दृष्ट्वा राक्षसं हरियूथपाः ।
ततः परमसंहृष्टो लक्ष्मणं चाभ्यपूजयन् ॥३२॥
32. viṣaṇṇavadanaṃ dṛṣṭvā rākṣasaṃ hariyūthapāḥ ,
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo lakṣmaṇaṃ cābhyapūjayan.
32. viṣaṇṇavadanam dṛṣṭvā rākṣasam hariyūthapāḥ
tataḥ paramasaṃhṛṣṭāḥ lakṣmaṇam ca abhyapūjayan
32. hariyūthapāḥ viṣaṇṇavadanam rākṣasam dṛṣṭvā
tataḥ paramasaṃhṛṣṭāḥ ca lakṣmaṇam abhyapūjayan
32. When they saw the demon with a dejected face, the monkey chiefs were greatly delighted and then honored Lakṣmaṇa.
ततः प्रमाथी शरभो रभसो गन्धमादनः ।
अमृष्यमाणाश्चत्वारश्चक्रुर्वेगं हरीश्वराः ॥३३॥
33. tataḥ pramāthī śarabho rabhaso gandhamādanaḥ ,
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃ harīśvarāḥ.
33. tataḥ pramāthī śarabhaḥ rabhasaḥ gandhamādanaḥ
amṛṣyamāṇāḥ catvāraḥ cakruḥ vegam harīśvarāḥ
33. tataḥ pramāthī śarabhaḥ rabhasaḥ gandhamādanaḥ
catvāraḥ harīśvarāḥ amṛṣyamāṇāḥ vegam cakruḥ
33. Then, Pramāthī, Śarabha, Rabhasa, and Gandhamādana – these four monkey lords, being intolerant, launched an attack.
ते चास्य हयमुख्येषु तूर्णमुत्पत्य वानराः ।
चतुर्षु सुमहावीर्या निपेतुर्भीमविक्रमाः ॥३४॥
34. te cāsya hayamukhyeṣu tūrṇamutpatya vānarāḥ ,
caturṣu sumahāvīryā nipeturbhīmavikramāḥ.
34. te ca asya hayamukhy-eṣu tūrṇam utpatya vānarāḥ
caturṣu sumahāvīryāḥ nipetuḥ bhīmavikramāḥ
34. te sumahāvīryāḥ bhīmavikramāḥ vānarāḥ ca tūrṇam
utpatya asya caturṣu hayamukhy-eṣu nipetuḥ
34. And those monkeys, exceedingly powerful and of formidable valor, quickly leapt onto his four principal horses and assailed them.
तेषामधिष्ठितानां तैर्वानरैः पर्वतोपमैः ।
मुखेभ्यो रुधिरं व्यक्तं हयानां समवर्तत ॥३५॥
35. teṣāmadhiṣṭhitānāṃ tairvānaraiḥ parvatopamaiḥ ,
mukhebhyo rudhiraṃ vyaktaṃ hayānāṃ samavartata.
35. teṣām adhiṣṭhitānām taiḥ vānaraiḥ parvatopamaiḥ
mukhebhyaḥ rudhiram vyaktam hayānām samavartata
35. vyaktam rudhiram samavartata mukhebhyaḥ hayānām
teṣām adhiṣṭhitānām taiḥ parvatopamaiḥ vānaraiḥ
35. As those horses were assailed by the mountain-like monkeys, blood distinctly flowed from their mouths.
ते निहत्य हयांस्तस्य प्रमथ्य च महारथम् ।
पुनरुत्पत्य वेगेन तस्थुर्लक्ष्मणपार्श्वतः ॥३६॥
36. te nihatya hayāṃstasya pramathya ca mahāratham ,
punarutpatya vegena tasthurlakṣmaṇapārśvataḥ.
36. te nihatya hayān tasya pramathya ca mahāratham
punar utpatya vegena tasthuḥ lakṣmaṇapārśvataḥ
36. te tasya hayān nihatya ca mahāratham pramathya
punar vegena utpatya lakṣmaṇapārśvataḥ tasthuḥ
36. Having destroyed his horses and crushed his great chariot, they swiftly leapt up again and stood beside Lakṣmaṇa.
स हताश्वादवप्लुत्य रथान्मथितसारथेः ।
शरवर्षेण सौमित्रिमभ्यधावत रावणिः ॥३७॥
37. sa hatāśvādavaplutya rathānmathitasāratheḥ ,
śaravarṣeṇa saumitrimabhyadhāvata rāvaṇiḥ.
37. saḥ hatāśvāt avaplutya rathāt mathitasāratheḥ
śaravarṣeṇa saumitrim abhyadhāvata rāvaṇiḥ
37. saḥ rāvaṇiḥ rathāt hatāśvāt mathitasāratheḥ
avaplutya śaravarṣeṇa saumitrim abhyadhāvata
37. Having leapt down from his chariot, whose horses were slain and charioteer crushed, Rāvaṇa's son (Rāvaṇi) rushed towards Lakṣmaṇa (Saumitri) with a volley of arrows.
ततो महेन्द्रप्रतिमः स लक्ष्मणः पदातिनं तं निशितैः शरोत्तमैः ।
सृजन्तमादौ निशिताञ् शरोत्तमान्भृशं तदा बाणगणैर्न्यवारयत् ॥३८॥
38. tato mahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥ padātinaṃ taṃ niśitaiḥ śarottamaiḥ ,
sṛjantamādau niśitāñ śarottamānbhṛśaṃ tadā bāṇagaṇairnyavārayat.
38. tataḥ mahendrapratimaḥ saḥ lakṣmaṇaḥ
padātinaṃ taṃ niśitaiḥ śarottamaiḥ
sṛjantam ādau niśitān śarottamān
bhṛśaṃ tadā bāṇagaṇaiḥ nyavārayat
38. Then, Lakṣmaṇa, who was equal to Mahendra (Indra), severely checked that infantryman (Indrajit) with his own excellent arrows, as Indrajit was profusely releasing sharp, excellent arrows at the beginning of the fight.