Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-73

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अथ रात्र्यां व्यतीतायां विश्वामित्रो महामुनिः ।
आपृच्छ्य तौ च राजानौ जगामोत्तरपर्वतम् ॥१॥
1. atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ ,
āpṛcchya tau ca rājānau jagāmottaraparvatam.
1. atha rātryām vyatītāyām viśvāmitraḥ mahāmuniḥ
āpṛcchya tau ca rājānau jagāma uttaraparvatam
1. atha rātryām vyatītāyām (sati) mahāmuniḥ viśvāmitraḥ
tau rājānau ca āpṛcchya uttaraparvatam jagāma
1. Then, after the night had passed, the great sage Viśvāmitra, having bid farewell to those two kings, departed for the northern mountain.
विश्वामित्रो गते राजा वैदेहं मिथिलाधिपम् ।
आपृच्छ्याथ जगामाशु राजा दशरथः पुरीम् ॥२॥
2. viśvāmitro gate rājā vaidehaṃ mithilādhipam ,
āpṛcchyātha jagāmāśu rājā daśarathaḥ purīm.
2. viśvāmitre gate rājā videham mithilādhipam
āpṛcchya atha jagāma āśu rājā daśarathaḥ purīm
2. viśvāmitre gate (sati) rājā daśarathaḥ atha
videham mithilādhipam āpṛcchya āśu purīm jagāma
2. After Viśvāmitra had departed, King Daśaratha, having then bid farewell to Vaideha, the ruler of Mithila, quickly returned to his city.
अथ राजा विदेहानां ददौ कन्याधनं बहु ।
गवां शतसहस्राणि बहूनि मिथिलेश्वरः ॥३॥
3. atha rājā videhānāṃ dadau kanyādhanaṃ bahu ,
gavāṃ śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ.
3. atha rājā videhānām dadau kanyādhanam bahu
gavām śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ
3. atha videhānām rājā mithileśvaraḥ kanyādhanam
bahu bahūni gavām śatasahasrāṇi dadau
3. Then, the king of Videha, the lord of Mithila, gave a large dowry, consisting of many hundreds of thousands of cows.
कम्बलानां च मुख्यानां क्षौमकोट्यम्बराणि च ।
हस्त्यश्वरथपादातं दिव्यरूपं स्वलंकृतम् ॥४॥
4. kambalānāṃ ca mukhyānāṃ kṣaumakoṭyambarāṇi ca ,
hastyaśvarathapādātaṃ divyarūpaṃ svalaṃkṛtam.
4. kambalānām ca mukhyānām kṣaumakoṭyambarāṇi ca
hasty-aśva-ratha-pādātam divyarūpam svalankṛtam
4. ca mukhyānām kambalānām ca kṣaumakoṭyambarāṇi
divyarūpam svalankṛtam hasty-aśva-ratha-pādātam
4. (He also gave) excellent blankets and millions of silk garments, along with divisions of elephants, horses, chariots, and infantry, all divinely beautiful and well-adorned.
ददौ कन्या पिता तासां दासीदासमनुत्तमम् ।
हिरण्यस्य सुवर्णस्य मुक्तानां विद्रुमस्य च ॥५॥
5. dadau kanyā pitā tāsāṃ dāsīdāsamanuttamam ,
hiraṇyasya suvarṇasya muktānāṃ vidrumasya ca.
5. dadau kanyā pitā tāsām dāsīdāsam anuttamam
hiraṇyasya suvarṇasya muktānām vidrumasya ca
5. तासां कन्या पिता दासीदासम अनुत्तमम् हिरण्यस्य
सुवर्णस्य मुक्तानाम् च विद्रुमस्य ददौ
5. Their father gave excellent maidservants and servants to them. He also presented gold (both uncoined and fine), pearls, and coral.
ददौ परमसंहृष्टः कन्याधनमनुत्तमम् ।
दत्त्वा बहुधनं राजा समनुज्ञाप्य पार्थिवम् ॥६॥
6. dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanamanuttamam ,
dattvā bahudhanaṃ rājā samanujñāpya pārthivam.
6. dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanam anuttamam
dattvā bahudhanam rājā samanujñāpya pārthivam
6. परमसंहृष्टः (राजा) अनुत्तमं कन्याधनं ददौ
बहुधनं दत्त्वा राजा पार्थिवम् समनुज्ञाप्य
6. Exceedingly delighted, he gave an unsurpassed dowry. Having presented much wealth, the king then, having taken leave of the other king...
प्रविवेश स्वनिलयं मिथिलां मिथिलेश्वरः ।
राजाप्ययोध्याधिपतिः सह पुत्रैर्महात्मभिः ॥७॥
7. praviveśa svanilayaṃ mithilāṃ mithileśvaraḥ ,
rājāpyayodhyādhipatiḥ saha putrairmahātmabhiḥ.
7. praviveśa svanilayam mithilām mithileśvaraḥ rājā
api ayodhyādhipatiḥ saha putraiḥ mahātmabhiḥ
7. mithileśvaraḥ mithilām svanilayam praviveśa
ayodhyādhipatiḥ rājā api mahātmabhiḥ putraiḥ saha
7. The lord of Mithila entered his own city, Mithila. The king, the ruler of Ayodhya, also [departed] with his noble sons.
ऋषीन् सर्वान्पुरस्कृत्य जगाम सबलानुगः ।
गच्छन्तं तु नरव्याघ्रं सर्षिसंघं सराघवम् ॥८॥
8. ṛṣīn sarvānpuraskṛtya jagāma sabalānugaḥ ,
gacchantaṃ tu naravyāghraṃ sarṣisaṃghaṃ sarāghavam.
8. ṛṣīn sarvān puraskṛtya jagāma sabalānugaḥ
gacchantam tu naravyāghram sarṣisaṃgham sarāghavam
8. sarvān ṛṣīn puraskṛtya sabalānugaḥ jagāma tu
gacchantam naravyāghram sarṣisaṃgham sarāghavam
8. Placing all the sages ahead, he (Daśaratha) departed with his retinue. But as that tiger among men, accompanied by the assembly of sages and Rāma, was traveling...
घोराः स्म पक्षिणो वाचो व्याहरन्ति ततस्ततः ।
भौमाश्चैव मृगाः सर्वे गच्छन्ति स्म प्रदक्षिणम् ॥९॥
9. ghorāḥ sma pakṣiṇo vāco vyāharanti tatastataḥ ,
bhaumāścaiva mṛgāḥ sarve gacchanti sma pradakṣiṇam.
9. ghorāḥ sma pakṣiṇaḥ vācaḥ vyāharanti tataḥ tataḥ
bhaumāḥ ca eva mṛgāḥ sarve gacchanti sma pradakṣiṇam
9. ghorāḥ vācaḥ pakṣiṇaḥ tataḥ tataḥ sma vyāharanti ca
eva sarve bhaumāḥ mṛgāḥ pradakṣiṇam sma gacchanti
9. Terrible birds uttered ominous cries from various directions. And all the terrestrial animals moved in an auspicious, right-sided manner (pradakṣiṇam).
तान्दृष्ट्वा राजशार्दूलो वसिष्ठं पर्यपृच्छत ।
असौम्याः पक्षिणो घोरा मृगाश्चापि प्रदक्षिणाः ।
किमिदं हृदयोत्कम्पि मनो मम विषीदति ॥१०॥
10. tāndṛṣṭvā rājaśārdūlo vasiṣṭhaṃ paryapṛcchata ,
asaumyāḥ pakṣiṇo ghorā mṛgāścāpi pradakṣiṇāḥ ,
kimidaṃ hṛdayotkampi mano mama viṣīdati.
10. tān dṛṣṭvā rājaśārdūlaḥ vasiṣṭham
paryapṛcchat asaumyāḥ pakṣiṇaḥ ghorāḥ
mṛgāḥ ca api pradakṣiṇāḥ kim
idam hṛdayotkampi manaḥ mama viṣīdati
10. rājaśārdūlaḥ tān dṛṣṭvā vasiṣṭham
paryapṛcchat asaumyāḥ pakṣiṇaḥ ghorāḥ
ca api mṛgāḥ pradakṣiṇāḥ kim
idam hṛdayotkampi mama manaḥ viṣīdati
10. Having seen those signs, the tiger among kings (Daśaratha) asked Vasiṣṭha: 'The birds are inauspicious and dreadful, yet the animals are moving auspiciously. What is this that causes my heart to tremble? My mind is becoming distressed.'
राज्ञो दशरथस्यैतच्छ्रुत्वा वाक्यं महानृषिः ।
उवाच मधुरां वाणीं श्रूयतामस्य यत् फलम् ॥११॥
11. rājño daśarathasyaitacchrutvā vākyaṃ mahānṛṣiḥ ,
uvāca madhurāṃ vāṇīṃ śrūyatāmasya yat phalam.
11. rājñaḥ daśarathasya etat śrutvā vākyam mahān ṛṣiḥ
uvāca madhurām vāṇīm śrūyatām asya yat phalam
11. daśarathasya rājñaḥ etat vākyam śrutvā mahān ṛṣiḥ madhurām vāṇīm uvāca,
asya yat phalam śrūyatām
11. Having heard these words of King Dasharatha, the great sage spoke sweet words: 'Listen to what the fruit (phalam) of this is.'
उपस्थितं भयं घोरं दिव्यं पक्षिमुखाच्च्युतम् ।
मृगाः प्रशमयन्त्येते संतापस्त्यज्यतामयम् ॥१२॥
12. upasthitaṃ bhayaṃ ghoraṃ divyaṃ pakṣimukhāccyutam ,
mṛgāḥ praśamayantyete saṃtāpastyajyatāmayam.
12. upasthitam bhayam ghoram divyam pakṣimukhāt cyutam
mṛgāḥ praśamayanti ete santāpaḥ tyajyatām ayam
12. ghoram divyam bhayam pakṣimukhāt cyutam upasthitam (asti).
ete mṛgāḥ (tat) praśamayanti.
ayam santāpaḥ tyajyatām.
12. A terrible divine fear (bhayam) has arisen, having fallen from the mouth of a bird. These deer are pacifying it. Therefore, let this distress be abandoned.
तेषां संवदतां तत्र वायुः प्रादुर्बभूव ह ।
कम्पयन्मेदिनीं सर्वां पातयंश्च द्रुमाञ् शुभान् ॥१३॥
13. teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra vāyuḥ prādurbabhūva ha ,
kampayanmedinīṃ sarvāṃ pātayaṃśca drumāñ śubhān.
13. teṣām saṃvadatām tatra vāyuḥ prādus babhūva ha
kampayan medinīm sarvām pātayan ca drumān śubhān
13. tatra teṣām saṃvadatām,
vāyuḥ ha prādus babhūva,
sarvām medinīm kampayan ca śubhān drumān pātayan (āsīt)
13. While they were conversing there, a wind (vāyuḥ) indeed appeared, shaking the entire earth and causing the beautiful trees to fall.
तमसा संवृतः सूर्यः सर्वा न प्रबभुर्दिशः ।
भस्मना चावृतं सर्वं संमूढमिव तद्बलम् ॥१४॥
14. tamasā saṃvṛtaḥ sūryaḥ sarvā na prababhurdiśaḥ ,
bhasmanā cāvṛtaṃ sarvaṃ saṃmūḍhamiva tadbalam.
14. tamasā saṃvṛtaḥ sūryaḥ sarvāḥ na prababhūvuḥ diśaḥ
bhasmanā ca āvṛtam sarvam saṃmūḍham iva tad balam
14. sūryaḥ tamasā saṃvṛtaḥ (āsīt); sarvāḥ diśaḥ na prababhūvuḥ (ca); sarvam bhasmanā āvṛtam (āsīt); tad balam saṃmūḍham iva (āsīt).
14. The sun was covered by darkness (tamasā); all directions did not shine. Everything was covered with ash, and that army (balam) seemed as if bewildered.
वसिष्ठ ऋषयश्चान्ये राजा च ससुतस्तदा ।
ससंज्ञा इव तत्रासन् सर्वमन्यद्विचेतनम् ॥१५॥
15. vasiṣṭha ṛṣayaścānye rājā ca sasutastadā ,
sasaṃjñā iva tatrāsan sarvamanyadvicetanam.
15. vasiṣṭha ṛṣayaḥ ca anye rājā ca sasutaḥ tadā
sasaṃjñā iva tatra āsan sarvam anyat vicetanam
15. tadā vasiṣṭhaḥ ca anye ṛṣayaḥ ca sasutaḥ rājā
tatra sasaṃjñā iva āsan anyat sarvam vicetanam
15. At that moment, Vasiṣṭha and other sages, along with the king and his son, were as if conscious there. Everything else was inanimate.
तस्मिंस्तमसि घोरे तु भस्मच्छन्नेव सा चमूः ।
ददर्श भीमसंकाशं जटामण्डलधारिणम् ॥१६॥
16. tasmiṃstamasi ghore tu bhasmacchanneva sā camūḥ ,
dadarśa bhīmasaṃkāśaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam.
16. tasmin tamasi ghore tu bhasmacchannā iva sā
camūḥ dadarśa bhīmasaṃkāśam jaṭāmaṇḍaladhāriṇam
16. tu tasmin ghore tamasi sā camūḥ bhasmacchannā iva,
jaṭāmaṇḍaladhāriṇam bhīmasaṃkāśam dadarśa.
16. In that dreadful darkness, the army, as if covered in ashes, beheld a formidable-looking figure, wearing a mass of matted hair.
कैलासमिव दुर्धर्षं कालाग्निमिव दुःसहम् ।
ज्वलन्तमिव तेजोभिर्दुर्निरीक्ष्यं पृथग्जनैः ॥१७॥
17. kailāsamiva durdharṣaṃ kālāgnimiva duḥsaham ,
jvalantamiva tejobhirdurnirīkṣyaṃ pṛthagjanaiḥ.
17. kailāsam iva durdharṣam kālāgnim iva duḥsaham
jvalantam iva tejobhiḥ durnirīkṣyam pṛthagjanaiḥ
17. kailāsam iva durdharṣam,
kālāgnim iva duḥsaham,
tejobhiḥ iva jvalantam,
pṛthagjanaiḥ durnirīkṣyam
17. He was unassailable like Mount Kailāsa, intolerable like the fire of cosmic destruction (kālāgni), blazing with effulgence, and difficult for ordinary people to behold.
स्कन्धे चासज्य परशुं धनुर्विद्युद्गणोपमम् ।
प्रगृह्य शरमुख्यं च त्रिपुरघ्नं यथा हरम् ॥१८॥
18. skandhe cāsajya paraśuṃ dhanurvidyudgaṇopamam ,
pragṛhya śaramukhyaṃ ca tripuraghnaṃ yathā haram.
18. skandhe ca āsajya paraśum dhanuḥ vidyudgaṇopamam
pragṛhya śaramukhyam ca tripuraghnam yathā haram
18. ca skandhe paraśum āsajya,
vidyudgaṇopamam dhanuḥ pragṛhya,
ca śaramukhyam (pragṛhya),
tripuraghnam haram yathā
18. Having placed an axe on his shoulder, grasping a bow resembling a cluster of lightning bolts, and holding a primary arrow, he was like Hara (Shiva), the destroyer of Tripura.
तं दृष्ट्वा भीमसंकाशं ज्वलन्तमिव पावकम् ।
वसिष्ठप्रमुखा विप्रा जपहोमपरायणाः ।
संगता मुनयः सर्वे संजजल्पुरथो मिथः ॥१९॥
19. taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṃkāśaṃ jvalantamiva pāvakam ,
vasiṣṭhapramukhā viprā japahomaparāyaṇāḥ ,
saṃgatā munayaḥ sarve saṃjajalpuratho mithaḥ.
19. tam dṛṣṭvā bhīmasaṃkāśam jvalantam
iva pāvakam vasiṣṭhapramukhāḥ viprāḥ
japahomaparāyaṇāḥ saṅgatāḥ
munayaḥ sarve saṃjajalpuḥ atha mithaḥ
19. vasiṣṭhapramukhāḥ viprāḥ japahomaparāyaṇāḥ
sarve saṅgatāḥ munayaḥ tam
bhīmasaṃkāśam jvalantam iva pāvakam
dṛṣṭvā atha mithaḥ saṃjajalpuḥ
19. Seeing him, formidable in appearance and blazing like fire, the Brahmins led by Vasiṣṭha, who were devoted to chanting (japa) and sacrificial offerings (homa), and all the assembled sages then conversed among themselves.
कच्चित् पितृवधामर्षी क्षत्रं नोत्सादयिष्यति ।
पूर्वं क्षत्रवधं कृत्वा गतमन्युर्गतज्वरः ।
क्षत्रस्योत्सादनं भूयो न खल्वस्य चिकीर्षितम् ॥२०॥
20. kaccit pitṛvadhāmarṣī kṣatraṃ notsādayiṣyati ,
pūrvaṃ kṣatravadhaṃ kṛtvā gatamanyurgatajvaraḥ ,
kṣatrasyotsādanaṃ bhūyo na khalvasya cikīrṣitam.
20. kaccit pitṛvadhamarṣī kṣatram na
utsādayiṣyati pūrvam kṣatravadham kṛtvā
gatamanayuḥ gatajvaraḥ kṣatrasya
utsādanam bhūyaḥ na khalu asya cikīrṣitam
20. pitṛvadhamarṣī kaccit kṣatram na
utsādayiṣyati pūrvam kṣatravadham kṛtvā
gatamanayuḥ gatajvaraḥ asya bhūyaḥ
kṣatrasya utsādanam na khalu cikīrṣitam
20. Is it possible that, enraged by his father's murder, he will not destroy the warrior class (kṣatram)? After previously having annihilated the warrior class, his anger and fever had subsided. Surely, he does not intend to annihilate the warrior class (kṣatram) again.
एवमुक्त्वार्घ्यमादाय भार्गवं भीमदर्शनम् ।
ऋषयो राम रामेति मधुरां वाचमब्रुवन् ॥२१॥
21. evamuktvārghyamādāya bhārgavaṃ bhīmadarśanam ,
ṛṣayo rāma rāmeti madhurāṃ vācamabruvan.
21. evam uktvā arghyam ādāya bhārgavam bhīmadarśanam
ṛṣayaḥ rāma rāma iti madhurām vācam abruvan
21. ṛṣayaḥ evam uktvā arghyam ādāya bhārgavam
bhīmadarśanam rāma rāma iti madhurām vācam abruvan
21. Having spoken thus, and taking the respectful offering (arghya) for the formidable-looking Bhārgava (Paraśurāma), the sages addressed him with sweet words, saying 'Rāma, Rāma!'
प्रतिगृह्य तु तां पूजामृषिदत्तां प्रतापवान् ।
रामं दाशरथिं रामो जामदग्न्यो ऽभ्यभाषत ॥२२॥
22. pratigṛhya tu tāṃ pūjāmṛṣidattāṃ pratāpavān ,
rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyo'bhyabhāṣata.
22. pratigṛhya tu tām pūjām ṛṣidattām pratāpavān
rāmam dāśarathim rāmaḥ jāmadagnyaḥ abhyabhāṣata
22. pratāpavān jāmadagnyaḥ rāmaḥ tu ṛṣidattām tām
pūjām pratigṛhya dāśarathim rāmam abhyabhāṣata
22. However, having accepted that reverence offered by the sages, the glorious Paraśurāma then addressed Rāma, the son of Daśaratha.