Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-21

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तथा वसिष्ठे ब्रुवति राजा दशरथः सुतम् ।
प्रहृष्टवदनो राममाजुहाव सलक्ष्मणम् ॥१॥
1. tathā vasiṣṭhe bruvati rājā daśarathaḥ sutam ,
prahṛṣṭavadano rāmamājuhāva salakṣmaṇam.
1. tathā vasiṣṭhe bruvati rājā daśarathaḥ sutam
prahṛṣṭavadanaḥ rāmam ājuhāva salakṣmaṇam
1. vasiṣṭhe tathā bruvati,
prahṛṣṭavadanaḥ rājā daśarathaḥ sutam rāmam salakṣmaṇam ājuhāva
1. As Vasiṣṭha spoke thus, King Daśaratha, with a joyful face, summoned his son Rāma, accompanied by Lakṣmaṇa.
कृतस्वस्त्ययनं मात्रा पित्रा दशरथेन च ।
पुरोधसा वसिष्ठेन मङ्गलैरभिमन्त्रितम् ॥२॥
2. kṛtasvastyayanaṃ mātrā pitrā daśarathena ca ,
purodhasā vasiṣṭhena maṅgalairabhimantritam.
2. kṛtasvastyayanam mātrā pitrā daśarathena ca
purodhasā vasiṣṭhena maṅgalaiḥ abhimantritam
2. (saḥ rāmaḥ) mātrā ca pitrā daśarathena purodhasā
vasiṣṭhena maṅgalaiḥ kṛtasvastyayanam abhimantritam (āsīt)
2. He (Rāma) was blessed with auspicious rites by his mother, and by his father Daśaratha, and consecrated with auspicious words (maṅgala) by the chief priest (purohita) Vasiṣṭha.
स पुत्रं मूर्ध्न्युपाघ्राय राजा दशरथः प्रियम् ।
ददौ कुशिकपुत्राय सुप्रीतेनान्तरात्मना ॥३॥
3. sa putraṃ mūrdhnyupāghrāya rājā daśarathaḥ priyam ,
dadau kuśikaputrāya suprītenāntarātmanā.
3. sa putram mūrdhani upāghrāya rājā daśarathaḥ
priyam dadau kuśikaputrāya suprītena antarātmanā
3. sa rājā daśarathaḥ priyam putram mūrdhani upāghrāya,
suprītena antarātmanā kuśikaputrāya dadau
3. Having smelled (kissed) his beloved son on the head, King Daśaratha, with a very contented inner self (ātman), gave him to the son of Kuśika (Viśvāmitra).
ततो वायुः सुखस्पर्शो विरजस्को ववौ तदा ।
विश्वामित्रगतं रामं दृष्ट्वा राजीवलोचनम् ॥४॥
4. tato vāyuḥ sukhasparśo virajasko vavau tadā ,
viśvāmitragataṃ rāmaṃ dṛṣṭvā rājīvalocanam.
4. tataḥ vāyuḥ sukhasparśaḥ virajaskaḥ vavau tadā
viśvāmitragatam rāmam dṛṣṭvā rājīvalocanam
4. tadā tataḥ sukhasparśaḥ virajaskaḥ vāyuḥ
viśvāmitragatam rājīvalocanam rāmam dṛṣṭvā vavau
4. At that time, a pleasant and dustless wind blew, as if having seen Rama, who had lotus-like eyes and was accompanying Viśvāmitra.
पुष्पवृष्टिर्महत्यासीद्देवदुन्दुभिनिस्वनः ।
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषः प्रयाते तु महात्मनि ॥५॥
5. puṣpavṛṣṭirmahatyāsīddevadundubhinisvanaḥ ,
śaṅkhadundubhinirghoṣaḥ prayāte tu mahātmani.
5. puṣpavṛṣṭiḥ mahatī āsīt devadundubhinisvanaḥ
śaṅkhadundubhinirghoṣaḥ prayāte tu mahātmani
5. mahatī puṣpavṛṣṭiḥ devadundubhinisvanaḥ āsīt
tu mahātmani prayāte śaṅkhadundubhinirghoṣaḥ
5. There was a great shower of flowers and the sound of divine drums. Indeed, as the great being (mahā-ātman) proceeded, there was a roar of conches and drums.
विश्वामित्रो ययावग्रे ततो रामो महायशाः ।
काकपक्षधरो धन्वी तं च सौमित्रिरन्वगात् ॥६॥
6. viśvāmitro yayāvagre tato rāmo mahāyaśāḥ ,
kākapakṣadharo dhanvī taṃ ca saumitriranvagāt.
6. viśvāmitraḥ yayau agre tataḥ rāmaḥ mahāyaśāḥ
kākapakṣadharaḥ dhanvī tam ca saumitriḥ anvagāt
6. viśvāmitraḥ agre yayau tataḥ rāmaḥ mahāyaśāḥ
kākapakṣadharaḥ dhanvī ca saumitriḥ tam anvagāt
6. Viśvāmitra proceeded first. Then, the highly renowned Rama, with his crow's wing-like locks of hair and armed with a bow, followed. And Lakṣmaṇa (Saumitri) followed him (Rama).
कलापिनौ धनुष्पाणी शोभयानौ दिशो दश ।
विश्वामित्रं महात्मानं त्रिशीर्षाविव पन्नगौ ।
अनुजग्मतुरक्षुद्रौ पितामहमिवाश्विनौ ॥७॥
7. kalāpinau dhanuṣpāṇī śobhayānau diśo daśa ,
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ triśīrṣāviva pannagau ,
anujagmaturakṣudrau pitāmahamivāśvinau.
7. kalāpinau dhanuṣpāṇī śobhayānau
diśaḥ daśa viśvāmitram mahātmānam
triśīrṣau iva pannagau anujagmatuḥ
akṣudrau pitāmaham iva aśvinau
7. kalāpinau dhanuṣpāṇī śobhayānau
daśa diśaḥ akṣudrau viśvāmitram
mahātmānam anujagmatuḥ triśīrṣau
pannagau iva aśvinau pitāmaham iva
7. Bearing quivers and bows in hand, and illuminating the ten directions, the two (Rama and Lakṣmaṇa) followed the great soul (mahā-ātman) Viśvāmitra. They resembled two three-headed serpents (pannagau), or the two mighty Aśvins following their grandfather (Brahmā).
बद्धगोधाङ्गुलित्राणौ खड्गवन्तौ महाद्युती ।
स्थाणुं देवमिवाचिन्त्यं कुमाराविव पावकी ॥८॥
8. baddhagodhāṅgulitrāṇau khaḍgavantau mahādyutī ,
sthāṇuṃ devamivācintyaṃ kumārāviva pāvakī.
8. baddhagodhāṅgulitrāṇau khaḍgavantau mahādyutī
sthāṇum devam iva acintyam kumārau iva pāvakau
8. baddhagodhāṅgulitrāṇau khaḍgavantau mahādyutī
acintyam sthāṇum devam iva pāvakau kumārau iva
8. Wearing arm-guards made of iguana-skin and bearing swords, both of them possessed great radiance, appearing like the two Kumāras, sons of Agni, or like the inconceivable god Sthāṇu (Śiva).
अध्यर्धयोजनं गत्वा सरय्वा दक्षिणे तटे ।
रामेति मधुरा वाणीं विश्वामित्रो ऽभ्यभाषत ॥९॥
9. adhyardhayojanaṃ gatvā sarayvā dakṣiṇe taṭe ,
rāmeti madhurā vāṇīṃ viśvāmitro'bhyabhāṣata.
9. adhyardhayojanam gatvā sarayvā dakṣiṇe taṭe
rāma iti madhurā vāṇīm viśvāmitraḥ abhyabhāṣata
9. viśvāmitraḥ sarayvā dakṣiṇe taṭe adhyardhayojanam
gatvā rāma iti madhurā vāṇīm abhyabhāṣata
9. After traveling one and a half "yojana" along the southern bank of the Sarayū river, Viśvāmitra spoke with sweet words, [addressing them with] 'Rāma!'
गृहाण वत्स सलिलं मा भूत् कालस्य पर्ययः ।
मन्त्रग्रामं गृहाण त्वं बलामतिबलां तथा ॥१०॥
10. gṛhāṇa vatsa salilaṃ mā bhūt kālasya paryayaḥ ,
mantragrāmaṃ gṛhāṇa tvaṃ balāmatibalāṃ tathā.
10. gṛhāṇa vatsa salilam mā bhūt kālasya paryayaḥ
mantragrāmam gṛhāṇa tvam balām atibalām tathā
10. vatsa salilam gṛhāṇa kālasya paryayaḥ mā bhūt
tvam tathā mantragrāmam balām atibalām gṛhāṇa
10. O child, take this water; let there be no delay (kāla). You should also accept these groups of sacred formulas (mantra), Balā and Atibalā.
न श्रमो न ज्वरो वा ते न रूपस्य विपर्ययः ।
न च सुप्तं प्रमत्तं वा धर्षयिष्यन्ति नैरृताः ॥११॥
11. na śramo na jvaro vā te na rūpasya viparyayaḥ ,
na ca suptaṃ pramattaṃ vā dharṣayiṣyanti nairṛtāḥ.
11. na śramaḥ na jvaraḥ vā te na rūpasya viparyayaḥ
na ca suptam pramattam vā dharṣayiṣyanti nairṛtāḥ
11. te śramaḥ na jvaraḥ vā na rūpasya viparyayaḥ ca
nairṛtāḥ suptam vā pramattam na dharṣayiṣyanti
11. You will experience neither fatigue nor fever, nor any alteration of your form. Furthermore, the Rākṣasas (Nairṛta) will not be able to assault you, whether you are asleep or inattentive.
न बाह्वोः सदृशो वीर्ये पृथिव्यामस्ति कश्चन ।
त्रिषु लोकेषु वा राम न भवेत् सदृशस्तव ॥१२॥
12. na bāhvoḥ sadṛśo vīrye pṛthivyāmasti kaścana ,
triṣu lokeṣu vā rāma na bhavet sadṛśastava.
12. na bāhvoḥ sadṛśaḥ vīrye pṛthivyām asti kaścana
triṣu lokeṣu vā rāma na bhavet sadṛśaḥ tava
12. rāma pṛthivyām bāhvoḥ vīrye sadṛśaḥ kaścana na
asti vā triṣu lokeṣu tava sadṛśaḥ na bhavet
12. O Rāma, there is no one on earth equal to you in the strength of your arms, nor will there be anyone in the three worlds who is your equal.
न सौभाग्ये न दाक्षिण्ये न ज्ञाने बुद्धिनिश्चये ।
नोत्तरे प्रतिपत्तव्यो समो लोके तवानघ ॥१३॥
13. na saubhāgye na dākṣiṇye na jñāne buddhiniścaye ,
nottare pratipattavyo samo loke tavānagha.
13. na saubhāgye na dākṣiṇye na jñāne buddhiniscaye
na uttare pratipattavyaḥ samaḥ loke tava anagha
13. anagha loke tava samaḥ na saubhāgye na dākṣiṇye
na jñāne buddhiniscaye na uttare pratipattavyaḥ
13. O sinless one (anagha), there is no one in the world equal to you in fortune, nor in skill, nor in knowledge, nor in firm intellectual resolve, nor in ability to respond.
एतद्विद्याद्वये लब्धे भविता नास्ति ते समः ।
बला चातिबला चैव सर्वज्ञानस्य मातरौ ॥१४॥
14. etadvidyādvaye labdhe bhavitā nāsti te samaḥ ,
balā cātibalā caiva sarvajñānasya mātarau.
14. etat vidyādvaye labdhe bhavitā na asti te samaḥ
balā ca atibalā ca eva sarvajñānasya mātarau
14. etat vidyādvaye labdhe te samaḥ bhavitā na asti
ca eva balā ca atibalā sarvajñānasya mātarau
14. When these two branches of knowledge (vidyā) are obtained, there will be no one equal to you. And indeed, Bala and Atibala are the mothers of all knowledge.
क्षुत्पिपासे न ते राम भविष्येते नरोत्तम ।
बलामतिबलां चैव पठतः पथि राघव ।
विद्याद्वयमधीयाने यशश्चाप्यतुलं भुवि ॥१५॥
15. kṣutpipāse na te rāma bhaviṣyete narottama ,
balāmatibalāṃ caiva paṭhataḥ pathi rāghava ,
vidyādvayamadhīyāne yaśaścāpyatulaṃ bhuvi.
15. kṣutpipāse na te rāma bhaviṣyete
narottama balām atibalām ca eva
paṭhataḥ pathi rāghava vidyādvayam
adhīyāne yaśaḥ ca api atulam bhuvi
15. narottama rāma te kṣutpipāse na
bhaviṣyete rāghava ca eva pathi
balām atibalām paṭhataḥ ca api
vidyādvayam adhīyāne atulam yaśaḥ bhuvi
15. O best of men (narottama), O Rāma, hunger and thirst will not afflict you. O scion of Raghu, for one who recites Bala and Atibala on the path, and for one who studies these two branches of knowledge (vidyā), incomparable fame will also be attained on earth.
पितामहसुते ह्येते विद्ये तेजःसमन्विते ।
प्रदातुं तव काकुत्स्थ सदृशस्त्वं हि धार्मिक ॥१६॥
16. pitāmahasute hyete vidye tejaḥsamanvite ,
pradātuṃ tava kākutstha sadṛśastvaṃ hi dhārmika.
16. pitāmahasute hi ete vidye tejaḥsamanvite
pradātum tava kākutstha sadṛśaḥ tvam hi dhārmika
16. kākutstha dhārmika tvam hi sadṛśaḥ tava
pradātum ete vidye pitāmahasute tejaḥsamanvite
16. O Kakutstha, O righteous one, you are indeed worthy to receive these two sciences (vidyā), the daughters of Brahmā, which are endowed with great power.
कामं बहुगुणाः सर्वे त्वय्येते नात्र संशयः ।
तपसा संभृते चैते बहुरूपे भविष्यतः ॥१७॥
17. kāmaṃ bahuguṇāḥ sarve tvayyete nātra saṃśayaḥ ,
tapasā saṃbhṛte caite bahurūpe bhaviṣyataḥ.
17. kāmam bahuguṇāḥ sarve tvayi ete na atra saṃśayaḥ
tapasā saṃbhṛte ca ete bahurūpe bhaviṣyataḥ
17. kāmam sarve ete bahuguṇāḥ tvayi (santi) atra na saṃśayaḥ
(asti) ca ete tapasā saṃbhṛte bahurūpe bhaviṣyataḥ
17. Indeed, all these excellent qualities are within you; there is no doubt about this. And these two (sciences), sustained by asceticism (tapas), will manifest in many forms.
ततो रामो जलं स्पृष्ट्वा प्रहृष्टवदनः शुचिः ।
प्रतिजग्राह ते विद्ये महर्षेर्भावितात्मनः ।
विद्यासमुदितो रामः शुशुभे भूरिविक्रमः ॥१८॥
18. tato rāmo jalaṃ spṛṣṭvā prahṛṣṭavadanaḥ śuciḥ ,
pratijagrāha te vidye maharṣerbhāvitātmanaḥ ,
vidyāsamudito rāmaḥ śuśubhe bhūrivikramaḥ.
18. tataḥ rāmaḥ jalam spṛṣṭvā prahr̥ṣṭavadanaḥ
śuciḥ pratijagrāha te vidye
maharṣeḥ bhāvitātmanaḥ vidyāsamuditaḥ
rāmaḥ śuśubhe bhūrivikramaḥ
18. tataḥ rāmaḥ jalam spṛṣṭvā prahr̥ṣṭavadanaḥ
śuciḥ maharṣeḥ bhāvitātmanaḥ
te vidye pratijagrāha rāmaḥ
vidyāsamuditaḥ bhūrivikramaḥ śuśubhe
18. Then, Rama, having touched water, with a joyful face and being pure, received those two sciences (vidyā) from the great sage (maharṣi) whose inner self (ātman) was purified. Rama, endowed with these sciences (vidyā), shone with great valor.
गुरुकार्याणि सर्वाणि नियुज्य कुशिकात्मजे ।
ऊषुस्तां रजनीं तत्र सरय्वां सुसुखं त्रयः ॥१९॥
19. gurukāryāṇi sarvāṇi niyujya kuśikātmaje ,
ūṣustāṃ rajanīṃ tatra sarayvāṃ susukhaṃ trayaḥ.
19. gurukāryāṇi sarvāṇi niyujya kuśikātmaje ūṣuḥ
tām rajanīm tatra sarayvām susukham trayaḥ
19. kuśikātmaje sarvāṇi gurukāryāṇi niyujya trayaḥ
tām rajanīm tatra sarayvām susukham ūṣuḥ
19. Having entrusted all the teacher's duties to the son of Kushika (Vishvamitra), the three of them spent that night there on the Sarayu river very comfortably.