Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-4, chapter-56

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
शोकाद्भ्रष्टस्वरमपि श्रुत्वा ते हरियूथपाः ।
श्रद्दधुर्नैव तद्वाक्यं कर्मणा तस्य शङ्किताः ॥१॥
1. śokādbhraṣṭasvaramapi śrutvā te hariyūthapāḥ ,
śraddadhurnaiva tadvākyaṃ karmaṇā tasya śaṅkitāḥ.
1. śokāt bhraṣṭasvaram api śrutvā te hariyūthapāḥ
śraddadhuḥ na eva tat vākyam karmaṇā tasya śaṅkitāḥ
1. te hariyūthapāḥ śokāt bhraṣṭasvaram api śrutvā
tasya tat vākyam na eva śraddadhuḥ karmaṇā śaṅkitāḥ
1. Even though they heard his voice, broken by grief, those monkey chiefs did not at all believe his words, being suspicious due to his past actions.
ते प्रायमुपविष्टास्तु दृष्ट्वा गृध्रं प्लवंगमाः ।
चक्रुर्बुद्धिं तदा रौद्रां सर्वान्नो भक्षयिष्यति ॥२॥
2. te prāyamupaviṣṭāstu dṛṣṭvā gṛdhraṃ plavaṃgamāḥ ,
cakrurbuddhiṃ tadā raudrāṃ sarvānno bhakṣayiṣyati.
2. te prāyam upaviṣṭāḥ tu dṛṣṭvā gṛdhram plavaṃgamāḥ
cakruḥ buddhim tadā raudrām sarvān naḥ bhakṣayiṣyati
2. tu te plavaṃgamāḥ prāyam upaviṣṭāḥ gṛdhram dṛṣṭvā
tadā raudrām buddhim cakruḥ sarvān naḥ bhakṣayiṣyati
2. But seeing the vulture, those monkeys, who were already seated for a fast unto death, then formed a dreadful thought: 'He will surely devour all of us!'
सर्वथा प्रायमासीनान्यदि नो भक्षयिष्यति ।
कृतकृत्या भविष्यामः क्षिप्रं सिद्धिमितो गताः ॥३॥
3. sarvathā prāyamāsīnānyadi no bhakṣayiṣyati ,
kṛtakṛtyā bhaviṣyāmaḥ kṣipraṃ siddhimito gatāḥ.
3. sarvathā prāyam āsīnān yadi naḥ bhakṣayiṣyati
kṛtakṛtyāḥ bhaviṣyāmaḥ kṣipram siddhim itaḥ gatāḥ
3. yadi naḥ sarvathā prāyam āsīnān bhakṣayiṣyati
kṛtakṛtyāḥ bhaviṣyāmaḥ kṣipram itaḥ siddhim gatāḥ
3. If he does not devour us, who are fully engaged in a fast unto death, then we shall have accomplished our purpose and quickly attained ultimate fulfillment (siddhi) from this world.
एतां बुद्धिं ततश्चक्रुः सर्वे ते वानरर्षभाः ।
अवतार्य गिरेः शृङ्गाद्गृध्रमाहाङ्गदस्तदा ॥४॥
4. etāṃ buddhiṃ tataścakruḥ sarve te vānararṣabhāḥ ,
avatārya gireḥ śṛṅgādgṛdhramāhāṅgadastadā.
4. etām buddhim tataḥ cakruḥ sarve te vānararṣabhāḥ
avatārya gireḥ śṛṅgāt gṛdhram āha aṅgadaḥ tadā
4. tataḥ te sarve vānararṣabhāḥ etām buddhim cakruḥ.
tadā aṅgadaḥ gireḥ śṛṅgāt gṛdhram avatārya āha.
4. Then all those chief monkeys made this decision. Angada then spoke to the vulture, after bringing him down from the mountain peak.
बभूवुर् क्षरजो नाम वानरेन्द्रः प्रतापवान् ।
ममार्यः पार्थिवः पक्षिन्धार्मिकौ तस्य चात्मजौ ॥५॥
5. babhūvur kṣarajo nāma vānarendraḥ pratāpavān ,
mamāryaḥ pārthivaḥ pakṣindhārmikau tasya cātmajau.
5. babhūvuḥ kṣarajo nāma vānarendraḥ pratāpavān mama
āryaḥ pārthivaḥ pakṣin dhārmikau tasya ca ātmajau
5. pakṣin,
kṣarajo nāma pratāpavān vānarendraḥ babhūvuḥ.
mama āryaḥ pārthivaḥ ca tasya dhārmikau ātmajau.
5. There was a powerful king of monkeys named Ṛkṣaraja. O bird, my noble king (Vali), and his (Ṛkṣaraja's) two righteous sons (Vali and Sugriva), are known.
सुग्रीवश्चैव वली च पुत्रावोघबलाव् उभौ ।
लोके विश्रुतकर्माभूद् राजा वाली पिता मम ॥६॥
6. sugrīvaścaiva valī ca putrāvoghabalāv ubhau ,
loke viśrutakarmābhūd rājā vālī pitā mama.
6. sugrīvaḥ ca eva valī ca putrau oghabalau ubhau
loke viśrutakarmā abhūt rājā vālī pitā mama
6. sugrīvaḥ ca valī ca ubhau oghabalau putrau (āstām).
mama pitā rājā vālī loke viśrutakarmā abhūt.
6. Sugriva and Vali were both sons of immense strength. My father, King Vali, was renowned for his deeds throughout the world.
राजा कृत्स्नस्य जगत इक्ष्वाकूणां महारथः ।
रामो दाशरथिः श्रीमान्प्रविष्टो दण्डकावनम् ॥७॥
7. rājā kṛtsnasya jagata ikṣvākūṇāṃ mahārathaḥ ,
rāmo dāśarathiḥ śrīmānpraviṣṭo daṇḍakāvanam.
7. rājā kṛtsnasya jagataḥ ikṣvākūṇām mahārathaḥ
rāmaḥ dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭaḥ daṇḍakāvanam
7. śrīmān dāśarathiḥ rāmaḥ rājā kṛtsnasya jagataḥ
ikṣvākūṇām mahārathaḥ daṇḍakāvanam praviṣṭaḥ
7. The glorious Rama, son of Dasharatha, king of the entire world, a great warrior among the Ikshvakus, entered the Dandaka forest.
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा वैदेह्या चापि भार्यया ।
पितुर्निदेशनिरतो धर्म्यं पन्थानमाश्रितः ।
तस्य भार्या जनस्थानाद् रावणेन हृता बलात् ॥८॥
8. lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā ,
piturnideśanirato dharmyaṃ panthānamāśritaḥ ,
tasya bhāryā janasthānād rāvaṇena hṛtā balāt.
8. lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā ca
api bhāryayā pituḥ nideśanirataḥ
dharmyam panthānam āśritaḥ tasya bhāryā
janasthānāt rāvaṇena hṛtā balāt
8. pituḥ nideśanirataḥ lakṣmaṇena bhrātrā
saha ca vaidehyā bhāryayā api
dharmyam panthānam āśritaḥ tasya bhāryā
janasthānāt rāvaṇena balāt hṛtā
8. With his brother Lakshmana and also with his wife Vaidehi, (Rama), devoted to his father's command, followed the path of natural law (dharma). His wife was forcibly abducted by Ravana from Janasthana.
रामस्य च पितुर्मित्रं जटायुर्नाम गृध्रराट् ।
ददर्श सीतां वैदेहीं ह्रियमाणां विहायसा ॥९॥
9. rāmasya ca piturmitraṃ jaṭāyurnāma gṛdhrarāṭ ,
dadarśa sītāṃ vaidehīṃ hriyamāṇāṃ vihāyasā.
9. rāmasya ca pituḥ mitram jaṭāyuḥ nāma gṛdhrarāṭ
dadarśa sītām vaidehīm hriyamāṇām vihāyasā
9. rāmasya pituḥ ca mitram jaṭāyuḥ nāma gṛdhrarāṭ
sītām vaidehīm hriyamāṇām vihāyasā dadarśa
9. And a friend of Rama's father, named Jatayu, the king of vultures, saw Sita, Vaidehi, being carried away through the sky.
रावणं विरथं कृत्वा स्थापयित्वा च मैथिलीम् ।
परिश्रान्तश्च वृद्धश्च रावणेन हतो रणे ॥१०॥
10. rāvaṇaṃ virathaṃ kṛtvā sthāpayitvā ca maithilīm ,
pariśrāntaśca vṛddhaśca rāvaṇena hato raṇe.
10. rāvaṇam viratham kṛtvā sthāpayitvā ca maithilīm
pariśrāntaḥ ca vṛddhaḥ ca rāvaṇena hataḥ raṇe
10. rāvaṇam viratham kṛtvā ca maithilīm sthāpayitvā
pariśrāntaḥ ca vṛddhaḥ ca rāvaṇena raṇe hataḥ
10. Having made Ravana dismount from his chariot and having made Maithili halt, (Jatayu), who was exhausted and old, was killed by Ravana in battle.
एवं गृध्रो हतस्तेन रावणेन बहीयसा ।
संस्कृतश्चापि रामेण गतश्च गतिमुत्तमाम् ॥११॥
11. evaṃ gṛdhro hatastena rāvaṇena bahīyasā ,
saṃskṛtaścāpi rāmeṇa gataśca gatimuttamām.
11. evam gṛdhraḥ hataḥ tena rāvaṇena bahīyasā
saṃskṛtaḥ ca api rāmeṇa gataḥ ca gatim uttamām
11. evam gṛdhraḥ tena bahīyasā rāvaṇena hataḥ ca
rāmeṇa saṃskṛtaḥ ca uttamām gatim gataḥ api
11. In this way, the vulture (Jaṭāyu) was killed by that very powerful Rāvaṇa. And he was also consecrated by Rāma, thereby attaining a supreme state.
ततो मम पितृव्येण सुग्रीवेण महात्मना ।
चकार राघवः सख्यं सो ऽवधीत् पितरं मम ॥१२॥
12. tato mama pitṛvyeṇa sugrīveṇa mahātmanā ,
cakāra rāghavaḥ sakhyaṃ so'vadhīt pitaraṃ mama.
12. tataḥ mama pitṛvyena sugrīveṇa mahātmanā cakāra
rāghavaḥ sakhyam saḥ avadhīt pitaram mama
12. tataḥ rāghavaḥ mama mahātmanā pitṛvyena
sugrīveṇa sakhyam cakāra saḥ mama pitaram avadhīt
12. Then, Rāma, the descendant of Raghu, formed a friendship with my great-souled paternal uncle, Sugrīva. He (Rāma) then killed my father (Vālin).
माम पित्रा विरुद्धो हि सुग्रीवः सचिवैः सह ।
निहत्य वालिनं रामस्ततस्तमभिषेचयत् ॥१३॥
13. māma pitrā viruddho hi sugrīvaḥ sacivaiḥ saha ,
nihatya vālinaṃ rāmastatastamabhiṣecayat.
13. māma pitrā विरुद्धः hi sugrīvaḥ sacivaiḥ saha
nihatya vālinam rāmaḥ tataḥ tam abhiṣecayat
13. hi sugrīvaḥ sacivaiḥ saha māma pitrā viruddhaḥ
rāmaḥ vālinam nihatya tataḥ tam abhiṣecayat
13. Indeed, Sugrīva, accompanied by his ministers, was hostile towards my father (Vālin). After killing Vālin, Rāma then consecrated him (Sugrīva).
स राज्ये स्थापितस्तेन सुग्रीवो वानरेश्वरः ।
राजा वानरमुख्यानां येन प्रस्थापिता वयम् ॥१४॥
14. sa rājye sthāpitastena sugrīvo vānareśvaraḥ ,
rājā vānaramukhyānāṃ yena prasthāpitā vayam.
14. saḥ rājye sthāpitaḥ tena sugrīvaḥ vāṇareśvaraḥ
rājā vāṇaramukhyānām yena prasthāpitā vayam
14. tena sugrīvaḥ vāṇareśvaraḥ vāṇaramukhyānām rājā
saḥ rājye sthāpitaḥ yena vayam prasthāpitāḥ
14. Sugrīva, the lord of monkeys and king of the chief among them, was installed in the kingdom by him (Rāma), and it is by him that we were dispatched.
एवं रामप्रयुक्तास्तु मार्गमाणास्ततस्ततः ।
वैदेहीं नाधिगच्छामो रात्रौ सूर्यप्रभामिव ॥१५॥
15. evaṃ rāmaprayuktāstu mārgamāṇāstatastataḥ ,
vaidehīṃ nādhigacchāmo rātrau sūryaprabhāmiva.
15. evam rāmaprayuktāḥ tu mārgamāṇāḥ tataḥ tataḥ |
vaidehīm na adhigacchāmaḥ rātrau sūryaprabhām iva
15. evam rāmaprayuktāḥ tu tataḥ tataḥ mārgamāṇāḥ
vaidehīm rātrau sūryaprabhām iva na adhigacchāmaḥ
15. Thus, dispatched by Rama, searching everywhere, we cannot find Vaidehi, just as one cannot find the sun's light at night.
ते वयं दण्दकारण्यं विचित्य सुसमाहिताः ।
अज्ञानात्तु प्रविष्टाः स्म धरण्या विवृतं बिलम् ॥१६॥
16. te vayaṃ daṇdakāraṇyaṃ vicitya susamāhitāḥ ,
ajñānāttu praviṣṭāḥ sma dharaṇyā vivṛtaṃ bilam.
16. te vayam daṇḍakāraṇyam vicitya susamāhitāḥ |
ajñānāt tu praviṣṭāḥ sma dharaṇyā vivṛtam bilam
16. te vayam daṇḍakāraṇyam vicitya susamāhitāḥ
ajñānāt tu dharaṇyā vivṛtam bilam praviṣṭāḥ sma
16. We, having searched the Daṇḍaka forest carefully, have unwittingly entered a cave opened in the earth.
मयस्य माया विहितं तद्बिलं च विचिन्वताम् ।
व्यतीतस्तत्र नो मासो यो राज्ञा सामयः कृतः ॥१७॥
17. mayasya māyā vihitaṃ tadbilaṃ ca vicinvatām ,
vyatītastatra no māso yo rājñā sāmayaḥ kṛtaḥ.
17. mayasya māyayā vihitam tat bilam ca vicinvatām |
vyatītaḥ tatra naḥ māsaḥ yaḥ rājñā sāmayaḥ kṛtaḥ
17. mayasya māyayā vihitam tat bilam ca vicinvatām
naḥ tatra yaḥ rājñā sāmayaḥ kṛtaḥ māsaḥ vyatītaḥ
17. While we were searching that cave, created by Maya's illusion, the month that the king had allotted to us has passed.
ते वयं कपिराजस्य सर्वे वचनकारिणः ।
कृतां संस्थामतिक्रान्ता भयात् प्रायमुपास्महे ॥१८॥
18. te vayaṃ kapirājasya sarve vacanakāriṇaḥ ,
kṛtāṃ saṃsthāmatikrāntā bhayāt prāyamupāsmahe.
18. te vayam kapirājasya sarve vacanakāriṇaḥ |
kṛtām saṃsthām atikrāntāḥ bhayāt prāyam upāsmahe
18. te vayam sarve kapirājasya vacanakāriṇaḥ kṛtām
saṃsthām atikrāntāḥ bhayāt prāyam upāsmahe
18. We, all of us who are obedient to the king of monkeys, have transgressed the agreed-upon condition, and out of fear, we resort to a fast unto death (prāya).
क्रुद्धे तस्मिंस्तु काकुत्स्थे सुग्रीवे च सलक्ष्मणे ।
गतानामपि सर्वेषां तत्र नो नास्ति जीवितम् ॥१९॥
19. kruddhe tasmiṃstu kākutsthe sugrīve ca salakṣmaṇe ,
gatānāmapi sarveṣāṃ tatra no nāsti jīvitam.
19. kruddhe tasmin tu kākutsthe sugrīve ca sa-lakṣmaṇe
gatānām api sarveṣām tatra naḥ na asti jīvitam
19. kākutsthe tasmin kruddhe sa-lakṣmaṇe ca sugrīve
gatānām api sarveṣām naḥ jīvitam na asti
19. When Kakutstha (Rāma) is enraged, and Sugrīva, along with Lakṣmaṇa, is also angry, then even for all of us who have gone there (to search for Sītā), there will be no life.