Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-3, chapter-18

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तां तथा पतितां दृष्ट्वा विरूपां शोणितोक्षिताम् ।
भगिनीं क्रोधसंतप्तः खरः पप्रच्छ राक्षसः ॥१॥
1. tāṃ tathā patitāṃ dṛṣṭvā virūpāṃ śoṇitokṣitām ,
bhaginīṃ krodhasaṃtaptaḥ kharaḥ papraccha rākṣasaḥ.
1. tām tathā patitām dṛṣṭvā virūpām śoṇitokṣitām
bhaginīm krodhasantaptaḥ kharaḥ papraccha rākṣasaḥ
1. krodhasantaptaḥ rākṣasaḥ kharaḥ tathā patitām
virūpām śoṇitokṣitām tām bhaginīm dṛṣṭvā papraccha
1. Having seen his sister fallen in such a state - disfigured and drenched in blood - the Rākṣasa Khara, consumed by anger, questioned her.
बलविक्रमसंपन्ना कामगा कामरूपिणी ।
इमामवस्थां नीता त्वं केनान्तकसमा गता ॥२॥
2. balavikramasaṃpannā kāmagā kāmarūpiṇī ,
imāmavasthāṃ nītā tvaṃ kenāntakasamā gatā.
2. balavikramasaṃpannā kāmagā kāmarūpiṇī imām
avasthām nītā tvam kena antakasamā gatā
2. balavikramasaṃpannā kāmagā kāmarūpiṇī tvam
kena imām avasthām nītā antakasamā gatā
2. You, who possess strength and valor, can go anywhere at will, and assume any form - by whom have you been brought to this state, looking like death (Antaka)?
देवगन्धर्वभूतानामृषीणां च महात्मनाम् ।
को ऽयमेवं महावीर्यस्त्वां विरूपां चकार ह ॥३॥
3. devagandharvabhūtānāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām ,
ko'yamevaṃ mahāvīryastvāṃ virūpāṃ cakāra ha.
3. devagandharvabhūtānām ṛṣīṇām ca mahātmanām kaḥ
ayam evam mahāvīryaḥ tvām virūpām cakāra ha
3. kaḥ ayam mahāvīryaḥ devagandharvabhūtānām ṛṣīṇām
ca mahātmanām evam tvām virūpām cakāra ha
3. Among gods, gandharvas, (supernatural) beings, and great-souled sages, who is this exceedingly powerful one who has thus disfigured you?
न हि पश्याम्यहं लोके यः कुर्यान्मम विप्रियम् ।
अन्तरेन सहस्राक्षं महेन्द्रं पाकशासनम् ॥४॥
4. na hi paśyāmyahaṃ loke yaḥ kuryānmama vipriyam ,
antarena sahasrākṣaṃ mahendraṃ pākaśāsanam.
4. na hi paśyāmi aham loke yaḥ kuryāt mama vipriyam
antarena sahasrākṣam mahendram pākaśāsanam
4. aham loke na hi paśyāmi yaḥ mama vipriyam kuryāt
sahasrākṣam mahendram pākaśāsanam antarena
4. I indeed do not see anyone in the world who would do me harm, except for the thousand-eyed, great Indra, the slayer of Pāka.
अद्याहं मार्गणैः प्राणानादास्ये जीवितान्तकैः ।
सलिले क्षीरमासक्तं निष्पिबन्निव सारसः ॥५॥
5. adyāhaṃ mārgaṇaiḥ prāṇānādāsye jīvitāntakaiḥ ,
salile kṣīramāsaktaṃ niṣpibanniva sārasaḥ.
5. adya aham mārgaṇaiḥ prāṇān ādāsye jīvitāntakaiḥ
salile kṣīram āsaktam niṣpiban iva sārasaḥ
5. adya aham jīvitāntakaiḥ mārgaṇaiḥ prāṇān ādāsye,
sārasaḥ salile āsaktam kṣīram niṣpiban iva
5. Today I will take away their lives with my life-ending arrows, just as a crane drinks out (separates and drinks) milk mixed in water.
निहतस्य मया संख्ये शरसंकृत्तमर्मणः ।
सफेनं रुधिरं रक्तं मेदिनी कस्य पास्यति ॥६॥
6. nihatasya mayā saṃkhye śarasaṃkṛttamarmaṇaḥ ,
saphenaṃ rudhiraṃ raktaṃ medinī kasya pāsyati.
6. nihatasya mayā saṃkhye śarasaṃkṛtamarmanaḥ
saphenam rudhiram raktam medinī kasya pāsyati
6. medinī kasya saphenam raktam rudhiram pāsyati,
(tasya) mayā saṃkhye nihatasya śarasaṃkṛtamarmanaḥ
6. Whose frothy, red blood will the earth drink, from the one whose vital parts have been severed by arrows and who has been slain by me in battle?
कस्य पत्ररथाः कायान्मांसमुत्कृत्य संगताः ।
प्रहृष्टा भक्षयिष्यन्ति निहतस्य मया रणे ॥७॥
7. kasya patrarathāḥ kāyānmāṃsamutkṛtya saṃgatāḥ ,
prahṛṣṭā bhakṣayiṣyanti nihatasya mayā raṇe.
7. kasya patrarathāḥ kāyān māṃsam utkṛtya saṃgatāḥ
prahṛṣṭāḥ bhakṣayiṣyanti nihatasya mayā raṇe
7. mayā raṇe nihatasya kasya kāyāt māṃsam utkṛtya
saṃgatāḥ prahṛṣṭāḥ patrarathāḥ bhakṣayiṣyanti
7. Whose bodies, once slain by me in battle, will the delighted birds gather around to tear off and devour their flesh?
तं न देवा न गन्धर्वा न पिशाचा न राक्षसाः ।
मयापकृष्टं कृपणं शक्तास्त्रातुं महाहवे ॥८॥
8. taṃ na devā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ ,
mayāpakṛṣṭaṃ kṛpaṇaṃ śaktāstrātuṃ mahāhave.
8. tam na devāḥ na gandharvāḥ na piśācāḥ na rākṣasāḥ
mayā apakṛṣṭam kṛpaṇam śaktāḥ trātum mahāhave
8. devāḥ na gandharvāḥ na piśācāḥ na rākṣasāḥ na māsakāḥ
mayā mahāhave apakṛṣṭam kṛpaṇam tam trātum śaktāḥ
8. Neither gods, nor Gandharvas, nor Pisachas, nor Rakshasas will be capable of saving him, who has been brought down and rendered helpless by me in a great battle.
उपलभ्य शनैः संज्ञां तं मे शंसितुमर्हसि ।
येन त्वं दुर्विनीतेन वने विक्रम्य निर्जिता ॥९॥
9. upalabhya śanaiḥ saṃjñāṃ taṃ me śaṃsitumarhasi ,
yena tvaṃ durvinītena vane vikramya nirjitā.
9. upalabhya śanaiḥ saṃjñām tam me śaṃsitum arhasi
yena tvam durvinītena vane vikramya nirjitā
9. śanaiḥ saṃjñām upalabhya,
vane vikramya yena durvinītena tvam nirjitā,
tam me śaṃsitum arhasi
9. Having slowly regained your senses, you ought to tell me about that ill-behaved person by whom you were conquered in the forest, after he displayed his power.
इति भ्रातुर्वचः श्रुत्वा क्रुद्धस्य च विशेषतः ।
ततः शूर्पणखा वाक्यं सबाष्पमिदमब्रवीत् ॥१०॥
10. iti bhrāturvacaḥ śrutvā kruddhasya ca viśeṣataḥ ,
tataḥ śūrpaṇakhā vākyaṃ sabāṣpamidamabravīt.
10. iti bhrātuḥ vacaḥ śrutvā kruddhasya ca viśeṣataḥ
tataḥ śūrpaṇakhā vākyam sabāṣpam idam abravīt
10. iti kruddhasya viśeṣataḥ bhrātuḥ vacaḥ śrutvā,
tataḥ śūrpaṇakhā sabāṣpam idam vākyam abravīt
10. Having heard these words from her brother, who was exceedingly angry, Surpanakha then spoke the following, tearfully.
तरुणौ रूपसंपन्नौ सुकूमारौ महाबलौ ।
पुण्डरीकविशालाक्षौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ॥११॥
11. taruṇau rūpasaṃpannau sukūmārau mahābalau ,
puṇḍarīkaviśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau.
11. taruṇau rūpasaṃpannau sukūmārau mahābalau
puṇḍarīkaviśālākhṣau cīrakṛṣṇājināmbarau
11. taruṇau rūpasaṃpannau sukūmārau mahābalau
puṇḍarīkaviśālākhṣau cīrakṛṣṇājināmbarau
11. Two young men, endowed with great beauty, very delicate, yet possessing immense strength, with large eyes like lotus flowers, and clothed in bark garments and black deer skins.
गन्धर्वराजप्रतिमौ पार्थिवव्यञ्जनान्वितौ ।
देवौ वा मानुषौ वा तौ न तर्कयितुमुत्सहे ॥१२॥
12. gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau ,
devau vā mānuṣau vā tau na tarkayitumutsahe.
12. gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau
devau vā mānuṣau vā tau na tarkayitum utsahe
12. tau gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau
devau vā mānuṣau vā na tarkayitum utsahe
12. Resembling two kings of the Gandharvas and endowed with royal characteristics, I cannot discern whether those two are gods or humans.
तरुणी रूपसंपन्ना सर्वाभरणभूषिता ।
दृष्टा तत्र मया नारी तयोर्मध्ये सुमध्यमा ॥१३॥
13. taruṇī rūpasaṃpannā sarvābharaṇabhūṣitā ,
dṛṣṭā tatra mayā nārī tayormadhye sumadhyamā.
13. taruṇī rūpasaṃpannā sarvābharaṇabhūṣitā
dṛṣṭā tatra mayā nārī tayoḥ madhye sumadhyamā
13. tatra mayā taruṇī rūpasaṃpannā sarvābharaṇabhūṣitā
sumadhyamā nārī tayoḥ madhye dṛṣṭā
13. There, between those two, I saw a young woman, endowed with beauty, adorned with all ornaments, and slender-waisted.
ताभ्यामुभाभ्यां संभूय प्रमदामधिकृत्य ताम् ।
इमामवस्थां नीताहं यथानाथासती तथा ॥१४॥
14. tābhyāmubhābhyāṃ saṃbhūya pramadāmadhikṛtya tām ,
imāmavasthāṃ nītāhaṃ yathānāthāsatī tathā.
14. tābhyām ubhābhyām saṃbhūya pramadām adhikṛtya tām
imām avasthām nītā aham yathā anāthā asatī tathā
14. ubhābhyām tābhyām saṃbhūya tām pramadām adhikṛtya
aham imām avasthām nītā yathā anāthā asatī tathā
14. By those two, by both of them having joined forces and having seized that woman, I have been brought to this state, utterly helpless and disgraced as if unchaste.
तस्याश्चानृजुवृत्तायास्तयोश्च हतयोरहम् ।
सफेनं पातुमिच्छामि रुधिरं रणमूर्धनि ॥१५॥
15. tasyāścānṛjuvṛttāyāstayośca hatayoraham ,
saphenaṃ pātumicchāmi rudhiraṃ raṇamūrdhani.
15. tasyāḥ ca anṛjuvvṛttāyāḥ tayoḥ ca hatayoḥ aham
saphenam pātum icchāmi rudhiram raṇamūrdhani
15. aham icchāmi saphenam rudhiram pātum tasyāḥ
anṛjuvvṛttāyāḥ ca tayoḥ hatayoḥ ca raṇamūrdhani
15. I wish to drink the frothy blood of that ill-behaved woman and of those two who were slain, right on the battlefield.
एष मे प्रथमः कामः कृतस्तात त्वया भवेत् ।
तस्यास्तयोश्च रुधिरं पिबेयमहमाहवे ॥१६॥
16. eṣa me prathamaḥ kāmaḥ kṛtastāta tvayā bhavet ,
tasyāstayośca rudhiraṃ pibeyamahamāhave.
16. eṣa me prathamaḥ kāmaḥ kṛtaḥ tāta tvayā bhavet
tasyāḥ tayoḥ ca rudhiram pibeyam aham āhave
16. tāta eṣa me prathamaḥ kāmaḥ tvayā kṛtaḥ bhavet
aham tasyāḥ tayoḥ ca rudhiram āhave pibeyam
16. O dear father, may this, my primary wish, be fulfilled by you: that I may drink the blood of her and of those two in battle.
इति तस्यां ब्रुवाणायां चतुर्दश महाबलान् ।
व्यादिदेश खरः क्रुद्धो राक्षसानन्तकोपमान् ॥१७॥
17. iti tasyāṃ bruvāṇāyāṃ caturdaśa mahābalān ,
vyādideśa kharaḥ kruddho rākṣasānantakopamān.
17. iti tasyām bruvāṇāyām caturdaśa mahābalān
vyādideśa kharaḥ kruddhaḥ rākṣasān antakopamān
17. iti tasyām bruvāṇāyām kharaḥ kruddhaḥ caturdaśa
mahābalān antakopamān rākṣasān vyādideśa
17. While she was speaking thus, Khara, enraged, commanded fourteen exceedingly powerful Rākṣasas, who were comparable to the god of Death.
मानुषौ शस्त्रसंपन्नौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ।
प्रविष्टौ दण्डकारण्यं घोरं प्रमदया सह ॥१८॥
18. mānuṣau śastrasaṃpannau cīrakṛṣṇājināmbarau ,
praviṣṭau daṇḍakāraṇyaṃ ghoraṃ pramadayā saha.
18. mānuṣau śastrasampannau cīrakṛṣṇājināmbarau
praviṣṭau daṇḍakāraṇyam ghoram pramadayā saha
18. śastrasampannau cīrakṛṣṇājināmbarau mānuṣau
pramadayā saha ghoram daṇḍakāraṇyam praviṣṭau
18. Two humans, armed and clothed in bark-garments and black deerskin, have entered the dreadful Daṇḍaka forest accompanied by a woman.
तौ हत्वा तां च दुर्वृत्तामुपावर्तितुमर्हथ ।
इयं च रुधिरं तेषां भगिनी मम पास्यति ॥१९॥
19. tau hatvā tāṃ ca durvṛttāmupāvartitumarhatha ,
iyaṃ ca rudhiraṃ teṣāṃ bhaginī mama pāsyati.
19. tau hatvā tām ca durvṛttām upāvartitum arhatha
| iyam ca rudhiram teṣām bhaginī mama pāsyati
19. tau tām ca durvṛttām hatvā upāvartitum arhatha
iyam ca mama bhaginī teṣām rudhiram pāsyati
19. Having killed those two and that ill-behaved woman, you should return. And this sister of mine will drink their blood.
मनोरथो ऽयमिष्टो ऽस्या भगिन्या मम राक्षसाः ।
शीघ्रं संपद्यतां गत्वा तौ प्रमथ्य स्वतेजसा ॥२०॥
20. manoratho'yamiṣṭo'syā bhaginyā mama rākṣasāḥ ,
śīghraṃ saṃpadyatāṃ gatvā tau pramathya svatejasā.
20. manorathaḥ ayam iṣṭaḥ asyā bhaginyā mama rākṣasāḥ
| śīghram sampadyatām gatvā tau pramathya svatejasā
20. rāksāsāḥ ayam manorathaḥ asyā mama bhaginyā iṣṭaḥ
tau gatvā svatejasā pramathya śīghram sampadyatām
20. O Rākṣasas, this is the cherished desire of this sister of mine. Go quickly and crush those two with your own power, and let it be accomplished.
इति प्रतिसमादिष्टा राक्षसास्ते चतुर्दश ।
तत्र जग्मुस्तया सार्धं घना वातेरिता यथा ॥२१॥
21. iti pratisamādiṣṭā rākṣasāste caturdaśa ,
tatra jagmustayā sārdhaṃ ghanā vāteritā yathā.
21. iti pratisamādiṣṭāḥ rākṣasāḥ te caturdaśa |
tatra jagmuḥ tayā sārdham ghanā vāta-īritāḥ yathā
21. iti pratisamādiṣṭāḥ te caturdaśa rākṣasāḥ tayā
sārdham tatra jagmuḥ yathā vāta-īritāḥ ghanāḥ
21. Thus having been instructed, those fourteen Rākṣasas went there with her, just like clouds driven by the wind.