Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-4, chapter-32

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अथ प्रतिसमादिष्टो लक्ष्मणः परवीरहा ।
प्रविवेश गुहां घोरां किष्किन्धां रामशासनात् ॥१॥
1. atha pratisamādiṣṭo lakṣmaṇaḥ paravīrahā ,
praviveśa guhāṃ ghorāṃ kiṣkindhāṃ rāmaśāsanāt.
1. atha pratisamādiṣṭaḥ lakṣmaṇaḥ paravīrahā
praviveśa guhām ghorām kiṣkindhām rāmaśāsanāt
1. atha paravīrahā pratisamādiṣṭaḥ lakṣmaṇaḥ
rāmaśāsanāt ghorām guhām kiṣkindhām praviveśa
1. Then Lakṣmaṇa, the slayer of mighty adversaries, having received his instructions, entered the formidable cave of Kiṣkindhā at Rāma's command.
द्वारस्था हरयस्तत्र महाकाया महाबलाः ।
बभूवुर्लक्ष्मणं दृष्ट्वा सर्वे प्राञ्जलयः स्थिताः ॥२॥
2. dvārasthā harayastatra mahākāyā mahābalāḥ ,
babhūvurlakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā sarve prāñjalayaḥ sthitāḥ.
2. dvārasthāḥ harayaḥ tatra mahākāyāḥ mahābalāḥ
babhūvuḥ lakṣmaṇam dṛṣṭvā sarve prāñjalayaḥ sthitāḥ
2. tatra dvārasthāḥ mahākāyāḥ mahābalāḥ sarve harayaḥ
lakṣmaṇam dṛṣṭvā prāñjalayaḥ sthitāḥ babhūvuḥ
2. There, at the gate, all the monkeys, who were of colossal build and immense strength, stood respectfully with folded hands upon seeing Lakṣmaṇa.
निःश्वसन्तं तु तं दृष्ट्वा क्रुद्धं दशरथात्मजम् ।
बभूवुर्हरयस्त्रस्ता न चैनं पर्यवारयन् ॥३॥
3. niḥśvasantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā kruddhaṃ daśarathātmajam ,
babhūvurharayastrastā na cainaṃ paryavārayan.
3. niḥśvasantam tu tam dṛṣṭvā kruddham daśarathātmajam
babhūvuḥ harayaḥ trastāḥ na ca enam paryavārayan
3. tu niḥśvasantam kruddham tam daśarathātmajam dṛṣṭvā
harayaḥ trastāḥ babhūvuḥ ca enam na paryavārayan
3. However, upon seeing him, the son of Daśaratha (Lakṣmaṇa), breathing heavily in anger, the monkeys became terrified and did not approach to surround him.
स तं रत्नमयीं श्रीमान्दिव्यां पुष्पितकाननाम् ।
रम्यां रत्नसमाकीर्णां ददर्श महतीं गुहाम् ॥४॥
4. sa taṃ ratnamayīṃ śrīmāndivyāṃ puṣpitakānanām ,
ramyāṃ ratnasamākīrṇāṃ dadarśa mahatīṃ guhām.
4. sa tam ratnamayīm śrīmān divyām puṣpitakānanām
ramyām ratnasamākīrṇām dadarśa mahatīm guhām
4. sa śrīmān tam ratnamayīm divyām puṣpitakānanām
ramyām ratnasamākīrṇām mahatīm guhām dadarśa
4. The glorious one saw that great, divine cave, which was made of gems, adorned with blossoming forests, charming, and thoroughly covered with gems.
हर्म्यप्रासादसंबाधां नानापण्योपशोभिताम् ।
सर्वकामफलैर्वृक्षैः पुष्पितैरुपशोभिताम् ॥५॥
5. harmyaprāsādasaṃbādhāṃ nānāpaṇyopaśobhitām ,
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣpitairupaśobhitām.
5. harmyaprāsādasaṃbādhām nānāpaṇyopaśobhitām
sarvakāmaphalaiḥ vṛkṣaiḥ puṣpitaiḥ upaśobhitām
5. harmyaprāsādasaṃbādhām nānāpaṇyopaśobhitām
sarvakāmaphalaiḥ puṣpitaiḥ vṛkṣaiḥ upaśobhitām
5. (It was a cave) crowded with mansions and palaces, beautified by various merchandise, and adorned with blossoming trees bearing all desired fruits.
देवगन्धर्वपुत्रैश्च वानरैः कामरूपिभिः ।
दिव्य माल्याम्बरधारैः शोभितां प्रियदर्शनैः ॥६॥
6. devagandharvaputraiśca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ ,
divya mālyāmbaradhāraiḥ śobhitāṃ priyadarśanaiḥ.
6. devagandharvaputraiḥ ca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ
divyamālyāmbaradhāraiḥ śobhitām priyadarśanaiḥ
6. devagandharvaputraiḥ ca kāmarūpibhiḥ vānaraiḥ
divyamālyāmbaradhāraiḥ priyadarśanaiḥ śobhitām
6. (It was) adorned by the sons of gods and Gandharvas, by wish-fulfilling monkeys, by those wearing divine garlands and garments, and by those of pleasant appearance.
चन्दनागरुपद्मानां गन्धैः सुरभिगन्धिनाम् ।
मैरेयाणां मधूनां च संमोदितमहापथाम् ॥७॥
7. candanāgarupadmānāṃ gandhaiḥ surabhigandhinām ,
maireyāṇāṃ madhūnāṃ ca saṃmoditamahāpathām.
7. candanāgarupadmānām gandhaiḥ surabhigandhinām
maireyāṇām madhūnām ca saṃmoditamahāpathām
7. candanāgarupadmānām surabhigandhinām gandhaiḥ
maireyāṇām madhūnām ca saṃmoditamahāpathām
7. (It was a cave) where the great paths were filled with the delightful fragrances of sandalwood, agalloch wood, and lotuses, as well as the aromas of Maireya wine and honey.
विन्ध्यमेरुगिरिप्रस्थैः प्रासादैर्नैकभूमिभिः ।
ददर्श गिरिनद्यश्च विमलास्तत्र राघवः ॥८॥
8. vindhyamerugiriprasthaiḥ prāsādairnaikabhūmibhiḥ ,
dadarśa girinadyaśca vimalāstatra rāghavaḥ.
8. vindhyamerugiriprasthaiḥ prāsādaiḥ naikabhūmibhiḥ
dadarśa girinadyaḥ ca vimalāḥ tatra rāghavaḥ
8. rāghavaḥ tatra vindhyamerugiriprasthaiḥ naikabhūmibhiḥ
prāsādaiḥ ca vimalāḥ girinadyaḥ dadarśa
8. There, Rama (rāghava) saw pure mountain rivers and multi-storied palaces that resembled the plateaus of the Vindhya and Meru mountains.
अङ्गदस्य गृहं रम्यं मैन्दस्य द्विविदस्य च ।
गवयस्य गवाक्षस्य गजस्य शरभस्य च ॥९॥
9. aṅgadasya gṛhaṃ ramyaṃ maindasya dvividasya ca ,
gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca.
9. aṅgadasya gṛham ramyam maindasya dvividasya
ca gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca
9. aṅgadasya ramyam gṛham ca maindasya dvividasya ca
gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya (gṛham)
9. (He also saw) the charming house of Angada, and of Mainda and Dvivida, and of Gavaya, Gavaksha, Gaja, and Sharabha.
विद्युन्मालेश्च संपातेः सूर्याक्षस्य हनूमतः ।
वीरबाहोः सुबाहोश्च नलस्य च महात्मनः ॥१०॥
10. vidyunmāleśca saṃpāteḥ sūryākṣasya hanūmataḥ ,
vīrabāhoḥ subāhośca nalasya ca mahātmanaḥ.
10. vidyunmāleḥ ca saṃpāteḥ sūryākṣasya hanūmataḥ
vīrabāhoḥ subāhoḥ ca nalasya ca mahātmanaḥ
10. vidyunmāleḥ ca saṃpāteḥ sūryākṣasya hanūmataḥ
vīrabāhoḥ ca subāhoḥ ca mahātmanaḥ nalasya (gṛham)
10. And of Vidyunmali, of Sampati, of Suryaksha, of Hanuman, of Virabahu, and of Subahu, and of the great-souled (mahātman) Nala.
कुमुदस्य सुषेणस्य तारजाम्बवतोस्तथा ।
दधिवक्त्रस्य नीलस्य सुपाटलसुनेत्रयोः ॥११॥
11. kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatostathā ,
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetrayoḥ.
11. kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatoḥ tathā
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetranyoḥ
11. kumudasya suṣeṇasya tathā tārajāmbavatoḥ
dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetranyoḥ (gṛham)
11. Of Kumuda, of Sushena, and similarly of Tara and Jambavan; of Dadhiwaktra, of Nila, and of Supatala and Sunetra.
एतेषां कपिमुख्यानां राजमार्गे महात्मनाम् ।
ददर्श गृहमुख्यानि महासाराणि लक्ष्मणः ॥१२॥
12. eteṣāṃ kapimukhyānāṃ rājamārge mahātmanām ,
dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ.
12. eteṣām kapimukhyānām rājamārge mahātmanām
dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ
12. lakṣmaṇaḥ eteṣām kapimukhyānām mahātmanām
rājamārge mahāsārāṇi gṛhamukhyāni dadarśa
12. Lakshmana saw the principal, magnificent houses of these great-souled (mahātman) chief monkeys along the royal road.
पाण्डुराभ्रप्रकाशानि दिव्यमाल्ययुतानि च ।
प्रभूतधनधान्यानि स्त्रीरत्नैः शोभितानि च ॥१३॥
13. pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca ,
prabhūtadhanadhānyāni strīratnaiḥ śobhitāni ca.
13. pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca
prabhūtadhanadhānyāni strīratnaiḥ śobhitāni ca
13. pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca
prabhūtadhanadhānyāni strīratnaiḥ śobhitāni ca
13. And they (the houses) shone like white clouds, were adorned with divine garlands, abundant with wealth and grain, and graced by jewel-like women.
पाण्डुरेण तु शैलेन परिक्षिप्तं दुरासदम् ।
वानरेन्द्रगृहं रम्यं महेन्द्रसदनोपमम् ॥१४॥
14. pāṇḍureṇa tu śailena parikṣiptaṃ durāsadam ,
vānarendragṛhaṃ ramyaṃ mahendrasadanopamam.
14. pāṇḍureṇa tu śailena parikṣiptam durāsadam
vānarendragṛham ramyam mahendrasadanopamam
14. vānarendragṛham ramyam mahendrasadanopamam
tu pāṇḍureṇa durāsadam śailena parikṣiptam
14. And the charming house of the king of monkeys, resembling the abode of Mahendra, was surrounded by a white, inaccessible mountain.
शुल्कैः प्रासादशिखरैः कैलासशिखरोपमैः ।
सर्वकामफलैर्वृक्षैः पुष्टितैरुपशोभितम् ॥१५॥
15. śulkaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ ,
sarvakāmaphalairvṛkṣaiḥ puṣṭitairupaśobhitam.
15. śulkaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ
sarvakāmaphalaiḥ vṛkṣaiḥ puṣṭitaiḥ upaśobhitam
15. śulkaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ prāsādaśikharaiḥ
sarvakāmaphalaiḥ puṣṭitaiḥ vṛkṣaiḥ upaśobhitam
15. It (the monkey-king's house) was adorned with gleaming palace-peaks resembling the summits of Kailasa, and with thriving trees that yielded all desired fruits.
महेन्द्रदत्तैः श्रीमद्भिर्नीलजीमूतसंनिभैः ।
दिव्यपुष्पफलैर्वृक्षैः शीतच्छायैर्मनोरमैः ॥१६॥
16. mahendradattaiḥ śrīmadbhirnīlajīmūtasaṃnibhaiḥ ,
divyapuṣpaphalairvṛkṣaiḥ śītacchāyairmanoramaiḥ.
16. mahendradattaiḥ śrīmadbhiḥ nīlajīmūtasaṃnibhaiḥ
divyapuṣpaphalaiḥ vṛkṣaiḥ śītacchāyaiḥ manoramaiḥ
16. mahendradattaiḥ śrīmadbhiḥ nīlajīmūtasaṃnibhaiḥ
divyapuṣpaphalaiḥ vṛkṣaiḥ śītacchāyaiḥ manoramaiḥ
16. [The palace was surrounded] by glorious trees, given by Mahendra (Indra), resembling blue clouds, bearing divine flowers and fruits, providing cool shade, and delightful.
हरिभिः संवृतद्वारं बलिभिः शस्त्रपाणिभिः ।
दिव्यमाल्यावृतं शुभ्रं तप्तकाञ्चनतोरणम् ॥१७॥
17. haribhiḥ saṃvṛtadvāraṃ balibhiḥ śastrapāṇibhiḥ ,
divyamālyāvṛtaṃ śubhraṃ taptakāñcanatoraṇam.
17. haribhiḥ saṃvṛtadvāram balibhiḥ śastrapāṇibhiḥ
divyamālyāvṛtam śubhram taptakāñcanatoraṇam
17. haribhiḥ balibhiḥ śastrapāṇibhiḥ saṃvṛtadvāram
divyamālyāvṛtam śubhram taptakāñcanatoraṇam
17. [The house was] with its entrance guarded by strong, weapon-wielding monkeys, adorned with divine garlands, bright, and featuring archways of molten gold.
सुग्रीवस्य गृहं रम्यं प्रविवेश महाबलः ।
अवार्यमाणः सौमित्रिर्महाभ्रमिव भास्करः ॥१८॥
18. sugrīvasya gṛhaṃ ramyaṃ praviveśa mahābalaḥ ,
avāryamāṇaḥ saumitrirmahābhramiva bhāskaraḥ.
18. sugrīvasya gṛham ramyam praviveśa mahābalaḥ
avāryamāṇaḥ saumitriḥ mahābhrám iva bhāskaraḥ
18. mahābalaḥ avāryamāṇaḥ saumitriḥ sugrīvasya
ramyam gṛham praviveśa bhāskaraḥ mahābhrám iva
18. The greatly powerful Saumitri (Lakṣmaṇa), unhindered, entered Sugrīva's charming house, just as the sun enters a great cloud.
स सप्त कक्ष्या धर्मात्मा यानासनसमावृताः ।
प्रविश्य सुमहद्गुप्तं ददर्शान्तःपुरं महत् ॥१९॥
19. sa sapta kakṣyā dharmātmā yānāsanasamāvṛtāḥ ,
praviśya sumahadguptaṃ dadarśāntaḥpuraṃ mahat.
19. saḥ sapta kakṣyāḥ dharmātmā yānāasanasamāvṛtāḥ
praviśya sumahadguptam dadarśa antaḥpuram mahat
19. saḥ dharmātmā yānāasanasamāvṛtāḥ sapta kakṣyāḥ
praviśya sumahadguptam mahat antaḥpuram dadarśa
19. That righteous one (dharma-natured Lakṣmaṇa), having entered the seven chambers, which were furnished with vehicles and seats, then saw the great inner apartment, which was exceedingly well-guarded.
हैमराजतपर्यङ्कैर्बहुभिश्च वरासनैः ।
महार्हास्तरणोपेतैस्तत्र तत्रोपशोभितम् ॥२०॥
20. haimarājataparyaṅkairbahubhiśca varāsanaiḥ ,
mahārhāstaraṇopetaistatra tatropaśobhitam.
20. haimarājataparyaṅkaiḥ bahubhiḥ ca varāsanaiḥ
mahārhāstaraṇopetaiḥ tatra tatra upaśobhitam
20. upaśobhitam tatra tatra bahubhiḥ haimarājataparyaṅkaiḥ
ca varāsanaiḥ mahārhāstaraṇopetaiḥ
20. The place was adorned here and there with many golden and silver couches and excellent seats, which were furnished with very valuable coverings.
प्रविशन्नेव सततं शुश्राव मधुरस्वरम् ।
तन्त्रीगीतसमाकीर्णं समगीतपदाक्षरम् ॥२१॥
21. praviśanneva satataṃ śuśrāva madhurasvaram ,
tantrīgītasamākīrṇaṃ samagītapadākṣaram.
21. praviśan eva satatam śuśrāva madhurasvaram
tantrīgītasamākīrṇam samagītapadaakṣaram
21. saḥ praviśan eva satatam tantrīgītasamākīrṇam
samagītapadaakṣaram madhurasvaram śuśrāva
21. Just as he entered, he continuously heard a sweet melody, which was filled with the music of stringed instruments and consisted of perfectly harmonized words and syllables.
बह्वीश्च विविधाकारा रूपयौवनगर्विताः ।
स्त्रियः सुग्रीवभवने ददर्श स महाबलः ॥२२॥
22. bahvīśca vividhākārā rūpayauvanagarvitāḥ ,
striyaḥ sugrīvabhavane dadarśa sa mahābalaḥ.
22. bahvīḥ ca vividhākārāḥ rūpayauvanagarvitāḥ
striyaḥ sugrīvabhavane dadarśa saḥ mahābalaḥ
22. ca saḥ mahābalaḥ sugrīvabhavane bahvīḥ
vividhākārāḥ rūpayauvanagarvitāḥ striyaḥ dadarśa
22. And the mighty one (Hanuman) saw many women in Sugriva's abode, women of diverse and beautiful forms who were proud of their beauty and youth.
दृष्ट्वाभिजनसंपन्नाश्चित्रमाल्यकृतस्रजः ।
वरमाल्यकृतव्यग्रा भूषणोत्तमभूषिताः ॥२३॥
23. dṛṣṭvābhijanasaṃpannāścitramālyakṛtasrajaḥ ,
varamālyakṛtavyagrā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ.
23. dṛṣṭvā abhijanasampannāḥ citramālyakṛtasrajaḥ
varamālyakṛtavyagrāḥ bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ
23. dṛṣṭvā abhijanasampannāḥ citramālyakṛtasrajaḥ
varamālyakṛtavyagrāḥ bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ
23. Having observed them, (he saw them as) endowed with noble lineage, wearing garlands of diverse flowers, busy with the preparation of excellent garlands, and adorned with the finest ornaments.
नातृप्तान्नाति च व्यग्रान्नानुदात्तपरिच्छदान् ।
सुग्रीवानुचरांश्चापि लक्षयामास लक्ष्मणः ॥२४॥
24. nātṛptānnāti ca vyagrānnānudāttaparicchadān ,
sugrīvānucarāṃścāpi lakṣayāmāsa lakṣmaṇaḥ.
24. na atṛptān na ati ca vyagrān na anudāttaparicchadān
sugrīva-anucarān ca api lakṣayāmāsa lakṣmaṇaḥ
24. lakṣmaṇaḥ sugrīva-anucarān na atṛptān ca na ati
vyagrān ca na anudāttaparicchadān api lakṣayāmāsa
24. Lakṣmaṇa observed Sugrīva's followers, noting that they were neither discontent, nor excessively anxious, nor poorly dressed.
ततः सुग्रीवमासीनं काञ्चने परमासने ।
महार्हास्तरणोपेते ददर्शादित्यसंनिभम् ॥२५॥
25. tataḥ sugrīvamāsīnaṃ kāñcane paramāsane ,
mahārhāstaraṇopete dadarśādityasaṃnibham.
25. tataḥ sugrīvam āsīnam kāñcane parama-āsane
mahā-arha-āstaraṇa-upete dadarśa āditya-saṃnibham
25. tataḥ dadarśa sugrīvam kāñcane parama-āsane
mahā-arha-āstaraṇa-upete āsīnam āditya-saṃnibham
25. Then he saw Sugrīva seated on a magnificent golden throne, adorned with a costly covering, and radiant like the sun.
दिव्याभरणचित्राङ्गं दिव्यरूपं यशस्विनम् ।
दिव्यमाल्याम्बरधरं महेन्द्रमिव दुर्जयम् ।
दिव्याभरणमाल्याभिः प्रमदाभिः समावृतम् ॥२६॥
26. divyābharaṇacitrāṅgaṃ divyarūpaṃ yaśasvinam ,
divyamālyāmbaradharaṃ mahendramiva durjayam ,
divyābharaṇamālyābhiḥ pramadābhiḥ samāvṛtam.
26. divya-ābharaṇa-citra-aṅgam divya-rūpam
yaśasvinam divya-mālya-ambara-dharam
mahā-indram iva durjayam
divya-ābharaṇa-mālyābhiḥ pramadābhiḥ samāvṛtam
26. divya-ābharaṇa-citra-aṅgam divya-rūpam
yaśasvinam divya-mālya-ambara-dharam
mahā-indram iva durjayam
divya-ābharaṇa-mālyābhiḥ pramadābhiḥ samāvṛtam
26. (He saw Sugrīva, whose) body was splendid with divine ornaments, who possessed a divine appearance, was glorious, wore divine garlands and clothing, was unconquerable like the mighty Indra, and was encircled by beautiful women adorned with divine ornaments and garlands.
रुमां तु वीरः परिरभ्य गाढं वरासनस्थो वरहेमवर्णः ।
ददर्श सौमित्रिमदीनसत्त्वं विशालनेत्रः सुविशालनेत्रम् ॥२७॥
27. rumāṃ tu vīraḥ parirabhya gāḍhaṃ varāsanastho varahemavarṇaḥ ,
dadarśa saumitrimadīnasattvaṃ viśālanetraḥ suviśālanetram.
27. rumām tu vīraḥ parirabhya gāḍham
vara-āsana-sthaḥ vara-hema-varṇaḥ
dadarśa saumitrim adīna-sattvam
viśāla-netraḥ su-viśāla-netram
27. vīraḥ viśāla-netraḥ tu vara-āsana-sthaḥ
vara-hema-varṇaḥ gāḍham
rumām parirabhya adīna-sattvam
su-viśāla-netram saumitrim dadarśa
27. But the hero (Sugrīva), with his large eyes, who was seated on an excellent throne and possessed a brilliant golden complexion, having firmly embraced Rumā, then beheld Lakṣmaṇa, who had an undaunted spirit and very wide eyes.