वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-6, chapter-111
अनुज्ञातं तु रामेण तद्विमानमनुत्तमम् ।
उत्पपात महामेघः श्वसनेनोद्धतो यथा ॥१॥
उत्पपात महामेघः श्वसनेनोद्धतो यथा ॥१॥
1. anujñātaṃ tu rāmeṇa tadvimānamanuttamam ,
utpapāta mahāmeghaḥ śvasanenoddhato yathā.
utpapāta mahāmeghaḥ śvasanenoddhato yathā.
1.
anujñātam tu rāmeṇa tat vimānam anuttamam
utpapāta mahāmeghaḥ śvasanena uddhataḥ yathā
utpapāta mahāmeghaḥ śvasanena uddhataḥ yathā
1.
tu rāmeṇa anujñātam tat anuttamam vimānam
utpapāta yathā śvasanena uddhataḥ mahāmeghaḥ
utpapāta yathā śvasanena uddhataḥ mahāmeghaḥ
1.
That excellent aerial chariot, having indeed been permitted by Rāma, ascended, just as a great cloud is lifted by the wind.
पातयित्वा ततश्चक्षुः सर्वतो रघुनन्दनः ।
अब्रवीन्मैथिलीं सीतां रामः शशिनिभाननाम् ॥२॥
अब्रवीन्मैथिलीं सीतां रामः शशिनिभाननाम् ॥२॥
2. pātayitvā tataścakṣuḥ sarvato raghunandanaḥ ,
abravīnmaithilīṃ sītāṃ rāmaḥ śaśinibhānanām.
abravīnmaithilīṃ sītāṃ rāmaḥ śaśinibhānanām.
2.
pātayitvā tataḥ cakṣuḥ sarvataḥ raghunandanaḥ
abravīt maithilīm sītām rāmaḥ śaśinibhānanām
abravīt maithilīm sītām rāmaḥ śaśinibhānanām
2.
tataḥ raghunandanaḥ rāmaḥ sarvataḥ cakṣuḥ
pātayitvā śaśinibhānanām maithilīm sītām abravīt
pātayitvā śaśinibhānanām maithilīm sītām abravīt
2.
Then, Rama, the joy of the Raghu dynasty, casting his gaze all around, spoke to Sita, the daughter of Mithila, whose face was like the moon.
कैलासशिखराकारे त्रिकूटशिखरे स्थिताम् ।
लङ्कामीक्षस्व वैदेहि निर्मितां विश्वकर्मणा ॥३॥
लङ्कामीक्षस्व वैदेहि निर्मितां विश्वकर्मणा ॥३॥
3. kailāsaśikharākāre trikūṭaśikhare sthitām ,
laṅkāmīkṣasva vaidehi nirmitāṃ viśvakarmaṇā.
laṅkāmīkṣasva vaidehi nirmitāṃ viśvakarmaṇā.
3.
kailāsaśikharākāre trikūṭaśikhare sthitām
laṅkām īkṣasva vaidehi nirmitām viśvakarmaṇā
laṅkām īkṣasva vaidehi nirmitām viśvakarmaṇā
3.
vaidehi kailāsaśikharākāre trikūṭaśikhare
sthitām viśvakarmaṇā nirmitām laṅkām īkṣasva
sthitām viśvakarmaṇā nirmitām laṅkām īkṣasva
3.
O Vaidehi, behold Lanka, situated on the Trikuta peak, which resembles the peak of Kailasa, and was constructed by Viśvakarma.
एतदायोधनं पश्य मांसशोणितकर्दमम् ।
हरीणां राक्षसानां च सीते विशसनं महत् ॥४॥
हरीणां राक्षसानां च सीते विशसनं महत् ॥४॥
4. etadāyodhanaṃ paśya māṃsaśoṇitakardamam ,
harīṇāṃ rākṣasānāṃ ca sīte viśasanaṃ mahat.
harīṇāṃ rākṣasānāṃ ca sīte viśasanaṃ mahat.
4.
etat āyodhanam paśya māṃsaśoṇitakardamam
harīṇām rākṣasānām ca sīte viśasanam mahat
harīṇām rākṣasānām ca sīte viśasanam mahat
4.
sīte,
māṃsaśoṇitakardamam etat āyodhanam harīṇām rākṣasānām ca mahat viśasanam paśya
māṃsaśoṇitakardamam etat āyodhanam harīṇām rākṣasānām ca mahat viśasanam paśya
4.
O Sita, see this battlefield, which is muddy with flesh and blood, where a great slaughter of monkeys and Rākṣasas took place.
तवहेतोर्विशालाक्षि रावणो निहतो मया ।
कुम्भकर्णो ऽत्र निहतः प्रहस्तश्च निशाचरः ॥५॥
कुम्भकर्णो ऽत्र निहतः प्रहस्तश्च निशाचरः ॥५॥
5. tavahetorviśālākṣi rāvaṇo nihato mayā ,
kumbhakarṇo'tra nihataḥ prahastaśca niśācaraḥ.
kumbhakarṇo'tra nihataḥ prahastaśca niśācaraḥ.
5.
tavahetoḥ viśālākṣi rāvaṇaḥ nihataḥ mayā
kumbhakarṇaḥ atra nihataḥ prahastaḥ ca niśācaraḥ
kumbhakarṇaḥ atra nihataḥ prahastaḥ ca niśācaraḥ
5.
viśālākṣi,
tavahetoḥ rāvaṇaḥ mayā nihataḥ atra kumbhakarṇaḥ nihataḥ ca prahastaḥ niśācaraḥ
tavahetoḥ rāvaṇaḥ mayā nihataḥ atra kumbhakarṇaḥ nihataḥ ca prahastaḥ niśācaraḥ
5.
O broad-eyed one (Sita), it was for your sake that Ravana was killed by me. Kumbhakarna was also slain here, and Prahasta, the night-prowler (demon).
लक्ष्मणेनेन्द्रजिच्चात्र रावणिर्निहतो रणे ।
विरूपाक्षश्च दुष्प्रेक्ष्यो महापार्श्वमहोदरौ ॥६॥
विरूपाक्षश्च दुष्प्रेक्ष्यो महापार्श्वमहोदरौ ॥६॥
6. lakṣmaṇenendrajiccātra rāvaṇirnihato raṇe ,
virūpākṣaśca duṣprekṣyo mahāpārśvamahodarau.
virūpākṣaśca duṣprekṣyo mahāpārśvamahodarau.
6.
lakṣmaṇena indrajit ca atra rāvaṇiḥ nihataḥ raṇe
virūpākṣaḥ ca duṣprekṣyaḥ mahāpārśvamahodarau
virūpākṣaḥ ca duṣprekṣyaḥ mahāpārśvamahodarau
6.
atra lakṣmaṇena rāvaṇiḥ indrajit raṇe nihataḥ ca
virūpākṣaḥ duṣprekṣyaḥ mahāpārśvamahodarau (ca nihatau)
virūpākṣaḥ duṣprekṣyaḥ mahāpārśvamahodarau (ca nihatau)
6.
Here, Indrajit, Rāvaṇa's son, was killed in battle by Lakṣmaṇa. Also, Virūpākṣa, the formidable Mahāpārśva and Mahodara were slain.
अकम्पनश्च निहतो बलिनो ऽन्ये च राक्षसाः ।
त्रिशिराश्चातिकायश्च देवान्तकनरान्तकौ ॥७॥
त्रिशिराश्चातिकायश्च देवान्तकनरान्तकौ ॥७॥
7. akampanaśca nihato balino'nye ca rākṣasāḥ ,
triśirāścātikāyaśca devāntakanarāntakau.
triśirāścātikāyaśca devāntakanarāntakau.
7.
akampanaḥ ca nihataḥ balinaḥ anye ca rākṣasāḥ
triśirāḥ ca atikāyaḥ ca devāntakanarāntakau
triśirāḥ ca atikāyaḥ ca devāntakanarāntakau
7.
akampanaḥ ca nihataḥ ca anye balinaḥ rākṣasāḥ (nihitāḥ)
triśirāḥ ca atikāyaḥ ca devāntakanarāntakau (ca nihatau)
triśirāḥ ca atikāyaḥ ca devāntakanarāntakau (ca nihatau)
7.
Akampana was also killed, along with other mighty rākṣasas (demons). Triśirā, Atikāya, and Devāntaka and Narāntaka were also slain.
अत्र मन्दोदरी नाम भार्या तं पर्यदेवयत् ।
सपत्नीनां सहस्रेण सास्रेण परिवारिता ॥८॥
सपत्नीनां सहस्रेण सास्रेण परिवारिता ॥८॥
8. atra mandodarī nāma bhāryā taṃ paryadevayat ,
sapatnīnāṃ sahasreṇa sāsreṇa parivāritā.
sapatnīnāṃ sahasreṇa sāsreṇa parivāritā.
8.
atra mandodarī nāma bhāryā taṃ paryadevayat
sapatnīnāṃ sahasreṇa sāstreṇa parivāritā
sapatnīnāṃ sahasreṇa sāstreṇa parivāritā
8.
atra nāma mandodarī bhāryā sāstreṇa sapatnīnāṃ
sahasreṇa parivāritā taṃ paryadevayat
sahasreṇa parivāritā taṃ paryadevayat
8.
Here, his wife, Mandodarī by name, surrounded by a thousand weeping co-wives, lamented him.
एतत्तु दृश्यते तीर्थं समुद्रस्य वरानने ।
यत्र सागरमुत्तीर्य तां रात्रिमुषिता वयम् ॥९॥
यत्र सागरमुत्तीर्य तां रात्रिमुषिता वयम् ॥९॥
9. etattu dṛśyate tīrthaṃ samudrasya varānane ,
yatra sāgaramuttīrya tāṃ rātrimuṣitā vayam.
yatra sāgaramuttīrya tāṃ rātrimuṣitā vayam.
9.
etat tu dṛśyate tīrthaṃ samudrasya varānane
yatra sāgaraṃ uttīrya tāṃ rātriṃ uṣitā vayam
yatra sāgaraṃ uttīrya tāṃ rātriṃ uṣitā vayam
9.
varānane etat tu samudrasya tīrthaṃ dṛśyate
yatra vayam sāgaraṃ uttīrya tāṃ rātriṃ uṣitā
yatra vayam sāgaraṃ uttīrya tāṃ rātriṃ uṣitā
9.
O fair-faced one, this sacred ford (tīrtha) of the ocean is seen, where we stayed that night after crossing the sea.
एष सेतुर्मया बद्धः सागरे सलिलार्णवे ।
तवहेतोर्विशालाक्षि नलसेतुः सुदुष्करः ॥१०॥
तवहेतोर्विशालाक्षि नलसेतुः सुदुष्करः ॥१०॥
10. eṣa seturmayā baddhaḥ sāgare salilārṇave ,
tavahetorviśālākṣi nalasetuḥ suduṣkaraḥ.
tavahetorviśālākṣi nalasetuḥ suduṣkaraḥ.
10.
eṣaḥ setuḥ mayā baddhaḥ sāgare salila-arṇave
tava-hetoḥ viśāla-akṣi nala-setuḥ su-duṣkaraḥ
tava-hetoḥ viśāla-akṣi nala-setuḥ su-duṣkaraḥ
10.
viśāla-akṣi eṣaḥ setuḥ mayā salila-arṇave sāgare
tava-hetoḥ baddhaḥ nala-setuḥ su-duṣkaraḥ
tava-hetoḥ baddhaḥ nala-setuḥ su-duṣkaraḥ
10.
O broad-eyed one, this bridge was built by me in the water-filled ocean for your sake. Nala's bridge is exceedingly difficult (to cross).
पश्य सागरमक्षोभ्यं वैदेहि वरुणालयम् ।
अपारमभिगर्जन्तं शङ्खशुक्तिनिषेवितम् ॥११॥
अपारमभिगर्जन्तं शङ्खशुक्तिनिषेवितम् ॥११॥
11. paśya sāgaramakṣobhyaṃ vaidehi varuṇālayam ,
apāramabhigarjantaṃ śaṅkhaśuktiniṣevitam.
apāramabhigarjantaṃ śaṅkhaśuktiniṣevitam.
11.
paśya sāgaram akṣobhyam vaidehi varuṇa-ālayam
apāram abhigarjantam śaṅkha-śukti-niṣevitam
apāram abhigarjantam śaṅkha-śukti-niṣevitam
11.
vaidehi akṣobhyam varuṇa-ālayam apāram
abhigarjantam śaṅkha-śukti-niṣevitam sāgaram paśya
abhigarjantam śaṅkha-śukti-niṣevitam sāgaram paśya
11.
O Vaidehi, behold the unshakeable ocean, the abode of (Varuṇa), boundless, roaring, and frequented by conches and oysters.
हिरण्यनाभं शैलेन्द्रं काञ्चनं पश्य मैथिलि ।
विश्रमार्थं हनुमतो भित्त्वा सागरमुत्थितम् ॥१२॥
विश्रमार्थं हनुमतो भित्त्वा सागरमुत्थितम् ॥१२॥
12. hiraṇyanābhaṃ śailendraṃ kāñcanaṃ paśya maithili ,
viśramārthaṃ hanumato bhittvā sāgaramutthitam.
viśramārthaṃ hanumato bhittvā sāgaramutthitam.
12.
hiraṇya-nābham śaila-indram kāñcanam paśya maithili
viśrama-artham hanumataḥ bhittvā sāgaram utthitam
viśrama-artham hanumataḥ bhittvā sāgaram utthitam
12.
maithili hanumataḥ viśrama-artham sāgaram bhittvā
utthitam hiraṇya-nābham kāñcanam śaila-indram paśya
utthitam hiraṇya-nābham kāñcanam śaila-indram paśya
12.
O Maithili, behold the golden-navelled, golden chief of mountains, which rose from having pierced the ocean for the rest of Hanumat.
अत्र राक्षसराजो
ऽयमाजगाम विभीषणः ॥१३॥
ऽयमाजगाम विभीषणः ॥१३॥
13. atra rākṣasarājo'yamājagāma
vibhīṣaṇaḥ.
vibhīṣaṇaḥ.
13.
atra rākṣasa-rājaḥ ayam
ājagāma vibhīṣaṇaḥ
ājagāma vibhīṣaṇaḥ
13.
atra ayam rākṣasa-rājaḥ
vibhīṣaṇaḥ ājagāma
vibhīṣaṇaḥ ājagāma
13.
Here came this Vibhīṣaṇa, the king of the rākṣasas.
एषा सा दृश्यते सीते किष्किन्धा चित्रकानना ।
सुग्रीवस्य पुरी रम्या यत्र वाली मया हतः ॥१४॥
सुग्रीवस्य पुरी रम्या यत्र वाली मया हतः ॥१४॥
14. eṣā sā dṛśyate sīte kiṣkindhā citrakānanā ,
sugrīvasya purī ramyā yatra vālī mayā hataḥ.
sugrīvasya purī ramyā yatra vālī mayā hataḥ.
14.
eṣā sā dṛśyate sīte kiṣkindhā citrakānanā
sugrīvasya purī ramyā yatra vālī mayā hataḥ
sugrīvasya purī ramyā yatra vālī mayā hataḥ
14.
sīte eṣā sā kiṣkindhā sugrīvasya ramyā
citrakānanā purī dṛśyate yatra vālī mayā hataḥ
citrakānanā purī dṛśyate yatra vālī mayā hataḥ
14.
O Sītā, that is Kiṣkindhā, the beautiful city of Sugrīva, with its variegated forests, where Vālin was slain by me.
दृश्यते ऽसौ महान् सीते सविद्युदिव तोयदः ।
ऋश्यमूको गिरिश्रेष्ठः काञ्चनैर्धातुभिर्वृतः ॥१५॥
ऋश्यमूको गिरिश्रेष्ठः काञ्चनैर्धातुभिर्वृतः ॥१५॥
15. dṛśyate'sau mahān sīte savidyudiva toyadaḥ ,
ṛśyamūko giriśreṣṭhaḥ kāñcanairdhātubhirvṛtaḥ.
ṛśyamūko giriśreṣṭhaḥ kāñcanairdhātubhirvṛtaḥ.
15.
dṛśyate asau mahān sīte sa-vidyut iva toyadaḥ
ṛśyamūkaḥ giriśreṣṭhaḥ kāñcanaiḥ dhātubhiḥ vṛtaḥ
ṛśyamūkaḥ giriśreṣṭhaḥ kāñcanaiḥ dhātubhiḥ vṛtaḥ
15.
sīte asau mahān giriśreṣṭhaḥ ṛśyamūkaḥ kāñcanaiḥ
dhātubhiḥ vṛtaḥ sa-vidyut toyadaḥ iva dṛśyate
dhātubhiḥ vṛtaḥ sa-vidyut toyadaḥ iva dṛśyate
15.
O Sītā, that great Ṛṣyamūka, the foremost of mountains, appears like a thundercloud, enveloped in golden ores.
अत्राहं वानरेन्द्रेण सुग्रीवेण समागतः ।
समयश्च कृतः सीते वधार्थं वालिनो मया ॥१६॥
समयश्च कृतः सीते वधार्थं वालिनो मया ॥१६॥
16. atrāhaṃ vānarendreṇa sugrīveṇa samāgataḥ ,
samayaśca kṛtaḥ sīte vadhārthaṃ vālino mayā.
samayaśca kṛtaḥ sīte vadhārthaṃ vālino mayā.
16.
atra aham vānarendreṇa sugrīveṇa samāgataḥ
samayaḥ ca kṛtaḥ sīte vadhārtham vālinaḥ mayā
samayaḥ ca kṛtaḥ sīte vadhārtham vālinaḥ mayā
16.
sīte atra aham vānarendreṇa sugrīveṇa samāgataḥ
ca vālinaḥ vadhārtham samayaḥ mayā kṛtaḥ
ca vālinaḥ vadhārtham samayaḥ mayā kṛtaḥ
16.
O Sītā, it was here that I met with Sugrīva, the lord of the monkeys, and an agreement was made by me for the purpose of slaying Vālin.
एषा सा दृश्यते पम्पा नलिनी चित्रकानना ।
त्वया विहीनो यत्राहं विललाप सुदुःखितः ॥१७॥
त्वया विहीनो यत्राहं विललाप सुदुःखितः ॥१७॥
17. eṣā sā dṛśyate pampā nalinī citrakānanā ,
tvayā vihīno yatrāhaṃ vilalāpa suduḥkhitaḥ.
tvayā vihīno yatrāhaṃ vilalāpa suduḥkhitaḥ.
17.
eṣā sā dṛśyate pampā nalinī citrakānanā tvayā
vihīnaḥ yatra aham vilalāpa su-duḥkhitaḥ
vihīnaḥ yatra aham vilalāpa su-duḥkhitaḥ
17.
sīte eṣā sā nalinī citrakānanā pampā dṛśyate
yatra tvayā vihīnaḥ su-duḥkhitaḥ aham vilalāpa
yatra tvayā vihīnaḥ su-duḥkhitaḥ aham vilalāpa
17.
O Sītā, that is Pampā, adorned with lotuses and beautiful forests, where I, greatly distressed and separated from you, intensely lamented.
अस्यास्तीरे मया दृष्टा शबरी धर्मचारिणी ।
अत्र योजनबाहुश्च कबन्धो निहतो मया ॥१८॥
अत्र योजनबाहुश्च कबन्धो निहतो मया ॥१८॥
18. asyāstīre mayā dṛṣṭā śabarī dharmacāriṇī ,
atra yojanabāhuśca kabandho nihato mayā.
atra yojanabāhuśca kabandho nihato mayā.
18.
asyāḥ tīre mayā dṛṣṭā śabarī dharma-cāriṇī
atra yojanabāhuḥ ca kabandhaḥ nihataḥ mayā
atra yojanabāhuḥ ca kabandhaḥ nihataḥ mayā
18.
mayā asyāḥ tīre dharma-cāriṇī śabarī dṛṣṭā
atra yojanabāhuḥ kabandhaḥ ca mayā nihataḥ
atra yojanabāhuḥ kabandhaḥ ca mayā nihataḥ
18.
On its bank, I saw Śabarī, who practiced (dharma). Here, Kabandha, whose arms spanned a yojana, was slain by me.
दृश्यते ऽसौ जनस्थाने सीते श्रीमान् वनस्पतिः ।
यत्र युद्धं महद्वृत्तं तवहेतोर्विलासिनि ।
रावणस्य नृशंसस्य जटायोश्च महात्मनः ॥१९॥
यत्र युद्धं महद्वृत्तं तवहेतोर्विलासिनि ।
रावणस्य नृशंसस्य जटायोश्च महात्मनः ॥१९॥
19. dṛśyate'sau janasthāne sīte śrīmān vanaspatiḥ ,
yatra yuddhaṃ mahadvṛttaṃ tavahetorvilāsini ,
rāvaṇasya nṛśaṃsasya jaṭāyośca mahātmanaḥ.
yatra yuddhaṃ mahadvṛttaṃ tavahetorvilāsini ,
rāvaṇasya nṛśaṃsasya jaṭāyośca mahātmanaḥ.
19.
dṛśyate asau janasthāne sīte śrīmān
vanaspatiḥ yatra yuddham mahat
vṛttam tava hetoḥ vilāsini rāvaṇasya
nṛśaṃsasya jaṭāyoḥ ca mahātmanaḥ
vanaspatiḥ yatra yuddham mahat
vṛttam tava hetoḥ vilāsini rāvaṇasya
nṛśaṃsasya jaṭāyoḥ ca mahātmanaḥ
19.
sīte vilāsini asau śrīmān vanaspatiḥ
janasthāne dṛśyate yatra tava
hetoḥ nṛśaṃsasya rāvaṇasya ca mahātmanaḥ
jaṭāyoḥ mahat yuddham vṛttam
janasthāne dṛśyate yatra tava
hetoḥ nṛśaṃsasya rāvaṇasya ca mahātmanaḥ
jaṭāyoḥ mahat yuddham vṛttam
19.
O Sītā, O beautiful one, that glorious tree is visible in Janasthāna, where a great battle occurred for your sake, between the cruel Rāvaṇa and the great-souled Jaṭāyu.
खरश्च निहतश् संख्ये दूषणश्च निपातितः ।
त्रिशिराश्च महावीर्यो मया बाणैरजिह्मगैः ॥२०॥
त्रिशिराश्च महावीर्यो मया बाणैरजिह्मगैः ॥२०॥
20. kharaśca nihataś saṃkhye dūṣaṇaśca nipātitaḥ ,
triśirāśca mahāvīryo mayā bāṇairajihmagaiḥ.
triśirāśca mahāvīryo mayā bāṇairajihmagaiḥ.
20.
kharaḥ ca nihataḥ saṅkhye dūṣaṇaḥ ca nipātitaḥ
triśirāḥ ca mahāvīryaḥ mayā bāṇaiḥ ajihmagaiḥ
triśirāḥ ca mahāvīryaḥ mayā bāṇaiḥ ajihmagaiḥ
20.
saṅkhye kharaḥ ca nihataḥ dūṣaṇaḥ ca nipātitaḥ
mahāvīryaḥ triśirāḥ ca mayā ajihmagaiḥ bāṇaiḥ
mahāvīryaḥ triśirāḥ ca mayā ajihmagaiḥ bāṇaiḥ
20.
And Khara was slain in battle, and Dūṣaṇa was struck down. The supremely powerful Triśiras was also killed by me with straight-flying arrows.
पर्णशाला तथा चित्रा दृश्यते शुभदर्शना ।
यत्र त्वं राक्षसेन्द्रेण रावणेन हृता बलात् ॥२१॥
यत्र त्वं राक्षसेन्द्रेण रावणेन हृता बलात् ॥२१॥
21. parṇaśālā tathā citrā dṛśyate śubhadarśanā ,
yatra tvaṃ rākṣasendreṇa rāvaṇena hṛtā balāt.
yatra tvaṃ rākṣasendreṇa rāvaṇena hṛtā balāt.
21.
parṇaśālā tathā citrā dṛśyate śubhadarśanā
yatra tvam rākṣasendreṇa rāvaṇena hṛtā balāt
yatra tvam rākṣasendreṇa rāvaṇena hṛtā balāt
21.
tathā citrā śubhadarśanā parṇaśālā dṛśyate
yatra tvam rākṣasendreṇa rāvaṇena balāt hṛtā
yatra tvam rākṣasendreṇa rāvaṇena balāt hṛtā
21.
And that charming, auspicious-looking leaf-hut is visible, where you were forcibly abducted by Rāvaṇa, the king of the rākṣasas.
एषा गोदावरी रम्या प्रसन्नसलिला शिवा ।
अगस्त्यस्याश्रमो ह्येष दृश्यते पश्य मैथिलि ॥२२॥
अगस्त्यस्याश्रमो ह्येष दृश्यते पश्य मैथिलि ॥२२॥
22. eṣā godāvarī ramyā prasannasalilā śivā ,
agastyasyāśramo hyeṣa dṛśyate paśya maithili.
agastyasyāśramo hyeṣa dṛśyate paśya maithili.
22.
eṣā godāvarī ramyā prasannasalilā śivā agastyasya
āśramaḥ hi eṣaḥ dṛśyate paśya maithili
āśramaḥ hi eṣaḥ dṛśyate paśya maithili
22.
maithili paśya eṣā ramyā prasannasalilā śivā
godāvarī dṛśyate hi eṣaḥ agastyasya āśramaḥ dṛśyate
godāvarī dṛśyate hi eṣaḥ agastyasya āśramaḥ dṛśyate
22.
O Maithili, behold this beautiful, auspicious Godavari river, whose waters are clear. And indeed, this hermitage (āśrama) of Agastya is visible.
वैदेहि दृश्यते चात्र शरभङ्गाश्रमो महान् ।
उपयातः सहस्राक्षो यत्र शक्रः पुरंदरः ॥२३॥
उपयातः सहस्राक्षो यत्र शक्रः पुरंदरः ॥२३॥
23. vaidehi dṛśyate cātra śarabhaṅgāśramo mahān ,
upayātaḥ sahasrākṣo yatra śakraḥ puraṃdaraḥ.
upayātaḥ sahasrākṣo yatra śakraḥ puraṃdaraḥ.
23.
vaidehi dṛśyate ca atra śarabhaṅga āśramaḥ mahān
upayātaḥ sahasrākṣaḥ yatra śakraḥ purandaraḥ
upayātaḥ sahasrākṣaḥ yatra śakraḥ purandaraḥ
23.
vaidehi ca atra mahān śarabhaṅga āśramaḥ dṛśyate
yatra sahasrākṣaḥ śakraḥ purandaraḥ upayātaḥ
yatra sahasrākṣaḥ śakraḥ purandaraḥ upayātaḥ
23.
O Vaidehi, here is also seen the great hermitage (āśrama) of Sarabhaṅga, where the thousand-eyed Indra (sahasrākṣa), Śakra, the destroyer of cities (purandara), once arrived.
एते ते तापसावासा दृश्यन्ते तनुमध्यमे ।
अत्रिः कुलपतिर्यत्र सूर्यवैश्वानरप्रभः ।
अत्र सीते त्वया दृष्टा तापसी धर्मचारिणी ॥२४॥
अत्रिः कुलपतिर्यत्र सूर्यवैश्वानरप्रभः ।
अत्र सीते त्वया दृष्टा तापसी धर्मचारिणी ॥२४॥
24. ete te tāpasāvāsā dṛśyante tanumadhyame ,
atriḥ kulapatiryatra sūryavaiśvānaraprabhaḥ ,
atra sīte tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī.
atriḥ kulapatiryatra sūryavaiśvānaraprabhaḥ ,
atra sīte tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī.
24.
ete te tāpasa āvāsāḥ dṛśyante
tanumadhyame atriḥ kulapatiḥ yatra
sūryavaiśvānaraprabhaḥ atra sīte
tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī
tanumadhyame atriḥ kulapatiḥ yatra
sūryavaiśvānaraprabhaḥ atra sīte
tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī
24.
tanumadhyame te ete tāpasa āvāsāḥ
dṛśyante yatra sūryavaiśvānaraprabhaḥ
atriḥ kulapatiḥ atra sīte
tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī
dṛśyante yatra sūryavaiśvānaraprabhaḥ
atriḥ kulapatiḥ atra sīte
tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī
24.
O slender-waisted one, those dwellings of ascetics are visible, where Atri, the chief of the ascetic community, shines with the radiance of the sun and the universal fire (vaiśvānara). Here, O Sita, you saw a female ascetic who observed her natural law (dharma).
अस्मिन्देशे महाकायो
विराधो निहतो मया ॥२५॥
विराधो निहतो मया ॥२५॥
25. asmindeśe mahākāyo
virādho nihato mayā.
virādho nihato mayā.
25.
asmin deśe mahākāyaḥ
virādhaḥ nihataḥ mayā
virādhaḥ nihataḥ mayā
25.
mayā asmin deśe mahākāyaḥ
virādhaḥ nihataḥ
virādhaḥ nihataḥ
25.
In this very region, the colossal-bodied demon Viradha was slain by me.
असौ सुतनुशैलेन्द्रश्चित्रकूटः प्रकाशते ।
यत्र मां कैकयीपुत्रः प्रसादयितुमागतः ॥२६॥
यत्र मां कैकयीपुत्रः प्रसादयितुमागतः ॥२६॥
26. asau sutanuśailendraścitrakūṭaḥ prakāśate ,
yatra māṃ kaikayīputraḥ prasādayitumāgataḥ.
yatra māṃ kaikayīputraḥ prasādayitumāgataḥ.
26.
asau sutanu śailendraḥ citrakūṭaḥ prakāśate
yatra mām kaikayīputraḥ prasādayitum āgataḥ
yatra mām kaikayīputraḥ prasādayitum āgataḥ
26.
sutanu asau śailendraḥ citrakūṭaḥ prakāśate
yatra kaikayīputraḥ mām prasādayitum āgataḥ
yatra kaikayīputraḥ mām prasādayitum āgataḥ
26.
O slender-bodied one, that excellent mountain, Citrakūṭa, is visible, where Kaikeyī's son [Bharata] came to appease me.
एषा सा यमुना दूराद्दृश्यते चित्रकानना ।
भरद्वाजाश्रमो यत्र श्रीमानेष प्रकाशते ॥२७॥
भरद्वाजाश्रमो यत्र श्रीमानेष प्रकाशते ॥२७॥
27. eṣā sā yamunā dūrāddṛśyate citrakānanā ,
bharadvājāśramo yatra śrīmāneṣa prakāśate.
bharadvājāśramo yatra śrīmāneṣa prakāśate.
27.
eṣā sā yamunā dūrāt dṛśyate citrakānanā
bharadvājāśramaḥ yatra śrīmān eṣa prakāśate
bharadvājāśramaḥ yatra śrīmān eṣa prakāśate
27.
eṣā sā yamunā citrakānanā dūrāt dṛśyate
yatra eṣa śrīmān bharadvājāśramaḥ prakāśate
yatra eṣa śrīmān bharadvājāśramaḥ prakāśate
27.
This is that Yamunā river, visible from a distance, with its picturesque forests. Near it, the glorious hermitage (āśrama) of Bharadvāja appears.
एषा त्रिपथगा गङ्गा दृश्यते वरवर्णिनि ।
शृङ्गवेरपुरं चैतद्गुहो यत्र समागतः ॥२८॥
शृङ्गवेरपुरं चैतद्गुहो यत्र समागतः ॥२८॥
28. eṣā tripathagā gaṅgā dṛśyate varavarṇini ,
śṛṅgaverapuraṃ caitadguho yatra samāgataḥ.
śṛṅgaverapuraṃ caitadguho yatra samāgataḥ.
28.
eṣā tripathagā gaṅgā dṛśyate varavarṇini
śṛṅgaverapuram ca etat guhaḥ yatra samāgataḥ
śṛṅgaverapuram ca etat guhaḥ yatra samāgataḥ
28.
varavarṇini eṣā tripathagā gaṅgā dṛśyate ca
etat śṛṅgaverapuram yatra guhaḥ samāgataḥ
etat śṛṅgaverapuram yatra guhaḥ samāgataḥ
28.
O beautiful lady, this is the Gaṅgā, the river that flows in three paths, now visible. And this is Śṛṅgavera-pura, where Guha came.
एषा सा दृश्यते ऽयोध्या राजधानी पितुर्मम ।
अयोध्यां कुरु वैदेहि प्रणामं पुनरागता ॥२९॥
अयोध्यां कुरु वैदेहि प्रणामं पुनरागता ॥२९॥
29. eṣā sā dṛśyate'yodhyā rājadhānī piturmama ,
ayodhyāṃ kuru vaidehi praṇāmaṃ punarāgatā.
ayodhyāṃ kuru vaidehi praṇāmaṃ punarāgatā.
29.
eṣā sā dṛśyate ayodhyā rājadhānī pituḥ mama
ayodhyām kuru vaidehi praṇāmam punaḥ āgatā
ayodhyām kuru vaidehi praṇāmam punaḥ āgatā
29.
eṣā sā mama pituḥ rājadhānī ayodhyā dṛśyate
vaidehi punaḥ āgatā ayodhyām praṇāmam kuru
vaidehi punaḥ āgatā ayodhyām praṇāmam kuru
29.
This is that Ayodhyā, my father's capital, which is visible. O Vaidehī, now that we have returned, offer your salutations to Ayodhyā.
ततस्ते वानराः सर्वे राक्षसश्च विभीषणः ।
उत्पत्योत्पत्य ददृशुस्तां पुरीं शुभदर्शनाम् ॥३०॥
उत्पत्योत्पत्य ददृशुस्तां पुरीं शुभदर्शनाम् ॥३०॥
30. tataste vānarāḥ sarve rākṣasaśca vibhīṣaṇaḥ ,
utpatyotpatya dadṛśustāṃ purīṃ śubhadarśanām.
utpatyotpatya dadṛśustāṃ purīṃ śubhadarśanām.
30.
tataḥ te vānarāḥ sarve rākṣasaḥ ca vibhīṣaṇaḥ
utpatya utpatya dadṛśuḥ tām purīm śubhadarśanām
utpatya utpatya dadṛśuḥ tām purīm śubhadarśanām
30.
tataḥ te sarve vānarāḥ ca rākṣasaḥ vibhīṣaṇaḥ
utpatya utpatya tām śubhadarśanām purīm dadṛśuḥ
utpatya utpatya tām śubhadarśanām purīm dadṛśuḥ
30.
Then, all those monkeys and the demon Vibhishana, leaping up repeatedly, saw that beautifully appearing city.
ततस्तु तां पाण्डुरहर्म्यमालिनीं विशालकक्ष्यां गजवाजिसंकुलाम् ।
पुरीमयोध्यां ददृशुः प्लवंगमाः पुरीं महेन्द्रस्य यथामरावतीम् ॥३१॥
पुरीमयोध्यां ददृशुः प्लवंगमाः पुरीं महेन्द्रस्य यथामरावतीम् ॥३१॥
31. tatastu tāṃ pāṇḍuraharmyamālinīṃ viśālakakṣyāṃ gajavājisaṃkulām ,
purīmayodhyāṃ dadṛśuḥ plavaṃgamāḥ purīṃ mahendrasya yathāmarāvatīm.
purīmayodhyāṃ dadṛśuḥ plavaṃgamāḥ purīṃ mahendrasya yathāmarāvatīm.
31.
tataḥ tu tām pāṇḍuraharmyamālinīm
viśālakakṣyām gajavājisaṅkulām
purīm ayodhyām dadṛśuḥ plavaṅgamāḥ
purīm mahendrasya yathā amarāvatīm
viśālakakṣyām gajavājisaṅkulām
purīm ayodhyām dadṛśuḥ plavaṅgamāḥ
purīm mahendrasya yathā amarāvatīm
31.
tataḥ tu plavaṅgamāḥ tām
pāṇḍuraharmyamālinīm viśālakakṣyām
gajavājisaṅkulām ayodhyām purīm mahendrasya
amarāvatīm purīm yathā dadṛśuḥ
pāṇḍuraharmyamālinīm viśālakakṣyām
gajavājisaṅkulām ayodhyām purīm mahendrasya
amarāvatīm purīm yathā dadṛśuḥ
31.
Then, the monkeys saw that city, Ayodhya, adorned with white palaces, having vast courtyards, and teeming with elephants and horses, just like Amaravati, the city of Mahendra.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111 (current chapter)
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100