Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-82

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तानि नागसहस्राणि सारोहाणां च वाजिनाम् ।
रथानां चाग्निवर्णानां सध्वजानां सहस्रशः ॥१॥
1. tāni nāgasahasrāṇi sārohāṇāṃ ca vājinām ,
rathānāṃ cāgnivarṇānāṃ sadhvajānāṃ sahasraśaḥ.
1. tāni nāgasahasrāṇi sārohāṇām ca vājinām
rathānām ca agnivarṇānām sadhvajānām sahasraśaḥ
1. tāni sārohāṇām ca vājinām nāgasahasrāṇi ca
agnivarṇānām sadhvajānām rathānām sahasraśaḥ
1. Those thousands of elephants with their riders, and thousands of horses, and thousands of fire-colored chariots with their banners.
राक्षसानां सहस्राणि गदापरिघयोधिनाम् ।
काञ्चनध्वजचित्राणां शूराणां कामरूपिणाम् ॥२॥
2. rākṣasānāṃ sahasrāṇi gadāparighayodhinām ,
kāñcanadhvajacitrāṇāṃ śūrāṇāṃ kāmarūpiṇām.
2. rākṣasānām sahasrāṇi gadāparighayodhinām
kāñcanadhvajacitrāṇām śūrāṇām kāmarūpiṇām
2. gadāparighayodhinām kāñcanadhvajacitrāṇām
śūrāṇām kāmarūpiṇām rākṣasānām sahasrāṇi
2. (And) thousands of valiant demons fighting with maces and iron bars, splendid with golden banners, and capable of assuming any form at will.
निहतानि शरैस्तीक्ष्णैस्तप्तकाञ्चनभूषणैः ।
रावणेन प्रयुक्तानि रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥३॥
3. nihatāni śaraistīkṣṇaistaptakāñcanabhūṣaṇaiḥ ,
rāvaṇena prayuktāni rāmeṇākliṣṭakarmaṇā.
3. nihatāni śaraiḥ tīkṣṇaiḥ taptakāñcanabhūṣaṇaiḥ
rāvaṇena prayuktāni rāmeṇa akliṣṭakarmaṇā
3. rāvaṇena prayuktāni akliṣṭakarmaṇā rāmeṇa
tīkṣṇaiḥ taptakāñcanabhūṣaṇaiḥ śaraiḥ nihatāni
3. (These), which had been dispatched by Ravana, were destroyed by Rama, whose actions are effortless, with sharp arrows adorned with pure gold.
दृष्ट्वा श्रुत्वा च संभ्रान्ता हतशेषा निशाचराः ।
राक्षस्यश्च समागम्य दीनाश्चिन्तापरिप्लुताः ॥४॥
4. dṛṣṭvā śrutvā ca saṃbhrāntā hataśeṣā niśācarāḥ ,
rākṣasyaśca samāgamya dīnāścintāpariplutāḥ.
4. dṛṣṭvā śrutvā ca saṃbhrāntāḥ hataśeṣāḥ niśācarāḥ
| rākṣasyas ca samāgamya dīnāḥ cintāpariplutāḥ
4. hataśeṣāḥ niśācarāḥ dṛṣṭvā śrutvā ca saṃbhrāntāḥ
ca rākṣasyas samāgamya dīnāḥ cintāpariplutāḥ
4. The remaining demons, bewildered after seeing and hearing (what happened), and the demonesses, having gathered together, were miserable and overwhelmed by worry.
विधवा हतपुत्राश्च क्रोशन्त्यो हतबान्धवाः ।
राक्षस्यः सह संगम्य दुःखार्ताः पर्यदेवयन् ॥५॥
5. vidhavā hataputrāśca krośantyo hatabāndhavāḥ ,
rākṣasyaḥ saha saṃgamya duḥkhārtāḥ paryadevayan.
5. vidhavāḥ hataputrāḥ ca krośantyaḥ hatabāndhavāḥ
| rākṣasyas saha saṃgamya duḥkhārtāḥ paryadevayan
5. rākṣasyas vidhavāḥ hataputrāḥ ca krośantyaḥ
hatabāndhavāḥ saha saṃgamya duḥkhārtāḥ paryadevayan
5. The demonesses, who were widows, whose sons had been killed, and whose relatives had been killed, gathered together and, afflicted by sorrow, lamented loudly.
कथं शूर्पणखा वृद्धा कराला निर्णतोदरी ।
आससाद वने रामं कन्दर्पमिव रूपिणम् ॥६॥
6. kathaṃ śūrpaṇakhā vṛddhā karālā nirṇatodarī ,
āsasāda vane rāmaṃ kandarpamiva rūpiṇam.
6. katham śūrpaṇakhā vṛddhā karālā nirṇatodarī
| āsasāda vane rāmam kandarpam iva rūpiṇam
6. katham śūrpaṇakhā vṛddhā karālā nirṇatodarī
vane rāmam kandarpam rūpiṇam iva āsasāda
6. How did Śūrpaṇakhā, old, hideous, and with a sunken belly, approach Rāma in the forest, who was like the embodied god of love (Kandarpa)?
सुकुमारं महासत्त्वं सर्वभूतहिते रतम् ।
तं दृष्ट्वा लोकवध्या सा हीनरूपा प्रकामिता ॥७॥
7. sukumāraṃ mahāsattvaṃ sarvabhūtahite ratam ,
taṃ dṛṣṭvā lokavadhyā sā hīnarūpā prakāmitā.
7. sukumāram mahāsattvam sarvabhūtahite ratam |
tam dṛṣṭvā lokavadhyā sā hīnarūpā prakāmitā
7. lokavadhyā sā hīnarūpā tam sukumāram mahāsattvam
sarvabhūtahite ratam dṛṣṭvā prakāmitā
7. Having seen him, who was very delicate, of great courage, and devoted to the welfare of all beings, she, who was ugly and worthy of being killed by the world, became intensely infatuated.
कथं सर्वगुणैर्हीना गुणवन्तं महौजसं ।
सुमुखं दुर्मुखी रामं कामयामास राक्षसी ॥८॥
8. kathaṃ sarvaguṇairhīnā guṇavantaṃ mahaujasaṃ ,
sumukhaṃ durmukhī rāmaṃ kāmayāmāsa rākṣasī.
8. katham sarvaguṇaiḥ hīnā guṇavantam mahaujasam
sumukham durmukhī rāmam kāmayāmāsa rākṣasī
8. rākṣasī durmukhī sarvaguṇaiḥ hīnā katham
guṇavantam mahaujasam sumukham rāmam kāmayāmāsa
8. How did that ugly-faced female demon (rākṣasī), utterly devoid of all good qualities, desire Rama, who was so virtuous, possessed great splendor, and had such a handsome face?
जनस्यास्याल्पभाग्यत्वात् पलिनी श्वेतमूर्धजा ।
अकार्यमपहास्यं च सर्वलोकविगर्हितम् ॥९॥
9. janasyāsyālpabhāgyatvāt palinī śvetamūrdhajā ,
akāryamapahāsyaṃ ca sarvalokavigarhitam.
9. janasya asya alpabhāgyatvāt palinī śvetamūrdhajā
akāryam apahāsyam ca sarvalokavigarhitam
9. palinī śvetamūrdhajā (sā) asya janasya alpabhāgyatvāt
akāryam apahāsyam ca sarvalokavigarhitam (karma cakāra)
9. Due to the severe misfortune of this person, she, with her gray and white hair, committed an act that was improper, laughable, and condemned by all people.
राक्षसानां विनाशाय दूषणस्य खरस्य च ।
चकाराप्रतिरूपा सा राघवस्य प्रधर्षणम् ॥१०॥
10. rākṣasānāṃ vināśāya dūṣaṇasya kharasya ca ,
cakārāpratirūpā sā rāghavasya pradharṣaṇam.
10. rākṣasānām vināśāya dūṣaṇasya kharasya ca
cakāra apratirūpā sā rāghavasya pradharṣaṇam
10. sā apratirūpā (rākṣasī) rāghavasya pradharṣaṇam
cakāra rākṣasānām dūṣaṇasya kharasya ca vināśāya
10. That demoness (rākṣasī), who was unmatched (in her impropriety), inflicted an outrage upon Rāghava (Rama), which led to the destruction of Dūṣaṇa, Khara, and the (other) demons (rākṣasas).
तन्निमित्तमिदं वैरं रावणेन कृतं महत् ।
वधाय नीता सा सीता दशग्रीवेण रक्षसा ॥११॥
11. tannimittamidaṃ vairaṃ rāvaṇena kṛtaṃ mahat ,
vadhāya nītā sā sītā daśagrīveṇa rakṣasā.
11. tat nimittam idam vairam rāvaṇena kṛtam mahat
vadhāya nītā sā sītā daśagrīveṇa rakṣasā
11. idam mahat vairam tat nimittam rāvaṇena kṛtam.
sā sītā daśagrīveṇa rakṣasā vadhāya nītā.
11. On that very account, this great enmity was created by Rāvaṇa. Sītā was carried away by the ten-headed demon (Rāvaṇa) for (his own ultimate) destruction.
न च सीतां दशग्रीवः प्राप्नोति जनकात्मजाम् ।
बद्धं बलवता वैरमक्षयं राघवेण ह ॥१२॥
12. na ca sītāṃ daśagrīvaḥ prāpnoti janakātmajām ,
baddhaṃ balavatā vairamakṣayaṃ rāghaveṇa ha.
12. na ca sītām daśagrīvaḥ prāpnoti janakātmajām
baddham balavatā vairam akṣayam rāghaveṇa ha
12. ca daśagrīvaḥ janakātmajām sītām na prāpnoti
balavatā rāghaveṇa akṣayam vairam baddham ha
12. And Daśagrīva (Rāvaṇa) will not obtain Sītā, the daughter of Janaka. Indeed, an inexhaustible enmity has been forged by the powerful Rāghava (Rāma).
वैदेहीं प्रार्थयानं तं विराधं प्रेक्ष्य राक्षसं ।
हतमेकेन रामेण पर्याप्तं तन्निदर्शनम् ॥१३॥
13. vaidehīṃ prārthayānaṃ taṃ virādhaṃ prekṣya rākṣasaṃ ,
hatamekena rāmeṇa paryāptaṃ tannidarśanam.
13. vaidehīm prārthayānam tam virādham prekṣya rākṣasam
hatam ekena rāmeṇa paryāptam tat nidarśanam
13. vaidehīm prārthayānam tam rākṣasam virādham ekena
rāmeṇa hatam prekṣya tat nidarśanam paryāptam
13. Seeing that demon Virādha, who was desiring Vaidehī (Sītā), was killed by Rāma alone, that is sufficient proof.
चतुर्दशसहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
निहतानि जनस्थाने शरैरग्निशिखोपमैः ॥१४॥
14. caturdaśasahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām ,
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ.
14. caturdaśa sahasrāṇi rakṣasām bhīmakarmaṇām
nihatāni janasthāne śaraiḥ agniśikhopamaiḥ
14. janasthāne bhīmakarmaṇām rakṣasām caturdaśa
sahasrāṇi agniśikhopamaiḥ śaraiḥ nihatāni
14. Fourteen thousand demons (rākṣasas) of terrifying deeds were slain in Janasthāna by arrows resembling flames of fire.
खरश्च निहतः संख्ये दूषणस्त्रिशिरास्तथा ।
शरैरादित्यसंकाशैः पर्याप्तं तन्निदर्शनम् ॥१५॥
15. kharaśca nihataḥ saṃkhye dūṣaṇastriśirāstathā ,
śarairādityasaṃkāśaiḥ paryāptaṃ tannidarśanam.
15. kharaḥ ca nihataḥ saṅkhye dūṣaṇaḥ triśirāḥ tathā
śaraiḥ ādityasaṅkāśaiḥ paryāptam tat nidarśanam
15. ca kharaḥ dūṣaṇaḥ tathā triśirāḥ saṅkhye
ādityasaṅkāśaiḥ śaraiḥ nihataḥ tat nidarśanam paryāptam
15. And Khara was killed in battle, as were Dūṣaṇa and Triśiras, by arrows resplendent as the sun. That is sufficient proof.
हतो योजनबाहुश्च कबन्धो रुधिराशनः ।
क्रोधार्तो विनदन् सो ऽथ पर्याप्तं तन्निदर्शनम् ॥१६॥
16. hato yojanabāhuśca kabandho rudhirāśanaḥ ,
krodhārto vinadan so'tha paryāptaṃ tannidarśanam.
16. hataḥ yojanabāhuḥ ca kabandhaḥ rudhirāśanaḥ
krodhārtaḥ vinadan saḥ atha paryāptaṃ tat nidarśanam
16. yojanabāhuḥ rudhirāśanaḥ kabandhaḥ krodhārtaḥ
vinadan saḥ atha hataḥ tat nidarśanam paryāptam
16. The blood-devouring Kabandha, whose arms extended for a yojana, roaring with rage, was slain. That serves as a sufficient illustration (of Rama's power).
जघान बलिनं रामः सहस्रनयनात्मजम् ।
बालिनं मेघसंकाशं पर्याप्तं तन्निदर्शनम् ॥१७॥
17. jaghāna balinaṃ rāmaḥ sahasranayanātmajam ,
bālinaṃ meghasaṃkāśaṃ paryāptaṃ tannidarśanam.
17. jaghāna balinaṃ rāmaḥ sahasranayanātmajam
bālinaṃ meghasaṃkāśam paryāptaṃ tat nidarśanam
17. rāmaḥ balinaṃ sahasranayanātmajam bālinaṃ
meghasaṃkāśam jaghāna tat nidarśanam paryāptam
17. Rama slew the mighty Bali, the son of Indra (sahasranayana) and one who resembled a cloud. This provides a sufficient illustration (of Rama's prowess).
ऋश्यमूके वसञ् शैले दीनो भग्नमनोरथः ।
सुग्रीवः स्थापितो राज्ये पर्याप्तं तन्निदर्शनम् ॥१८॥
18. ṛśyamūke vasañ śaile dīno bhagnamanorathaḥ ,
sugrīvaḥ sthāpito rājye paryāptaṃ tannidarśanam.
18. ṛśyamūke vasan śaile dīnaḥ bhagnamanorathaḥ
sugrīvaḥ sthāpitaḥ rājye paryāptaṃ tat nidarśanam
18. ṛśyamūke śaile vasan dīnaḥ bhagnamanorathaḥ
sugrīvaḥ rājye sthāpitaḥ tat nidarśanam paryāptam
18. Sugriva, who was dwelling miserably on Mount Rishyamuka, his aspirations shattered, was established in his kingdom. This provides a sufficient illustration (of Rama's prowess).
धर्मार्थसहितं वाक्यं सर्वेषां रक्षसां हितम् ।
युक्तं विभीषणेनोक्तं मोहात्तस्य न रोचते ॥१९॥
19. dharmārthasahitaṃ vākyaṃ sarveṣāṃ rakṣasāṃ hitam ,
yuktaṃ vibhīṣaṇenoktaṃ mohāttasya na rocate.
19. dharmārthasahitaṃ vākyaṃ sarveṣām rakṣasām hitam
yuktaṃ vibhīṣaṇena uktam mohāt tasya na rocate
19. vibhīṣaṇena uktam dharmārthasahitam sarveṣām
rakṣasām hitam yuktam vākyam tasya mohāt na rocate
19. The statement, which was appropriate, beneficial to all the Rākṣasas, and imbued with both righteousness (dharma) and practical purpose (artha), though spoken by Vibhishana, did not appeal to him (Ravana) due to his delusion.
विभीषणवचः कुर्याद् यदि स्म धनदानुजः ।
श्मशानभूता दुःखार्ता नेयं लङ्का पुरी भवेत् ॥२०॥
20. vibhīṣaṇavacaḥ kuryād yadi sma dhanadānujaḥ ,
śmaśānabhūtā duḥkhārtā neyaṃ laṅkā purī bhavet.
20. vibhīṣaṇavacaḥ kuryāt yadi sma dhanadānujaḥ
śmaśānabhūtā duḥkhārtā na iyam laṅkā purī bhavet
20. yadi dhanadānujaḥ vibhīṣaṇavacaḥ sma kuryāt iyam
laṅkā purī śmaśānabhūtā duḥkhārtā na bhavet
20. If Kubera's younger brother (Ravana) had heeded Vibhishana's advice, this city of Lanka would not have become a sorrow-stricken cremation ground.
कुम्भकर्णं हतं श्रुत्वा राघवेण महाबलम् ।
प्रियं चेन्द्रजितं पुत्रं रावणो नावबुध्यते ॥२१॥
21. kumbhakarṇaṃ hataṃ śrutvā rāghaveṇa mahābalam ,
priyaṃ cendrajitaṃ putraṃ rāvaṇo nāvabudhyate.
21. kumbhakarṇam hatam śrutvā rāghaveṇa mahābalam
priyam ca indrajitam putram rāvaṇaḥ na avabudhyate
21. rāghaveṇa mahābalam kumbhakarṇam hatam ca priyam
putram indrajitam śrutvā rāvaṇaḥ na avabudhyate
21. Even after hearing that the mighty Kumbhakarna was slain by Rama, and also that his beloved son Indrajit was killed, Ravana still does not realize (the gravity of the situation).
मम पुत्रो मम भ्राता मम भर्ता रणे हतः ।
इत्येवं श्रूयते शब्दो राक्षसानां कुले कुले ॥२२॥
22. mama putro mama bhrātā mama bhartā raṇe hataḥ ,
ityevaṃ śrūyate śabdo rākṣasānāṃ kule kule.
22. mama putraḥ mama bhrātā mama bhartā raṇe hataḥ
iti evam śrūyate śabdaḥ rākṣasānām kule kule
22. mama putraḥ mama bhrātā mama bhartā raṇe hataḥ
iti evam rākṣasānām kule kule śabdaḥ śrūyate
22. 'My son, my brother, my husband has been slain in battle!' Such a cry is heard in every household of the Rākṣasas.
रथाश्चाश्वाश्च नागाश्च हताः शतसहस्रशः ।
रणे रामेण शूरेण राक्षसाश्च पदातयः ॥२३॥
23. rathāścāśvāśca nāgāśca hatāḥ śatasahasraśaḥ ,
raṇe rāmeṇa śūreṇa rākṣasāśca padātayaḥ.
23. rathāḥ ca aśvāḥ ca nāgāḥ ca hatāḥ śatasahasraśaḥ
raṇe rāmeṇa śūreṇa rākṣasāḥ ca padātayaḥ
23. raṇe śūreṇa rāmeṇa rathāḥ ca aśvāḥ ca nāgāḥ
ca śatasahasraśaḥ hatāḥ ca rākṣasāḥ padātayaḥ
23. Chariots, horses, and elephants have been slain by the hundreds of thousands; and the Rākṣasa infantry too, in battle by the valiant Rama.
रुद्रो वा यदि वा विष्णुर्महेन्द्रो वा शतक्रतुः ।
हन्ति नो रामरूपेण यदि वा स्वयमन्तकः ॥२४॥
24. rudro vā yadi vā viṣṇurmahendro vā śatakratuḥ ,
hanti no rāmarūpeṇa yadi vā svayamantakaḥ.
24. rudraḥ vā yadi vā viṣṇuḥ mahendraḥ vā śatakratuḥ
hanti naḥ rāmarūpeṇa yadi vā svayam antakaḥ
24. yadi vā rudraḥ vā viṣṇuḥ vā mahendraḥ vā śatakratuḥ
yadi vā svayam antakaḥ rāmarūpeṇa naḥ hanti
24. Whether it is Rudra, Vishnu, Mahendra, or Indra (Śatakratu), or even Death (Antaka) himself, he is slaying us in the form of Rāma.
हतप्रवीरा रामेण निराशा जीविते वयम् ।
अपश्यन्त्यो भयस्यान्तमनाथा विलपामहे ॥२५॥
25. hatapravīrā rāmeṇa nirāśā jīvite vayam ,
apaśyantyo bhayasyāntamanāthā vilapāmahe.
25. hatapravīrāḥ rāmeṇa nirāśāḥ jīvite vayam
apaśyantyaḥ bhayasya antam anāthāḥ vilapāmahe
25. rāmeṇa hatapravīrāḥ vayam jīvite nirāśāḥ
bhayasya antam apaśyantyaḥ anāthāḥ vilapāmahe
25. Our brave warriors have been slain by Rāma, and we are hopeless regarding our lives. Helpless, and seeing no end to this fear, we lament.
रामहस्ताद्दशग्रीवः शूरो दत्तवरो युधि ।
इदं भयं महाघोरमुत्पन्नं नावबुध्यते ॥२६॥
26. rāmahastāddaśagrīvaḥ śūro dattavaro yudhi ,
idaṃ bhayaṃ mahāghoramutpannaṃ nāvabudhyate.
26. rāmahastāt daśagrīvaḥ śūraḥ dattavaraḥ yudhi
idam bhayam mahāghoram utpannam na avabudhyate
26. daśagrīvaḥ śūraḥ dattavaraḥ yudhi rāmahastāt
utpannam idam mahāghoram bhayam na avabudhyate
26. Daśagrīva, the brave one who received boons in battle, does not comprehend this exceedingly dreadful fear that has arisen from Rāma's hand.
न देवा न च गन्धर्वा न पिशाचा न राक्षसाः ।
उपसृष्टं परित्रातुं शक्ता रामेण संयुगे ॥२७॥
27. na devā na ca gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ ,
upasṛṣṭaṃ paritrātuṃ śaktā rāmeṇa saṃyuge.
27. na devāḥ na ca gandharvāḥ na piśācāḥ na rākṣasāḥ
upasṛṣṭam paritrātum śaktāḥ rāmeṇa saṃyuge
27. saṃyuge rāmeṇa upasṛṣṭam paritrātum devāḥ na
ca gandharvāḥ na piśācāḥ na rākṣasāḥ śaktāḥ
27. Neither gods, nor gandharvas, nor piśācas, nor rākṣasas are capable of protecting someone assailed by Rāma in battle.
उत्पाताश्चापि दृश्यन्ते रावणस्य रणे रणे ।
कथयिष्यन्ति रामेण रावणस्य निबर्हणम् ॥२८॥
28. utpātāścāpi dṛśyante rāvaṇasya raṇe raṇe ,
kathayiṣyanti rāmeṇa rāvaṇasya nibarhaṇam.
28. utpātāḥ ca api dṛśyante rāvaṇasya raṇe raṇe
kathayiṣyanti rāmeṇa rāvaṇasya nibarhaṇam
28. rāvaṇasya raṇe raṇe utpātāḥ ca api dṛśyante
rāmeṇa rāvaṇasya nibarhaṇam kathayiṣyanti
28. Omens are also seen in every battle of Ravana. They will indicate the destruction of Ravana by Rama.
पितामहेन प्रीतेन देवदानवराक्षसैः ।
रावणस्याभयं दत्तं मानुषेभ्यो न याचितम् ॥२९॥
29. pitāmahena prītena devadānavarākṣasaiḥ ,
rāvaṇasyābhayaṃ dattaṃ mānuṣebhyo na yācitam.
29. pitāmahena prītena deva-dānava-rākṣasaiḥ
rāvaṇasya abhayam dattam mānuṣebhyaḥ na yācitam
29. prītena pitāmahena rāvaṇasya deva-dānava-rākṣasaiḥ
abhayam dattam mānuṣebhyaḥ na yācitam
29. By the pleased grandfather (Brahma), protection was given to Ravana from gods, dānavas, and rākṣasas. Protection from humans was not requested.
तदिदं मानुषान्मन्ये प्राप्तं निःसंशयं भयम् ।
जीवितान्तकरं घोरं रक्षसां रावणस्य च ॥३०॥
30. tadidaṃ mānuṣānmanye prāptaṃ niḥsaṃśayaṃ bhayam ,
jīvitāntakaraṃ ghoraṃ rakṣasāṃ rāvaṇasya ca.
30. tat idam mānuṣān manye prāptam niḥsaṃśayam bhayam
jīvita-antakaram ghoram rakṣasām rāvaṇasya ca
30. tat idam bhayam mānuṣān prāptam (iti) niḥsaṃśayam
manye rakṣasām rāvaṇasya ca jīvita-antakaram ghoram
30. Therefore, I believe that this terrible, life-ending danger from humans has undoubtedly come upon the rākṣasas and Ravana.
पीड्यमानास्तु बलिना वरदानेन रक्षसा ।
दीप्तैस्तपोभिर्विबुधाः पितामहमपूजयन् ॥३१॥
31. pīḍyamānāstu balinā varadānena rakṣasā ,
dīptaistapobhirvibudhāḥ pitāmahamapūjayan.
31. pīḍyamānāḥ tu balinā vara-dānena rakṣasā
dīptaiḥ tapobhiḥ vibudhāḥ pitāmaham apūjayan
31. pīḍyamānāḥ tu balinā rakṣasā vara-dānena
vibudhāḥ dīptaiḥ tapobhiḥ pitāmaham apūjayan
31. But being tormented by the powerful rākṣasa due to his boon, the gods worshipped the grandfather (Brahma) with intense austerities (tapas).
देवतानां हितार्थाय महात्मा वै पितामहः ।
उवाच देवताः सर्वा इदं तुष्टो महद्वचः ॥३२॥
32. devatānāṃ hitārthāya mahātmā vai pitāmahaḥ ,
uvāca devatāḥ sarvā idaṃ tuṣṭo mahadvacaḥ.
32. devatānām hitārthāya mahātmā vai pitāmahaḥ
uvāca devatāḥ sarvāḥ idam tuṣṭaḥ mahat vacaḥ
32. vai mahātmā pitāmahaḥ devatānām hitārthāya
tuṣṭaḥ sarvāḥ devatāḥ idam mahat vacaḥ uvāca
32. Indeed, the great-souled grandfather (Brahmā), pleased for the welfare of the gods, spoke this great word to all the deities.
अद्य प्रभृति लोकांस्त्रीन् सर्वे दानवराक्षसाः ।
भयेन प्रावृता नित्यं विचरिष्यन्ति शाश्वतम् ॥३३॥
33. adya prabhṛti lokāṃstrīn sarve dānavarākṣasāḥ ,
bhayena prāvṛtā nityaṃ vicariṣyanti śāśvatam.
33. adya prabhṛti lokān trīn sarve dānavarākṣasāḥ
bhayena prāvṛtāḥ nityam vicariṣyanti śāśvatam
33. adya prabhṛti sarve dānavarākṣasāḥ bhayena
prāvṛtāḥ nityam trīn lokān śāśvatam vicariṣyanti
33. From today onwards, all Dānavas and Rākṣasas, enveloped by fear, will constantly wander through the three worlds eternally.
दैवतैस्तु समागम्य सर्वैश्चेन्द्रपुरोगमैः ।
वृषध्वजस्त्रिपुरहा महादेवः प्रसादितः ॥३४॥
34. daivataistu samāgamya sarvaiścendrapurogamaiḥ ,
vṛṣadhvajastripurahā mahādevaḥ prasāditaḥ.
34. daivataiḥ tu samāgamya sarvaiḥ ca indrapurogamaiḥ
vṛṣadhvajaḥ tripurahā mahādevaḥ prasāditaḥ
34. tu sarvaiḥ indrapurogamaiḥ daivataiḥ ca samāgamya
vṛṣadhvajaḥ tripurahā mahādevaḥ prasāditaḥ
34. And having assembled, with all the deities led by Indra, the great god (Mahādeva), Śiva, who bears the bull-banner and destroyed the triple city (Tripura), was propitiated.
प्रसन्नस्तु महादेवो देवानेतद्वचो ऽब्रवीत् ।
उत्पत्स्यति हितार्थं वो नारी रक्षःक्षयावहा ॥३५॥
35. prasannastu mahādevo devānetadvaco'bravīt ,
utpatsyati hitārthaṃ vo nārī rakṣaḥkṣayāvahā.
35. prasannaḥ tu mahādevaḥ devān etat vacaḥ abravīt
utpatsyati hitārtham vaḥ nārī rakṣaḥkṣayāvahā
35. tu prasannaḥ mahādevaḥ devān etat vacaḥ abravīt
(uvāca) vaḥ hitārtham rakṣaḥkṣayāvahā nārī utpatsyati
35. But the pleased great god (Mahādeva) spoke this word to the deities: 'For your welfare, a woman will be born who will cause the destruction of the Rākṣasas.'
एषा देवैः प्रयुक्ता तु क्षुद् यथा दानवान्पुरा ।
भक्षयिष्यति नः सीता राक्षसघ्नी सरावणान् ॥३६॥
36. eṣā devaiḥ prayuktā tu kṣud yathā dānavānpurā ,
bhakṣayiṣyati naḥ sītā rākṣasaghnī sarāvaṇān.
36. eṣā devaiḥ prayuktā tu kṣut yathā dānavān purā
bhakṣayiṣyati naḥ sītā rākṣasaghnī sarāvaṇān
36. sītā rākṣasaghnī eṣā naḥ sarāvaṇān bhakṣayiṣyati
yathā devaiḥ prayuktā kṣut purā dānavān
36. This Sita, the slayer of demons (rākṣasas), will devour us along with Rāvaṇa, just as hunger, sent forth by the gods, formerly consumed the demons.
रावणस्यापनीतेन दुर्विनीतस्य दुर्मतेः ।
अयं निष्टानको घोरः शोकेन समभिप्लुतः ॥३७॥
37. rāvaṇasyāpanītena durvinītasya durmateḥ ,
ayaṃ niṣṭānako ghoraḥ śokena samabhiplutaḥ.
37. rāvaṇasya apanītena durvinītasya durmateḥ
ayam niṣṭānakaḥ ghoraḥ śokena samabhiplutaḥ
37. ayam ghoraḥ niṣṭānakaḥ śokena samabhiplutaḥ
durvinītasya durmateḥ rāvaṇasya apanītena
37. This dreadful lamentation, overwhelmed by sorrow, is due to the misconduct of the ill-behaved and evil-minded Rāvaṇa.
तं न पश्यामहे लोके यो नः शरणदो भवेत् ।
राघवेणोपसृष्टानां कालेनेव युगक्षये ॥३८॥
38. taṃ na paśyāmahe loke yo naḥ śaraṇado bhavet ,
rāghaveṇopasṛṣṭānāṃ kāleneva yugakṣaye.
38. tam na paśyāmahe loke yaḥ naḥ śaraṇadaḥ bhavet
rāghaveṇa upasṛṣṭānām kālena iva yugakṣaye
38. loke tam na paśyāmahe yaḥ rāghaveṇa upasṛṣṭānām
naḥ kālena iva yugakṣaye śaraṇadaḥ bhavet
38. We do not see anyone in the world who might grant us refuge, as we are afflicted by Rāghava (Rāma), just as beings are by time at the dissolution of an age (yuga).
इतीव सर्वा रजनीचरस्त्रियः परस्परं संपरिरभ्य बाहुभिः ।
विषेदुरार्तातिभयाभिपीडिता विनेदुरुच्चैश्च तदा सुदारुणम् ॥३९॥
39. itīva sarvā rajanīcarastriyaḥ parasparaṃ saṃparirabhya bāhubhiḥ ,
viṣedurārtātibhayābhipīḍitā vineduruccaiśca tadā sudāruṇam.
39. iti iva sarvāḥ rajānīcarastriyah
parasparam samparirabhya bāhubhiḥ
viṣeduḥ ārtātibhayābhipīḍitāḥ
vineduḥ uccaiḥ ca tadā sudāruṇam
39. iti iva ārtātibhayābhipīḍitāḥ
sarvāḥ rajānīcarastriyah bāhubhiḥ
parasparam samparirabhya viṣeduḥ
ca tadā uccaiḥ sudāruṇam vineduḥ
39. As if thus, all the female demons (rākṣasīs), tormented by excessive fear, embraced each other with their arms, lamented, and then cried out very terribly.