Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-3, chapter-49

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
इत्युक्तस्य यथान्यायं रावणस्य जटायुषा ।
क्रुद्धस्याग्निनिभाः सर्वा रेजुर्विंशतिदृष्टयः ॥१॥
1. ityuktasya yathānyāyaṃ rāvaṇasya jaṭāyuṣā ,
kruddhasyāgninibhāḥ sarvā rejurviṃśatidṛṣṭayaḥ.
1. iti uktasya yathānyāyam rāvaṇasya jaṭāyuṣā
kruddhasya agninibhāḥ sarvāḥ rejuḥ viṃśatidṛṣṭayaḥ
1. jāṭayuṣā rāvaṇasya yathānyāyam iti uktasya
kruddhasya sarvāḥ agninibhāḥ viṃśatidṛṣṭayaḥ rejuḥ
1. When Jaṭāyu thus spoke properly to Rāvaṇa, all twenty of the enraged Rāvaṇa's eyes, resembling fire, shone brightly.
संरक्तनयनः कोपात्तप्तकाञ्चनकुण्डलः ।
राक्षसेन्द्रो ऽभिदुद्राव पतगेन्द्रममर्षणः ॥२॥
2. saṃraktanayanaḥ kopāttaptakāñcanakuṇḍalaḥ ,
rākṣasendro'bhidudrāva patagendramamarṣaṇaḥ.
2. saṃraktanayanaḥ kopāt taptakāñcanakuṇḍalaḥ
rākṣasendraḥ abhidudrāva patagendram amarṣaṇaḥ
2. rākṣasendraḥ saṃraktanayanaḥ kopāt
taptakāñcanakuṇḍalaḥ amarṣaṇaḥ patagendram abhidudrāva
2. The lord of Rākṣasas (Rākṣasendraḥ), with eyes reddened from wrath and wearing ear-rings of molten gold, furious and intolerant, rushed towards the lord of birds.
स संप्रहारस्तुमुलस्तयोस्तस्मिन्महावने ।
बभूव वातोद्धतयोर्मेघयोर्गगने यथा ॥३॥
3. sa saṃprahārastumulastayostasminmahāvane ,
babhūva vātoddhatayormeghayorgagane yathā.
3. saḥ saṃprahāraḥ tumulaḥ tayoḥ tasmin mahāvane
babhūva vātoddhatayoḥ meghayoḥ gagane yathā
3. tasmin mahāvane tayoḥ saḥ tumulaḥ saṃprahāraḥ
gagane vātoddhatayoḥ meghayoḥ yathā babhūva
3. That tumultuous conflict between the two of them in that great forest unfolded just as the wind-agitated clouds clash in the sky.
तद्बभूवाद्भुतं युद्धं गृध्रराक्षसयोस्तदा ।
सपक्षयोर्माल्यवतोर्महापर्वतयोरिव ॥४॥
4. tadbabhūvādbhutaṃ yuddhaṃ gṛdhrarākṣasayostadā ,
sapakṣayormālyavatormahāparvatayoriva.
4. tad babhūva adbhutam yuddham gṛdhrarākṣasayoḥ
tadā | sapakṣayoḥ mālyavatoḥ mahāparvatayoḥ iva
4. tadā gṛdhrarākṣasayoḥ adbhutam yuddham babhūva,
sapakṣayoḥ mālyavatoḥ mahāparvatayoḥ iva.
4. Then, an astonishing battle occurred between the vulture and the Rākṣasa, resembling two great, winged mountains adorned with garlands (of clouds or trees).
ततो नालीकनाराचैस्तीक्ष्णाग्रैश्च विकर्णिभिः ।
अभ्यवर्षन्महाघोरैर्गृध्रराजं महाबलः ॥५॥
5. tato nālīkanārācaistīkṣṇāgraiśca vikarṇibhiḥ ,
abhyavarṣanmahāghorairgṛdhrarājaṃ mahābalaḥ.
5. tataḥ nālīkanārācaiḥ tīkṣṇāgraiḥ ca vikarṇibhiḥ
| abhyavarṣan mahāghoraiḥ gṛdhrarājam mahābalaḥ
5. tataḥ mahābalaḥ tīkṣṇāgraiḥ mahāghoraiḥ nālīkanārācaiḥ ca vikarṇibhiḥ gṛdhrarājam abhyavarṣan.
5. Then, the mighty (Rākṣasa Rāvaṇa) showered the king of vultures (Jaṭāyu) with sharp-pointed, exceedingly dreadful nālīka, nārāca, and vikarṇi arrows.
स तानि शरजालानि गृध्रः पत्ररथेश्वरः ।
जटायुः प्रतिजग्राह रावणास्त्राणि संयुगे ॥६॥
6. sa tāni śarajālāni gṛdhraḥ patraratheśvaraḥ ,
jaṭāyuḥ pratijagrāha rāvaṇāstrāṇi saṃyuge.
6. sa tāni śarajālāni gṛdhraḥ patraratheśvaraḥ
| jaṭāyuḥ pratijagrāha rāvaṇāstrāṇi saṃyuge
6. saḥ gṛdhraḥ patraratheśvaraḥ jaṭāyuḥ saṃyuge tāni रावणास्त्राणि शरजालानि pratijagrāha.
6. That vulture, Jaṭāyu, the lord of winged beings, intercepted those showers of Rāvaṇa's weapons (arrows) in battle.
तस्य तीक्ष्णनखाभ्यां तु चरणाभ्यां महाबलः ।
चकार बहुधा गात्रे व्रणान्पतगसत्तमः ॥७॥
7. tasya tīkṣṇanakhābhyāṃ tu caraṇābhyāṃ mahābalaḥ ,
cakāra bahudhā gātre vraṇānpatagasattamaḥ.
7. tasya tīkṣṇanakhābhyām tu caraṇābhyām mahābalaḥ
| cakāra bahudhā gātre vraṇān patagasattamaḥ
7. tu mahābalaḥ patagasattamaḥ tasya tīkṣṇanakhābhyām caraṇābhyām gātre bahudhā vraṇān cakāra.
7. But the mighty Jaṭāyu, the best of birds, made many wounds on his (Rāvaṇa's) body with his two sharp-taloned feet.
अथ क्रोधाद्दशग्रीवो जग्राह दशमार्गणान् ।
मृत्युदण्डनिभान् घोराञ् शत्रुमर्दनकाङ्क्षया ॥८॥
8. atha krodhāddaśagrīvo jagrāha daśamārgaṇān ,
mṛtyudaṇḍanibhān ghorāñ śatrumardanakāṅkṣayā.
8. atha krodhāt daśagrīvaḥ jagrāha daśamārgaṇān
mṛtyudaṇḍanibhān ghorān śatrumardanakāṅkṣayā
8. atha daśagrīvaḥ krodhāt śatrumardanakāṅkṣayā
mṛtyudaṇḍanibhān ghorān daśamārgaṇān jagrāha
8. Then, consumed by anger, Daśagrīva seized ten terrible arrows, which resembled the rod of death itself, driven by the desire to destroy his enemy.
स तैर्बाणैर्महावीर्यः पूर्णमुक्तैरजिह्मगैः ।
बिभेद निशितैस्तीक्ष्णैर्गृध्रं घोरैः शिलीमुखैः ॥९॥
9. sa tairbāṇairmahāvīryaḥ pūrṇamuktairajihmagaiḥ ,
bibheda niśitaistīkṣṇairgṛdhraṃ ghoraiḥ śilīmukhaiḥ.
9. sa taiḥ bāṇaiḥ mahāvīryaḥ pūrṇamuktaiḥ ajihmagaiḥ
bibheda niśitaiḥ tīkṣṇaiḥ gṛdhraṃ ghoraiḥ śilīmukhaiḥ
9. saḥ mahāvīryaḥ pūrṇamuktaiḥ ajihmagaiḥ niśitaiḥ tīkṣṇaiḥ
ghoraiḥ taiḥ bāṇaiḥ śilīmukhaiḥ gṛdhraṃ bibheda
9. That exceedingly powerful one pierced the vulture with those fully released, straight-flying, sharpened, exceedingly sharp, and terrible arrows (śilīmukha).
स राक्षसरथे पश्यञ्जानकीं बाष्पलोचनाम् ।
अचिन्तयित्वा बाणांस्तान् राक्षसं समभिद्रवत् ॥१०॥
10. sa rākṣasarathe paśyañjānakīṃ bāṣpalocanām ,
acintayitvā bāṇāṃstān rākṣasaṃ samabhidravat.
10. sa rākṣasarathe paśyan jānakīṃ bāṣpalocanām
acintayitvā bāṇān tān rākṣasaṃ samabhidravat
10. saḥ rākṣasarathe bāṣpalocanām jānakīṃ paśyan
tān bāṇān acintayitvā rākṣasaṃ samabhidravat
10. Seeing Jānakī with tearful eyes in the demon's chariot, he rushed towards the demon, completely disregarding those arrows.
ततो ऽस्य सशरं चापं मुक्तामणिविभूषितम् ।
चरणाभ्यां महातेजा बभञ्ज पतगेश्वरः ॥११॥
11. tato'sya saśaraṃ cāpaṃ muktāmaṇivibhūṣitam ,
caraṇābhyāṃ mahātejā babhañja patageśvaraḥ.
11. tataḥ asya saśaraṃ cāpam muktāmaṇivibhūṣitam
caraṇābhyām mahātejāḥ babhañja patageśvaraḥ
11. tataḥ patageśvaraḥ mahātejāḥ asya saśaraṃ
muktāmaṇivibhūṣitam cāpam caraṇābhyām babhañja
11. Then, the exceedingly mighty king of birds broke his bow, which was equipped with arrows and adorned with pearls and jewels, using his feet.
तच्चाग्निसदृशं दीप्तं रावणस्य शरावरम् ।
पक्षाभ्यां च महातेजा व्यधुनोत् पतगेश्वरः ॥१२॥
12. taccāgnisadṛśaṃ dīptaṃ rāvaṇasya śarāvaram ,
pakṣābhyāṃ ca mahātejā vyadhunot patageśvaraḥ.
12. तत् च अग्निसदृशम् दीप्तम् रावणस्य शरावरम्
पक्षाभ्याम् च महातेजाः व्यधुनोत् पतगेश्वरः
12. महातेजाः पतगेश्वरः च पक्षाभ्याम् रावणस्य
अग्निसदृशम् दीप्तम् तत् शरावरम् च व्यधुनोत्
12. The great and powerful lord of birds (Jaṭāyu) shattered that blazing, fire-like pair of quivers belonging to Ravana with his two wings.
काञ्चनोरश्छदान्दिव्यान्पिशाचवदनान् खरान् ।
तांश्चास्य जवसंपन्नाञ्जघान समरे बली ॥१३॥
13. kāñcanoraśchadāndivyānpiśācavadanān kharān ,
tāṃścāsya javasaṃpannāñjaghāna samare balī.
13. काञ्चनोरश्छदान् दिव्यान् पिशाचवदनान् खरान्
तान् च अस्य जवसंपन्नान् जघान समरे बली
13. बली समरे अस्य काञ्चनोरश्छदान् दिव्यान्
पिशाचवदनान् जवसंपन्नान् तान् खरान् च जघान
13. And the mighty Jaṭāyu, in battle, struck down those swift, divine donkeys of Ravana, which were adorned with golden breastplates and had faces like goblins.
वरं त्रिवेणुसंपन्नं कामगं पावकार्चिषम् ।
मणिहेमविचित्राङ्गं बभञ्ज च महारथम् ।
पूर्णचन्द्रप्रतीकाशं छत्रं च व्यजनैः सह ॥१४॥
14. varaṃ triveṇusaṃpannaṃ kāmagaṃ pāvakārciṣam ,
maṇihemavicitrāṅgaṃ babhañja ca mahāratham ,
pūrṇacandrapratīkāśaṃ chatraṃ ca vyajanaiḥ saha.
14. वरम् त्रिवेणुसंपन्नम् कामगम् पावकार्चिषम् मणिहेमविचित्राङ्गम्
बभञ्ज च महारथम् पूर्णचन्द्रप्रतीकाशम् छत्रम् च व्यजनैः सह
14. च सः वरम् त्रिवेणुसंपन्नम् कामगम् पावकार्चिषम् मणिहेमविचित्राङ्गम् महारथम् बभञ्ज च पूर्णचन्द्रप्रतीकाशम् छत्रम् व्यजनैः सह (बभञ्ज) ।
14. And he (Jaṭāyu) shattered the magnificent great chariot, which was equipped with three poles, moved at will, glowed with fire-like splendor, and had its parts wonderfully adorned with jewels and gold. He also broke the umbrella, which resembled the full moon, along with its fans.
स भग्नधन्वा विरथो हताश्वो हतसारथिः ।
अङ्केनादाय वैदेहीं पपात भुवि रावणः ॥१५॥
15. sa bhagnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ ,
aṅkenādāya vaidehīṃ papāta bhuvi rāvaṇaḥ.
15. सः भग्नधन्वा विरथः हताश्वः हतसारथिः
अङ्केन आदाय वैदेहीम् पपात भुवि रावणः
15. भग्नधन्वा विरथः हताश्वः हतसारथिः सः रावणः वैदेहीम् अङ्केन आदाय भुवि पपात ।
15. With his bow shattered, his chariot destroyed, his horses slain, and his charioteer killed, Ravana fell to the ground, carrying Vaidehi (Sītā) in his arms.
दृष्ट्वा निपतितं भूमौ रावणं भग्नवाहनम् ।
साधु साध्विति भूतानि गृध्रराजमपूजयन् ॥१६॥
16. dṛṣṭvā nipatitaṃ bhūmau rāvaṇaṃ bhagnavāhanam ,
sādhu sādhviti bhūtāni gṛdhrarājamapūjayan.
16. dṛṣṭvā nipatitam bhūmau rāvaṇam bhagnavāhanam
sādhu sādhu iti bhūtāni gṛdhrarājam apūjayan
16. bhūtāni rāvaṇam bhagnavāhanam bhūmau nipatitam
dṛṣṭvā sādhu sādhu iti gṛdhrarājam apūjayan
16. Seeing Rāvaṇa fallen to the ground with his vehicle shattered, the creatures exclaimed, 'Excellent! Excellent!' and paid homage to the king of vultures.
परिश्रान्तं तु तं दृष्ट्वा जरया पक्षियूथपम् ।
उत्पपात पुनर्हृष्टो मैथिलीं गृह्य रावणः ॥१७॥
17. pariśrāntaṃ tu taṃ dṛṣṭvā jarayā pakṣiyūthapam ,
utpapāta punarhṛṣṭo maithilīṃ gṛhya rāvaṇaḥ.
17. pariśrāntam tu tam dṛṣṭvā jarayā pakṣiyūthapam
utpapāta punaḥ hṛṣṭaḥ maithilīm gṛhya rāvaṇaḥ
17. rāvaṇaḥ tu jarayā pariśrāntam tam pakṣiyūthapam
dṛṣṭvā punaḥ hṛṣṭaḥ maithilīm gṛhya utpapāta
17. However, seeing that leader of birds (Jatāyu) exhausted by old age, Rāvaṇa, becoming joyful again, flew upwards, seizing Sītā (Maithilī).
तं प्रहृष्टं निधायाङ्के गच्छन्तं जनकात्मजाम् ।
गृध्रराजः समुत्पत्य जटायुरिदमब्रवीत् ॥१८॥
18. taṃ prahṛṣṭaṃ nidhāyāṅke gacchantaṃ janakātmajām ,
gṛdhrarājaḥ samutpatya jaṭāyuridamabravīt.
18. tam prahṛṣṭam nidhāya aṅke gacchantam janakātmajām
gṛdhrarājaḥ samutpatya jaṭāyuḥ idam abravīt
18. gṛdhrarājaḥ jaṭāyuḥ tam prahṛṣṭam janakātmajām
aṅke nidhāya gacchantam samutpatya idam abravīt
18. As Rāvaṇa, joyful and carrying Sītā (Janaka's daughter) on his lap, was proceeding, Jatāyu, the king of vultures, flew up and spoke this.
वज्रसंस्पर्शबाणस्य भार्यां रामस्य रावण ।
अल्पबुद्धे हरस्येनां वधाय खलु रक्षसाम् ॥१९॥
19. vajrasaṃsparśabāṇasya bhāryāṃ rāmasya rāvaṇa ,
alpabuddhe harasyenāṃ vadhāya khalu rakṣasām.
19. vajrasaṃsparśabāṇasya bhāryām rāmasya rāvaṇa
alpabuddhe harasi enām vadhāya khalu rakṣasām
19. rāvaṇa alpabuddhe! vajrasaṃsparśabāṇasya rāmasya bhāryām enām harasi.
khalu rakṣasām vadhāya.
19. O Rāvaṇa of meager intellect! You are abducting the wife of Rāma, whose arrows possess the destructive force of a thunderbolt. This act is indeed for the destruction of the Rākṣasas.
समित्रबन्धुः सामात्यः सबलः सपरिच्छदः ।
विषपानं पिबस्येतत् पिपासित इवोदकम् ॥२०॥
20. samitrabandhuḥ sāmātyaḥ sabalaḥ saparicchadaḥ ,
viṣapānaṃ pibasyetat pipāsita ivodakam.
20. samitrabandhuḥ sāmātyaḥ sabalaḥ saparicchadaḥ
viṣapānam pibasi etat pipāsitaḥ iva udakam
20. (tvam) samitrabandhuḥ sāmātyaḥ sabalaḥ saparicchadaḥ etat viṣapānam pibasi,
pipāsitaḥ udakam iva.
20. With your friends and relatives, with your ministers, your forces, and your retinue, you are drinking this poison as if it were water to a thirsty person.
अनुबन्धमजानन्तः कर्मणामविचक्षणाः ।
शीघ्रमेव विनश्यन्ति यथा त्वं विनशिष्यसि ॥२१॥
21. anubandhamajānantaḥ karmaṇāmavicakṣaṇāḥ ,
śīghrameva vinaśyanti yathā tvaṃ vinaśiṣyasi.
21. anubandham ajānantaḥ karmaṇām avicakṣaṇāḥ
śīghram eva vinaśyanti yathā tvam vinaśiṣyasi
21. (ye) karmaṇām anubandham ajānantaḥ avicakṣaṇāḥ (santi),
te śīghram eva vinaśyanti,
yathā tvam vinaśiṣyasi.
21. Those who do not understand the consequences (anubandha) of their actions (karma) and lack foresight quickly perish, just as you will perish.
बद्धस्त्वं कालपाशेन क्व गतस्तस्य मोक्ष्यसे ।
वधाय बडिशं गृह्य सामिषं जलजो यथा ॥२२॥
22. baddhastvaṃ kālapāśena kva gatastasya mokṣyase ,
vadhāya baḍiśaṃ gṛhya sāmiṣaṃ jalajo yathā.
22. baddhaḥ tvam kālapāśena kva gataḥ tasya mokṣyase
vadhāya baḍiśam gṛhya sāmiṣam jalajaḥ yathā
22. tvam kālapāśena baddhaḥ (asi),
kva gataḥ tasya mokṣyase? yathā sāmiṣam baḍiśam gṛhya jalajaḥ vadhāya (gacchati,
tathā tvam).
22. You are bound by the noose of Death (kāla); having gone where will you find liberation (mokṣa) from it? It is just like an aquatic creature, taking a baited hook, for its own destruction.
न हि जातु दुराधर्षौ काकुत्स्थौ तव रावण ।
धर्षणं चाश्रमस्यास्य क्षमिष्येते तु राघवौ ॥२३॥
23. na hi jātu durādharṣau kākutsthau tava rāvaṇa ,
dharṣaṇaṃ cāśramasyāsya kṣamiṣyete tu rāghavau.
23. na hi jātu durādharṣau kākutsthau tava rāvaṇa
dharṣaṇam ca āśramasya asya kṣamiṣyete tu rāghavau
23. rāvaṇa,
hi jātu durādharṣau kākutsthau rāghavau tava (aparādham) ca asya āśramasya dharṣaṇam na tu kṣamiṣyete.
23. O Rāvaṇa, the two invincible Kākutsthas, the Raghavas, will surely never tolerate your (offenses) and this violation of the hermitage.
यथा त्वया कृतं कर्म भीरुणा लोकगर्हितम् ।
तस्कराचरितो मार्गो नैष वीरनिषेवितः ॥२४॥
24. yathā tvayā kṛtaṃ karma bhīruṇā lokagarhitam ,
taskarācarito mārgo naiṣa vīraniṣevitaḥ.
24. yathā tvayā kṛtam karma bhīruṇā lokagarhitam
taskarācaritaḥ mārgaḥ na eṣa vīraniṣevitaḥ
24. tvayā bhīruṇā kṛtam lokagarhitam karma eṣaḥ
taskarācaritaḥ mārgaḥ vīraniṣevitaḥ na
24. The action (karma) you committed, like a coward, is condemned by all people. This path, which is practiced by thieves, is certainly not followed by heroes.
युध्यस्व यदि शूरो ऽसि मुहूर्तं तिष्ठ रावण ।
शयिष्यसे हतो भूमौ यथा भ्राता खरस्तथा ॥२५॥
25. yudhyasva yadi śūro'si muhūrtaṃ tiṣṭha rāvaṇa ,
śayiṣyase hato bhūmau yathā bhrātā kharastathā.
25. yudhyasva yadi śūraḥ asi muhūrtam tiṣṭha rāvaṇa
śayiṣyase hataḥ bhūmau yathā bhrātā kharaḥ tathā
25. rāvaṇa yadi śūraḥ asi (tadā)
yudhyasva muhūrtam tiṣṭha yathā
bhrātā kharaḥ (patitaḥ) tathā
(tvam api) hataḥ bhūmau śayiṣyase
25. O Rāvaṇa, if you are truly brave, then fight! Stand (before me) for just a moment! You will lie slain on the ground, just as your brother Khara did.
परेतकाले पुरुषो यत् कर्म प्रतिपद्यते ।
विनाशायात्मनो ऽधर्म्यं प्रतिपन्नो ऽसि कर्म तत् ॥२६॥
26. paretakāle puruṣo yat karma pratipadyate ,
vināśāyātmano'dharmyaṃ pratipanno'si karma tat.
26. paretakāle puruṣaḥ yat karma pratipadyate vināśāya
ātmanaḥ adharmyam pratipannaḥ asi karma tat
26. puruṣaḥ paretakāle yat karma pratipadyate (tvam)
ātmanaḥ vināśāya adharmyam tat karma pratipannaḥ asi
26. The action (karma) that a person (puruṣa) undertakes at the time of their demise – that very unrighteous (adharmya) action (karma), leading to your own destruction, you have now undertaken.
पापानुबन्धो वै यस्य कर्मणः को नु तत् पुमान् ।
कुर्वीत लोकाधिपतिः स्वयम्भूर्भगवानपि ॥२७॥
27. pāpānubandho vai yasya karmaṇaḥ ko nu tat pumān ,
kurvīta lokādhipatiḥ svayambhūrbhagavānapi.
27. pāpānubandhaḥ vai yasya karmaṇaḥ kaḥ nu tat pumān
kurvīta lokādhipatiḥ svayambhūḥ bhagavān api
27. yasya karmaṇaḥ pāpānubandhaḥ (asti) kaḥ pumān nu tat kurvīta
lokādhipatiḥ svayambhūḥ bhagavān api (tat na kurvīta)
27. Indeed, what person (puruṣa) would perform an action (karma) that has evil as its consequence? Not even the Lord of the worlds, the Self-existent (svayambhū), the Divine (Bhagavān) himself would do such a thing.
एवमुक्त्वा शुभं वाक्यं जटायुस्तस्य रक्षसः ।
निपपात भृशं पृष्ठे दशग्रीवस्य वीर्यवान् ॥२८॥
28. evamuktvā śubhaṃ vākyaṃ jaṭāyustasya rakṣasaḥ ,
nipapāta bhṛśaṃ pṛṣṭhe daśagrīvasya vīryavān.
28. evam uktvā śubham vākyam jaṭāyuḥ tasya rakṣasaḥ
nipapāta bhṛśam pṛṣṭhe daśagrīvasya vīryavān
28. vīryavān jaṭāyuḥ evam śubham vākyam uktvā tasya
rakṣasaḥ daśagrīvasya pṛṣṭhe bhṛśam nipapāta
28. The valorous Jaṭāyu, having spoken such auspicious words, forcefully descended upon the back of that demon Daśagrīva.
तं गृहीत्वा नखैस्तीक्ष्णैर्विरराद समन्ततः ।
अधिरूढो गजारोहि यथा स्याद्दुष्टवारणम् ॥२९॥
29. taṃ gṛhītvā nakhaistīkṣṇairvirarāda samantataḥ ,
adhirūḍho gajārohi yathā syādduṣṭavāraṇam.
29. tam gṛhītvā nakhaiḥ tīkṣṇaiḥ virarāda samantataḥ
adhirūḍhaḥ gajārōhī yathā syāt duṣṭavāraṇam
29. gṛhītvā tīkṣṇaiḥ nakhaiḥ tam samantataḥ virarāda
yathā gajārōhī duṣṭavāraṇam adhirūḍhaḥ syāt
29. Having seized him with sharp claws, he tore at him from all sides, just as an elephant rider might be mounted upon a rogue elephant.
विरराद नखैरस्य तुण्डं पृष्ठे समर्पयन् ।
केशांश्चोत्पाटयामास नखपक्षमुखायुधः ॥३०॥
30. virarāda nakhairasya tuṇḍaṃ pṛṣṭhe samarpayan ,
keśāṃścotpāṭayāmāsa nakhapakṣamukhāyudhaḥ.
30. virarāda nakhaiḥ asya tuṇḍam pṛṣṭhe samarpayan
keśān ca utpāṭayāmāsa nakhapakṣamukhāyudhaḥ
30. nakhapakṣamukhāyudhaḥ asya pṛṣṭhe tuṇḍam
samarpayan nakhaiḥ virarāda ca keśān utpāṭayāmāsa
30. With his claws, wings, and beak as his weapons, he (Jaṭāyu) tore at him, applying his beak to his back, and pulled out his hair.
स तथा गृध्रराजेन क्लिश्यमानो मुहुर्मुहुः ।
अमर्षस्फुरितौष्ठः सन्प्राकम्पत स राक्षसः ॥३१॥
31. sa tathā gṛdhrarājena kliśyamāno muhurmuhuḥ ,
amarṣasphuritauṣṭhaḥ sanprākampata sa rākṣasaḥ.
31. saḥ tathā gṛdhrarājena kliśyamānaḥ muhurmuhuḥ
amarṣasphuritauṣṭhaḥ san prākampata saḥ rākṣasaḥ
31. saḥ rākṣasaḥ tathā gṛdhrarājena muhurmuhuḥ
kliśyamānaḥ amarṣasphuritauṣṭhaḥ san prākampata
31. That demon, being thus repeatedly tormented by the king of vultures, and with his lips trembling in rage, began to tremble.
संपरिष्वज्य वैदेहीं वामेनाङ्केन रावणः ।
तलेनाभिजघानार्तो जटायुं क्रोधमूर्छितः ॥३२॥
32. saṃpariṣvajya vaidehīṃ vāmenāṅkena rāvaṇaḥ ,
talenābhijaghānārto jaṭāyuṃ krodhamūrchitaḥ.
32. saṃpariṣvajya vaidehīm vāmena aṅkena rāvaṇaḥ
talena abhijaghāna ārtaḥ jaṭāyum krodhamūrcchitaḥ
32. rāvaṇaḥ vaidehīm vāmena aṅkena saṃpariṣvajya
ārtaḥ krodhamūrcchitaḥ talena jaṭāyum abhijaghāna
32. Ravana, after tightly embracing Vaidehi (Sita) with his left side, then, tormented and overcome with rage, struck Jatayu with his palm.
जटायुस्तमतिक्रम्य तुण्डेनास्य खराधिपः ।
वामबाहून्दश तदा व्यपाहरदरिंदमः ॥३३॥
33. jaṭāyustamatikramya tuṇḍenāsya kharādhipaḥ ,
vāmabāhūndaśa tadā vyapāharadariṃdamaḥ.
33. jaṭāyuḥ tam atikramya tuṇḍena asya kharādhipaḥ
vāmabāhūn daśa tadā vyapāharat arindamaḥ
33. tadā kharādhipaḥ arindamaḥ jaṭāyuḥ tam
atikramya asya daśa vāmabāhūn tuṇḍena vyapāharat
33. Then, Jatayu, the lord of vultures and subduer of enemies, attacking him, tore off ten of his left arms with his beak.
ततः क्रुद्धो दशक्रीवः सीतामुत्सृज्य वीर्यवान् ।
मुष्टिभ्यां चरणाभ्यां च गृध्रराजमपोथयत् ॥३४॥
34. tataḥ kruddho daśakrīvaḥ sītāmutsṛjya vīryavān ,
muṣṭibhyāṃ caraṇābhyāṃ ca gṛdhrarājamapothayat.
34. tataḥ kruddhaḥ daśagrīvaḥ sītām utsṛjya vīryavān
muṣṭibhyām caraṇābhyām ca gṛdhrarājam apothayat
34. tataḥ kruddhaḥ vīryavān daśagrīvaḥ sītām utsṛjya
muṣṭibhyām caraṇābhyām ca gṛdhrarājam apothayat
34. Then, the mighty Ravana (the ten-necked one), enraged, released Sita and struck down the king of vultures (Jatayu) with his fists and his feet.
ततो मुहूर्तं संग्रामो बभूवातुलवीर्ययोः ।
राक्षसानां च मुख्यस्य पक्षिणां प्रवरस्य च ॥३५॥
35. tato muhūrtaṃ saṃgrāmo babhūvātulavīryayoḥ ,
rākṣasānāṃ ca mukhyasya pakṣiṇāṃ pravarasya ca.
35. tataḥ muhūrtam saṃgrāmaḥ babhūva atulavīryayoḥ
rākṣasānām ca mukhyasya pakṣiṇām pravarasya ca
35. tataḥ muhūrtam atulavīryayoḥ rākṣasānām mukhyasya
ca pakṣiṇām pravarasya ca saṃgrāmaḥ babhūva
35. Then, a battle ensued for a moment between those two of unequalled valor: the chief among the demons (Ravana) and the excellent one among the birds (Jatayu).
तस्य व्यायच्छमानस्य रामस्यार्थे ऽथ रावणः ।
पक्षौ पादौ च पार्श्वौ च खड्गमुद्धृत्य सो ऽच्छिनत् ॥३६॥
36. tasya vyāyacchamānasya rāmasyārthe'tha rāvaṇaḥ ,
pakṣau pādau ca pārśvau ca khaḍgamuddhṛtya so'cchinat.
36. tasya vyāyacchamānasya rāmasya arthe atha rāvaṇaḥ pakṣau
pādau ca pārśvau ca khaḍgam uddhṛtya saḥ acchinat
36. atha rāvaṇaḥ rāmasya arthe vyāyacchamānasya tasya
khaḍgam uddhṛtya pakṣau pādau ca pārśvau ca saḥ acchinat
36. Then, Ravana, for Rama's sake, drew his sword and cut off the wings, feet, and sides of (Jatayu) who was fighting.
स छिन्नपक्षः सहसा रक्षसा रौद्रकर्मणा ।
निपपात हतो गृध्रो धरण्यामल्पजीवितः ॥३७॥
37. sa chinnapakṣaḥ sahasā rakṣasā raudrakarmaṇā ,
nipapāta hato gṛdhro dharaṇyāmalpajīvitaḥ.
37. saḥ chinnapakṣaḥ sahasā rakṣasā raudrakarmaṇā
nipapāta hataḥ gṛdhraḥ dharaṇyām alpajīvitaḥ
37. saḥ chinnapakṣaḥ gṛdhraḥ raudrakarmaṇā rakṣasā
hataḥ alpajīvitaḥ sahasā dharaṇyām nipapāta
37. With his wings severed, that vulture (Jatayu), struck down by the demon (Ravana) of fierce deeds, suddenly fell to the earth with little life remaining.
तं दृष्ट्वा पतितं भूमौ क्षतजार्द्रं जटायुषम् ।
अभ्यधावत वैदेही स्वबन्धुमिव दुःखिता ॥३८॥
38. taṃ dṛṣṭvā patitaṃ bhūmau kṣatajārdraṃ jaṭāyuṣam ,
abhyadhāvata vaidehī svabandhumiva duḥkhitā.
38. tam dṛṣṭvā patitam bhūmau kṣatajārdram jaṭāyuṣam
abhyadhāvata vaidehī svabandhum iva duḥkhitā
38. duḥkhitā vaidehī tam bhūmau patitam kṣatajārdram
jaṭāyuṣam dṛṣṭvā svabandhum iva abhyadhāvata
38. Seeing Jatayu, who had fallen to the ground and was soaked in blood, distressed Sita (Vaidehī) ran towards him as if he were her own kin.
तं नीलजीमूतनिकाशकल्पं सुपाण्डुरोरस्कमुदारवीर्यम् ।
ददर्श लङ्काधिपतिः पृथिव्यां जटायुषं शान्तमिवाग्निदावम् ॥३९॥
39. taṃ nīlajīmūtanikāśakalpaṃ supāṇḍuroraskamudāravīryam ,
dadarśa laṅkādhipatiḥ pṛthivyāṃ jaṭāyuṣaṃ śāntamivāgnidāvam.
39. tam nīlajīmūtanikāśakalpam supāṇḍuroraskam udāravīryam
dadarśa laṅkādhipatiḥ pṛthivyām jaṭāyuṣam śāntam iva agnidāvam
39. laṅkādhipatiḥ pṛthivyām nīlajīmūtanikāśakalpam supāṇḍuroraskam
udāravīryam śāntam agnidāvam iva tam jaṭāyuṣam dadarśa
39. The lord of Lanka (Ravana) saw Jatayu on the earth, who was resembling a dark cloud, with a very white chest and immense valor, now like an extinguished forest fire.
ततस्तु तं पत्ररथं महीतले निपातितं रावणवेगमर्दितम् ।
पुनः परिष्वज्य शशिप्रभानना रुरोद सीता जनकात्मजा तदा ॥४०॥
40. tatastu taṃ patrarathaṃ mahītale nipātitaṃ rāvaṇavegamarditam ,
punaḥ pariṣvajya śaśiprabhānanā ruroda sītā janakātmajā tadā.
40. tataḥ tu tam patraratham mahītale
nipātitam rāvaṇavegamarditam
punaḥ pariṣvajya śaśiprabhānanā
ruroda sītā janakātmajā tadā
40. tadā janakātmajā śaśiprabhānanā sītā,
tataḥ tu rāvaṇavegamarditam mahītale nipātitam tam patraratham punaḥ pariṣvajya ruroda
40. Then, Sītā, daughter of Janaka, whose face shone like the moon, again embraced that bird (Jaṭāyu), who lay fallen on the ground, overwhelmed by Rāvaṇa's might, and she wept.