वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-7, chapter-87
तस्यां रजन्यां व्युष्टायां यज्ञवाटगतो नृपः ।
ऋषीन् सर्वान्महातेजाः शब्दापयति राघवः ॥१॥
ऋषीन् सर्वान्महातेजाः शब्दापयति राघवः ॥१॥
1. tasyāṃ rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ yajñavāṭagato nṛpaḥ ,
ṛṣīn sarvānmahātejāḥ śabdāpayati rāghavaḥ.
ṛṣīn sarvānmahātejāḥ śabdāpayati rāghavaḥ.
1.
tasyām rajanyām vyUṣṭāyām yajñavāṭagataḥ nṛpaḥ
ṛṣīn sarvān mahātejāḥ śabdāpayati rāghavaḥ
ṛṣīn sarvān mahātejāḥ śabdāpayati rāghavaḥ
1.
tasyām rajanyām vyUṣṭāyām mahātejāḥ yajñavāṭagataḥ
nṛpaḥ rāghavaḥ sarvān ṛṣīn śabdāpayati
nṛpaḥ rāghavaḥ sarvān ṛṣīn śabdāpayati
1.
When that night dawned, the highly effulgent King Rāghava, having arrived at the enclosure for the Vedic ritual (yajña), summoned all the sages.
वसिष्ठो वामदेवश्च जाबालिरथ काश्यपः ।
विश्वामित्रो दीर्घतपा दुर्वासाश्च महातपाः ॥२॥
विश्वामित्रो दीर्घतपा दुर्वासाश्च महातपाः ॥२॥
2. vasiṣṭho vāmadevaśca jābāliratha kāśyapaḥ ,
viśvāmitro dīrghatapā durvāsāśca mahātapāḥ.
viśvāmitro dīrghatapā durvāsāśca mahātapāḥ.
2.
vasiṣṭhaḥ vāmadevaḥ ca jābāliḥ atha kāśyapaḥ
viśvāmitraḥ dīrghatapāḥ durvāsāḥ ca mahātapāḥ
viśvāmitraḥ dīrghatapāḥ durvāsāḥ ca mahātapāḥ
2.
vasiṣṭhaḥ vāmadevaḥ ca jābāliḥ atha kāśyapaḥ
viśvāmitraḥ dīrghatapāḥ durvāsāḥ ca mahātapāḥ
viśvāmitraḥ dīrghatapāḥ durvāsāḥ ca mahātapāḥ
2.
Vasiṣṭha and Vāmadeva, Jābāli, and then Kāśyapa; Viśvāmitra, known for his long ascetic practice (tapas), and Durvāsas, distinguished by his great ascetic practice (tapas).
अगस्त्यो ऽथ तथाशक्तिर्भार्गवश्चैव वामनः ।
मार्कण्डेयश्च दीर्घायुर्मौद्गल्यश्च महातपाः ॥३॥
मार्कण्डेयश्च दीर्घायुर्मौद्गल्यश्च महातपाः ॥३॥
3. agastyo'tha tathāśaktirbhārgavaścaiva vāmanaḥ ,
mārkaṇḍeyaśca dīrghāyurmaudgalyaśca mahātapāḥ.
mārkaṇḍeyaśca dīrghāyurmaudgalyaśca mahātapāḥ.
3.
agastyaḥ atha tathā śaktiḥ bhārgavaḥ ca eva vāmanaḥ
mārkaṇḍeyaḥ ca dīrghāyuḥ maudgalyaḥ ca mahātapāḥ
mārkaṇḍeyaḥ ca dīrghāyuḥ maudgalyaḥ ca mahātapāḥ
3.
agastyaḥ atha tathā śaktiḥ bhārgavaḥ ca eva vāmanaḥ
mārkaṇḍeyaḥ ca dīrghāyuḥ maudgalyaḥ ca mahātapāḥ
mārkaṇḍeyaḥ ca dīrghāyuḥ maudgalyaḥ ca mahātapāḥ
3.
Agastya, and then similarly Śakti, and also Bhārgava and Vāmana; Mārkaṇḍeya, who is long-lived, and Maudgalya, distinguished by his great ascetic practice (tapas).
भार्गवश्च्यवनश्चैव शतानन्दश्च धर्मवित् ।
भरद्वाजश्च तेजस्वी अग्निपुत्रश्च सुप्रभः ॥४॥
भरद्वाजश्च तेजस्वी अग्निपुत्रश्च सुप्रभः ॥४॥
4. bhārgavaścyavanaścaiva śatānandaśca dharmavit ,
bharadvājaśca tejasvī agniputraśca suprabhaḥ.
bharadvājaśca tejasvī agniputraśca suprabhaḥ.
4.
bhārgavaḥ cyavanaḥ ca eva śatānandaḥ ca dharmavit
bharadvājaḥ ca tejasvī agniputraḥ ca suprabhaḥ
bharadvājaḥ ca tejasvī agniputraḥ ca suprabhaḥ
4.
bhārgavaḥ cyavanaḥ ca eva śatānandaḥ ca dharmavit
bharadvājaḥ ca tejasvī agniputraḥ ca suprabhaḥ
bharadvājaḥ ca tejasvī agniputraḥ ca suprabhaḥ
4.
Bhārgava and Cyavana, and Śatānanda, who is knowledgeable in natural law (dharma); Bharadvāja, who is splendid, and Agniputra, who is very lustrous.
एते चान्ये च मुनयो बहवः संशितव्रताः ।
राजानश्च नरव्याघ्राः सर्व एव समागताः ॥५॥
राजानश्च नरव्याघ्राः सर्व एव समागताः ॥५॥
5. ete cānye ca munayo bahavaḥ saṃśitavratāḥ ,
rājānaśca naravyāghrāḥ sarva eva samāgatāḥ.
rājānaśca naravyāghrāḥ sarva eva samāgatāḥ.
5.
ete ca anye ca munayaḥ bahavaḥ saṃśitavratāḥ
rājānaḥ ca naravyāghrāḥ sarve eva samāgatāḥ
rājānaḥ ca naravyāghrāḥ sarve eva samāgatāḥ
5.
ete anye ca bahavaḥ saṃśitavratāḥ munayaḥ ca
naravyāghrāḥ rājānaḥ ca sarve eva samāgatāḥ
naravyāghrāḥ rājānaḥ ca sarve eva samāgatāḥ
5.
These and many other ascetics (muni) with firm vows, as well as kings who are like tigers among men, have all assembled.
राक्षसाश्च महावीर्या वानराश्च महाबलाः ।
समाजग्मुर्महात्मानः सर्व एव कुतूहलात् ॥६॥
समाजग्मुर्महात्मानः सर्व एव कुतूहलात् ॥६॥
6. rākṣasāśca mahāvīryā vānarāśca mahābalāḥ ,
samājagmurmahātmānaḥ sarva eva kutūhalāt.
samājagmurmahātmānaḥ sarva eva kutūhalāt.
6.
rākṣasāḥ ca mahāvīryāḥ vānarāḥ ca mahābalāḥ
samājagmuḥ mahātmānaḥ sarve eva kutūhalāt
samājagmuḥ mahātmānaḥ sarve eva kutūhalāt
6.
mahāvīryāḥ rākṣasāḥ ca mahābalāḥ vānarāḥ ca
mahātmānaḥ sarve eva kutūhalāt samājagmuḥ
mahātmānaḥ sarve eva kutūhalāt samājagmuḥ
6.
Demons (rākṣasa) of great valor, and monkeys (vānara) of great strength, all noble beings, assembled purely out of curiosity.
क्षत्रियाश्चैव वैश्याश्च शूद्राश्चैव सहस्रशः ।
सीताशपथवीक्षार्थं सर्व एव समागताः ॥७॥
सीताशपथवीक्षार्थं सर्व एव समागताः ॥७॥
7. kṣatriyāścaiva vaiśyāśca śūdrāścaiva sahasraśaḥ ,
sītāśapathavīkṣārthaṃ sarva eva samāgatāḥ.
sītāśapathavīkṣārthaṃ sarva eva samāgatāḥ.
7.
kṣatriyāḥ ca eva vaiśyāḥ ca śūdrāḥ ca eva sahasraśaḥ
sītāśapathavīkṣārthaṃ sarve eva samāgatāḥ
sītāśapathavīkṣārthaṃ sarve eva samāgatāḥ
7.
kṣatriyāḥ ca eva vaiśyāḥ ca śūdrāḥ ca eva sahasraśaḥ
sītāśapathavīkṣārthaṃ sarve eva samāgatāḥ
sītāśapathavīkṣārthaṃ sarve eva samāgatāḥ
7.
Kshatriyas, Vaishyas, and Shudras, indeed by the thousands, have all assembled to witness Sītā's oath.
तथा समागतं सर्वमश्वभूतमिवाचलम् ।
श्रुत्वा मुनिवरस्तूर्णं ससीतः समुपागमत् ॥८॥
श्रुत्वा मुनिवरस्तूर्णं ससीतः समुपागमत् ॥८॥
8. tathā samāgataṃ sarvamaśvabhūtamivācalam ,
śrutvā munivarastūrṇaṃ sasītaḥ samupāgamat.
śrutvā munivarastūrṇaṃ sasītaḥ samupāgamat.
8.
tathā samāgataṃ sarvam aśvabhūtam iva acalam
śrutvā munivaraḥ tūrṇaṃ sasītaḥ samupāgamat
śrutvā munivaraḥ tūrṇaṃ sasītaḥ samupāgamat
8.
tathā aśvabhūtam iva acalam sarvam samāgatam
śrutvā sasītaḥ munivaraḥ tūrṇaṃ samupāgamat
śrutvā sasītaḥ munivaraḥ tūrṇaṃ samupāgamat
8.
Having heard that everyone had thus assembled, like a vast, unmoving mass, the best of sages (muni), accompanied by Sītā, quickly arrived.
तमृषिं पृष्ठतः सीता सान्वगच्छदवाङ्मुखी ।
कृताञ्जलिर्बाष्पगला कृत्वा रामं मनोगतम् ॥९॥
कृताञ्जलिर्बाष्पगला कृत्वा रामं मनोगतम् ॥९॥
9. tamṛṣiṃ pṛṣṭhataḥ sītā sānvagacchadavāṅmukhī ,
kṛtāñjalirbāṣpagalā kṛtvā rāmaṃ manogatam.
kṛtāñjalirbāṣpagalā kṛtvā rāmaṃ manogatam.
9.
tam ṛṣim pṛṣṭhataḥ sītā sā anvagacchat avāṅmukhī
kṛtāñjaliḥ bāṣpagalā kṛtvā rāmam manogatam
kṛtāñjaliḥ bāṣpagalā kṛtvā rāmam manogatam
9.
sītā avāṅmukhī kṛtāñjaliḥ bāṣpagalā rāmam
manogatam kṛtvā tam ṛṣim pṛṣṭhataḥ sā anvagacchat
manogatam kṛtvā tam ṛṣim pṛṣṭhataḥ sā anvagacchat
9.
Sita followed that sage from behind, her face turned downwards, her palms joined, her throat choked with tears, as she kept Rama in her thoughts.
तां दृष्ट्वा श्रीमिवायान्तीं ब्रह्माणमनुगामिनीम् ।
वाल्मीकेः पृष्ठतः सीतां साधुकारो महानभूत् ॥१०॥
वाल्मीकेः पृष्ठतः सीतां साधुकारो महानभूत् ॥१०॥
10. tāṃ dṛṣṭvā śrīmivāyāntīṃ brahmāṇamanugāminīm ,
vālmīkeḥ pṛṣṭhataḥ sītāṃ sādhukāro mahānabhūt.
vālmīkeḥ pṛṣṭhataḥ sītāṃ sādhukāro mahānabhūt.
10.
tām dṛṣṭvā śrīm iva āyāntīm brahmāṇam anugāminīm
vālmīkeḥ pṛṣṭhataḥ sītām sādhukāraḥ mahān abhūt
vālmīkeḥ pṛṣṭhataḥ sītām sādhukāraḥ mahān abhūt
10.
vālmīkeḥ pṛṣṭhataḥ brahmāṇam anugāminīm śrīm iva
āyāntīm tām sītām dṛṣṭvā mahān sādhukāraḥ abhūt
āyāntīm tām sītām dṛṣṭvā mahān sādhukāraḥ abhūt
10.
When Sita was seen, following behind Valmiki like the goddess Shri (Lakshmi) accompanying Brahma (brahman), a great shout of "Excellent!" arose.
ततो हलहला शब्दः सर्वेषामेवमाबभौ ।
दुःखजेन विशालेन शोकेनाकुलितात्मनाम् ॥११॥
दुःखजेन विशालेन शोकेनाकुलितात्मनाम् ॥११॥
11. tato halahalā śabdaḥ sarveṣāmevamābabhau ,
duḥkhajena viśālena śokenākulitātmanām.
duḥkhajena viśālena śokenākulitātmanām.
11.
tataḥ halahalā śabdaḥ sarveṣām evam ābabhau
duḥkhajena viśālena śokena ākulitātmanām
duḥkhajena viśālena śokena ākulitātmanām
11.
tataḥ duḥkhajena viśālena śokena ākulitātmanām
sarveṣām halahalā śabdaḥ evam ābabhau
sarveṣām halahalā śabdaḥ evam ābabhau
11.
Then, a tumultuous "halahala" sound clearly arose from everyone whose souls (ātman) were agitated by a vast sorrow born of their suffering.
साधु सीतेति के चित्तु साधु रामेति चापरे ।
उभावेव तु तत्रान्ये साधु साध्विति चाब्रुवन् ॥१२॥
उभावेव तु तत्रान्ये साधु साध्विति चाब्रुवन् ॥१२॥
12. sādhu sīteti ke cittu sādhu rāmeti cāpare ,
ubhāveva tu tatrānye sādhu sādhviti cābruvan.
ubhāveva tu tatrānye sādhu sādhviti cābruvan.
12.
sādhu sīte iti ke cit tu sādhu rāme iti ca apare
ubhau eva tu tatra anye sādhu sādhu iti ca abruvan
ubhau eva tu tatra anye sādhu sādhu iti ca abruvan
12.
ke cit tu sādhu sīte iti apare ca sādhu rāme iti
tatra anye tu ubhau eva sādhu sādhu iti ca abruvan
tatra anye tu ubhau eva sādhu sādhu iti ca abruvan
12.
Some exclaimed, "Excellent, Sita!" Others cried, "Excellent, Rama!" And still others there praised both, saying, "Excellent, excellent!"
ततो मध्यं जनौघानां प्रविश्य मुनिपुंगवः ।
सीतासहायो वाल्मीकिरिति होवाच राघवम् ॥१३॥
सीतासहायो वाल्मीकिरिति होवाच राघवम् ॥१३॥
13. tato madhyaṃ janaughānāṃ praviśya munipuṃgavaḥ ,
sītāsahāyo vālmīkiriti hovāca rāghavam.
sītāsahāyo vālmīkiriti hovāca rāghavam.
13.
tataḥ madhyam jana-oghānām praviśya muni-puṅgavaḥ
sītā-sahāyaḥ vālmīkiḥ iti hovāca rāghavam
sītā-sahāyaḥ vālmīkiḥ iti hovāca rāghavam
13.
tataḥ muni-puṅgavaḥ vālmīkiḥ sītā-sahāyaḥ
jana-oghānām madhyam praviśya rāghavam iti hovāca
jana-oghānām madhyam praviśya rāghavam iti hovāca
13.
Then, having entered the midst of the multitudes of people, the chief of sages, Vālmīki, accompanied by Sītā, spoke thus to Rāma.
इयं दाशरथे सीता सुव्रता धर्मचारिणी ।
अपापा ते परित्यक्ता ममाश्रमसमीपतः ॥१४॥
अपापा ते परित्यक्ता ममाश्रमसमीपतः ॥१४॥
14. iyaṃ dāśarathe sītā suvratā dharmacāriṇī ,
apāpā te parityaktā mamāśramasamīpataḥ.
apāpā te parityaktā mamāśramasamīpataḥ.
14.
iyam dāśarathe sītā su-vratā dharma-cāriṇī
apāpā te parityaktā mama āśrama-samīpataḥ
apāpā te parityaktā mama āśrama-samīpataḥ
14.
dāśarathe iyam sītā su-vratā dharma-cāriṇī
apāpā te mama āśrama-samīpataḥ parityaktā
apāpā te mama āśrama-samīpataḥ parityaktā
14.
O son of Daśaratha, this Sītā, who observes excellent vows and practices righteousness (dharma), was abandoned by you, though sinless, near my hermitage.
लोकापवादभीतस्य तव राम महाव्रत ।
प्रत्ययं दास्यते सीता तामनुज्ञातुमर्हसि ॥१५॥
प्रत्ययं दास्यते सीता तामनुज्ञातुमर्हसि ॥१५॥
15. lokāpavādabhītasya tava rāma mahāvrata ,
pratyayaṃ dāsyate sītā tāmanujñātumarhasi.
pratyayaṃ dāsyate sītā tāmanujñātumarhasi.
15.
loka-apavāda-bhītasya tava rāma mahā-vrata
pratyayam dāsyate sītā tām anujñātum arhasi
pratyayam dāsyate sītā tām anujñātum arhasi
15.
rāma mahā-vrata loka-apavāda-bhītasya tava
sītā pratyayam dāsyate tām anujñātum arhasi
sītā pratyayam dāsyate tām anujñātum arhasi
15.
O Rāma, O great vow-keeper, Sītā will provide proof for you, who were afraid of public censure. You should allow her (to do so).
इमौ च जानकी पुत्राव् उभौ च यमजातकौ ।
सुतौ तवैव दुर्धर्षो सत्यमेतद्ब्रवीमि ते ॥१६॥
सुतौ तवैव दुर्धर्षो सत्यमेतद्ब्रवीमि ते ॥१६॥
16. imau ca jānakī putrāv ubhau ca yamajātakau ,
sutau tavaiva durdharṣo satyametadbravīmi te.
sutau tavaiva durdharṣo satyametadbravīmi te.
16.
imau ca jānakī-putrau ubhau ca yama-jātakau
sutau tava eva dur-dharṣau satyam etat bravīmi te
sutau tava eva dur-dharṣau satyam etat bravīmi te
16.
ca imau ubhau ca yama-jātakau jānakī-putrau
sutau tava eva dur-dharṣau te satyam etat bravīmi
sutau tava eva dur-dharṣau te satyam etat bravīmi
16.
And these two sons of Jānakī, both twins, are indeed your formidable sons. I tell you this truth.
प्रचेतसो ऽहं दशमः पुत्रो राघवनन्दन ।
न स्मराम्यनृतं वाक्यं तथेमौ तव पुत्रकौ ॥१७॥
न स्मराम्यनृतं वाक्यं तथेमौ तव पुत्रकौ ॥१७॥
17. pracetaso'haṃ daśamaḥ putro rāghavanandana ,
na smarāmyanṛtaṃ vākyaṃ tathemau tava putrakau.
na smarāmyanṛtaṃ vākyaṃ tathemau tava putrakau.
17.
pracetasaḥ aham daśamaḥ putraḥ rāghavanandana na
smarāmi anṛtam vākyam tathā imau tava putrakau
smarāmi anṛtam vākyam tathā imau tava putrakau
17.
rāghavanandana aham pracetasaḥ daśamaḥ putraḥ na
anṛtam vākyam smarāmi tathā imau tava putrakau
anṛtam vākyam smarāmi tathā imau tava putrakau
17.
O Rama, scion of Raghu, I am the tenth son of Pracetas. I never utter an untruthful statement, and likewise, these two are indeed your sons.
बहुवर्षसहस्राणि तपश्चर्या मया कृता ।
तस्याः फलमुपाश्नीयामपापा मैथिली यथा ॥१८॥
तस्याः फलमुपाश्नीयामपापा मैथिली यथा ॥१८॥
18. bahuvarṣasahasrāṇi tapaścaryā mayā kṛtā ,
tasyāḥ phalamupāśnīyāmapāpā maithilī yathā.
tasyāḥ phalamupāśnīyāmapāpā maithilī yathā.
18.
bahuvarṣasahastrāṇi tapaścaryā mayā kṛtā
tasyāḥ phalam upāśnīyām apāpā maithilī yathā
tasyāḥ phalam upāśnīyām apāpā maithilī yathā
18.
mayā bahuvarṣasahastrāṇi tapaścaryā kṛtā.
(aham) tasyāḥ phalam upāśnīyām yathā apāpā maithilī (upāśnīyāt)
(aham) tasyāḥ phalam upāśnīyām yathā apāpā maithilī (upāśnīyāt)
18.
May I enjoy the fruit of the spiritual practices (tapas) I have performed for many thousands of years, just as the blameless daughter of Mithila (Maithilī) does.
अहं पञ्चसु भूतेषु मनःषष्ठेषु राघव ।
विचिन्त्य सीतां शुद्धेति न्यगृह्णां वननिर्झरे ॥१९॥
विचिन्त्य सीतां शुद्धेति न्यगृह्णां वननिर्झरे ॥१९॥
19. ahaṃ pañcasu bhūteṣu manaḥṣaṣṭheṣu rāghava ,
vicintya sītāṃ śuddheti nyagṛhṇāṃ vananirjhare.
vicintya sītāṃ śuddheti nyagṛhṇāṃ vananirjhare.
19.
aham pañcasu bhūteṣu manaḥṣaṣṭheṣu rāghava
vicintya sītām śuddhā iti nyagṛhṇām vananirjhare
vicintya sītām śuddhā iti nyagṛhṇām vananirjhare
19.
rāghava aham pañcasu manaḥṣaṣṭheṣu bhūteṣu
sītām śuddhā iti vicintya vananirjhare nyagṛhṇām
sītām śuddhā iti vicintya vananirjhare nyagṛhṇām
19.
O scion of Raghu, having considered Sita pure in all five elements, with the mind as the sixth, I accepted her into my hermitage by the forest stream.
इयं शुद्धसमाचारा अपापा पतिदेवता ।
लोकापवादभीतस्य दास्यति प्रत्ययं तव ॥२०॥
लोकापवादभीतस्य दास्यति प्रत्ययं तव ॥२०॥
20. iyaṃ śuddhasamācārā apāpā patidevatā ,
lokāpavādabhītasya dāsyati pratyayaṃ tava.
lokāpavādabhītasya dāsyati pratyayaṃ tava.
20.
iyam śuddhasamācārā apāpā patidevatā
lokāpavādabhītasyā dāsyati pratyayam tava
lokāpavādabhītasyā dāsyati pratyayam tava
20.
iyam śuddhasamācārā apāpā patidevatā (sītā)
lokāpavādabhītasyā tava pratyayam dāsyati
lokāpavādabhītasyā tava pratyayam dāsyati
20.
This woman is pure in conduct, blameless, and devoted to her husband as a deity (patidevatā). She will provide conviction to you who are fearful of public criticism.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87 (current chapter)
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100