Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-60

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तमग्निमिव संशान्तमम्बुहीनमिवार्णवम् ।
हतप्रभमिवादित्यं स्वर्गथं प्रेक्ष्य भूमिपम् ॥१॥
1. tamagnimiva saṃśāntamambuhīnamivārṇavam ,
hataprabhamivādityaṃ svargathaṃ prekṣya bhūmipam.
1. tam agnim iva saṃśāntam ambuhīnam iva arṇavam
hataprabham iva ādityam svargatham prekṣya bhūmipam
1. prekṣya tam bhūmipam svargatham,
agnim iva saṃśāntam,
arṇavam iva ambuhīnam,
ādityam iva hataprabham
1. Seeing that king, who had departed for heaven, extinguished like a fire, like an ocean devoid of water, and like the sun whose radiance is lost...
कौसल्या बाष्पपूर्णाक्षी विविधं शोककर्शिता ।
उपगृह्य शिरो राज्ञः कैकेयीं प्रत्यभाषत ॥२॥
2. kausalyā bāṣpapūrṇākṣī vividhaṃ śokakarśitā ,
upagṛhya śiro rājñaḥ kaikeyīṃ pratyabhāṣata.
2. kausalyā bāṣpapūrṇākṣī vividham śokakarśitā
upagṛhya śiraḥ rājñaḥ kaikeyīm pratyabhāṣata
2. bāṣpapūrṇākṣī vividham śokakarśitā kausalyā
rājñaḥ śiraḥ upagṛhya kaikeyīm pratyabhāṣata
2. Kausalya, whose eyes were filled with tears and who was utterly emaciated by various sorrows, took the king's head and spoke to Kaikeyi.
सकामा भव कैकेयि भुङ्क्ष्व राज्यमकण्टकम् ।
त्यक्त्वा राजानमेकाग्रा नृशंसे दुष्टचारिणि ॥३॥
3. sakāmā bhava kaikeyi bhuṅkṣva rājyamakaṇṭakam ,
tyaktvā rājānamekāgrā nṛśaṃse duṣṭacāriṇi.
3. sakāmā bhava kaikeyi bhuṅkṣva rājyam akaṇṭakam
tyaktvā rājānam ekāgrā nṛśaṃse duṣṭacāriṇi
3. kaikeyi,
sakāmā bhava.
akaṇṭakam rājyam bhuṅkṣva.
nṛśaṃse,
duṣṭacāriṇi,
ekāgrā rājānam tyaktvā
3. “O Kaikeyi, may your desires be fulfilled; enjoy the kingdom unopposed. You, who are single-minded, cruel, and evil-natured, have abandoned the king!”
विहाय मां गतो रामो भर्ता च स्वर्गतो मम ।
विपथे सार्थहीनेव नाहं जीवितुमुत्सहे ॥४॥
4. vihāya māṃ gato rāmo bhartā ca svargato mama ,
vipathe sārthahīneva nāhaṃ jīvitumutsahe.
4. vihāya mām gataḥ rāmaḥ bhartā ca svargataḥ mama
| vipathe sārthahīnā iva na aham jīvitum utsahe
4. rāmaḥ mām vihāya gataḥ ca mama bhartā svargataḥ
aham vipathe sārthahīnā iva jīvitum na utsahe
4. Rama has gone, having abandoned me, and my husband (Daśaratha) has departed to heaven. Like a traveler on a treacherous path, deprived of their companion, I do not wish to live.
भर्तारं तं परित्यज्य का स्त्री दैवतमात्मनः ।
इच्छेज्जीवितुमन्यत्र कैकेय्यास्त्यक्तधर्मणः ॥५॥
5. bhartāraṃ taṃ parityajya kā strī daivatamātmanaḥ ,
icchejjīvitumanyatra kaikeyyāstyaktadharmaṇaḥ.
5. bhartāram tam parityajya kā strī daivatam ātmanaḥ
| icchet jīvitum anyatra kaikeyyāḥ tyaktadharmaṇaḥ
5. kā strī tam ātmanaḥ daivatam bhartāram parityajya
anyatra jīvitum icchet tyaktadharmaṇaḥ kaikeyyāḥ
5. Having abandoned such a husband, who is her very personal deity (devatā) (ātman), what woman would wish to live anywhere else, apart from Kaikeyi, who has forsaken her intrinsic nature (dharma)?
न लुब्धो बुध्यते दोषान् किं पाकमिव भक्षयन् ।
कुब्जानिमित्तं कैकेय्या राघवाणान् कुलं हतम् ॥६॥
6. na lubdho budhyate doṣān kiṃ pākamiva bhakṣayan ,
kubjānimittaṃ kaikeyyā rāghavāṇān kulaṃ hatam.
6. na lubdhaḥ budhyate doṣān kim pākam iva bhakṣayan
| kubjānimittam kaikeyyā rāghavāṇām kulam hatam
6. lubdhaḥ doṣān na budhyate pākam bhakṣayan iva kim (sa doṣān
budhyate)? kubjānimittam kaikeyyā rāghavāṇām kulam hatam
6. A greedy person does not comprehend faults, just as one consuming a ripe fruit (pāka) fails to see its hidden defects. Due to Kubjā (Mantharā), Kaikeyi has destroyed the lineage of the Raghus.
अनियोगे नियुक्तेन राज्ञा रामं विवासितम् ।
सभार्यं जनकः श्रुत्वा परितप्स्यत्यहं यथा ॥७॥
7. aniyoge niyuktena rājñā rāmaṃ vivāsitam ,
sabhāryaṃ janakaḥ śrutvā paritapsyatyahaṃ yathā.
7. aniyoge niyuktena rājñā rāmam vivāsitam |
sabhāryam janakaḥ śrutvā paritapsyati aham yathā
7. rājñā aniyoge niyuktena rāmam vivāsitam (jñātvā) janakaḥ sabhāryam vivāsitam śrutvā,
aham yathā (paritapāmi),
(tathā) paritapsyati
7. The king (Daśaratha), having been compelled to an improper task, exiled Rama. Janaka, hearing that (Rama was) exiled with his wife, will grieve just as I do.
रामः कमलपत्राक्षो जीवनाशमितो गतः ।
विदेहराजस्य सुता तहा सीता तपस्विनी ।
दुःखस्यानुचिता दुःखं वने पर्युद्विजिष्यति ॥८॥
8. rāmaḥ kamalapatrākṣo jīvanāśamito gataḥ ,
videharājasya sutā tahā sītā tapasvinī ,
duḥkhasyānucitā duḥkhaṃ vane paryudvijiṣyati.
8. Rāmaḥ kamalapatrākṣaḥ jīvanāśamitaḥ
gataḥ | Videharājasya sutā tathā
Sītā tapasvinī | Duḥkhasya
anucitā duḥkham vane paryudvijiṣyati
8. kamalapatrākṣaḥ jīvanāśamitaḥ Rāmaḥ
gataḥ Videharājasya sutā tapasvinī
Sītā tathā duḥkhasya anucitā
(sati) vane duḥkham paryudvijiṣyati
8. Rama, whose eyes are like lotus petals, has departed as if his very life has been destroyed. And Sita, the suffering (tapasvinī) daughter of the king of Videha, who is unaccustomed to hardship, will be greatly distressed by sorrow in the forest.
नदतां भीमघोषाणां निशासु मृगपक्षिणाम् ।
निशम्य नूनं संस्त्रस्ता राघवं संश्रयिष्यति ॥९॥
9. nadatāṃ bhīmaghoṣāṇāṃ niśāsu mṛgapakṣiṇām ,
niśamya nūnaṃ saṃstrastā rāghavaṃ saṃśrayiṣyati.
9. nadatām bhīmaghoṣāṇām niśāsu mṛgapakṣiṇām |
niśamya nūnam saṃstrastā Rāghavam saṃśrayiṣyati
9. niśāsu bhīmaghoṣāṇām nadatām mṛgapakṣiṇām (śabdam) niśamya,
nūnam saṃstrastā (sā) Rāghavam saṃśrayiṣyati
9. Certainly, having heard the terrifying roars of animals and birds at night, she (Sita), greatly frightened, will seek refuge in Rama (Rāghava).
वृद्धश्चैवाल्पपुत्रश्च वैदेहीमनिचिन्तयन् ।
सो ऽपि शोकसमाविष्टो ननु त्यक्ष्यति जीवितम् ॥१०॥
10. vṛddhaścaivālpaputraśca vaidehīmanicintayan ,
so'pi śokasamāviṣṭo nanu tyakṣyati jīvitam.
10. vṛddhaḥ ca eva alpasutaḥ ca Vaidehīm anucintayan
| saḥ api śokasāmāviṣṭaḥ nanu tyakṣyati jīvitam
10. vṛddhaḥ alpasutaḥ ca eva saḥ api Vaidehīm anucintayan
śokasāmāviṣṭaḥ (san) nanu jīvitam tyakṣyati
10. The aged king, who also has few sons, remembering Sita (Vaidehī) with deep concern, will surely abandon his life, overcome by sorrow.
तां ततः संपरिष्वज्य विलपन्तीं तपस्विनीम् ।
व्यपनिन्युः सुदुःखार्तां कौसल्यां व्यावहारिकाः ॥११॥
11. tāṃ tataḥ saṃpariṣvajya vilapantīṃ tapasvinīm ,
vyapaninyuḥ suduḥkhārtāṃ kausalyāṃ vyāvahārikāḥ.
11. tām tataḥ saṃpariṣvajya vilapantīm tapasvinīm |
vyapaninyuḥ suduḥkhārtām Kausalyām vyāvahārikāḥ
11. tataḥ vyāvahārikāḥ vilapantīm suduḥkhārtām
tapasvinīm tām Kausalyām saṃpariṣvajya vyapaninyuḥ
11. Then, having embraced Kaushalya, who was lamenting, deeply distressed by sorrow, and suffering (tapasvinī), the royal attendants took her away.
तैलद्रोण्यामथामात्याः संवेश्य जगतीपतिम् ।
राज्ञः सर्वाण्यथादिष्टाश्चक्रुः कर्माण्यनन्तरम् ॥१२॥
12. tailadroṇyāmathāmātyāḥ saṃveśya jagatīpatim ,
rājñaḥ sarvāṇyathādiṣṭāścakruḥ karmāṇyanantaram.
12. tailadroṇyām atha amātyāḥ saṃveśya jagatīpatim
rājñaḥ sarvāṇi atha ādiṣṭāḥ cakruḥ karmāṇi anantaram
12. atha amātyāḥ jagatīpatim tailadroṇyām saṃveśya atha
ādiṣṭāḥ sarvāṇi rājñaḥ karmāṇi anantaram cakruḥ
12. The ministers, having placed the king in a trough of oil, then immediately performed all the royal duties (karma) that had been prescribed.
न तु संकलनं राज्ञो विना पुत्रेण मन्त्रिणः ।
सर्वज्ञाः कर्तुमीषुस्ते ततो रक्षन्ति भूमिपम् ॥१३॥
13. na tu saṃkalanaṃ rājño vinā putreṇa mantriṇaḥ ,
sarvajñāḥ kartumīṣuste tato rakṣanti bhūmipam.
13. na tu saṅkalanam rājñaḥ vinā putreṇa mantriṇaḥ
sarvajñāḥ kartum īṣuḥ te tataḥ rakṣanti bhūmipam
13. tu sarvajñāḥ mantriṇaḥ putreṇa vinā rājñaḥ
saṅkalanam kartum na īṣuḥ tataḥ te bhūmipam rakṣanti
13. However, the wise ministers, without a son (to perform the rites), did not wish to perform the king's embalming (saṅkalana). Therefore, they protected the king.
तैलद्रोण्यां तु सचिवैः शायितं तं नराधिपम् ।
हा मृतो ऽयमिति ज्ञात्वा स्त्रियस्ताः पर्यदेवयन् ॥१४॥
14. tailadroṇyāṃ tu sacivaiḥ śāyitaṃ taṃ narādhipam ,
hā mṛto'yamiti jñātvā striyastāḥ paryadevayan.
14. tailadroṇyām tu sacivaiḥ śāyitam tam narādhipam
hā mṛtaḥ ayam iti jñātvā striyaḥ tāḥ paryadevayan
14. tu striyaḥ tāḥ sacivaiḥ tailadroṇyām śāyitam tam
narādhipam "hā ayam mṛtaḥ" iti jñātvā paryadevayan
14. However, upon realizing "Alas, he is dead!", those women lamented over that king who had been laid in the oil trough by the ministers.
बाहूनुद्यम्य कृपणा नेत्रप्रस्रवणैर्मुखैः ।
रुदन्त्यः शोकसंतप्ताः कृपणं पर्यदेवयन् ॥१५॥
15. bāhūnudyamya kṛpaṇā netraprasravaṇairmukhaiḥ ,
rudantyaḥ śokasaṃtaptāḥ kṛpaṇaṃ paryadevayan.
15. bāhūn udyamya kṛpaṇāḥ netraprasravaṇaiḥ mukhaiḥ
rudantyaḥ śokasaṃtaptāḥ kṛpaṇam paryadevayan
15. bāhūn udyamya kṛpaṇāḥ netraprasravaṇaiḥ mukhaiḥ
rudantyaḥ śokasaṃtaptāḥ kṛpaṇam paryadevayan
15. Raising their arms, these distressed women, with faces streaming with tears, wept and lamented piteously, overcome by grief.
निशानक्षत्रहीनेव स्त्रीव भर्तृविवर्जिता ।
पुरी नाराजतायोध्या हीना राज्ञा महात्मना ॥१६॥
16. niśānakṣatrahīneva strīva bhartṛvivarjitā ,
purī nārājatāyodhyā hīnā rājñā mahātmanā.
16. niśā nakṣatra-hīnā iva strī iva bhartṛ-vivarjitā
purī na arājat Ayodhyā hīnā rājñā mahātmanā
16. Ayodhyā purī mahātmanā rājñā hīnā,
nakṣatra-hīnā niśā iva,
bhartṛ-vivarjitā strī iva,
na arājat.
16. The city of Ayodhya, devoid of the great-souled (mahātman) king, did not shine, just like a night without stars or a woman bereft of her husband.
बाष्पपर्याकुलजना हाहाभूतकुलाङ्गना ।
शून्यचत्वरवेश्मान्ता न बभ्राज यथापुरम् ॥१७॥
17. bāṣpaparyākulajanā hāhābhūtakulāṅganā ,
śūnyacatvaraveśmāntā na babhrāja yathāpuram.
17. bāṣpa-paryākula-janā hāhā-bhūta-kulāṅganā
śūnya-catvara-veśmāntā na babhrāja yathāpuram
17. bāṣpa-paryākula-janā,
hāhā-bhūta-kulāṅganā,
śūnya-catvara-veśmāntā (sā purī) yathāpuram na babhrāja.
17. With its people distressed by tears, its noble women crying out in sorrow, and its public squares and house entrances deserted, the city did not shine as it once did.
गतप्रभा द्यौरिव भास्करं विना व्यपेतनक्षत्रगणेव शर्वरी ।
पुरी बभासे रहिता महात्मना न चास्रकण्ठाकुलमार्गचत्वरा ॥१८॥
18. gataprabhā dyauriva bhāskaraṃ vinā vyapetanakṣatragaṇeva śarvarī ,
purī babhāse rahitā mahātmanā na cāsrakaṇṭhākulamārgacatvarā.
18. gataprabhā dyauḥ iva bhāskaram vinā
vyapeta-nakṣatra-gaṇā iva śarvarī
purī babhāse rahitā mahātmanā na
ca asra-kaṇṭha-ākula-mārga-catvarā
18. mahātmanā rahitā purī,
bhāskaram vinā gataprabhā dyauḥ iva,
vyapeta-nakṣatra-gaṇā śarvarī iva (a)babhāse; ca asra-kaṇṭha-ākula-mārga-catvarā na (āsīt).
18. The city, deprived of the great-souled (mahātman) one, appeared like the sky without its brilliance in the absence of the sun, or like a night with its host of stars departed. Its streets and public squares were not bustling with the tear-choked cries of people.
नराश्च नार्यश्च समेत्य संघशो विगर्हमाणा भरतस्य मातरम् ।
तदा नगर्यां नरदेवसंक्षये बभूवुरार्ता न च शर्म लेभिरे ॥१९॥
19. narāśca nāryaśca sametya saṃghaśo vigarhamāṇā bharatasya mātaram ,
tadā nagaryāṃ naradevasaṃkṣaye babhūvurārtā na ca śarma lebhire.
19. narāḥ ca nāryaḥ ca sametya saṃghaśaḥ
vigarhamāṇāḥ bharatasya mātaram
tadā nagaryām naradeva-saṃkṣaye
babhūvuḥ ārtāḥ na ca śarma lebhira
19. tadā nagaryām naradeva-saṃkṣaye,
narāḥ ca nāryaḥ ca,
saṃghaśaḥ sametya,
bharatasya mātaram vigarhamāṇāḥ,
ārtāḥ babhūvuḥ,
ca śarma na lebhira.
19. Then, at the demise of the lord of men (king), men and women gathered in crowds in the city, condemning Bharata's mother. They became greatly distressed and found no peace.