Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-62

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततो ऽब्रवीन्महातेजाः सुग्रीवो वानराधिपः ।
अर्थ्यं विजापयंश्चापि हनूमन्तं महाबलम् ॥१॥
1. tato'bravīnmahātejāḥ sugrīvo vānarādhipaḥ ,
arthyaṃ vijāpayaṃścāpi hanūmantaṃ mahābalam.
1. tataḥ abravīt mahātejaḥ sugrīvaḥ vānara-adhipaḥ
arthyam vijāpayan ca api hanūmantam mahābalam
1. tataḥ mahātejāḥ vānarādhipaḥ sugrīvaḥ arthyam
vijāpayan ca api mahābalam hanūmantam abravīt
1. Then, the exceedingly mighty Sugrīva, king of the monkeys, spoke, instructing the greatly powerful Hanumān with pertinent words.
यतो हतः कुम्भकर्णः कुमाराश्च निषूदिताः ।
नेदानीमुपनिर्हारं रावणो दातुमर्हति ॥२॥
2. yato hataḥ kumbhakarṇaḥ kumārāśca niṣūditāḥ ,
nedānīmupanirhāraṃ rāvaṇo dātumarhati.
2. yataḥ hataḥ kumbhakarṇaḥ kumārāḥ ca niṣūditāḥ
na idānīm upanirhāram rāvaṇaḥ dātum arhati
2. yataḥ kumbhakarṇaḥ hataḥ ca kumārāḥ niṣūditāḥ,
idānīm rāvaṇaḥ upanirhāram dātum na arhati
2. Since Kumbhakarṇa has been killed and the princes have been slaughtered, Rāvaṇa is now unable to make any restitution.
ये ये महाबलाः सन्ति लघवश्च प्लवंगमाः ।
लङ्कामभ्युत्पतन्त्वाशु गृह्योल्काः प्लवगर्षभाः ॥३॥
3. ye ye mahābalāḥ santi laghavaśca plavaṃgamāḥ ,
laṅkāmabhyutpatantvāśu gṛhyolkāḥ plavagarṣabhāḥ.
3. ye ye mahābalāḥ santi laghavaḥ ca plavaṅgamāḥ laṅkām
abhyutpatantu āśu gṛhya ulkāḥ plavaga-ṛṣabhāḥ
3. ye ye mahābalāḥ ca laghavaḥ plavaṅgamāḥ santi,
(te) plavagarṣabhāḥ āśu ulkāḥ gṛhya laṅkām abhyutpatantu
3. All those monkeys who are immensely powerful and swift, let those excellent monkeys quickly leap towards Laṅkā, carrying firebrands!
ततो ऽस्तं गत आदित्ये रौद्रे तस्मिन्निशामुखे ।
लङ्कामभिमुखाः सोल्का जग्मुस्ते प्लवगर्षभाः ॥४॥
4. tato'staṃ gata āditye raudre tasminniśāmukhe ,
laṅkāmabhimukhāḥ solkā jagmuste plavagarṣabhāḥ.
4. tataḥ astam gata āditye raudre tasmin niśāmukhe
laṅkām abhimukhāḥ sa-ulkāḥ jagmuḥ te plavagarṣabhāḥ
4. āditye astam gate tataḥ tasmin raudre niśāmukhe te
plavagarṣabhāḥ sa-ulkāḥ laṅkām abhimukhāḥ jagmuḥ
4. Then, after the sun had set, at that terrible onset of night, those foremost monkeys, carrying torches, proceeded facing Lanka.
उल्काहस्तैर्हरिगणैः सर्वतः समभिद्रुताः ।
आरक्षस्था विरूपाक्षाः सहसा विप्रदुद्रुवुः ॥५॥
5. ulkāhastairharigaṇaiḥ sarvataḥ samabhidrutāḥ ,
ārakṣasthā virūpākṣāḥ sahasā vipradudruvuḥ.
5. ulkāhastaiḥ harigaṇaiḥ sarvataḥ samabhidrutāḥ
ārakṣasthāḥ virūpākṣāḥ sahasā vipradudruvuḥ
5. ulkāhastaiḥ harigaṇaiḥ sarvataḥ samabhidrutāḥ
ārakṣasthāḥ virūpākṣāḥ sahasā vipradudruvuḥ
5. Assailed from all sides by the monkey troops carrying torches, the guards (rakṣasas) with misshapen eyes quickly fled in various directions.
गोपुराट्ट प्रतोलीषु चर्यासु विविधासु च ।
प्रासादेषु च संहृष्टाः ससृजुस्ते हुताशनम् ॥६॥
6. gopurāṭṭa pratolīṣu caryāsu vividhāsu ca ,
prāsādeṣu ca saṃhṛṣṭāḥ sasṛjuste hutāśanam.
6. gopurāṭṭapratolīṣu caryāsu vividhāsu ca
prāsādeṣu ca saṃhṛṣṭāḥ sasṛjuḥ te hutāśanam
6. te saṃhṛṣṭāḥ gopurāṭṭapratolīṣu ca vividhāsu
caryāsu ca prāsādeṣu ca hutāśanam sasṛjuḥ
6. And in the main roads connected to the city gates and watchtowers, and in the diverse pathways, and also in the palaces, those greatly delighted (monkeys) set fire.
तेषां गृहसहस्राणि ददाह हुतभुक् तदा ।
आवासान् राक्षसानां च सर्वेषां गृहमेधिनाम् ॥७॥
7. teṣāṃ gṛhasahasrāṇi dadāha hutabhuk tadā ,
āvāsān rākṣasānāṃ ca sarveṣāṃ gṛhamedhinām.
7. teṣām gṛhasahasrāṇi dadāha hutabhuk tadā
āvāsān rākṣasānām ca sarveṣām gṛhamedhinām
7. hutabhuk tadā teṣām gṛhasahasrāṇi ca sarveṣām
rākṣasānām gṛhamedhinām āvāsān dadāha
7. Then, the fire (hutabhuk) burned their thousands of houses, and the dwellings of all those rakṣasa householders.
हेमचित्रतनुत्राणां स्रग्दामाम्बरधारिणाम् ।
सीधुपानचलाक्षाणां मदविह्वलगामिनाम् ॥८॥
8. hemacitratanutrāṇāṃ sragdāmāmbaradhāriṇām ,
sīdhupānacalākṣāṇāṃ madavihvalagāminām.
8. hema-citra-tanu-trāṇām srak-dāmāmbara-dhāriṇām
sīdhu-pāna-cala-akṣāṇām mada-vihvala-gāminām
8. hema-citra-tanu-trāṇām srak-dāmāmbara-dhāriṇām
sīdhu-pāna-cala-akṣāṇām mada-vihvala-gāminām
8. Those (demons) who had armors adorned with gold and various designs, who wore garlands and fine clothing, whose eyes were unsteady from drinking liquor, and whose walk was faltering due to intoxication.
कान्तालम्बितवस्त्राणां शत्रुसंजातमन्युनाम् ।
गदाशूलासि हस्तानां खादतां पिबतामपि ॥९॥
9. kāntālambitavastrāṇāṃ śatrusaṃjātamanyunām ,
gadāśūlāsi hastānāṃ khādatāṃ pibatāmapi.
9. kāntā-ālambita-vastrāṇām śatru-saṃjāta-manyunām
gadā-śūla-asi-hastānām khādatām pibatām api
9. kāntā-ālambita-vastrāṇām śatru-saṃjāta-manyunām
gadā-śūla-asi-hastānām khādatām pibatām api
9. Those (demons) whose garments were clung to by their beloved women, whose wrath was stirred by enemies, who held maces, spears, and swords in their hands, and who were also eating and drinking.
शयनेषु महार्हेषु प्रसुप्तानां प्रियैः सह ।
त्रस्तानां गच्छतां तूर्णं पुत्रानादाय सर्वतः ॥१०॥
10. śayaneṣu mahārheṣu prasuptānāṃ priyaiḥ saha ,
trastānāṃ gacchatāṃ tūrṇaṃ putrānādāya sarvataḥ.
10. śayaneṣu mahā-arheṣu pra-suptānām priyaiḥ saha
trastānām gacchatām tūrṇam putrān ādāya sarvataḥ
10. mahā-arheṣu śayaneṣu priyaiḥ saha pra-suptānām ca
trastānām putrān ādāya tūrṇam sarvataḥ gacchatām
10. Those who were sleeping soundly on costly beds with their beloveds, and those who were terrified, fleeing swiftly in all directions, carrying their sons.
तेषां गृहसहस्राणि तदा लङ्कानिवासिनाम् ।
अदहत् पावकस्तत्र जज्वाल च पुनः पुनः ॥११॥
11. teṣāṃ gṛhasahasrāṇi tadā laṅkānivāsinām ,
adahat pāvakastatra jajvāla ca punaḥ punaḥ.
11. teṣām gṛha-sahasrāṇi tadā laṅkā-nivāsinām
adahat pāvakaḥ tatra jajvāla ca punaḥ punaḥ
11. tadā pāvakaḥ tatra laṅkā-nivāsinām teṣām gṛha-sahasrāṇi adahat,
ca punaḥ punaḥ jajvāla.
11. Then, the fire burned thousands of houses belonging to those inhabitants of Lanka, and blazed there repeatedly.
सारवन्ति महार्हाणि गम्भीरगुणवन्ति च ।
हेमचन्द्रार्धचन्द्राणि चन्द्रशालोन्नतानि च ॥१२॥
12. sāravanti mahārhāṇi gambhīraguṇavanti ca ,
hemacandrārdhacandrāṇi candraśālonnatāni ca.
12. sāravanti mahārhāṇi gambhīraguṇavanti ca
hemacandrārdhacandrāṇi candraśālounnatāni ca
12. These buildings were substantial, very valuable, and possessed profound qualities. They featured golden crescent-moon decorations and were elevated with lofty moon-chambers.
रत्नचित्रगवाक्षाणि साधिष्ठानानि सर्वशः ।
मणिविद्रुमचित्राणि स्पृशन्तीव च भास्करम् ॥१३॥
13. ratnacitragavākṣāṇi sādhiṣṭhānāni sarvaśaḥ ,
maṇividrumacitrāṇi spṛśantīva ca bhāskaram.
13. ratnacitragavākṣāṇi sādhiṣṭhānāni sarvaśaḥ
maṇividrumacitrāṇi spṛśanti iva ca bhāskaram
13. These buildings featured windows adorned with various gems and had solid foundations throughout. Decorated with jewels and coral, they appeared as if touching the sun.
क्रौञ्चबर्हिणवीणानां भूषणानां च निस्वनैः ।
नादितान्यचलाभानि वेश्मान्यग्निर्ददाह सः ॥१४॥
14. krauñcabarhiṇavīṇānāṃ bhūṣaṇānāṃ ca nisvanaiḥ ,
nāditānyacalābhāni veśmānyagnirdadāha saḥ.
14. krauñcabarhiṇavīṇānām bhūṣaṇānām ca nisvanaiḥ
nāditāni acalābhāni veśmāni agniḥ dadāha saḥ
14. That fire burned those mountain-like mansions, which echoed with the sounds of cranes, peacocks, lutes, and ornaments.
ज्वलनेन परीतानि तोरणानि चकाशिरे ।
विद्युद्भिरिव नद्धानि मेघजालानि घर्मगे ॥१५॥
15. jvalanena parītāni toraṇāni cakāśire ,
vidyudbhiriva naddhāni meghajālāni gharmage.
15. jvalanena parītāni toraṇāni cakāśire
vidyutbhiḥ iva naddhāni meghajālāni gharmage
15. The gateways, enveloped by the flames, shone brightly. They were like masses of clouds interwoven with lightning in the summer sky.
विमानेषु प्रसुप्ताश्च दह्यमाना वराङ्गनाः ।
त्यक्ताभरणसंयोगा हाहेत्युच्चैर्विचुक्रुशः ॥१६॥
16. vimāneṣu prasuptāśca dahyamānā varāṅganāḥ ,
tyaktābharaṇasaṃyogā hāhetyuccairvicukruśaḥ.
16. vimāneṣu prasuptāḥ ca dahyamānāḥ varāṅganāḥ
tyaktābharaṇasaṃyogāḥ hā hā iti uccaiḥ vicukruśuḥ
16. vimāneṣu prasuptāḥ dahyamānāḥ ca tyaktābharaṇasaṃyogāḥ
varāṅganāḥ hā hā iti uccaiḥ vicukruśuḥ
16. The beautiful women, who had been sleeping in their multi-storied palaces, cried out loudly with "Oh no! Oh no!" as they were consumed by fire, their ornaments having fallen off.
तत्र चाग्निपरीतानि निपेतुर्भवनान्यपि ।
वज्रिवज्रहतानीव शिखराणि महागिरेः ॥१७॥
17. tatra cāgniparītāni nipeturbhavanānyapi ,
vajrivajrahatānīva śikharāṇi mahāgireḥ.
17. tatra ca agniparitāni nipetuḥ bhavanāni api
vajrivajrahatāni iva śikharāṇi mahāgireḥ
17. tatra agniparitāni bhavanāni api vajrivajrahatāni
mahāgireḥ śikharāṇi iva nipetuḥ ca
17. There, the buildings, engulfed by fire, also fell down, just like the peaks of a great mountain struck by the thunderbolt of Indra (Vajri).
तानि निर्दह्यमानानि दूरतः प्रचकाशिरे ।
हिमवच्छिखराणीव दीप्तौषधिवनानि च ॥१८॥
18. tāni nirdahyamānāni dūrataḥ pracakāśire ,
himavacchikharāṇīva dīptauṣadhivanāni ca.
18. tāni nirdahyamānāni dūrataḥ pracakāśire
himavat śikharāṇi iva dīptauṣadhivanāni ca
18. tāni nirdahyamānāni dūrataḥ himavat
dīptauṣadhivanāni śikharāṇi iva ca pracakāśire
18. Those structures, burning fiercely, shone from a distance like the peaks of the Himalayas adorned with forests of luminous medicinal plants.
हर्म्याग्रैर्दह्यमानैश्च ज्वालाप्रज्वलितैरपि ।
रात्रौ सा दृश्यते लङ्का पुष्पितैरिव किंशुकैः ॥१९॥
19. harmyāgrairdahyamānaiśca jvālāprajvalitairapi ,
rātrau sā dṛśyate laṅkā puṣpitairiva kiṃśukaiḥ.
19. harmyāgraiḥ dahyamānaiḥ ca jvālāprajvalitaiḥ api
rātrau sā dṛśyate laṅkā puṣpitaiḥ iva kiṃśukaiḥ
19. rātrau dahyamānaiḥ jvālāprajvalitaiḥ ca harmyāgraiḥ
api sā laṅkā puṣpitaiḥ kiṃśukaiḥ iva dṛśyate
19. With the blazing flames on the mansion tops, Lanka appeared at night as if adorned with blooming Palāśa (kiṃśuka) trees.
हस्त्यध्यक्षैर्गजैर्मुक्तैर्मुक्तैश्च तुरगैरपि ।
बभूव लङ्का लोकान्ते भ्रान्तग्राह इवार्णवः ॥२०॥
20. hastyadhyakṣairgajairmuktairmuktaiśca turagairapi ,
babhūva laṅkā lokānte bhrāntagrāha ivārṇavaḥ.
20. hastyadhyakṣaiḥ gajaiḥ muktaiḥ muktaiḥ ca turagaiḥ
api babhūva laṅkā lokānte bhrāntagrāhaḥ iva arṇavaḥ
20. laṅkā hastyadhyakṣaiḥ muktaiḥ gajaiḥ ca api muktaiḥ
turagaiḥ lokānte bhrāntagrāhaḥ arṇavaḥ iva babhūva
20. Lanka, with elephants released by their overseers and also with horses running freely, became like an ocean at the dissolution of the world, where its aquatic creatures are agitated.
अश्वं मुक्तं गजो दृष्ट्वा कच्चिद्भीतो ऽपसर्पति ।
भीतो भीतं गजं दृष्ट्वा क्व चिदश्वो निवर्तते ॥२१॥
21. aśvaṃ muktaṃ gajo dṛṣṭvā kaccidbhīto'pasarpati ,
bhīto bhītaṃ gajaṃ dṛṣṭvā kva cidaśvo nivartate.
21. aśvaṃ muktaṃ gajaḥ dṛṣṭvā kaccit bhītaḥ apasarpati
bhītaḥ bhītaṃ gajaṃ dṛṣṭvā kvacit aśvaḥ nivartate
21. kaccit gajaḥ muktaṃ aśvaṃ dṛṣṭvā bhītaḥ apasarpati
ca kvacit aśvaḥ bhītaṃ gajaṃ dṛṣṭvā bhītaḥ nivartate
21. Sometimes, an elephant, becoming afraid upon seeing a released horse, retreats. And sometimes a horse, itself afraid upon seeing a frightened elephant, turns back.
सा बभूव मुहूर्तेन हरिभिर्दीपिता पुरी ।
लोकस्यास्य क्षये घोरे प्रदीप्तेव वसुंधरा ॥२२॥
22. sā babhūva muhūrtena haribhirdīpitā purī ,
lokasyāsya kṣaye ghore pradīpteva vasuṃdharā.
22. sā babhūva muhūrtena haribhiḥ dīpitā purī
lokasya asya kṣaye ghore pradīptā iva vasundharā
22. sā purī muhūrtena haribhiḥ dīpitā babhūva asya
lokasya ghore kṣaye pradīptā vasundharā iva
22. That city was set ablaze by the monkeys in an instant. It became like the earth entirely engulfed in flames at the terrible dissolution of this world.
नारी जनस्य धूमेन व्याप्तस्योच्चैर्विनेदुषः ।
स्वनो ज्वलनतप्तस्य शुश्रुवे दशयोजनम् ॥२३॥
23. nārī janasya dhūmena vyāptasyoccairvineduṣaḥ ,
svano jvalanataptasya śuśruve daśayojanam.
23. nārī janasya dhūmena vyāptasya uccaiḥ vineduṣaḥ
svanaḥ jvalanataptasya śuśruve daśayojanam
23. dhūmena vyāptasya uccaiḥ vineduṣaḥ jvalanataptasya
nārī janasya svanaḥ daśayojanam śuśruve
23. The cries of the women, who were enveloped by smoke, loudly screaming, and scorched by the flames, were heard for a distance of ten yojanas.
प्रदग्धकायानपरान् राक्षसान्निर्गतान्बहिः ।
सहसाभ्युत्पतन्ति स्म हरयो ऽथ युयुत्सवः ॥२४॥
24. pradagdhakāyānaparān rākṣasānnirgatānbahiḥ ,
sahasābhyutpatanti sma harayo'tha yuyutsavaḥ.
24. pradagdhakāyān aparān rākṣasān nirgatān bahiḥ
sahasā abhyutpatanti sma harayaḥ atha yuyutsavaḥ
24. atha yuyutsavaḥ harayaḥ sahasā bahiḥ nirgatān
pradagdhakāyān aparān rākṣasān abhyutpatanti sma
24. The monkeys, eager for battle, suddenly attacked the other Rākṣasas who had come out with their bodies burned.
उद्घुष्टं वानराणां च राक्षसानां च निस्वनः ।
दिशो दश समुद्रं च पृथिवीं चान्वनादयत् ॥२५॥
25. udghuṣṭaṃ vānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca nisvanaḥ ,
diśo daśa samudraṃ ca pṛthivīṃ cānvanādayat.
25. udghuṣṭam vānarāṇām ca rākṣasānām ca nisvanaḥ
diśaḥ daśa samudram ca pṛthivīm ca anvanādayat
25. vānarāṇām udghuṣṭam ca rākṣasānām nisvanaḥ ca
daśa diśaḥ ca samudram ca pṛthivīm anvanādayat
25. The shouts of the monkeys and the Rākṣasas' roars made the ten directions, the ocean, and the earth reverberate.
विशल्यौ तु महात्मानौ ताव् उभौ रामलक्ष्मणौ ।
असंभ्रान्तौ जगृहतुस्ताव् उभौ धनुषी वरे ॥२६॥
26. viśalyau tu mahātmānau tāv ubhau rāmalakṣmaṇau ,
asaṃbhrāntau jagṛhatustāv ubhau dhanuṣī vare.
26. viśalyau tu mahātmānau tau ubhau rāmalakṣmaṇau
asaṃbhrāntau jagṛhatuḥ tau ubhau dhanuṣī vare
26. tu viśalyau mahātmānau tau ubhau rāmalakṣmaṇau
asaṃbhrāntau tau ubhau vare dhanuṣī jagṛhatuḥ
26. But those two great-souled Rāma and Lakṣmaṇa, now freed from arrows, calmly took up their two excellent bows.
ततो विस्फारयाणस्य रामस्य धनुरुत्तमम् ।
बभूव तुमुलः शब्दो राक्षसानां भयावहः ॥२७॥
27. tato visphārayāṇasya rāmasya dhanuruttamam ,
babhūva tumulaḥ śabdo rākṣasānāṃ bhayāvahaḥ.
27. tataḥ visphārayāṇasya rāmasya dhanuḥ uttamam
babhūva tumulaḥ śabdaḥ rākṣasānām bhayāvahaḥ
27. tataḥ rāmasya uttamam dhanuḥ visphārayāṇasya
tumulaḥ bhayāvahaḥ rākṣasānām śabdaḥ babhūva
27. Then, as Rāma was drawing his excellent bow, a tumultuous sound arose, which was terrifying to the Rākṣasas.
अशोभत तदा रामो धनुर्विस्फारयन्महत् ।
भगवानिव संक्रुद्धो भवो वेदमयं धनुः ॥२८॥
28. aśobhata tadā rāmo dhanurvisphārayanmahat ,
bhagavāniva saṃkruddho bhavo vedamayaṃ dhanuḥ.
28. aśobhata tadā rāmaḥ dhanuḥ visphārayan mahat
bhagavān iva saṃkruddhaḥ bhavaḥ vedamayam dhanuḥ
28. tadā rāmaḥ mahat dhanuḥ visphārayan saṃkruddhaḥ
bhagavān bhavaḥ vedamayam dhanuḥ iva aśobhata
28. Then, as Rama stretched his mighty bow, he shone like the enraged lord Bhava (Śiva) wielding his bow, which is constituted by the Vedas.
वानरोद्घुष्टघोषश्च राक्षसानां च निस्वनः ।
ज्याशब्दश्चापि रामस्य त्रयं व्याप दिशो दश ॥२९॥
29. vānarodghuṣṭaghoṣaśca rākṣasānāṃ ca nisvanaḥ ,
jyāśabdaścāpi rāmasya trayaṃ vyāpa diśo daśa.
29. vānaroḍghuṣṭaghoṣaḥ ca rākṣasānām ca nisvanaḥ
jyāśabdaḥ ca api rāmasya trayam vyāpa diśaḥ daśa
29. vānaroḍghuṣṭaghoṣaḥ ca rākṣasānām nisvanaḥ ca
rāmasya jyāśabdaḥ ca api trayam daśa diśaḥ vyāpa
29. The clamor of the monkeys, the roar of the rākṣasas, and the twang of Rama's bowstring - these three pervaded all ten directions.
तस्य कार्मुकमुक्तैश्च शरैस्तत्पुरगोपुरम् ।
कैलासशृङ्गप्रतिमं विकीर्णमपतद्भुवि ॥३०॥
30. tasya kārmukamuktaiśca śaraistatpuragopuram ,
kailāsaśṛṅgapratimaṃ vikīrṇamapatadbhuvi.
30. tasya kārmukamuktaiḥ ca śaraiḥ tat puragopuram
kailāsaśṛṅgapratimam vikīrṇam apatat bhuvi
30. tasya kārmukamuktaiḥ ca śaraiḥ kailāsaśṛṅgapratimam
tat puragopuram vikīrṇam bhuvi apatat
30. And by the arrows released from his bow, that city's main gate, resembling the peak of Mount Kailasa, was scattered and fell to the ground.
ततो रामशरान्दृष्ट्वा विमानेषु गृहेषु च ।
संनाहो राक्षसेन्द्राणां तुमुलः समपद्यत ॥३१॥
31. tato rāmaśarāndṛṣṭvā vimāneṣu gṛheṣu ca ,
saṃnāho rākṣasendrāṇāṃ tumulaḥ samapadyata.
31. tataḥ rāmaśarān dṛṣṭvā vimāneṣu gṛheṣu ca
sannāhaḥ rākṣasendrāṇām tumulaḥ samapadyata
31. tataḥ vimāneṣu gṛheṣu ca rāmaśarān dṛṣṭvā
rākṣasendrāṇām tumulaḥ sannāhaḥ samapadyata
31. Then, upon seeing Rama's arrows (striking) the aerial chariots and houses, a tumultuous preparation among the chief rākṣasas ensued.
तेषां संनह्यमानानां सिंहनादं च कुर्वताम् ।
शर्वरी राक्षसेन्द्राणां रौद्रीव समपद्यत ॥३२॥
32. teṣāṃ saṃnahyamānānāṃ siṃhanādaṃ ca kurvatām ,
śarvarī rākṣasendrāṇāṃ raudrīva samapadyata.
32. teṣām sannahyamānānām siṃhanādam ca kurvatām
śarvarī rākṣasendrāṇām raudrī iva samapadyata
32. teṣām sannahyamānānām ca siṃhanādam kurvatām
rākṣasendrāṇām śarvarī raudrī iva samapadyata
32. As they were preparing themselves and letting out lion-like roars, the night became terrifying for those chiefs of the rākṣasas.
आदिष्टा वानरेन्द्रास्ते सुग्रीवेण महात्मना ।
आसन्ना द्वारमासाद्य युध्यध्वं प्लवगर्षभाः ॥३३॥
33. ādiṣṭā vānarendrāste sugrīveṇa mahātmanā ,
āsannā dvāramāsādya yudhyadhvaṃ plavagarṣabhāḥ.
33. ādiṣṭāḥ vānarendrāḥ te sugrīveṇa mahātmanā
āsannā dvāram āsādya yudhyadhvam plavagarṣabhāḥ
33. te vānarendrāḥ mahātmanā sugrīveṇa ādiṣṭāḥ
plavagarṣabhāḥ āsannā dvāram āsādya yudhyadhvam
33. The magnanimous (mahātman) Sugrīva commanded those chiefs of monkeys (vānarendrāḥ), "O best of monkeys, the time is near. Having reached the gate, fight!"
यश्च वो वितथं कुर्यात्तत्र तत्र व्यवस्थितः ।
स हन्तव्यो ऽभिसंप्लुत्य राजशासनदूषकः ॥३४॥
34. yaśca vo vitathaṃ kuryāttatra tatra vyavasthitaḥ ,
sa hantavyo'bhisaṃplutya rājaśāsanadūṣakaḥ.
34. yaḥ ca vaḥ vitatham kuryāt tatra tatra vyavasthitaḥ
saḥ hantavyaḥ abhisaṃplutya rājśāsanadūṣakaḥ
34. yaḥ ca vaḥ tatra tatra vyavasthitaḥ vitatham kuryāt
saḥ rājśāsanadūṣakaḥ abhisaṃplutya hantavyaḥ
34. And whoever among you, stationed at any point, acts in vain, that violator of the king's (rāja) command should be attacked and killed.
तेषु वानरमुख्येषु दीप्तोल्कोज्ज्वलपाणिषु ।
स्थितेषु द्वारमासाद्य रावणं मन्युराविशत् ॥३५॥
35. teṣu vānaramukhyeṣu dīptolkojjvalapāṇiṣu ,
sthiteṣu dvāramāsādya rāvaṇaṃ manyurāviśat.
35. teṣu vānaramukhyeṣu dīptolkoujjvalapāṇiṣu
sthiteṣu dvāram āsādya rāvaṇam manyuḥ āviśat
35. teṣu vānaramukhyeṣu dīptolkoujjvalapāṇiṣu
dvāram āsādya sthiteṣu manyuḥ rāvaṇam āviśat
35. As those chief monkeys stood at the gate, their hands gleaming with blazing torches, wrath seized Rāvaṇa.
तस्य जृम्भितविक्षेपाद्व्यामिश्रा वै दिशो दश ।
रूपवानिव रुद्रस्य मन्युर्गात्रेष्वदृश्यत ॥३६॥
36. tasya jṛmbhitavikṣepādvyāmiśrā vai diśo daśa ,
rūpavāniva rudrasya manyurgātreṣvadṛśyata.
36. tasya jṛmbhita-vikṣepāt vyāmiśrā vai diśaḥ daśa
rūpavān iva rudrasya manyuḥ gātreṣu adṛśyata
36. tasya jṛmbhita-vikṣepāt vai daśa diśaḥ vyāmiśrā
rudrasya rūpavān iva manyuḥ gātreṣu adṛśyata
36. From the agitation caused by his yawning, the ten directions indeed became confused. His fury, resembling the tangible wrath (manyu) of Rudra, became visible in his limbs.
स निकुम्भं च कुम्भं च कुम्भकर्णात्मजाव् उभौ ।
प्रेषयामास संक्रुद्धो राक्षसैर्बहुभिः सह ॥३७॥
37. sa nikumbhaṃ ca kumbhaṃ ca kumbhakarṇātmajāv ubhau ,
preṣayāmāsa saṃkruddho rākṣasairbahubhiḥ saha.
37. sa nikumbham ca kumbham ca kumbhakarṇa-ātmajau ubhau
preṣayām āsa saṃkruddhaḥ rākṣasaiḥ bahubhiḥ saha
37. sa saṃkruddhaḥ kumbhakarṇa-ātmajau nikumbham ca
kumbham ca ubhau bahubhiḥ rākṣasaiḥ saha preṣayām āsa
37. Extremely enraged, he dispatched both Nikumbha and Kumbha, the sons (ātmaja) of Kumbhakarna, along with many other demons.
शशास चैव तान् सर्वान् राक्षसान् राक्षसेश्वरः ।
राक्षसा गच्छतात्रैव सिंहनादं च नादयन् ॥३८॥
38. śaśāsa caiva tān sarvān rākṣasān rākṣaseśvaraḥ ,
rākṣasā gacchatātraiva siṃhanādaṃ ca nādayan.
38. śaśāsa ca eva tān sarvān rākṣasān rākṣasa-īśvaraḥ
rākṣasāḥ gacchata atra eva siṃha-nādam ca nādayan
38. rākṣasa-īśvaraḥ ca eva siṃha-nādam ca nādayan tān
sarvān rākṣasān śaśāsa rākṣasāḥ atra eva gacchata
38. And indeed, the lord of demons commanded all those demons, roaring a lion's roar: 'O demons, go right there!'
ततस्तु चोदितास्तेन राक्षसा ज्वलितायुधाः ।
लङ्काया निर्ययुर्वीराः प्रणदन्तः पुनः पुनः ॥३९॥
39. tatastu coditāstena rākṣasā jvalitāyudhāḥ ,
laṅkāyā niryayurvīrāḥ praṇadantaḥ punaḥ punaḥ.
39. tataḥ tu coditāḥ tena rākṣasāḥ jvalita-āyudhāḥ
laṅkāyāḥ niryayuḥ vīrāḥ praṇadantaḥ punaḥ punaḥ
39. tataḥ tu tena coditāḥ rākṣasāḥ vīrāḥ jvalita-āyudhāḥ
laṅkāyāḥ punaḥ punaḥ praṇadantaḥ niryayuḥ
39. Then, indeed, those brave demons, urged by him and bearing blazing weapons, marched out of Lankā, roaring repeatedly.
भीमाश्वरथमातंगं नानापत्ति समाकुलम् ।
दीप्तशूलगदाखड्गप्रासतोमरकार्मुकम् ॥४०॥
40. bhīmāśvarathamātaṃgaṃ nānāpatti samākulam ,
dīptaśūlagadākhaḍgaprāsatomarakārmukam.
40. bhīmāśvarathamātaṅgam nānāpatti samākulam
dīptaśūlagadākhaḍgaprāsatomarakārmukam
40. bhīmāśvarathamātaṅgam nānāpatti samākulam
dīptaśūlagadākhaḍgaprāsatomarakārmukam
40. It was thronged with formidable horses, chariots, elephants, and various infantry, possessing shining spears, maces, swords, javelins, lances, and bows.
तद् राक्षसबलं घोरं भीमविक्रमपौरुषम् ।
ददृशे ज्वलितप्रासं किङ्किणीशतनादितम् ॥४१॥
41. tad rākṣasabalaṃ ghoraṃ bhīmavikramapauruṣam ,
dadṛśe jvalitaprāsaṃ kiṅkiṇīśatanāditam.
41. tat rākṣasabalam ghoram bhīmavikramapauruṣam
dadṛśe jvalitaprāsam kiṅkiṇīśatanāditam
41. tat ghoram bhīmavikramapauruṣam jvalitaprāsam
kiṅkiṇīśatanāditam rākṣasabalam dadṛśe
41. That dreadful demon army, formidable in valor and prowess, with blazing javelins and made noisy by hundreds of small bells, was seen.
हेमजालाचितभुजं व्यावेष्टितपरश्वधम् ।
व्याघूर्णितमहाशस्त्रं बाणसंसक्तकार्मुकम् ॥४२॥
42. hemajālācitabhujaṃ vyāveṣṭitaparaśvadham ,
vyāghūrṇitamahāśastraṃ bāṇasaṃsaktakārmukam.
42. hemajālācitabhujam vyāveṣṭitaparaśvadham
vyāghūrṇitamahāśastram bāṇasaṃsaktakārmukam
42. hemajālācitabhujam vyāveṣṭitaparaśvadham
vyāghūrṇitamahāśastram bāṇasaṃsaktakārmukam
42. With arms adorned by golden nets, holding wielded axes, having mighty weapons brandished, and bows fitted with arrows.
गन्धमाल्यमधूत्सेकसंमोदित महानिलम् ।
घोरं शूरजनाकीर्णं महाम्बुधरनिस्वनम् ॥४३॥
43. gandhamālyamadhūtsekasaṃmodita mahānilam ,
ghoraṃ śūrajanākīrṇaṃ mahāmbudharanisvanam.
43. gandhamālyamadhūtsekasaṃmoditam mahānilam
ghoram śūrajanākīrṇam mahāmbudharanisvanam
43. gandhamālyamadhūtsekasaṃmoditam mahānilam
ghoram śūrajanākīrṇam mahāmbudharanisvanam
43. Delighted by the profusion of perfumes, garlands, and honey, moving like a great wind, dreadful, crowded with valiant people, and with a roar like that of great clouds.
तं दृष्ट्वा बलमायान्तं राक्षसानां सुदारुणम् ।
संचचाल प्लवंगानां बलमुच्चैर्ननाद च ॥४४॥
44. taṃ dṛṣṭvā balamāyāntaṃ rākṣasānāṃ sudāruṇam ,
saṃcacāla plavaṃgānāṃ balamuccairnanāda ca.
44. tam dṛṣṭvā balam āyāntam rākṣasānām sudāruṇam
sañcacāla plavaṅgānām balam uccaiḥ nanāda ca
44. rākṣasānām sudāruṇam balam āyāntam tam dṛṣṭvā
plavaṅgānām balam sañcacāla ca uccaiḥ nanāda
44. Having seen that extremely dreadful army of Rākṣasas approaching, the army of monkeys stirred and roared loudly.
जवेनाप्लुत्य च पुनस्तद् राक्षसबलं महत् ।
अभ्ययात् प्रत्यरिबलं पतंग इव पावकम् ॥४५॥
45. javenāplutya ca punastad rākṣasabalaṃ mahat ,
abhyayāt pratyaribalaṃ pataṃga iva pāvakam.
45. javena āplutya ca punaḥ tat rākṣasabalam mahat
abhyayāt prati aribalam pataṅgaḥ iva pāvakam
45. punaḥ ca javena āplutya tat mahat rākṣasabalam
aribalam prati abhyayāt pataṅgaḥ iva pāvakam
45. And again, having leapt swiftly, that great army of Rākṣasas rushed towards the enemy army, just as a moth rushes towards a fire.
तेषां भुजपरामर्शव्यामृष्टपरिघाशनि ।
राक्षसानां बलं श्रेष्ठं भूयस्तरमशोभत ॥४६॥
46. teṣāṃ bhujaparāmarśavyāmṛṣṭaparighāśani ,
rākṣasānāṃ balaṃ śreṣṭhaṃ bhūyastaramaśobhata.
46. teṣām bhujaparāmarśavyāmṛṣṭaparighāśani
rākṣasānām balam śreṣṭham bhūyastaram aśobhata
46. teṣām rākṣasānām bhujaparāmarśavyāmṛṣṭaparighāśani
śreṣṭham balam bhūyastaram aśobhata
46. Their excellent army of Rākṣasas, whose iron maces and thunderbolts were shattered by the mere touch of their arms, shone even more brilliantly.
तथैवाप्यपरे तेषां कपीनामसिभिः शितैः ।
प्रवीरानभितो जघ्नुर्घोररूपा निशाचराः ॥४७॥
47. tathaivāpyapare teṣāṃ kapīnāmasibhiḥ śitaiḥ ,
pravīrānabhito jaghnurghorarūpā niśācarāḥ.
47. tathā eva api apare teṣām kapīnām asibhiḥ śitaiḥ
pravīrān abhitaḥ jaghnuḥ ghorarūpāḥ niśācarāḥ
47. tathā eva api ghorarūpāḥ apare niśācarāḥ teṣām
kapīnām śitaiḥ asibhiḥ pravīrān abhitaḥ jaghnuḥ
47. In the same way, other dreadful Rākṣasas (night-wanderers), using sharp swords, struck down the valiant heroes among those monkeys on all sides.
घ्नन्तमन्यं जघानान्यः पातयन्तमपातयत् ।
गर्हमाणं जगर्हान्ये दशन्तमपरे ऽदशत् ॥४८॥
48. ghnantamanyaṃ jaghānānyaḥ pātayantamapātayat ,
garhamāṇaṃ jagarhānye daśantamapare'daśat.
48. ghnantam anyam jaghāna anyaḥ pātayantam apātayat
| garhāmāṇam jagarha anye daśantam apare adaśat
48. anyaḥ ghnatam anyam jaghāna anyaḥ pātayantam apātayat
anye garhamāṇam jagarha apare daśantam adaśat
48. One warrior struck down another who was striking; another felled one who was causing (others) to fall. Others reviled one who was censuring, and others bit one who was biting.
देहीत्यन्ये ददात्यन्यो ददामीत्यपरः पुनः ।
किं क्लेशयसि तिष्ठेति तत्रान्योन्यं बभाषिरे ॥४९॥
49. dehītyanye dadātyanyo dadāmītyaparaḥ punaḥ ,
kiṃ kleśayasi tiṣṭheti tatrānyonyaṃ babhāṣire.
49. dehi iti anye dadāti anyaḥ dadāmi iti aparaḥ punaḥ
| kim kleśayasi tiṣṭha iti tatra anyonyam babhāṣire
49. anye iti dehi anyaḥ dadāti aparaḥ punaḥ iti dadāmi
iti kim kleśayasi tiṣṭha tatra anyonyam babhāṣire
49. 'Give!' exclaimed some, while another said, 'He gives.' Yet another declared, 'I will give!' 'Why do you trouble (yourself)? Stop!' - such words they exchanged with one another (anyonyam) there.
समुद्यतमहाप्रासं मुष्टिशूलासिसंकुलम् ।
प्रावर्तत महारौद्रं युद्धं वानररक्षसाम् ॥५०॥
50. samudyatamahāprāsaṃ muṣṭiśūlāsisaṃkulam ,
prāvartata mahāraudraṃ yuddhaṃ vānararakṣasām.
50. samudyatamahāprāsam muṣṭiśūlāsisaṅkulam |
prāvartata mahāraudram yuddham vānarakṣasām
50. vānararakṣasām samudyatamahāprāsam
muṣṭiśūlāsisaṅkulam mahāraudram yuddham prāvartata
50. A very fierce battle of the Vanaras and Rakshasas commenced, characterized by uplifted mighty spears and a chaotic clash of fists, lances, and swords.
वानरान्दश सप्तेति राक्षसा अभ्यपातयन् ।
राक्षसान्दशसप्तेति वानरा जघ्नुराहवे ॥५१॥
51. vānarāndaśa sapteti rākṣasā abhyapātayan ,
rākṣasāndaśasapteti vānarā jaghnurāhave.
51. vānarān daśa sapta iti rakṣasāḥ abhyapātayan
| rakṣasān daśasapta iti vānarāḥ jaghnuḥ āhave
51. rakṣasāḥ daśa sapta iti vānarān abhyapātayan
āhave vānarāḥ daśasapta iti rakṣasān jaghnuḥ
51. The Rakshasas felled Vanaras, (counting them as) ten or seven (at a time). In battle, the Vanaras struck down Rakshasas, (counting them as) seventeen (at a time).
विस्रस्तकेशरसनं विमुक्तकवचध्वजम् ।
बलं राक्षसमालम्ब्य वानराः पर्यवारयन् ॥५२॥
52. visrastakeśarasanaṃ vimuktakavacadhvajam ,
balaṃ rākṣasamālambya vānarāḥ paryavārayan.
52. visrastakeśarasanam vimuktakavacadhvajam
balam rākṣasam ālambya vānarāḥ paryavārayan
52. vānarāḥ visrastakeśarasanam vimuktakavacadhvajam
rākṣasam balam ālambya paryavārayan
52. The monkeys, having surrounded the demon army - which had disheveled hair and loosened garments, and whose armor and banners were cast aside - completely encircled it.