Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-49

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततो रामो महातेजा धनुरादाय वीर्यवान् ।
किरीटिनं महाकायं कुम्भकर्णं ददर्श ह ॥१॥
1. tato rāmo mahātejā dhanurādāya vīryavān ,
kirīṭinaṃ mahākāyaṃ kumbhakarṇaṃ dadarśa ha.
1. tataḥ rāmaḥ mahātejāḥ dhanuḥ ādāya vīryavān
kirīṭinam mahākāyam kumbhakarṇam dadarśa ha
1. tataḥ mahātejāḥ vīryavān rāmaḥ dhanuḥ ādāya
kirīṭinam mahākāyam kumbhakarṇam ha dadarśa
1. Then, the mighty and valorous Rama, taking his bow, indeed saw Kumbhakarna, who was crowned and possessed a colossal body.
तं दृष्ट्वा राक्षसश्रेष्ठं पर्वताकारदर्शनम् ।
क्रममाणमिवाकाशं पुरा नारायणं प्रभुम् ॥२॥
2. taṃ dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭhaṃ parvatākāradarśanam ,
kramamāṇamivākāśaṃ purā nārāyaṇaṃ prabhum.
2. tam dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭham parvatākāradarśanam
kramamāṇam iva ākāśam purā nārāyaṇam prabhum
2. dṛṣṭvā tam rākṣasaśreṣṭham parvatākāradarśanam
purā nārāyaṇam prabhum iva ākāśam kramamāṇam
2. Having seen that foremost of rākṣasas, whose appearance was like a mountain, and who seemed to stride across the sky just as Lord Narayana had done in ancient times.
सतोयाम्बुदसंकाशं काञ्चनाङ्गदभूषणम् ।
दृष्ट्वा पुनः प्रदुद्राव वानराणां महाचमूः ॥३॥
3. satoyāmbudasaṃkāśaṃ kāñcanāṅgadabhūṣaṇam ,
dṛṣṭvā punaḥ pradudrāva vānarāṇāṃ mahācamūḥ.
3. satoyāmbudasaṃkāśam kāñcanāṅgadabhūṣaṇam
dṛṣṭvā punaḥ pradudrāva vānarāṇām mahācamūḥ
3. vānarāṇām mahācamūḥ satoyāmbudasaṃkāśam
kāñcanāṅgadabhūṣaṇam dṛṣṭvā punaḥ pradudrāva
3. Seeing him once more, resembling a rain cloud and adorned with golden armlets, the great army of monkeys fled again.
विद्रुतां वाहिनीं दृष्ट्वा वर्धमानं च राक्षसं ।
सविस्मयमिदं रामो विभीषणमुवाच ह ॥४॥
4. vidrutāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā vardhamānaṃ ca rākṣasaṃ ,
savismayamidaṃ rāmo vibhīṣaṇamuvāca ha.
4. vidrutām vāhinīm dṛṣṭvā vardhamānam ca rākṣasam
savismayam idam rāmaḥ vibhīṣaṇam uvāca ha
4. vidrutām vāhinīm ca vardhamānam rākṣasam dṛṣṭvā
rāmaḥ savismayam idam vibhīṣaṇam uvāca ha
4. Seeing the routed army and the increasingly powerful demon, Rāma, with astonishment, said this to Vibhīṣaṇa.
को ऽसौ पर्वतसंकशः किरीटी हरिलोचनः ।
लङ्कायां दृश्यते वीरः सविद्युदिव तोयदः ॥५॥
5. ko'sau parvatasaṃkaśaḥ kirīṭī harilocanaḥ ,
laṅkāyāṃ dṛśyate vīraḥ savidyudiva toyadaḥ.
5. kaḥ asau parvatasaṃkaśaḥ kirīṭī harilocanaḥ
laṅkāyām dṛśyate vīraḥ savidyut iva toyadaḥ
5. kaḥ asau parvatasaṃkaśaḥ kirīṭī harilocanaḥ
vīraḥ laṅkāyām savidyut toyadaḥ iva dṛśyate
5. Who is that mountain-like hero, crowned and with tawny eyes, who is seen in Laṅkā like a cloud accompanied by lightning?
पृथिव्याः केतुभूतो ऽसौ महानेको ऽत्र दृश्यते ।
यं दृष्ट्वा वानराः सर्वे विद्रवन्ति ततस्ततः ॥६॥
6. pṛthivyāḥ ketubhūto'sau mahāneko'tra dṛśyate ,
yaṃ dṛṣṭvā vānarāḥ sarve vidravanti tatastataḥ.
6. pṛthivyāḥ ketubhūtaḥ asau mahān ekaḥ atra dṛśyate
yam dṛṣṭvā vānarāḥ sarve vidravanti tatastataḥ
6. atra pṛthivyāḥ ketubhūtaḥ mahān ekaḥ asau dṛśyate
yam dṛṣṭvā sarve vānarāḥ tatastataḥ vidravanti
6. That great, singular figure, who has become like an emblem for the earth, is seen here; upon seeing him, all the monkeys flee in every direction.
आचक्ष्व मे महान् को ऽसौ रक्षो वा यदि वासुरः ।
न मयैवंविधं भूतं दृष्टपूर्वं कदा चन ॥७॥
7. ācakṣva me mahān ko'sau rakṣo vā yadi vāsuraḥ ,
na mayaivaṃvidhaṃ bhūtaṃ dṛṣṭapūrvaṃ kadā cana.
7. ācakṣva me mahān kaḥ asau rakṣaḥ vā yadi vā asuraḥ
na mayā evaṃvidham bhūtam dṛṣṭapūrvam kadā cana
7. me ācakṣva kaḥ asau mahān rakṣaḥ vā yadi vā asuraḥ
mayā evaṃvidham bhūtam dṛṣṭapūrvam kadā cana na
7. Tell me, who is that great one - is he a demon (rākṣasa) or an Asura? Never before have I seen such a being.
स पृष्टो राजपुत्रेण रामेणाक्लिष्टकारिणा ।
विभीषणो महाप्राज्ञः काकुत्स्थमिदमब्रवीत् ॥८॥
8. sa pṛṣṭo rājaputreṇa rāmeṇākliṣṭakāriṇā ,
vibhīṣaṇo mahāprājñaḥ kākutsthamidamabravīt.
8. sa pṛṣṭaḥ rājaputreṇa rāmeṇa akliṣṭakāriṇā
vibhīṣaṇaḥ mahāprājñaḥ kākutstham idam abravīt
8. The greatly wise Vibhishana, having been questioned by Prince Rāma, who performs deeds effortlessly, then spoke these words to Rāma (kākutstha).
येन वैवस्वतो युद्धे वासवश्च पराजितः ।
सैष विश्रवसः पुत्रः कुम्भकर्णः प्रतापवान् ॥९॥
9. yena vaivasvato yuddhe vāsavaśca parājitaḥ ,
saiṣa viśravasaḥ putraḥ kumbhakarṇaḥ pratāpavān.
9. yena vaivasvataḥ yuddhe vāsavaḥ ca parājitaḥ sa
eṣaḥ viśravasaḥ putraḥ kumbhakarṇaḥ pratāpavān
9. This mighty Kumbhakarna, the son of Vishravas, is the very one by whom Yama (vaivasvata) and Indra (vāsava) were defeated in battle.
एतेन देवा युधि दानवाश्च यक्षा भुजंगाः पिशिताशनाश्च ।
गन्धर्वविद्याधरकिंनराश्च सहस्रशो राघव संप्रभग्नाः ॥१०॥
10. etena devā yudhi dānavāśca yakṣā bhujaṃgāḥ piśitāśanāśca ,
gandharvavidyādharakiṃnarāśca sahasraśo rāghava saṃprabhagnāḥ.
10. etena devāḥ yudhi dānavāḥ ca
yakṣāḥ bhujaṅgāḥ piśitāśanāḥ ca
gandharvavidyādharakiṃnarāḥ ca
sahasraśaḥ rāghava samprabhagnāḥ
10. O Rāma (rāghava), by him, thousands of gods, demons, Yakshas, serpents, flesh-eaters (piśitāśanāḥ), Gandharvas, Vidyadharas, and Kinnaras were utterly shattered in battle.
शूलपाणिं विरूपाक्षं कुम्भकर्णं महाबलम् ।
हन्तुं न शेकुस्त्रिदशाः कालो ऽयमिति मोहिताः ॥११॥
11. śūlapāṇiṃ virūpākṣaṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam ,
hantuṃ na śekustridaśāḥ kālo'yamiti mohitāḥ.
11. śūlapāṇim virūpākṣam kumbhakarṇam mahābalam
hantum na śekuḥ tridaśāḥ kālaḥ ayam iti mohitāḥ
11. Even the gods (tridaśāḥ), bewildered and thinking 'this is Death (kāla)', were unable to kill the trident-wielding, odd-eyed, mighty Kumbhakarna.
प्रकृत्या ह्येष तेजस्वी कुम्भकर्णो महाबलः ।
अन्येषां राक्षसेन्द्राणां वरदानकृतं बलम् ॥१२॥
12. prakṛtyā hyeṣa tejasvī kumbhakarṇo mahābalaḥ ,
anyeṣāṃ rākṣasendrāṇāṃ varadānakṛtaṃ balam.
12. prakṛtyā hi eṣa tejasvī kumbhakarṇaḥ mahābalaḥ
anyeṣām rākṣasendrāṇām varadānakṛtam balam
12. eṣaḥ kumbhakarṇaḥ prakṛtyā hi tejasvī mahābalaḥ
anyeṣām rākṣasendrāṇām balam varadānakṛtam
12. Indeed, this Kumbhakarna possesses great prowess and immense strength by his very nature (prakṛti). The power of other lords of rākṣasas, however, is derived from boons.
एतेन जातमात्रेण क्षुधार्तेन महात्मना ।
भक्षितानि सहस्राणि सत्त्वानां सुबहून्यपि ॥१३॥
13. etena jātamātreṇa kṣudhārtena mahātmanā ,
bhakṣitāni sahasrāṇi sattvānāṃ subahūnyapi.
13. etena jātamātreṇa kṣudhārtena mahātmanā
bhakṣitāni sahasrāṇi sattvānām subahūni api
13. jātamātreṇa kṣudhārtena etena mahātmanā
subahūni api sahasrāṇi sattvānām bhakṣitāni
13. Immediately after his birth, this mighty (mahātman) one, tormented by hunger, devoured thousands, indeed very many, living beings (sattva).
तेषु संभक्ष्यमाणेषु प्रजा भयनिपीडिताः ।
यान्ति स्म शरणं शक्रं तमप्यर्थं न्यवेदयन् ॥१४॥
14. teṣu saṃbhakṣyamāṇeṣu prajā bhayanipīḍitāḥ ,
yānti sma śaraṇaṃ śakraṃ tamapyarthaṃ nyavedayan.
14. teṣu saṃbhakṣyamāṇeṣu prajāḥ bhayaniṣpīḍitāḥ
yānti sma śaraṇam śakram tam api artham nyavedayan
14. teṣu saṃbhakṣyamāṇeṣu bhayaniṣpīḍitāḥ prajāḥ
śakram śaraṇam yānti sma tam artham api nyavedayan
14. As those (beings) were being devoured, the people, tormented by fear, went to Śakra (Indra) for refuge, and they also reported this matter to him.
स कुम्भकर्णं कुपितो महेन्द्रो जघान वज्रेण शितेन वज्री ।
स शक्रवज्राभिहतो महात्मा चचाल कोपाच्च भृशं ननाद ॥१५॥
15. sa kumbhakarṇaṃ kupito mahendro jaghāna vajreṇa śitena vajrī ,
sa śakravajrābhihato mahātmā cacāla kopācca bhṛśaṃ nanāda.
15. saḥ kumbhakarṇam kupitaḥ mahendraḥ
jaghāna vajreṇa śitena vajrī
saḥ śakravajrābhihataḥ mahātmā
cacāla kopāt ca bhṛśam nanāda
15. kupitaḥ mahendraḥ vajrī saḥ śitena
vajreṇa kumbhakarṇam jaghāna
saḥ śakravajrābhihataḥ mahātmā
kopāt ca bhṛśam cacāla nanāda
15. Enraged, Mahendra (Indra), the wielder of the vajra, struck Kumbhakarna with his sharp vajra. Struck by Śakra's (Indra's) vajra, that mighty (mahātman) one (Kumbhakarna) staggered and roared terribly out of rage.
तस्य नानद्यमानस्य कुम्भकर्णस्य धीमतः ।
श्रुत्वा निनादं वित्रस्ता भूयो भूमिर्वितत्रसे ॥१६॥
16. tasya nānadyamānasya kumbhakarṇasya dhīmataḥ ,
śrutvā ninādaṃ vitrastā bhūyo bhūmirvitatrase.
16. tasya nānadyamānasya kumbhakarṇasya dhīmataḥ
śrutvā ninādaṃ vitrastā bhūmiḥ bhūyaḥ vitatrase
16. dhīmataḥ kumbhakarṇasya nānadyamānasya ninādaṃ
śrutvā vitrastā bhūmiḥ bhūyaḥ vitatrase
16. Upon hearing the roar of that formidable Kumbhakarna, the earth, already terrified, trembled even more.
ततः कोपान्महेन्द्रस्य कुम्भकर्णो महाबलः ।
विकृष्यैरावताद्दन्तं जघानोरसि वासवम् ॥१७॥
17. tataḥ kopānmahendrasya kumbhakarṇo mahābalaḥ ,
vikṛṣyairāvatāddantaṃ jaghānorasi vāsavam.
17. tataḥ kopāt mahendrasya kumbhakarṇaḥ mahābalaḥ
vikṛṣya airāvatāt dantaṃ jaghāna urasi vāsavam
17. tataḥ mahābalaḥ kumbhakarṇaḥ mahendrasya kopāt
airāvatāt dantaṃ vikṛṣya vāsavam urasi jaghāna
17. Then, the immensely powerful Kumbhakarna, in a fit of rage at Mahendra (Indra), tore a tusk from Airavata and struck Vasava (Indra) on the chest.
कुम्भकर्णप्रहारार्तो विचचाल स वासवः ।
ततो विषेदुः सहसा देवब्रह्मर्षिदानवाः ॥१८॥
18. kumbhakarṇaprahārārto vicacāla sa vāsavaḥ ,
tato viṣeduḥ sahasā devabrahmarṣidānavāḥ.
18. kumbhakarṇaprahārārtaḥ vicacāla saḥ vāsavaḥ
tataḥ viṣeduḥ sahasā devabrahmarṣidānavāḥ
18. kumbhakarṇaprahārārtaḥ saḥ vāsavaḥ vicacāla
tataḥ devabrahmarṣidānavāḥ sahasā viṣeduḥ
18. Vasava (Indra), afflicted by Kumbhakarna's strike, staggered. Thereupon, the gods, brahmin sages, and dānavas (demons) suddenly became distressed.
प्रजाभिः सह शक्रश्च ययौ स्थानं स्वयम्भुवः ।
कुम्भकर्णस्य दौरात्म्यं शशंसुस्ते प्रजापतेः ।
प्रजानां भक्षणं चापि देवानां चापि धर्षणम् ॥१९॥
19. prajābhiḥ saha śakraśca yayau sthānaṃ svayambhuvaḥ ,
kumbhakarṇasya daurātmyaṃ śaśaṃsuste prajāpateḥ ,
prajānāṃ bhakṣaṇaṃ cāpi devānāṃ cāpi dharṣaṇam.
19. prajābhiḥ saha śakraḥ ca yayau sthānaṃ
svayambhuvaḥ kumbhakarṇasya daurātmyaṃ
śaśaṃsuḥ te prajāpateḥ prajānām
bhakṣaṇaṃ ca api devānām ca api dharṣaṇam
19. śakraḥ ca prajābhiḥ saha svayambhuvaḥ
sthānaṃ yayau te prajāpateḥ kumbhakarṇasya
daurātmyaṃ śaśaṃsuḥ ca prajānām
bhakṣaṇaṃ ca api devānām api dharṣaṇam
19. And Śakra (Indra), together with the subjects, went to the abode of Svayambhu (Brahma). They reported to Prajapati (Brahma) Kumbhakarna's malevolence: his devouring of creatures and his assault upon the gods.
एवं प्रजा यदि त्वेष भक्षयिष्यति नित्यशः ।
अचिरेणैव कालेन शून्यो लोको भविष्यति ॥२०॥
20. evaṃ prajā yadi tveṣa bhakṣayiṣyati nityaśaḥ ,
acireṇaiva kālena śūnyo loko bhaviṣyati.
20. evam prajā yadi tu eṣaḥ bhakṣayiṣyati nityaśaḥ
acireṇa eva kālena śūnyaḥ lokaḥ bhaviṣyati
20. yadi eṣaḥ tu evam prajā nityaśaḥ bhakṣayiṣyati
acireṇa eva kālena lokaḥ śūnyaḥ bhaviṣyati
20. If this one continues to devour the people constantly in this manner, the world will become empty very soon.
वासवस्य वचः श्रुत्वा सर्वलोकपितामहः ।
रक्षांस्यावाहयामास कुम्भकर्णं ददर्श ह ॥२१॥
21. vāsavasya vacaḥ śrutvā sarvalokapitāmahaḥ ,
rakṣāṃsyāvāhayāmāsa kumbhakarṇaṃ dadarśa ha.
21. vāsavasya vacaḥ śrutvā sarvalokapitāmahaḥ
rakṣāṃsi āvāhayāmāsa kumbhakarṇaṃ dadarśa ha
21. sarvalokapitāmahaḥ vāsavasya vacaḥ śrutvā
rakṣāṃsi āvāhayāmāsa kumbhakarṇaṃ ha dadarśa
21. Having heard the words of Vasava (Indra), Brahma, the progenitor of all beings, summoned the rākṣasas and then saw Kumbhakarna.
कुम्भकर्णं समीक्ष्यैव वितत्रास प्रजापतिः ।
दृष्ट्वा निश्वस्य चैवेदं स्वयम्भूरिदमब्रवीत् ॥२२॥
22. kumbhakarṇaṃ samīkṣyaiva vitatrāsa prajāpatiḥ ,
dṛṣṭvā niśvasya caivedaṃ svayambhūridamabravīt.
22. kumbhakarṇaṃ samīkṣya eva vitatrāsa prajāpatiḥ
dṛṣṭvā niśvasya ca eva idam svayambhūḥ idam abravīt
22. prajāpatiḥ kumbhakarṇaṃ eva samīkṣya vitatrāsa
svayambhūḥ ca idam dṛṣṭvā niśvasya eva idam abravīt
22. Upon seeing Kumbhakarna, Prajapati (Brahma) trembled. Having seen this and sighed, the self-existent one (Brahma) then spoke these words.
ध्रुवं लोकविनाशाय पौरस्त्येनासि निर्मितः ।
तस्मात्त्वमद्य प्रभृति मृतकल्पः शयिष्यसि ।
ब्रह्मशापाभिभूतो ऽथ निपपाताग्रतः प्रभोः ॥२३॥
23. dhruvaṃ lokavināśāya paurastyenāsi nirmitaḥ ,
tasmāttvamadya prabhṛti mṛtakalpaḥ śayiṣyasi ,
brahmaśāpābhibhūto'tha nipapātāgrataḥ prabhoḥ.
23. dhruvaṃ lokavināśāya paurastyena asi
nirmitaḥ tasmāt tvam adya prabhṛti
mṛtakalpaḥ śayiṣyasi brahmaśāpābhibhūtaḥ
atha nipapāta agrataḥ prabhoḥ
23. tvam dhruvaṃ lokavināśāya paurastyena
nirmitaḥ asi tasmāt adya prabhṛti
tvam mṛtakalpaḥ śayiṣyasi atha
brahmaśāpābhibhūtaḥ prabhoḥ agrataḥ nipapāta
23. "You were surely created by the Eastern One (Brahma) for the destruction of the world. Therefore, from this day forward, you shall sleep as if dead." Then, overcome by Brahma's curse, he fell down before the lord (Brahma).
ततः परमसंभ्रान्तो रावणो वाक्यमब्रवीत् ।
विवृद्धः काञ्चनो वृक्षः फलकाले निकृत्यते ॥२४॥
24. tataḥ paramasaṃbhrānto rāvaṇo vākyamabravīt ,
vivṛddhaḥ kāñcano vṛkṣaḥ phalakāle nikṛtyate.
24. tataḥ paramasaṃbhrāntaḥ rāvaṇaḥ vākyam abravīt
vivṛddhaḥ kāñcanaḥ vṛkṣaḥ phalakāle nikṛtyate
24. tataḥ rāvaṇaḥ paramasaṃbhrāntaḥ vākyam abravīt
vivṛddhaḥ kāñcanaḥ vṛkṣaḥ phalakāle nikṛtyate
24. Then, exceedingly agitated, Rāvaṇa spoke these words: "A fully grown golden tree is cut down precisely when it is time to bear fruit."
न नप्तारं स्वकं न्याय्यं शप्तुमेवं प्रजापते ।
न मिथ्यावचनश्च त्वं स्वप्स्यत्येष न संशयः ।
कालस्तु क्रियतामस्य शयने जागरे तथा ॥२५॥
25. na naptāraṃ svakaṃ nyāyyaṃ śaptumevaṃ prajāpate ,
na mithyāvacanaśca tvaṃ svapsyatyeṣa na saṃśayaḥ ,
kālastu kriyatāmasya śayane jāgare tathā.
25. na naptāram svakam nyāyyam śaptum
evam prajāpate na mithyāvacanaḥ ca
tvam svapsyati eṣaḥ na saṃśayaḥ kālaḥ
tu kriyatām asya śayane jāgare tathā
25. prajāpate evam svakam naptāram śaptum
na nyāyyam ca tvam na mithyāvacanaḥ
eṣaḥ svapsyati na saṃśayaḥ tu
asya śayane tathā jāgare kālaḥ kriyatām
25. O Lord of Creation (Prajāpati), it is not proper to curse one's own grandson in this manner. And your words are never false; he will indeed sleep, there is no doubt about that. However, let a fixed duration be arranged for his sleeping and waking periods.
रावणस्य वचः श्रुत्वा स्वयम्भूरिदमब्रवीत् ।
शयिता ह्येष षण् मासानेकाहं जागरिष्यति ॥२६॥
26. rāvaṇasya vacaḥ śrutvā svayambhūridamabravīt ,
śayitā hyeṣa ṣaṇ māsānekāhaṃ jāgariṣyati.
26. rāvaṇasya vacaḥ śrutvā svayambhūḥ idam abravīt
śayitā hi eṣaḥ ṣaṣ māsān ekāham jāgariṣyati
26. rāvaṇasya vacaḥ śrutvā svayambhūḥ idam abravīt
hi eṣaḥ ṣaṣ māsān śayitā ekāham jāgariṣyati
26. Having heard Rāvaṇa's words, the Self-existent (Brahmā) spoke this: "Indeed, he will sleep for six months and wake for one day."
एकेनाह्ना त्वसौ वीरश्चरन्भूमिं बुभुक्षितः ।
व्यात्तास्यो भक्षयेल् लोकान् संक्रुद्ध इव पावकः ॥२७॥
27. ekenāhnā tvasau vīraścaranbhūmiṃ bubhukṣitaḥ ,
vyāttāsyo bhakṣayel lokān saṃkruddha iva pāvakaḥ.
27. ekena ahnā tu asau vīraḥ caran bhūmim bubhukṣitaḥ
vyāttāsyaḥ bhakṣayet lokān saṃkruddhaḥ iva pāvakaḥ
27. tu ekena ahnā asau vīraḥ bubhukṣitaḥ vyāttāsyaḥ
bhūmim caran saṃkruddhaḥ pāvakaḥ iva lokān bhakṣayet
27. And in that one day, that hungry hero (Kumbhakarṇa), roaming the earth with an open mouth, would devour all beings as if he were a greatly enraged fire.
सो ऽसौ व्यसनमापन्नः कुम्भकर्णमबोधयत् ।
त्वत्पराक्रमभीतश्च राजा संप्रति रावणः ॥२८॥
28. so'sau vyasanamāpannaḥ kumbhakarṇamabodhayat ,
tvatparākramabhītaśca rājā saṃprati rāvaṇaḥ.
28. saḥ asau vyasanam āpannaḥ kumbhakarṇam abodhayat
tvatparākramabhītaḥ ca rājā samprati rāvaṇaḥ
28. saḥ asau rājā rāvaṇaḥ vyasanam āpannaḥ kumbhakarṇam
abodhayat ca samprati tvatparākramabhītaḥ
28. That King Ravana, having fallen into distress, woke up Kumbhakarna. And now King Ravana is terrified by your (Kumbhakarna's) prowess.
स एष निर्गतो वीरः शिबिराद्भीमविक्रमः ।
वानरान्भृशसंक्रुद्धो भक्षयन्परिधावति ॥२९॥
29. sa eṣa nirgato vīraḥ śibirādbhīmavikramaḥ ,
vānarānbhṛśasaṃkruddho bhakṣayanparidhāvati.
29. saḥ eṣaḥ nirgataḥ vīraḥ śibirāt bhīmavikramaḥ
vānarān bhṛśasaṃkruddhaḥ bhakṣayan paridhāvati
29. saḥ eṣaḥ vīraḥ bhīmavikramaḥ śibirāt nirgataḥ
bhṛśasaṃkruddhaḥ vānarān bhakṣayan paridhāvati
29. This very hero, of terrible might, has emerged from the camp. Excessively enraged, he runs about devouring the monkeys.
कुम्भकर्णं समीक्ष्यैव हरयो विप्रदुद्रुवुः ।
कथमेनं रणे क्रुद्धं वारयिष्यन्ति वानराः ॥३०॥
30. kumbhakarṇaṃ samīkṣyaiva harayo vipradudruvuḥ ,
kathamenaṃ raṇe kruddhaṃ vārayiṣyanti vānarāḥ.
30. kumbhakarṇam samīkṣya eva harayaḥ vipradudruvuḥ
katham enam raṇe kruddham vārayiṣyanti vānarāḥ
30. harayaḥ kumbhakarṇam samīkṣya eva vipradudruvuḥ
vānarāḥ enam kruddham raṇe katham vārayiṣyanti
30. As soon as they saw Kumbhakarna, the monkeys scattered in all directions. How will the monkeys restrain this enraged one in battle?
उच्यन्तां वानराः सर्वे यन्त्रमेतत् समुच्छ्रितम् ।
इति विज्ञाय हरयो भविष्यन्तीह निर्भयाः ॥३१॥
31. ucyantāṃ vānarāḥ sarve yantrametat samucchritam ,
iti vijñāya harayo bhaviṣyantīha nirbhayāḥ.
31. ucyantām vānarāḥ sarve yantram etat samucchritam
iti vijñāya harayaḥ bhaviṣyanti iha nirbhayāḥ
31. sarve vānarāḥ ucyantām etat samucchritam yantram
iti vijñāya harayaḥ iha nirbhayāḥ bhaviṣyanti
31. Let all the monkeys be informed: "This (approaching figure) is merely a machine, raised high." Understanding this, the monkeys here will become fearless.
विभीषणवचः श्रुत्वा हेतुमत् सुमुखोद्गतम् ।
उवाच राघवो वाक्यं नीलं सेनापतिं तदा ॥३२॥
32. vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā hetumat sumukhodgatam ,
uvāca rāghavo vākyaṃ nīlaṃ senāpatiṃ tadā.
32. vibhīṣaṇa-vacaḥ śrutvā hetumat su-mukha-udgatam
uvāca rāghavaḥ vākyaṃ nīlaṃ senāpatim tadā
32. tadā rāghavaḥ vibhīṣaṇa-vacaḥ hetumat
su-mukha-udgatam śrutvā nīlaṃ senāpatim vākyaṃ uvāca
32. Then, having heard Vibhīṣaṇa's logical and well-expressed words, Rāghava spoke to Nīla, the commander.
गच्छ सैन्यानि सर्वाणि व्यूह्य तिष्ठस्व पावके ।
द्वाराण्यादाय लङ्कायाश्चर्याश्चाप्यथ संक्रमान् ॥३३॥
33. gaccha sainyāni sarvāṇi vyūhya tiṣṭhasva pāvake ,
dvārāṇyādāya laṅkāyāścaryāścāpyatha saṃkramān.
33. gaccha sainyāni sarvāṇi vyūhya tiṣṭhasva pāvake
dvārāṇi ādāya laṅkāyāḥ caryāḥ ca api atha saṃkramān
33. gaccha (tvam) sarvāṇi sainyāni vyūhya laṅkāyāḥ dvārāṇi
caryāḥ ca api atha saṃkramān ādāya pāvake tiṣṭhasva
33. Go, array all the armies and take your stand vigilantly, securing the gates of Laṅkā, as well as its strategic approaches and bridges.
शैलशृङ्गाणि वृक्षांश्च शिलाश्चाप्युपसंहरन् ।
तिष्ठन्तु वानराः सर्वे सायुधाः शैलपाणयः ॥३४॥
34. śailaśṛṅgāṇi vṛkṣāṃśca śilāścāpyupasaṃharan ,
tiṣṭhantu vānarāḥ sarve sāyudhāḥ śailapāṇayaḥ.
34. śaila-śṛṅgāṇi vṛkṣān ca śilāḥ ca api upasaṃharan
tiṣṭhantu vānarāḥ sarve sāyudhāḥ śaila-pāṇayaḥ
34. (nīlaḥ) śaila-śṛṅgāṇi ca vṛkṣān ca api śilāḥ upasaṃharan,
sarve sāyudhāḥ śaila-pāṇayaḥ vānarāḥ tiṣṭhantu
34. While gathering mountain peaks, trees, and rocks, let all the monkeys (vānarāḥ) stand, armed and holding rocks in their hands.
राघवेण समादिष्टो नीलो हरिचमूपतिः ।
शशास वानरानीकं यथावत् कपिकुञ्जरः ॥३५॥
35. rāghaveṇa samādiṣṭo nīlo haricamūpatiḥ ,
śaśāsa vānarānīkaṃ yathāvat kapikuñjaraḥ.
35. rāghaveṇa samādiṣṭaḥ nīlaḥ hari-camū-patiḥ
śaśāsa vānara-anīkam yathāvat kapi-kuñjaraḥ
35. rāghaveṇa samādiṣṭaḥ hari-camū-patiḥ
kapi-kuñjaraḥ nīlaḥ yathāvat vānara-anīkam śaśāsa
35. Commanded by Rāghava, Nīla, the commander of the monkey (hari) army and chief among monkeys (kapi), properly organized the monkey (vānara) army.
ततो गवाक्षः शरभो हनुमानङ्गदो नलः ।
शैलशृङ्गाणि शैलाभा गृहीत्वा द्वारमभ्ययुः ॥३६॥
36. tato gavākṣaḥ śarabho hanumānaṅgado nalaḥ ,
śailaśṛṅgāṇi śailābhā gṛhītvā dvāramabhyayuḥ.
36. tataḥ gavākṣaḥ śarabhaḥ hanumān aṅgadaḥ nalaḥ
śailaśṛṅgāṇi śailābhāḥ gṛhītvā dvāram abhyayuḥ
36. tataḥ śailaśṛṅgāṇi gṛhītvā śailābhāḥ gavākṣaḥ
śarabhaḥ hanumān aṅgadaḥ nalaḥ dvāram abhyayuḥ
36. Then Gavaksha, Sharabha, Hanuman, Angada, and Nala, resembling mountains, took mountain peaks and advanced towards the gate.
ततो हरीणां तदनीकमुग्रं रराज शैलोद्यतवृक्षहस्तम् ।
गिरेः समीपानुगतं यथैव महन्महाम्भोधरजालमुग्रम् ॥३७॥
37. tato harīṇāṃ tadanīkamugraṃ rarāja śailodyatavṛkṣahastam ,
gireḥ samīpānugataṃ yathaiva mahanmahāmbhodharajālamugram.
37. tataḥ harīṇām tat anīkam ugram rarāja śailodyatavṛkṣahastam
gireḥ samīpānugatam yathā eva mahat mahāmbhodharajālam ugram
37. tataḥ harīṇām ugram śailodyatavṛkṣahastam tat anīkam rarāja
yathā eva gireḥ samīpānugatam mahat ugram mahāmbhodharajālam
37. Then that formidable army of monkeys, with mountains and uprooted trees in their hands, appeared splendid, much like a vast, dark mass of great rain clouds approaching a mountain.