Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-8

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
मन्थरा त्वभ्यसूय्यैनामुत्सृज्याभरणं च तत् ।
उवाचेदं ततो वाक्यं कोपदुःखसमन्विता ॥१॥
1. mantharā tvabhyasūyyaināmutsṛjyābharaṇaṃ ca tat ,
uvācedaṃ tato vākyaṃ kopaduḥkhasamanvitā.
1. mantharā tu abhyasūyya enām utsṛjya ābharaṇam ca
tat uvāca idam tataḥ vākyam kopaduḥkhasamanvitā
1. kopaduḥkhasamanvitā mantharā tu enām abhyasūyya
tat ābharaṇam ca utsṛjya tataḥ idam vākyam uvāca
1. Filled with anger and sorrow, Manthara then, having envied her (Kaikeyi) and thrown off that ornament, spoke these words.
हर्षं किमिदमस्थाने कृतवत्यसि बालिशे ।
शोकसागरमध्यस्थमात्मानं नावबुध्यसे ॥२॥
2. harṣaṃ kimidamasthāne kṛtavatyasi bāliśe ,
śokasāgaramadhyasthamātmānaṃ nāvabudhyase.
2. harṣam kim idam asthāne kṛtavatī asi bāliśe
śokasāgaramadhyastham ātmānam na avabudhyase
2. bāliśe,
idam harṣam asthāne kim kṛtavatī asi ? śokasāgaramadhyastham ātmānam na avabudhyase
2. O foolish one, why do you celebrate so inappropriately? You do not realize that your own self (ātman) is situated in the midst of an ocean of sorrow.
सुभगा खलु कौसल्या यस्याः पुत्रो ऽभिषेक्ष्यते ।
यौवराज्येन महता श्वः पुष्येण द्विजोत्तमैः ॥३॥
3. subhagā khalu kausalyā yasyāḥ putro'bhiṣekṣyate ,
yauvarājyena mahatā śvaḥ puṣyeṇa dvijottamaiḥ.
3. subhagā khalu kausalyā yasyāḥ putraḥ abhiṣekṣyate
yauvarājyena mahatā śvaḥ puṣyeṇa dvijottamaiḥ
3. kausalyā khalu subhagā,
yasyāḥ putraḥ mahatā yauvarājyena śvaḥ puṣyeṇa dvijottamaiḥ abhiṣekṣyate
3. Kausalya is indeed fortunate, for her son will be consecrated as the great heir-apparent tomorrow, under the Puṣya constellation, by the most excellent Brahmins.
प्राप्तां सुमहतीं प्रीतिं प्रतीतां तां हतद्विषम् ।
उपस्थास्यसि कौसल्यां दासीव त्वं कृताञ्जलिः ॥४॥
4. prāptāṃ sumahatīṃ prītiṃ pratītāṃ tāṃ hatadviṣam ,
upasthāsyasi kausalyāṃ dāsīva tvaṃ kṛtāñjaliḥ.
4. prāptām sumahatīm prītim pratītām tām hatadviṣam
upasthāsyasi kausalyām dāsī iva tvam kṛtāñjaliḥ
4. tvam kṛtāñjaliḥ dāsī iva tām prāptām sumahatīm
pratītām hatadviṣam kausalyām upasthāsyasi
4. With folded hands (kṛtāñjaliḥ), you will attend upon Kausalya, just like a maidservant. Kausalya, who has attained immense joy, is now confident, and whose enemies are vanquished.
हृष्टाः खलु भविष्यन्ति रामस्य परमाः स्त्रियः ।
अप्रहृष्टा भविष्यन्ति स्नुषास्ते भरतक्षये ॥५॥
5. hṛṣṭāḥ khalu bhaviṣyanti rāmasya paramāḥ striyaḥ ,
aprahṛṣṭā bhaviṣyanti snuṣāste bharatakṣaye.
5. hṛṣṭāḥ khalu bhaviṣyanti rāmasya paramāḥ striyaḥ
aprahṛṣṭāḥ bhaviṣyanti snūṣāḥ te bharatakṣaye
5. khalu rāmasya paramāḥ striyaḥ hṛṣṭāḥ bhaviṣyanti
te snūṣāḥ bharatakṣaye aprahṛṣṭāḥ bhaviṣyanti
5. Indeed, Rama's chief wives will be joyful. Your daughters-in-law, however, will be unhappy with Bharata's loss of position.
तां दृष्ट्वा परमप्रीतां ब्रुवन्तीं मन्थरां ततः ।
रामस्यैव गुणान्देवी कैकेयी प्रशशंस ह ॥६॥
6. tāṃ dṛṣṭvā paramaprītāṃ bruvantīṃ mantharāṃ tataḥ ,
rāmasyaiva guṇāndevī kaikeyī praśaśaṃsa ha.
6. tām dṛṣṭvā paramaprītām bruvantīm mantharām tataḥ
rāmasya eva guṇān devī kaikeyī praśasaṃsa ha
6. tataḥ paramaprītām bruvantīm tām mantharām dṛṣṭvā
devī kaikeyī rāmasya eva guṇān ha praśasaṃsa
6. Then, seeing Manthara, who was extremely pleased and speaking, Queen Kaikeyi, in fact, praised only the virtues of Rama.
धर्मज्ञो गुरुभिर्दान्तः कृतज्ञः सत्यवाक् शुचिः ।
रामो राज्ञः सुतो ज्येष्ठो यौवराज्यमतो ऽर्हति ॥७॥
7. dharmajño gurubhirdāntaḥ kṛtajñaḥ satyavāk śuciḥ ,
rāmo rājñaḥ suto jyeṣṭho yauvarājyamato'rhati.
7. dharmajñaḥ gurubhiḥ dāntaḥ kṛtajñaḥ satyavāk śuciḥ
rāmaḥ rājñaḥ sutaḥ jyeṣṭhaḥ yauvarājyam ataḥ arhati
7. rāmaḥ dharmajñaḥ gurubhiḥ dāntaḥ kṛtajñaḥ satyavāk
śuciḥ rājñaḥ jyeṣṭhaḥ sutaḥ ataḥ yauvarājyam arhati
7. Rama, who understands natural law (dharma), is self-controlled through his teachers, grateful, truthful, and pure. He is the king's eldest son; therefore, he deserves the position of crown prince.
भ्रातॄन्भृत्यांश्च दीर्घायुः पितृवत् पालयिष्यति ।
संतप्यसे कथं कुब्जे श्रुत्वा रामाभिषेचनम् ॥८॥
8. bhrātṝnbhṛtyāṃśca dīrghāyuḥ pitṛvat pālayiṣyati ,
saṃtapyase kathaṃ kubje śrutvā rāmābhiṣecanam.
8. bhrātṝn bhṛtyān ca dīrghāyuḥ pitṛvat pālayiṣyati
saṃtapyase katham kubje śrutvā rāmābhiṣecanam
8. dīrghāyuḥ bhrātṝn ca bhṛtyān pitṛvat pālayiṣyati
kubje rāmābhiṣecanam śrutvā katham saṃtapyase
8. The long-lived [Rama] will protect his brothers and servants like a father. Why do you torment yourself, O Hunchback, upon hearing of Rama's consecration?
भरतश्चापि रामस्य ध्रुवं वर्षशतात् परम् ।
पितृपैतामहं राज्यमवाप्स्यति नरर्षभः ॥९॥
9. bharataścāpi rāmasya dhruvaṃ varṣaśatāt param ,
pitṛpaitāmahaṃ rājyamavāpsyati nararṣabhaḥ.
9. bharataḥ ca api rāmasya dhruvam varṣaśatāt param
pitṛpaitāmahaṃ rājyam avāpsyati nararṣabhaḥ
9. bharataḥ nararṣabhaḥ ca api dhruvam rāmasya
pitṛpaitāmahaṃ rājyam varṣaśatāt param avāpsyati
9. And Bharata, that bull among men (nararṣabha), will certainly obtain the ancestral kingdom from Rama after a hundred years.
सा त्वमभ्युदये प्राप्ते वर्तमाने च मन्थरे ।
भविष्यति च कल्याणे किमर्थं परितप्यसे ।
कौसल्यातो ऽतिरिक्तं च स तु शुश्रूषते हि माम् ॥१०॥
10. sā tvamabhyudaye prāpte vartamāne ca manthare ,
bhaviṣyati ca kalyāṇe kimarthaṃ paritapyase ,
kausalyāto'tiriktaṃ ca sa tu śuśrūṣate hi mām.
10. sā tvam abhyudaye prāpte vartamāne
ca manthare bhaviṣyati ca kalyāṇe
kimartham paritapyase kausalyātaḥ
atiriktam ca saḥ tu śuśrūṣate hi mām
10. manthare sā tvam abhyudaye prāpte
vartamāne ca kalyāṇe ca bhaviṣyati
kimartham paritapyase saḥ tu
kausalyātaḥ atiriktam ca mām hi śuśrūṣate
10. O Manthara, when prosperity has arrived, is present, and will continue to bring welfare, why do you grieve? Indeed, he (Rama) serves me even more than Kausalya.
कैकेय्या वचनं श्रुत्वा मन्थरा भृशदुःखिता ।
दीर्घमुष्णं विनिःश्वस्य कैकेयीमिदमब्रवीत् ॥११॥
11. kaikeyyā vacanaṃ śrutvā mantharā bhṛśaduḥkhitā ,
dīrghamuṣṇaṃ viniḥśvasya kaikeyīmidamabravīt.
11. kaikeyyā vacanam śrutvā mantharā bhṛśaduḥkhitā
dīrgham uṣṇam viniḥśvasya kaikeyīm idam abravīt
11. mantharā bhṛśaduḥkhitā kaikeyyā vacanam śrutvā
dīrgham uṣṇam viniḥśvasya kaikeyīm idam abravīt
11. Upon hearing Kaikeyi's words, Manthara, deeply distressed, let out a long, hot sigh and said this to Kaikeyi.
अनर्थदर्शिनी मौर्ख्यान्नात्मानमवबुध्यसे ।
शोकव्यसनविस्तीर्णे मज्जन्ती दुःखसागरे ॥१२॥
12. anarthadarśinī maurkhyānnātmānamavabudhyase ,
śokavyasanavistīrṇe majjantī duḥkhasāgare.
12. anarthadarśinī maurkkhyāt na ātmānam avabudhyase
śokavyasanavistīrṇe majjantī duḥkhasāgare
12. anarthadarśinī maurkkhyāt tvam ātmānam na
avabudhyase śokavyasanavistīrṇe duḥkhasāgare majjantī
12. O you who perceive misfortune (anarthadarśinī), due to foolishness, you do not understand yourself (ātman). You are sinking in a vast ocean of sorrow (duḥkhasāgara), filled with grief and calamity.
भविता राघवो राजा राघवस्य च यः सुतः ।
राजवंशात्तु भरतः कैकेयि परिहास्यते ॥१३॥
13. bhavitā rāghavo rājā rāghavasya ca yaḥ sutaḥ ,
rājavaṃśāttu bharataḥ kaikeyi parihāsyate.
13. bhavitā rāghavaḥ rājā rāghavasya ca yaḥ sutaḥ
rājavaṃśāt tu bharataḥ kaikeyi parihāsyate
13. kaikeyi rāghavaḥ rājā bhavitā,
ca yaḥ rāghavasya sutaḥ (rājā bhavitā); tu bharataḥ rājavaṃśāt parihāsyate
13. Rāghava will be king, and so will his son. But Bharata, O Kaikeyī, will be excluded from the royal lineage.
न हि राज्ञः सुताः सर्वे राज्ये तिष्ठन्ति भामिनि ।
स्थाप्यमानेषु सर्वेषु सुमहाननयो भवेत् ॥१४॥
14. na hi rājñaḥ sutāḥ sarve rājye tiṣṭhanti bhāmini ,
sthāpyamāneṣu sarveṣu sumahānanayo bhavet.
14. na hi rājñaḥ sutāḥ sarve rājye tiṣṭhanti bhāmini
sthāpyamāneṣu sarveṣu sumahān anayaḥ bhavet
14. hi bhāmini rājñaḥ sarve sutāḥ rājye na tiṣṭhanti.
sarveṣu sthāpyamāneṣu (satsu) sumahān anayaḥ bhavet
14. Indeed, O passionate one, not all sons of a king remain in the kingdom. If all of them were to be established (as rulers), a very great injustice (anaya) would occur.
तस्माज्ज्येष्ठे हि कैकेयि राज्यतन्त्राणि पार्थिवाः ।
स्थापयन्त्यनवद्याङ्गि गुणवत्स्वितरेष्वपि ॥१५॥
15. tasmājjyeṣṭhe hi kaikeyi rājyatantrāṇi pārthivāḥ ,
sthāpayantyanavadyāṅgi guṇavatsvitareṣvapi.
15. tasmāt jyeṣṭhe hi kaikeyi rājyatantrāṇi pārthivāḥ
sthāpayanti anavadyāṅgi guṇavatsu itareṣu api
15. tasmāt hi kaikeyi anavadyāṅgi pārthivāḥ jyeṣṭhe
rājyatantrāṇi sthāpayanti itareṣu guṇavatsu api
15. Therefore, O Kaikeyī, O lady of faultless limbs, kings indeed establish the affairs of the kingdom upon the eldest (son), even when others (younger ones) are endowed with good qualities.
असावत्यन्तनिर्भग्नस्तव पुत्रो भविष्यति ।
अनाथवत् सुखेभ्यश्च राजवंशाच्च वत्सले ॥१६॥
16. asāvatyantanirbhagnastava putro bhaviṣyati ,
anāthavat sukhebhyaśca rājavaṃśācca vatsale.
16. asau atyantanirbhagnaḥ tava putraḥ bhaviṣyati
anāthavat sukhebhyaḥ ca rājavaṃśāt ca vatsale
16. vatsale asau tava putraḥ atyantanirbhagnaḥ bhaviṣyati.
ca sukhebhyaḥ ca rājavaṃśāt anāthavat (bhaviṣyati)
16. That son of yours, O affectionate one, will be utterly disgraced. Like an orphan, he will be deprived of joys and from the royal lineage.
साहं त्वदर्थे संप्राप्ता त्वं तु मां नावबुध्यसे ।
सपत्निवृद्धौ या मे त्वं प्रदेयं दातुमिच्छसि ॥१७॥
17. sāhaṃ tvadarthe saṃprāptā tvaṃ tu māṃ nāvabudhyase ,
sapatnivṛddhau yā me tvaṃ pradeyaṃ dātumicchasi.
17. sā aham tvadarthe saṃprāptā tvam tu mām na avabudhyase
sapatnivṛddhau yā me tvam pradeyam dātum icchasi
17. sā aham tvadarthe saṃprāptā,
tu tvam mām na avabudhyase.
tvam pradeyam dātum icchasi yā me sapatnivṛddhau.
17. I have arrived here for your benefit, yet you do not understand me. You desire to bestow a gift that would lead to the prosperity of a co-wife.
ध्रुवं तु भरतं रामः प्राप्य राज्यमकण्टकम् ।
देशान्तरं नाययिता लोकान्तरमथापि वा ॥१८॥
18. dhruvaṃ tu bharataṃ rāmaḥ prāpya rājyamakaṇṭakam ,
deśāntaraṃ nāyayitā lokāntaramathāpi vā.
18. dhruvam tu bharatam rāmaḥ prāpya rājyam akaṇṭakam
deśāntaram nāyayitā lokāntaram atha api vā
18. dhruvam tu rāmaḥ akaṇṭakam rājyam prāpya bharatam
deśāntaram atha api vā lokāntaram nāyayitā
18. Certainly, Rama, having obtained the undisputed kingdom, will send Bharata to another country or even to another world.
बाल एव हि मातुल्यं भरतो नायितस्त्वया ।
संनिकर्षाच्च सौहार्दं जायते स्थावरेष्वपि ॥१९॥
19. bāla eva hi mātulyaṃ bharato nāyitastvayā ,
saṃnikarṣācca sauhārdaṃ jāyate sthāvareṣvapi.
19. bālaḥ eva hi mātulyam bharataḥ nāyitaḥ tvayā
saṃnikarṣāt ca sauhārdaṃ jāyate sthāvareṣu api
19. hi tvayā bālaḥ eva bharataḥ mātulyam nāyitaḥ.
ca saṃnikarṣāt sauhārdaṃ sthāvareṣu api jāyate.
19. Indeed, Bharata was sent by you to his maternal uncle's house even as a child. For affection arises even among inanimate objects due to close proximity.
गोप्ता हि रामं सौमित्रिर्लक्ष्मणं चापि राघवः ।
अश्विनोरिव सौभ्रात्रं तयोर्लोकेषु विश्रुतम् ॥२०॥
20. goptā hi rāmaṃ saumitrirlakṣmaṇaṃ cāpi rāghavaḥ ,
aśvinoriva saubhrātraṃ tayorlokeṣu viśrutam.
20. goptā hi rāmam saumitriḥ lakṣmaṇam ca api rāghavaḥ
aśvinoḥ iva saubhrātram tayoḥ lokeṣu viśrutam
20. hi saumitriḥ rāmam goptā,
ca rāghavaḥ api lakṣmaṇam [goptā].
tayoḥ saubhrātram aśvinoḥ iva lokeṣu viśrutam.
20. Indeed, Lakshmana, the son of Sumitra, is the protector of Rama, and Rama, the descendant of Raghu, is also the protector of Lakshmana. Their fraternal affection is renowned in the worlds, just like that of the Ashvins.
तस्मान्न लक्ष्मणे रामः पापं किं चित् करिष्यति ।
रामस्तु भरते पापं कुर्यादिति न संशयः ॥२१॥
21. tasmānna lakṣmaṇe rāmaḥ pāpaṃ kiṃ cit kariṣyati ,
rāmastu bharate pāpaṃ kuryāditi na saṃśayaḥ.
21. tasmāt na lakṣmaṇe rāmaḥ pāpam kim cit kariṣyati
rāmaḥ tu bharate pāpam kuryāt iti na saṃśayaḥ
21. tasmāt rāmaḥ lakṣmaṇe kim cit pāpam na kariṣyati
tu rāmaḥ bharate pāpam kuryāt iti saṃśayaḥ na
21. Therefore, Rama will not commit any wrong against Lakshmana. However, there is no doubt that Rama might commit a wrong (pāpa) against Bharata.
तस्माद् राजगृहादेव वनं गच्छतु ते सुतः ।
एतद्धि रोचते मह्यं भृशं चापि हितं तव ॥२२॥
22. tasmād rājagṛhādeva vanaṃ gacchatu te sutaḥ ,
etaddhi rocate mahyaṃ bhṛśaṃ cāpi hitaṃ tava.
22. tasmāt rājagṛhāt eva vanam gacchatu te sutaḥ
etat hi rocate mahyam bhṛśam ca api hitam tava
22. tasmāt te sutaḥ rājagṛhāt eva vanam gacchatu
etat hi mahyam rocate ca api tava bhṛśam hitam
22. Therefore, let your son go to the forest directly from the royal palace. This truly pleases me, and it is also exceedingly beneficial for you.
एवं ते ज्ञातिपक्षस्य श्रेयश्चैव भविष्यति ।
यदि चेद्भरतो धर्मात् पित्र्यं राज्यमवाप्स्यति ॥२३॥
23. evaṃ te jñātipakṣasya śreyaścaiva bhaviṣyati ,
yadi cedbharato dharmāt pitryaṃ rājyamavāpsyati.
23. evam te jñātipakṣasya śreyaḥ ca eva bhaviṣyati
yadi cet bharataḥ dharmāt pitryam rājyam avāpsyati
23. evam te jñātipakṣasya ca eva śreyaḥ bhaviṣyati
yadi cet bharataḥ dharmāt pitryam rājyam avāpsyati
23. Thus, prosperity will come to your kinsmen if Bharata obtains the ancestral kingdom, in accordance with his intrinsic nature (dharma).
स ते सुखोचितो बालो रामस्य सहजो रिपुः ।
समृद्धार्थस्य नष्टार्थो जीविष्यति कथं वशे ॥२४॥
24. sa te sukhocito bālo rāmasya sahajo ripuḥ ,
samṛddhārthasya naṣṭārtho jīviṣyati kathaṃ vaśe.
24. saḥ te sukhocitaḥ bālaḥ rāmasya sahajaḥ ripuḥ
samṛddhārthasya naṣṭārthaḥ jīviṣyati katham vaśe
24. saḥ te sukhocitaḥ bālaḥ rāmasya sahajaḥ ripuḥ
naṣṭārthaḥ samṛddhārthasya vaśe katham jīviṣyati
24. That son of yours, accustomed to comfort, is Rama's natural enemy. How will he, having lost his status, live under the sway of one whose wealth and power are secure?
अभिद्रुतमिवारण्ये सिंहेन गजयूथपम् ।
प्रच्छाद्यमानं रामेण भरतं त्रातुमर्हसि ॥२५॥
25. abhidrutamivāraṇye siṃhena gajayūthapam ,
pracchādyamānaṃ rāmeṇa bharataṃ trātumarhasi.
25. abhidrutam iva araṇye siṃhena gajayūthapam
pracchādyamānam rāmeṇa bharatam trātum arhasi
25. tvam bharatam trātum arhasi rāmeṇa pracchādyamānam
siṃhena araṇye abhidrutam gajayūthapam iva
25. You ought to protect Bharata, who is being eclipsed by Rāma, just as a leader of an elephant herd is attacked by a lion in the forest.
दर्पान्निराकृता पूर्वं त्वया सौभाग्यवत्तया ।
राममाता सपत्नी ते कथं वैरं न यातयेत् ॥२६॥
26. darpānnirākṛtā pūrvaṃ tvayā saubhāgyavattayā ,
rāmamātā sapatnī te kathaṃ vairaṃ na yātayet.
26. darpāt nirākṛtā pūrvam tvayā saubhāgyavattayā
rāmamātā sapatnī te katham vairam na yātayet
26. tvayā pūrvam saubhāgyavattayā darpāt nirākṛtā
te sapatnī rāmamātā vairam katham na yātayet?
26. How would Rāma's mother (Kausalyā), your co-wife, not repay your previous rejection, which was done by you out of pride due to your good fortune?
यदा हि रामः पृथिवीमवाप्स्यति ध्रुवं प्रनष्टो भरतो भविष्यति ।
अतो हि संचिन्तय राज्यमात्मजे परस्य चाद्यैव विवासकारणम् ॥२७॥
27. yadā hi rāmaḥ pṛthivīmavāpsyati dhruvaṃ pranaṣṭo bharato bhaviṣyati ,
ato hi saṃcintaya rājyamātmaje parasya cādyaiva vivāsakāraṇam.
27. yadā hi rāmaḥ pṛthivīm avāpsyati
dhruvam pranaṣṭaḥ bharataḥ bhaviṣyati
ataḥ hi saṃcintaya rājyam ātmaje
parasya ca adya eva vivāsakāraṇam
27. yadā hi rāmaḥ pṛthivīm avāpsyati,
(tadā) bharataḥ dhruvam pranaṣṭaḥ bhaviṣyati.
ataḥ hi ātmaje rājyam,
ca adya eva parasya vivāsakāraṇam saṃcintaya.
27. When Rāma indeed obtains the kingdom, Bharata will certainly be ruined. Therefore, think carefully about securing the kingdom for your son and the immediate cause for the exile of the other (Rāma).