Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-7, chapter-60

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
कथां कथयतां तेषां जयं चाकाङ्क्षतां शुभम् ।
व्यतीता रजनी शीघ्रं शत्रुघ्नस्य महात्मनः ॥१॥
1. kathāṃ kathayatāṃ teṣāṃ jayaṃ cākāṅkṣatāṃ śubham ,
vyatītā rajanī śīghraṃ śatrughnasya mahātmanaḥ.
1. कथाम् कथयताम् तेषाम् जयम् च आकाङ्क्षताम् शुभम्
व्यतीता रजनी शीघ्रम् शत्रुघ्नस्य महात्मनः
1. तेषाम् कथाम् कथयताम् च शुभम् जयम् आकाङ्क्षताम्
शत्रुघ्नस्य महात्मनः रजनी शीघ्रम् व्यतीता
1. While they were narrating stories and desiring an auspicious victory, the night swiftly passed for the noble-minded (Shatrughna).
ततः प्रभाते विमले तस्मिन् काले स राक्षसः ।
निर्गतस्तु पुराद्वीरो भक्षाहारप्रचोदितः ॥२॥
2. tataḥ prabhāte vimale tasmin kāle sa rākṣasaḥ ,
nirgatastu purādvīro bhakṣāhārapracoditaḥ.
2. tataḥ prabhāte vimale tasmin kāle saḥ rākṣasaḥ
nirgataḥ tu purāt vīraḥ bhakṣāhārapracoditaḥ
2. Then, in that clear morning, at that time, that powerful demon, impelled by the craving for prey, emerged from the city.
एतस्मिन्नन्तरे शूरः शत्रुघ्नो यमुनां नदीम् ।
तीर्त्वा मधुपुरद्वारि धनुष्पाणिरतिष्ठत ॥३॥
3. etasminnantare śūraḥ śatrughno yamunāṃ nadīm ,
tīrtvā madhupuradvāri dhanuṣpāṇiratiṣṭhata.
3. etasmin antare śūraḥ śatrughnaḥ yamunām nadīm
tīrtvā madhupuradvāri dhanuṣpāṇiḥ atiṣṭhata
3. Meanwhile, the valiant Śatrughna, having crossed the Yamunā river, stood at the gate of Madhupura with his bow in hand.
ततो ऽर्धदिवसे प्राप्ते क्रूरकर्मा स राक्षसः ।
आगच्छद्बहुसहस्रं प्राणिनामुद्वहन्भरम् ॥४॥
4. tato'rdhadivase prāpte krūrakarmā sa rākṣasaḥ ,
āgacchadbahusahasraṃ prāṇināmudvahanbharam.
4. tataḥ ardhadivase prāpte krūrakarmā saḥ rākṣasaḥ
āgacchat bahusahasram prāṇinām udvahan bharam
4. Then, when midday arrived, that demon, whose actions were cruel, came, carrying the burden of many thousands of living beings.
ततो ददर्श शत्रुघ्नं स्थितं द्वारि धृतायुधम् ।
तमुवाच ततो रक्षः किमनेन करिष्यसि ॥५॥
5. tato dadarśa śatrughnaṃ sthitaṃ dvāri dhṛtāyudham ,
tamuvāca tato rakṣaḥ kimanena kariṣyasi.
5. tataḥ dadarśa śatrughnam sthitam dvāri dhṛtāyudham
tam uvāca tataḥ rakṣaḥ kim anena kariṣyasi
5. Then (the demon) saw Śatrughna, standing at the gate, fully armed. Thereupon, the demon said to him, 'What will you do with this?'
ईदृशानां सहस्राणि सायुधानां नराधम ।
भक्षितानि मया रोषात् कालमाकाङ्क्षसे नु किम् ॥६॥
6. īdṛśānāṃ sahasrāṇi sāyudhānāṃ narādhama ,
bhakṣitāni mayā roṣāt kālamākāṅkṣase nu kim.
6. īdṛśānām sahasrāṇi sāyudhānām narādhama
bhakṣitāni mayā roṣāt kālam ākāṅkṣase nu kim
6. narādhama mayā roṣāt sāyudhānām īdṛśānām
sahasrāṇi bhakṣitāni nu kim kālam ākāṅkṣase
6. O vilest of men, I have devoured thousands of such armed beings out of rage. Why then do you desire death?
आहारश्चाप्यसंपूर्णो ममायं पुरुषाधम ।
स्वयं प्रविष्टो नु मुखं कथमासाद्य दुर्मते ॥७॥
7. āhāraścāpyasaṃpūrṇo mamāyaṃ puruṣādhama ,
svayaṃ praviṣṭo nu mukhaṃ kathamāsādya durmate.
7. āhāraḥ ca api asampūrṇaḥ mama ayam puruṣādhama
svayam praviṣṭaḥ nu mukham katham āsādya durmate
7. puruṣādhama durmate mama ayam āhāraḥ ca api
asampūrṇaḥ svayam āsādya mukham nu katham praviṣṭaḥ
7. O vilest of men, this meal of mine is still incomplete. O evil-minded one, how did you, having come, enter my mouth yourself?
तस्यैवं भाषमाणस्य हसतश्च मुहुर्मुहुः ।
शत्रुघ्नो वीर्यसंपन्नो रोषादश्रूण्यवर्तयत् ॥८॥
8. tasyaivaṃ bhāṣamāṇasya hasataśca muhurmuhuḥ ,
śatrughno vīryasaṃpanno roṣādaśrūṇyavartayat.
8. tasya evam bhāṣamāṇasya hasataḥ ca muhuḥ muhuḥ
śatrughnaḥ vīryasampannaḥ roṣāt aśrūṇi avartayat
8. evam bhāṣamāṇasya muhuḥ muhuḥ hasataḥ ca tasya
vīryasampannaḥ śatrughnaḥ roṣāt अश्रूणि अवर्तयत्
8. While he was speaking thus and laughing repeatedly, Shatrughna, endowed with great valor, shed tears out of rage.
तस्य रोषाभिभूतस्य शत्रुघ्नस्य महात्मनः ।
तेजोमया मरीच्यस्तु सर्वगात्रैर्विनिष्पतन् ॥९॥
9. tasya roṣābhibhūtasya śatrughnasya mahātmanaḥ ,
tejomayā marīcyastu sarvagātrairviniṣpatan.
9. tasya roṣābhibhūtasya śatrughnasya mahātmanaḥ
tejomayāḥ marīcayaḥ tu sarvagātraiḥ viniṣpatan
9. roṣābhibhūtasya mahātmanaḥ tasya śatrughnasya
tu tejomayāḥ marīcayaḥ sarvagātraiḥ viniṣpatan
9. From that great-souled Shatrughna, who was overcome by rage, indeed, fiery rays of light burst forth from all his limbs.
उवाच च सुसंक्रुद्धः शत्रुघ्नस्तं निशाचरम् ।
योद्धुमिच्छामि दुर्बुद्धे द्वन्द्वयुद्धं त्वया सह ॥१०॥
10. uvāca ca susaṃkruddhaḥ śatrughnastaṃ niśācaram ,
yoddhumicchāmi durbuddhe dvandvayuddhaṃ tvayā saha.
10. uvāca ca susaṃkruddhaḥ śatrughnaḥ tam niśācaram
yoddhum icchāmi durbuddhe dvandvayuddham tvayā saha
10. śatrughnaḥ susaṃkruddhaḥ ca tam niśācaram uvāca
durbuddhe tvayā saha dvandvayuddham yoddhum icchāmi
10. Greatly enraged, Shatrughna said to that demon: "O evil-minded one, I desire to engage in single combat with you."
पुत्रो दशरथस्याहं भ्राता रामस्य धीमतः ।
शत्रुघ्नो नाम शत्रुघ्नो वधाकाङ्क्षी तवागतः ॥११॥
11. putro daśarathasyāhaṃ bhrātā rāmasya dhīmataḥ ,
śatrughno nāma śatrughno vadhākāṅkṣī tavāgataḥ.
11. putraḥ daśarathasya aham bhrātā rāmasya dhīmataḥ
śatrughnaḥ nāma śatrughnaḥ vadhākāṅkṣī tava āgataḥ
11. aham daśarathasya putraḥ dhīmataḥ rāmasya bhrātā
śatrughnaḥ nāma śatrughnaḥ tava vadhākāṅkṣī āgataḥ
11. "I am the son of Dasharatha, the brother of the wise Rama. My name is Shatrughna, and I have come desiring your death."
तस्य मे युद्धकामस्य द्वन्द्वयुद्धं प्रदीयताम् ।
शत्रुस्त्वं सर्वजीवानां न मे जीवन् गमिष्यसि ॥१२॥
12. tasya me yuddhakāmasya dvandvayuddhaṃ pradīyatām ,
śatrustvaṃ sarvajīvānāṃ na me jīvan gamiṣyasi.
12. tasya me yuddhakāmasya dvandvayuddham pradīyatām
śatruḥ tvam sarvajīvānām na me jīvan gamiṣyasi
12. yuddhakāmasya tasya me dvandvayuddham pradīyatām
tvam sarvajīvānām śatruḥ jīvan me na gamiṣyasi
12. "Grant me single combat, for I desire to fight. You are an enemy to all beings, and you will not escape alive from me."
तस्मिंस्तथा ब्रुवाणे तु राक्षसः प्रहसन्निव ।
प्रत्युवाच नरश्रेष्ठं दिष्ट्या प्राप्तो ऽसि दुर्मते ॥१३॥
13. tasmiṃstathā bruvāṇe tu rākṣasaḥ prahasanniva ,
pratyuvāca naraśreṣṭhaṃ diṣṭyā prāpto'si durmate.
13. tasmin tathā bruvāṇe tu rākṣasaḥ prahasan iva
pratyuvāca naraśreṣṭham diṣṭyā prāptaḥ asi durmate
13. tu rākṣasaḥ prahasan iva tasmin tathā bruvāṇe
naraśreṣṭham pratyuvāca durmate diṣṭyā prāptaḥ asi
13. As he spoke thus, the demon, as if laughing, replied to that best of men: "Fortunately, O evil-minded one, you have arrived!"
मम मातृष्वसुर्भ्राता रावणो नाम राक्षसः ।
हतो रामेण दुर्बुद्धे स्त्रीहेतोः पुरुषाधम ॥१४॥
14. mama mātṛṣvasurbhrātā rāvaṇo nāma rākṣasaḥ ,
hato rāmeṇa durbuddhe strīhetoḥ puruṣādhama.
14. mama mātṛṣvasurbhrātā rāvaṇaḥ nāma rākṣasaḥ
hataḥ rāmeṇa durbuddhe strīhetoḥ puruṣādhama
14. durbuddhe puruṣādhama mama mātṛṣvasurbhrātā
rāvaṇaḥ nāma rākṣasaḥ rāmeṇa strīhetoḥ hataḥ
14. O evil-minded one, O vilest of men! My maternal aunt's brother, the demon named Rāvaṇa, was killed by Rāma on account of a woman.
तच्च सर्वं मया क्षान्तं रावणस्य कुलक्षयम् ।
अवज्ञां पुरतः कृत्वा मया यूयं विशेषतः ॥१५॥
15. tacca sarvaṃ mayā kṣāntaṃ rāvaṇasya kulakṣayam ,
avajñāṃ purataḥ kṛtvā mayā yūyaṃ viśeṣataḥ.
15. tat ca sarvam mayā kṣāntam rāvaṇasya kulakṣayam
avajñām purataḥ kṛtvā mayā yūyam viśeṣataḥ
15. tat ca sarvam rāvaṇasya kulakṣayam mayā kṣāntam
avajñām purataḥ kṛtvā mayā viśeṣataḥ yūyam
15. And all that, the destruction of Rāvaṇa's lineage, was forgiven by me. And you all, especially, were also forgiven by me, even though you placed disrespect before me.
न हताश्च हि मे सर्वे परिभूतास्तृणं यथा ।
भूताश्चैव भविष्याश्च यूयं च पुरुषाधमाः ॥१६॥
16. na hatāśca hi me sarve paribhūtāstṛṇaṃ yathā ,
bhūtāścaiva bhaviṣyāśca yūyaṃ ca puruṣādhamāḥ.
16. na hatāḥ ca hi me sarve paribhūtāḥ tṛṇam yathā
bhūtāḥ ca eva bhaviṣyāḥ ca yūyam ca puruṣādhamāḥ
16. hi me sarve na hatāḥ ca tṛṇam yathā paribhūtāḥ
bhūtāḥ ca eva bhaviṣyāḥ ca yūyam ca puruṣādhamāḥ
16. Indeed, not all of you were killed by me; rather, you were scorned like mere grass. (This applies to) those who have existed, those who will exist, and you too, O vilest of men!
तस्य ते युद्धकामस्य युद्धं दास्यामि दुर्मते ।
ईप्सितं यादृशं तुभ्यं सज्जये यावदायुधम् ॥१७॥
17. tasya te yuddhakāmasya yuddhaṃ dāsyāmi durmate ,
īpsitaṃ yādṛśaṃ tubhyaṃ sajjaye yāvadāyudham.
17. tasya te yuddhakāmasya yuddham dāsyāmi durmate
īpsitam yādṛśam tubhyam sajjaye yāvat āyudham
17. durmate tasya te yuddhakāmasya tubhyam yādṛśam
īpsitam yuddham dāsyāmi yāvat āyudham sajjaye
17. To you, desirous of battle, O evil-minded one, I shall give battle, such as you desire it, while I prepare my weapons.
तमुवाचाथ शत्रुघ्नः क्व मे जीवन् गमिष्यसि ।
दुर्बलो ऽप्यागतः शत्रुर्न मोक्तव्यः कृतात्मना ॥१८॥
18. tamuvācātha śatrughnaḥ kva me jīvan gamiṣyasi ,
durbalo'pyāgataḥ śatrurna moktavyaḥ kṛtātmanā.
18. tam uvāca atha śatrughnaḥ kva me jīvan gamiṣyasi
durbalaḥ api āgataḥ śatruḥ na moktavyaḥ kṛtātmanā
18. atha śatrughnaḥ tam uvāca kva me jīvan gamiṣyasi
durbalaḥ api āgataḥ śatruḥ kṛtātmanā na moktavyaḥ
18. Then Shatrughna said to him: 'Where will you go, remaining alive, escaping me? An enemy, even if he has arrived weak, should not be released by a resolute person.'
यो हि विक्लवया बुद्ध्या प्रसरं शत्रवे ददौ ।
स हतो मन्दबुद्धित्वाद् यथा कापुरुषस्तथा ॥१९॥
19. yo hi viklavayā buddhyā prasaraṃ śatrave dadau ,
sa hato mandabuddhitvād yathā kāpuruṣastathā.
19. yaḥ hi viklavayā buddhyā prasaram śatrave dadau
sa hataḥ mandabuddhitvāt yathā kāpuruṣaḥ tathā
19. hi yaḥ viklavayā buddhyā śatrave prasaram dadau
sa mandabuddhitvāt hataḥ yathā kāpuruṣaḥ tathā
19. Indeed, he who gives an opportunity to the enemy through a confused intellect is ruined due to his foolishness, just like a coward.