Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-30

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
दत्त्वा तु सह वैदेह्या ब्राह्मणेभ्यो धनं बहु ।
जग्मतुः पितरं द्रष्टुं सीतया सह राघवौ ॥१॥
1. dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu ,
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau.
1. dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyaḥ dhanam bahu
jagmatuḥ pitaram draṣṭum sītayā saha rāghavau
1. tu vaidehyā saha bahu dhanam brāhmaṇebhyaḥ dattvā
rāghavau sītayā saha pitaram draṣṭum jagmatuḥ
1. But having given much wealth to the Brahmins along with Vaidehī (Sītā), the two Raghavas (Rāma and Lakṣmaṇa) went to see their father, accompanied by Sītā.
ततो गृहीते दुष्प्रेक्ष्ये अशोभेतां तदायुधे ।
मालादामभिरासक्ते सीतया समलंकृते ॥२॥
2. tato gṛhīte duṣprekṣye aśobhetāṃ tadāyudhe ,
mālādāmabhirāsakte sītayā samalaṃkṛte.
2. tataḥ gṛhīte duṣprekṣye aśobhetām tadā āyudhe
mālādāmabhiḥ āsakte sītayā samalaṃkṛte
2. tataḥ gṛhīte duṣprekṣye āyudhe aśobhetām (ca te)
sītayā mālādāmabhiḥ āsakte samalaṃkṛte (ca āsām)
2. Then, those two formidable weapons, when taken, shone brightly. They were adorned with garlands and beautifully decorated by Sītā.
ततः प्रासादहर्म्याणि विमानशिखराणि च ।
अधिरुह्य जनः श्रीमानुदासीनो व्यलोकयत् ॥३॥
3. tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca ,
adhiruhya janaḥ śrīmānudāsīno vyalokayat.
3. tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca
adhiruhya janaḥ śrīmān udāsīnaḥ vyalokayat
3. tataḥ śrīmān janaḥ prāsādaharmyāṇi
vimānaśikharāṇi ca adhiruhya udāsīnaḥ vyalokayat
3. Then, the prosperous people, having ascended the palaces, mansions, and the spires of multi-storied buildings, looked on (at the scene) as spectators.
न हि रथ्याः स्म शक्यन्ते गन्तुं बहुजनाकुलाः ।
आरुह्य तस्मात् प्रासादान्दीनाः पश्यन्ति राघवम् ॥४॥
4. na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ ,
āruhya tasmāt prāsādāndīnāḥ paśyanti rāghavam.
4. na hi rathyāḥ sma śakyante gantum bahujanākulāḥ
āruhya tasmāt prāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam
4. hi rathyāḥ bahujanākulāḥ na sma gantum śakyante
tasmāt dīnāḥ prāsādān āruhya rāghavam paśyanti
4. Indeed, the streets were so densely crowded with people that they could not be traversed. Therefore, having climbed the palaces, the distressed people gazed upon Rāma.
पदातिं वर्जितच्छत्रं रामं दृष्ट्वा तदा जनाः ।
ऊचुर्बहुविधा वाचः शोकोपहतचेतसः ॥५॥
5. padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā tadā janāḥ ,
ūcurbahuvidhā vācaḥ śokopahatacetasaḥ.
5. padātim varjitacchatram rāmam dṛṣṭvā tadā
janāḥ ūcuḥ bahuvidhāḥ vācaḥ śokopahatacetasaḥ
5. tadā śokopahatacetasaḥ janāḥ padātim
varjitacchatram rāmam dṛṣṭvā bahuvidhāḥ vācaḥ ūcuḥ
5. Then, having seen Rāma walking on foot and deprived of his royal parasol, the people, whose minds were overcome by sorrow, spoke various kinds of words.
यं यान्तमनुयाति स्म चतुरङ्गबलं महत् ।
तमेकं सीतया सार्धमनुयाति स्म लक्ष्मणः ॥६॥
6. yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat ,
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ.
6. yam yāntam anuyāti sma caturaṅgabalam mahat
tam ekam sītayā sārdham anuyāti sma lakṣmaṇaḥ
6. yam yāntam mahat caturaṅgabalam anuyāti sma tam
ekam (rāmam) sītayā sārdham lakṣmaṇaḥ anuyāti sma
6. The one whom a great four-fold army (catur-aṅga-bala) used to follow when he set out, that very one, now alone, Lakṣmaṇa followed together with Sītā.
ऐश्वर्यस्य रसज्ञः सन् कामिनां चैव कामदः ।
नेच्छत्येवानृतं कर्तुं पितरं धर्मगौरवात् ॥७॥
7. aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ ,
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt.
7. aiśvaryasya rasajñaḥ san kāminām ca eva kāmadaḥ na
icchati eva anṛtam kartum pitaram dharmagauravāt
7. san rasajñaḥ aiśvaryasya ca eva kāmadaḥ kāminām na
icchati eva kartum anṛtam pitaram dharmagauravāt
7. Being one who appreciates prosperity, and indeed a fulfiller of desires for those who wish for them, he certainly does not wish to speak an untruth to his father, out of reverence for his natural law (dharma).
या न शक्या पुरा द्रष्टुं भूतैराकाशगैरपि ।
तामद्य सीतां पश्यन्ति राजमार्गगता जनाः ॥८॥
8. yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi ,
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ.
8. yā na śakyā purā draṣṭum bhūtaiḥ ākāśagaiḥ api
tām adya sītām paśyanti rājamārgagatāḥ janāḥ
8. janāḥ rājamārgagatāḥ adya paśyanti tām sītām
yā purā na śakyā draṣṭum bhūtaiḥ api ākāśagaiḥ
8. Sita, who formerly could not be seen even by beings moving in the sky, is today seen by people walking on the royal highway.
अङ्गरागोचितां सीतां रक्तचन्दन सेविनीम् ।
वर्षमुष्णं च शीतं च नेष्यत्याशु विवर्णताम् ॥९॥
9. aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandana sevinīm ,
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyatyāśu vivarṇatām.
9. aṅgarāga ucitām sītām raktacandana sevinīm
varṣam uṣṇam ca śītam ca neṣyati āśu vivarṇatām
9. varṣam uṣṇam ca śītam ca āśu neṣyati sītām
aṅgarāga ucitām raktacandana sevinīm vivarṇatām
9. The rainy season, the heat, and the cold will quickly lead Sita, who is accustomed to bodily unguents and uses red sandalwood, to discoloration.
अद्य नूनं दशरथः सत्त्वमाविश्य भाषते ।
न हि राजा प्रियं पुत्रं विवासयितुमर्हति ॥१०॥
10. adya nūnaṃ daśarathaḥ sattvamāviśya bhāṣate ,
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati.
10. adya nūnam daśarathaḥ sattvam āviśya bhāṣate
na hi rājā priyam putram vivāsayitum arhati
10. nūnam adya daśarathaḥ bhāṣate sattvam āviśya
hi rājā na arhati vivāsayitum priyam putram
10. Today, surely, Dasaratha speaks as if possessed by some being (sattva), for indeed, a king should not banish a beloved son.
निर्गुणस्यापि पुत्रस्या काथं स्याद्विप्रवासनम् ।
किं पुनर्यस्य लोको ऽयं जितो वृत्तेन केवलम् ॥११॥
11. nirguṇasyāpi putrasyā kāthaṃ syādvipravāsanam ,
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam.
11. nirguṇasya api putrasya katham syāt vipravāsanam
kim punaḥ yasya lokaḥ ayam jitaḥ vṛttena kevalam
11. nirguṇasya putrasya api vipravāsanam katham syāt
kim punaḥ yasya ayam lokaḥ vṛttena kevalam jitaḥ
11. Why would there be banishment even for a son who lacks good qualities? How much more, then, for one by whom this world has been conquered solely through his character.
आनृशंस्यमनुक्रोशः श्रुतं शीलं दमः शमः ।
राघवं शोभयन्त्येते षड्गुणाः पुरुषोत्तमम् ॥१२॥
12. ānṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaḥ śamaḥ ,
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam.
12. ānṛśaṃsyam anukrośaḥ śrutam śīlam damaḥ śamaḥ
rāghavam śobhayanti ete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam
12. ānṛśaṃsyam anukrośaḥ śrutam śīlam damaḥ śamaḥ
ete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam rāghavam śobhayanti
12. Humanity, compassion, learning, good conduct, self-control, and mental tranquility – these six qualities adorn Rāghava, the supreme person (puruṣa).
तस्मात्तस्योपघातेन प्रजाः परमपीडिताः ।
औदकानीव सत्त्वानि ग्रीष्मे सलिलसंक्षयात् ॥१३॥
13. tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ ,
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṃkṣayāt.
13. tasmāt tasya upaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ
audakāni iva sattvāni grīṣme salilasaṃkṣayāt
13. tasmāt tasya upaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ
iva audakāni sattvāni grīṣme salilasaṃkṣayāt
13. Therefore, his subjects are greatly afflicted by his injury, just like aquatic beings are in summer due to the depletion of water.
पीडया पीडितं सर्वं जगदस्य जगत्पतेः ।
मूलस्येवोपघातेन वृक्षः पुष्पफलोपगः ॥१४॥
14. pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ ,
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ.
14. pīḍayā pīḍitam sarvam jagat asya jagatpateḥ
mūlasya iva upaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ
14. asya jagatpateḥ pīḍayā sarvam jagat pīḍitam
mūlasya iva upaghātena puṣpaphalopagaḥ vṛkṣaḥ
14. The entire world is afflicted by the torment caused by this lord of the world, just as a tree, which bears flowers and fruits, suffers from the destruction of its root.
ते लक्ष्मण इव क्षिप्रं सपत्न्यः सहबान्धवाः ।
गच्छन्तमनुगच्छामो येन गच्छति राघवः ॥१५॥
15. te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnyaḥ sahabāndhavāḥ ,
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ.
15. te lakṣmaṇa iva kṣipram sapatnyaḥ sahabāndhavāḥ
gacchantam anugacchāmaḥ yena gacchati rāghavaḥ
15. te sapatnyaḥ sahabāndhavāḥ lakṣmaṇa iva kṣipram
yena rāghavaḥ gacchati gacchantam anugacchāmaḥ
15. We, along with our co-wives and relatives, will quickly follow him, just like Lakṣmaṇa, wherever Rāghava goes.
उद्यानानि परित्यज्य क्षेत्राणि च गृहाणि च ।
एकदुःखसुखा राममनुगच्छाम धार्मिकम् ॥१६॥
16. udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca ,
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam.
16. udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca
ekaduḥkhasukhā rāmam anugacchāma dhārmikam
16. udyānāni kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca parityajya
ekaduḥkhasukhā dhārmikam rāmam anugacchāma
16. Having abandoned our gardens, fields, and houses, we shall follow the righteous (dharma) Rāma, sharing in his singular joy and sorrow.
समुद्धृतनिधानानि परिध्वस्ताजिराणि च ।
उपात्तधनधान्यानि हृतसाराणि सर्वशः ॥१७॥
17. samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca ,
upāttadhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ.
17. samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca
upāttadhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ
17. samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca
upāttadhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ
17. Their treasures will be dug up, their courtyards destroyed, their wealth and grain seized, and their essence entirely taken away.
रजसाभ्यवकीर्णानि परित्यक्तानि दैवतैः ।
अस्मत्त्यक्तानि वेश्मानि कैकेयी प्रतिपद्यताम् ॥१८॥
18. rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ ,
asmattyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām.
18. rajasā abhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ
asmattyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām
18. kaikeyī rajasā abhyavakīrṇāni daivataiḥ
parityaktāni asmattyaktāni veśmāni pratipadyatām
18. Let Kaikeyī take possession of these houses, which are covered with dust, forsaken by the deities, and abandoned by us.
वनं नगरमेवास्तु येन गच्छति राघवः ।
अस्माभिश्च परित्यक्तं पुरं संपद्यतां वनम् ॥१९॥
19. vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ ,
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ saṃpadyatāṃ vanam.
19. vanam nagaram eva astu yena gacchati rāghavaḥ
asmābhiḥ ca parityaktam puram saṃpadyatām vanam
19. yena rāghavaḥ gacchati vanam nagaram eva astu
ca asmābhiḥ parityaktam puram vanam saṃpadyatām
19. Wherever Rāghava goes, let the forest indeed be a city. And let this city, abandoned by us, become a forest.
बिलानि दंष्ट्रिणः सर्वे सानूनि मृगपक्षिणः ।
अस्मत्त्यक्तं प्रपद्यन्तां सेव्यमानं त्यजन्तु च ॥२०॥
20. bilāni daṃṣṭriṇaḥ sarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ ,
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca.
20. bilāni daṃṣṭriṇaḥ sarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ
asmāt tyaktam prapadyantām sevyamānam tyajantu ca
20. sarve daṃṣṭriṇaḥ bilāni mṛgapakṣiṇaḥ sānūni
asmāt tyaktam prapadyantām ca sevyamānam tyajantu
20. Let all fanged animals reside in caves, and deer and birds on mountain peaks. May they enter what has been abandoned by us, and may they abandon what is currently frequented.
इत्येवं विविधा वाचो नानाजनसमीरिताः ।
शुश्राव रामः श्रुत्वा च न विचक्रे ऽस्य मानसं ॥२१॥
21. ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ ,
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasaṃ.
21. iti evam vividhāḥ vācaḥ nānājanasamīritāḥ
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre asya mānasam
21. rāmaḥ iti evam nānājanasamīritāḥ vividhāḥ
vācaḥ śuśrāva ca śrutvā asya mānasam na vicakre
21. Thus, Rāma heard various words uttered by many people. And having heard them, his mind did not waver.
प्रतीक्षमाणो ऽभिजनं तदार्तमनार्तरूपः प्रहसन्निवाथ ।
जगाम रामः पितरं दिदृक्षुः पितुर्निदेशं विधिवच्चिकीर्षुः ॥२२॥
22. pratīkṣamāṇo'bhijanaṃ tadārtamanārtarūpaḥ prahasannivātha ,
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ.
22. pratīkṣamāṇaḥ abhijanām tat ārtam
anārtarūpaḥ prahasan iva atha
jagāma rāmaḥ pitaram didṛkṣuḥ
pituḥ nideśam vidhivvat cikīrṣuḥ
22. abhijanam tat ārtam pratīkṣamāṇaḥ
anārtarūpaḥ prahasan iva atha
rāmaḥ pitaram didṛkṣuḥ pituḥ
nideśam vidhivvat cikīrṣuḥ jagāma
22. Though awaiting his distressed people, Rāma, appearing undaunted and as if smiling, then went to his father. He wished to see him and was intent on properly fulfilling his father's command.
तत् पूर्वमैक्ष्वाकसुतो महात्मा रामो गमिष्यन् वनमार्तरूपम् ।
व्यतिष्ठत प्रेक्ष्य तदा सुमन्त्रं पितुर्महात्मा प्रतिहारणार्थम् ॥२३॥
23. tat pūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyan vanamārtarūpam ,
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham.
23. tat pūrvam aikṣvākasutaḥ mahātmā
rāmaḥ gamiṣyan vanam ārtarūpam
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantram
pituḥ mahātmā pratihāraṇārtham
23. तत् पूर्वम् महात्मा ऐक्ष्वाकसुतः
रामः आर्त रूपम् वनम् गमिष्यन्
तदा सुमन्त्रम् प्रेक्ष्य महात्मा
पितुः प्रतिहारणार्थम् व्यतिष्ठत
23. Prior to that, the great-souled Rāma, son of Ikṣvāku, who was about to depart for the forest and appeared distressed, then stood still upon seeing Sumantra, for the purpose of bringing forth his great-souled father.
पितुर्निदेशेन तु धर्मवत्सलो वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः ।
स राघवः प्रेक्ष्य सुमन्त्रमब्रवीन्निवेदयस्वागमनं नृपाय मे ॥२४॥
24. piturnideśena tu dharmavatsalo vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ ,
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravīnnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me.
24. pituḥ nideśena tu dharma-vatsalaḥ
vanapraveśe kṛtabuddhiniscayaḥ
saḥ rāghavaḥ prekṣya sumantram
abravīt nivedayasva āgamanam nṛpāya me
24. तु पितुः निदेशेन वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः धर्मवत्सलः सः
राघवः सुमन्त्रम् प्रेक्ष्य अब्रवीत् नृपाय मे आगमनम् निवेदयस्व
24. And that Rāma (rāghava), devoted to natural law (dharma) and having firmly decided in his mind to enter the forest by his father's command, spoke to Sumantra upon seeing him: "Report my arrival to the king."