Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-2

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः परिषदं सर्वामामन्त्र्य वसुधाधिपः ।
हितमुद्धर्षणं चेदमुवाचाप्रतिमं वचः ॥१॥
1. tataḥ pariṣadaṃ sarvāmāmantrya vasudhādhipaḥ ,
hitamuddharṣaṇaṃ cedamuvācāpratimaṃ vacaḥ.
1. tataḥ pariṣadam sarvām āmantrya vasudhādhipaḥ
hitam uddharṣaṇam ca idam uvāca apratimam vacaḥ
1. tataḥ vasudhādhipaḥ sarvām pariṣadam āmantrya
hitam uddharṣaṇam ca apratimam idam vacaḥ uvāca
1. Then, having addressed the entire assembly, the king spoke these beneficial, inspiring, and incomparable words.
दुन्दुभिस्वनकल्पेन गम्भीरेणानुनादिना ।
स्वरेण महता राजा जीग्मूत इव नादयन् ॥२॥
2. dundubhisvanakalpena gambhīreṇānunādinā ,
svareṇa mahatā rājā jīgmūta iva nādayan.
2. dundubhisvanakalpena gambhīreṇa anunādinā
svareṇa mahatā rājā jīgmūtaḥ iva nādayan
2. rājā dundubhisvanakalpena gambhīreṇa
anunādinā mahatā svareṇa jīgmūtaḥ iva nādayan
2. The king, with a great, deep, and resonant voice, like the sound of a drum, made everything resound, just as a cloud thunders.
सो ऽहमिक्ष्वाकुभिः पूर्वैर्नरेन्द्रैः परिपालितम् ।
श्रेयसा योक्तुकामो ऽस्मि सुखार्हमखिलं जगत् ॥३॥
3. so'hamikṣvākubhiḥ pūrvairnarendraiḥ paripālitam ,
śreyasā yoktukāmo'smi sukhārhamakhilaṃ jagat.
3. saḥ aham ikṣvāku-bhiḥ pūrvaiḥ narendraiḥ paripālitam
śreyasā yoktum-kāmaḥ asmi sukha-arham akhilam jagat
3. aham saḥ asmi,
pūrvaiḥ ikṣvāku-bhiḥ narendraiḥ paripālitam,
sukha-arham,
akhilam jagat śreyasā yoktum-kāmaḥ
3. I am he who desires to bestow well-being (śreyas) upon this entire world (jagat), which was protected by the former kings (narendra) of the Ikṣvāku dynasty and is deserving of happiness.
मयाप्याचरितं पूर्वैः पन्थानमनुगच्छता ।
प्रजा नित्यमतन्द्रेण यथाशक्त्यभिरक्षता ॥४॥
4. mayāpyācaritaṃ pūrvaiḥ panthānamanugacchatā ,
prajā nityamatandreṇa yathāśaktyabhirakṣatā.
4. mayā api ācaritam pūrvaiḥ panthānam anugacchatā
prajā nityam atandreṇa yathā-śakti abhirakṣatā
4. mayā api,
pūrvaiḥ ācaritam panthānam anugacchatā,
prajā nityam atandreṇa yathā-śakti abhirakṣatā
4. Following the path (panthānam) trod by my ancestors, I too have diligently and to the best of my ability constantly protected (abhirakṣatā) the people (prajā).
इदं शरीरं कृत्स्नस्य लोकस्य चरता हितम् ।
पाण्डुरस्यातपत्रस्यच्छायायां जरितं मया ॥५॥
5. idaṃ śarīraṃ kṛtsnasya lokasya caratā hitam ,
pāṇḍurasyātapatrasyacchāyāyāṃ jaritaṃ mayā.
5. idam śarīram kṛtsnasya lokasya caratā hitam
pāṇḍurasya ātapatrasya chāyāyām jaritam mayā
5. idam śarīram mayā kṛtsnasya lokasya hitam caratā,
pāṇḍurasya ātapatrasya chāyāyām jaritam
5. This body (śarīra), while working for the good (hitam) of the entire world (loka), has been aged by me under the shade of a white royal parasol (ātapatra).
प्राप्य वर्षसहस्राणि बहून्यायूंषि जीवितः ।
जीर्णस्यास्य शरीरस्य विश्रान्तिमभिरोचये ॥६॥
6. prāpya varṣasahasrāṇi bahūnyāyūṃṣi jīvitaḥ ,
jīrṇasyāsya śarīrasya viśrāntimabhirocaye.
6. prāpya varṣa-sahasrāṇi bahūni āyūṃṣi jīvitaḥ
jīrṇasya asya śarīrasya viśrāntim abhiroccaye
6. bahūni varṣa-sahasrāṇi āyūṃṣi prāpya jīvitaḥ (aham),
asya jīrṇasya śarīrasya viśrāntim abhiroccaye
6. Having lived many thousands of years and attained a long life (āyus), I now desire (abhirocaye) rest (viśrānti) for this aged (jīrṇa) body (śarīra).
राजप्रभावजुष्टां हि दुर्वहामजितेन्द्रियैः ।
परिश्रान्तो ऽस्मि लोकस्य गुर्वीं धर्मधुरं वहन् ॥७॥
7. rājaprabhāvajuṣṭāṃ hi durvahāmajitendriyaiḥ ,
pariśrānto'smi lokasya gurvīṃ dharmadhuraṃ vahan.
7. rājaprabhāvajuṣṭām hi durvahām ajitendriyaiḥ
pariśrāntaḥ asmi lokasya gurvīm dharmadhuram vahan
7. aham lokasya gurvīm rājaprabhāvajuṣṭām ajitendriyaiḥ
durvahām dharmadhuram vahan pariśrāntaḥ asmi hi
7. Indeed, I am exhausted from carrying the weighty responsibility (dharma-dhura) of the people, a task endowed with royal authority that is difficult for those with uncontrolled senses to manage.
सो ऽहं विश्रममिच्छामि पुत्रं कृत्वा प्रजाहिते ।
संनिकृष्टानिमान् सर्वाननुमान्य द्विजर्षभान् ॥८॥
8. so'haṃ viśramamicchāmi putraṃ kṛtvā prajāhite ,
saṃnikṛṣṭānimān sarvānanumānya dvijarṣabhān.
8. saḥ aham viśramam icchāmi putram kṛtvā prajāhite
saṃnikṛṣṭān imān sarvān anumānya dvijarṣabhān
8. saḥ aham putram prajāhite kṛtvā,
saṃnikṛṣṭān imān sarvān dvijarṣabhān anumānya,
viśramam icchāmi
8. Therefore, I desire to rest, having appointed my son for the welfare of the people, and having sought the permission of all these eminent Brahmins (dvijarṣabha) who are gathered here.
अनुजातो हि मे सर्वैर्गुणैर्ज्येष्ठो ममात्मजः ।
पुरंदरसमो वीर्ये रामः परपुरंजयः ॥९॥
9. anujāto hi me sarvairguṇairjyeṣṭho mamātmajaḥ ,
puraṃdarasamo vīrye rāmaḥ parapuraṃjayaḥ.
9. anujātaḥ hi me sarvaiḥ guṇaiḥ jyeṣṭhaḥ mama
ātmajaḥ puraṃdarasamaḥ vīrye rāmaḥ parapuraṃjayaḥ
9. hi me jyeṣṭhaḥ ātmajaḥ rāmaḥ sarvaiḥ guṇaiḥ anujātaḥ,
vīrye puraṃdarasamaḥ parapuraṃjayaḥ
9. Indeed, my eldest son, Rama, is endowed with all my qualities, equal to Purandara (Indra) in valor, and a conqueror of enemy cities.
तं चन्द्रमिव पुष्येण युक्तं धर्मभृतां वरम् ।
यौवराज्येन योक्तास्मि प्रीतः पुरुषपुंगवम् ॥१०॥
10. taṃ candramiva puṣyeṇa yuktaṃ dharmabhṛtāṃ varam ,
yauvarājyena yoktāsmi prītaḥ puruṣapuṃgavam.
10. tam candram iva puṣyeṇa yuktam dharmabhṛtām varam
yauvarājyena yoktā asmi prītaḥ puruṣapuṃgavam
10. prītaḥ aham dharmabhṛtām varam,
puṣyeṇa yuktam candram iva,
tam puruṣapuṃgavam yauvarājyena yoktā asmi
10. Pleased, I shall appoint him, that best of men (puruṣa) and foremost among the upholders of natural law (dharma), who is like the moon conjoined with the Puṣya constellation, to the position of crown prince (yauvarājya).
अनुरूपः स वो नाथो लक्ष्मीवांल् लक्ष्मणाग्रजः ।
त्रैलोक्यमपि नाथेन येन स्यान्नाथवत्तरम् ॥११॥
11. anurūpaḥ sa vo nātho lakṣmīvāṃl lakṣmaṇāgrajaḥ ,
trailokyamapi nāthena yena syānnāthavattaram.
11. anurūpaḥ saḥ vaḥ nāthaḥ lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ
trailokyam api nāthena yena syāt nāthavattaram
11. He, the elder brother of Lakṣmaṇa, is a suitable lord for you, endowed with prosperity. Through him, even the three worlds (trailokya) would become better governed and more majestic.
अनेन श्रेयसा सद्यः संयोज्याहमिमां महीम् ।
गतक्लेशो भविष्यामि सुते तस्मिन्निवेश्य वै ॥१२॥
12. anena śreyasā sadyaḥ saṃyojyāhamimāṃ mahīm ,
gatakleśo bhaviṣyāmi sute tasminniveśya vai.
12. anena śreyasā sadyaḥ saṃyojya aham imām mahīm
gatakleśaḥ bhaviṣyāmi sute tasmin niveśya vai
12. Through this auspicious act, by immediately entrusting this earth (mahī) and installing that son (Rāma) upon it, I shall become free from distress.
इति ब्रुवन्तं मुदिताः प्रत्यनन्दन्नृपा नृपम् ।
वृष्टिमन्तं महामेघं नर्दन्तमिव बर्हिणः ॥१३॥
13. iti bruvantaṃ muditāḥ pratyanandannṛpā nṛpam ,
vṛṣṭimantaṃ mahāmeghaṃ nardantamiva barhiṇaḥ.
13. iti bruvantam muditāḥ pratyanandan nṛpāḥ nṛpam
vṛṣṭimantam mahāmegham nardantam iva barhiṇaḥ
13. As the king was speaking thus, the delighted kings acclaimed him, just as peacocks (barhiṇaḥ) welcome a roaring great cloud laden with rain.
तस्य धर्मार्थविदुषो भावमाज्ञाय सर्वशः ।
ऊचुश्च मनसा ज्ञात्वा वृद्धं दशरथं नृपम् ॥१४॥
14. tasya dharmārthaviduṣo bhāvamājñāya sarvaśaḥ ,
ūcuśca manasā jñātvā vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam.
14. tasya dharmārthaviduṣaḥ bhāvam ājñāya sarvaśaḥ
ūcuḥ ca manasā jñātvā vṛddham daśaratham nṛpam
14. Having completely understood the intention of that old king Daśaratha, who knew (dharma) and artha, and having comprehended it mentally, they spoke to him.
अनेकवर्षसाहस्रो वृद्धस्त्वमसि पार्थिव ।
स रामं युवराजानमभिषिञ्चस्व पार्थिवम् ॥१५॥
15. anekavarṣasāhasro vṛddhastvamasi pārthiva ,
sa rāmaṃ yuvarājānamabhiṣiñcasva pārthivam.
15. anekavarṣasāhasraḥ vṛddhaḥ tvam asi pārthiva
saḥ rāmam yuvarājānam abhiṣiñcasva pārthivam
15. pārthiva tvam anekavarṣasāhasraḥ vṛddhaḥ asi
saḥ rāmam pārthivam yuvarājānam abhiṣiñcasva
15. O King, you are venerable, having lived for many thousands of years. Therefore, anoint Rama, the prince, as the crown prince (yuvarāja).
इति तद्वचनं श्रुत्वा राजा तेषां मनःप्रियम् ।
अजानन्निव जिज्ञासुरिदं वचनमब्रवीत् ॥१६॥
16. iti tadvacanaṃ śrutvā rājā teṣāṃ manaḥpriyam ,
ajānanniva jijñāsuridaṃ vacanamabravīt.
16. iti tat vacanam śrutvā rājā teṣām manaḥpriyam
ajānan iva jijñāsuḥ idam vacanam abravīt
16. rājā teṣām manaḥpriyam tat vacanam iti śrutvā
ajānan iva jijñāsuḥ idam vacanam abravīt
16. Having heard their words, which were pleasing to his mind, the king, feigning ignorance and being inquisitive, spoke these words.
कथं नु मयि धर्मेण पृथिवीमनुशासति ।
भवन्तो द्रष्टुमिच्छन्ति युवराजं ममात्मजम् ॥१७॥
17. kathaṃ nu mayi dharmeṇa pṛthivīmanuśāsati ,
bhavanto draṣṭumicchanti yuvarājaṃ mamātmajam.
17. katham nu mayi dharmeṇa pṛthivīm anuśāsati
bhavantaḥ draṣṭum icchanti yuvarājam mama ātmajam
17. nu katham mayi dharmeṇa pṛthivīm anuśāsati
bhavantaḥ mama ātmajam yuvarājam draṣṭum icchanti
17. How is it, then, that while I am ruling the earth according to natural law (dharma), you desire to see my own son as crown prince (yuvarāja)?
ते तमूचुर्महात्मानं पौरजानपदैः सह ।
बहवो नृप कल्याणा गुणाः पुत्रस्य सन्ति ते ॥१८॥
18. te tamūcurmahātmānaṃ paurajānapadaiḥ saha ,
bahavo nṛpa kalyāṇā guṇāḥ putrasya santi te.
18. te tam ūcuḥ mahātmānam paurajānapadaiḥ saha
bahavaḥ nṛpa kalyāṇāḥ guṇāḥ putrasya santi te
18. te paurajānapadaiḥ saha tam mahātmānam ūcuḥ
nṛpa te putrasya bahavaḥ kalyāṇāḥ guṇāḥ santi
18. They, accompanied by the citizens and countryfolk, said to that great-souled (mahātman) one: 'O King, your son possesses many auspicious qualities.'
दिव्यैर्गुणैः शक्रसमो रामः सत्यपराक्रमः ।
इक्ष्वाकुभ्यो हि सर्वेभ्यो ऽप्यतिरक्तो विशाम्पते ॥१९॥
19. divyairguṇaiḥ śakrasamo rāmaḥ satyaparākramaḥ ,
ikṣvākubhyo hi sarvebhyo'pyatirakto viśāmpate.
19. divyaiḥ guṇaiḥ śakrasamaḥ rāmaḥ satyaparākramaḥ
ikṣvākubhyaḥ hi sarvebhyaḥ api atiriktaḥ viśāmpate
19. viśāmpate rāmaḥ divyaiḥ guṇaiḥ śakrasamaḥ
satyaparākramaḥ hi sarvebhyaḥ ikṣvākubhyaḥ api atiriktaḥ
19. O lord of the people, Rama, whose might is unwavering, is equal to Indra (Śakra) in divine qualities. Indeed, he excels even all the Ikshvakus.
रामः सत्पुरुषो लोके सत्यधर्मपरायणः ।
धर्मज्ञः सत्यसंधश्च शीलवाननसूयकः ॥२०॥
20. rāmaḥ satpuruṣo loke satyadharmaparāyaṇaḥ ,
dharmajñaḥ satyasaṃdhaśca śīlavānanasūyakaḥ.
20. rāmaḥ satpuruṣaḥ loke satyadharmaparāyaṇaḥ
dharmajñaḥ satyasaṃdhaḥ ca śīlavān anasūyakaḥ
20. loke rāmaḥ satpuruṣaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ
dharmajñaḥ satyasaṃdhaḥ ca śīlavān anasūyakaḥ
20. In the world, Rama is a virtuous person (satpuruṣa), devoted to truth and natural law (dharma). He is a knower of (dharma) natural law, faithful to his promises, endowed with good character, and free from envy.
क्षान्तः सान्त्वयिता श्लक्ष्णः कृतज्ञो विजितेन्द्रियः ।
मृदुश्च स्थिरचित्तश्च सदा भव्यो ऽनसूयकः ॥२१॥
21. kṣāntaḥ sāntvayitā ślakṣṇaḥ kṛtajño vijitendriyaḥ ,
mṛduśca sthiracittaśca sadā bhavyo'nasūyakaḥ.
21. kṣāntaḥ sāntvayitā ślakṣṇaḥ kṛtajñaḥ vijitendriyaḥ
mṛduḥ ca sthiracittaḥ ca sadā bhavyaḥ anasūyakaḥ
21. kṣāntaḥ sāntvayitā ślakṣṇaḥ kṛtajñaḥ vijitendriyaḥ
ca mṛduḥ ca sthiracittaḥ sadā bhavyaḥ anasūyakaḥ
21. He is forbearing, a consoler, polite, grateful, and one who has conquered his senses (indriya). He is also gentle, of steady mind, always noble, and free from envy.
प्रियवादी च भूतानां सत्यवादी च राघवः ।
बहुश्रुतानां वृद्धानां ब्राह्मणानामुपासिता ॥२२॥
22. priyavādī ca bhūtānāṃ satyavādī ca rāghavaḥ ,
bahuśrutānāṃ vṛddhānāṃ brāhmaṇānāmupāsitā.
22. priyavādī ca bhūtānām satyavādī ca rāghavaḥ
bahuśrutānām vṛddhānām brāhmaṇānām upāsitā
22. rāghavaḥ ca bhūtānām priyavādī ca satyavādī
bahuśrutānām vṛddhānām brāhmaṇānām upāsitā
22. And Rama (rāghava) speaks pleasantly to all beings, and he speaks the truth. He is also a server of the highly learned, the elders, and the Brahmins.
तेनास्येहातुला कीर्तिर्यशस्तेजश्च वर्धते ।
देवासुरमनुष्याणां सर्वास्त्रेषु विशारदः ॥२३॥
23. tenāsyehātulā kīrtiryaśastejaśca vardhate ,
devāsuramanuṣyāṇāṃ sarvāstreṣu viśāradaḥ.
23. tena asya iha atulā kīrtiḥ yaśaḥ tejaḥ ca
vardhate devāsuramanuṣyāṇām sarvāstreṣu viśāradaḥ
23. asya atulā kīrtiḥ yaśaḥ tejaḥ ca iha tena vardhate,
saḥ devāsuramanuṣyāṇām sarvāstreṣu viśāradaḥ
23. Through him, his incomparable fame, glory, and brilliance increase here (in this world). He is skilled in all weapons, (even) among gods, demons, and humans.
यदा व्रजति संग्रामं ग्रामार्थे नगरस्य वा ।
गत्वा सौमित्रिसहितो नाविजित्य निवर्तते ॥२४॥
24. yadā vrajati saṃgrāmaṃ grāmārthe nagarasya vā ,
gatvā saumitrisahito nāvijitya nivartate.
24. yadā vrajati saṅgrāmam grāmārthe nagarasya vā
gatvā saumitrisahitaḥ na avijitya nivartate
24. yadā saumitrisahitaḥ grāmārthe vā nagarasya saṅgrāmam vrajati gatvā,
saḥ avijitya na nivartate
24. Whenever he, accompanied by the son of Sumitrā (Saumitri), goes to battle for a village or a city, he does not return without conquering.
संग्रामात् पुनरागम्य कुञ्जरेण रथेन वा ।
पौरान् स्वजनवन्नित्यं कुशलं परिपृच्छति ॥२५॥
25. saṃgrāmāt punarāgamya kuñjareṇa rathena vā ,
paurān svajanavannityaṃ kuśalaṃ paripṛcchati.
25. saṅgrāmāt punaḥ āgamya kuñjareṇa rathena vā
paurān svajanavat nityam kuśalam paripṛcchati
25. saṅgrāmāt punaḥ kuñjareṇa vā rathena āgamya,
saḥ nityam paurān svajanavat kuśalam paripṛcchati
25. Having returned from battle, whether by elephant or by chariot, he always inquires about the well-being of the citizens as if they were his own people.
पुत्रेष्वग्निषु दारेषु प्रेष्यशिष्यगणेषु च ।
निखिलेनानुपूर्व्या च पिता पुत्रानिवौरसान् ॥२६॥
26. putreṣvagniṣu dāreṣu preṣyaśiṣyagaṇeṣu ca ,
nikhilenānupūrvyā ca pitā putrānivaurasān.
26. putreṣu agniṣu dāreṣu preṣyaśiṣyagaṇeṣu ca
nikhilena anupūrvyā ca pitā putrān iva aurasān
26. ca ca nikhilena anupūrvyā putreṣu agniṣu dāreṣu preṣyaśiṣyagaṇeṣu,
pitā aurasān putrān iva (paripṛcchati)
26. And he inquires completely and in due order about their sons, sacred fires, wives, and groups of servants and disciples, just as a father (would inquire) about his legitimate sons.
शुश्रूषन्ते च वः शिष्याः कच्चित् कर्मसु दंशिताः ।
इति नः पुरुषव्याघ्रः सदा रामो ऽभिभाषते ॥२७॥
27. śuśrūṣante ca vaḥ śiṣyāḥ kaccit karmasu daṃśitāḥ ,
iti naḥ puruṣavyāghraḥ sadā rāmo'bhibhāṣate.
27. śuśrūṣante ca vaḥ śiṣyāḥ kaccit karmasu daṃśitāḥ
iti naḥ puruṣavyāghraḥ sadā rāmaḥ abhibhāṣate
27. puruṣavyāghraḥ rāmaḥ sadā naḥ iti abhibhāṣate
kaccit vaḥ śiṣyāḥ ca karmasu daṃśitāḥ śuśrūṣante
27. "Are your disciples diligent in their actions (karma)?" - Thus, Rāma, that tiger among men, always addresses us.
व्यसनेषु मनुष्याणां भृशं भवति दुःखितः ।
उत्सवेषु च सर्वेषु पितेव परितुष्यति ॥२८॥
28. vyasaneṣu manuṣyāṇāṃ bhṛśaṃ bhavati duḥkhitaḥ ,
utsaveṣu ca sarveṣu piteva parituṣyati.
28. vyasaneṣu manuṣyāṇāṃ bhṛśaṃ bhavati duḥkhitaḥ
utsaveṣu ca sarveṣu pitā iva parituṣyati
28. manuṣyāṇāṃ vyasaneṣu bhṛśaṃ duḥkhitaḥ bhavati
ca sarveṣu utsaveṣu pitā iva parituṣyati
28. He becomes greatly distressed by the misfortunes of people, and he rejoices exceedingly in all celebrations, just like a father.
सत्यवादी महेष्वासो वृद्धसेवी जितेन्द्रियः ।
वत्सः श्रेयसि जातस्ते दिष्ट्यासौ तव राघवः ।
दिष्ट्या पुत्रगुणैर्युक्तो मारीच इव कश्यपः ॥२९॥
29. satyavādī maheṣvāso vṛddhasevī jitendriyaḥ ,
vatsaḥ śreyasi jātaste diṣṭyāsau tava rāghavaḥ ,
diṣṭyā putraguṇairyukto mārīca iva kaśyapaḥ.
29. satyavādī maheṣvāsaḥ vṛddhasevī
jitendriyaḥ vatsaḥ śreyasi jātaḥ te
diṣṭyā asau tava rāghavaḥ diṣṭyā
putraguṇaiḥ yuktaḥ mārīcaḥ iva kaśyapaḥ
29. vatsaḥ diṣṭyā asau tava rāghavaḥ
śreyasi jātaḥ satyavādī maheṣvāsaḥ
vṛddhasevī jitendriyaḥ diṣṭyā
putraguṇaiḥ yuktaḥ mārīcaḥ iva kaśyapaḥ
29. (O dear one,) Fortuitously, your Rāghava, born for excellence, is a speaker of truth, a great archer, a server of elders, and one who has conquered his senses. Fortunately, he is endowed with the qualities of a son, like Kaśyapa (was blessed with) Marīca.
बलमारोग्यमायुश्च रामस्य विदितात्मनः ।
आशंसते जनः सर्वो राष्ट्रे पुरवरे तथा ॥३०॥
30. balamārogyamāyuśca rāmasya viditātmanaḥ ,
āśaṃsate janaḥ sarvo rāṣṭre puravare tathā.
30. balam ārogyam āyuḥ ca rāmasya viditātmanaḥ
āśaṃsate janaḥ sarvaḥ rāṣṭre puravare tathā
30. sarvaḥ janaḥ rāṣṭre puravare tathā viditātmanaḥ
rāmasya balam ārogyam āyuḥ ca āśaṃsate
30. All the people in the kingdom and in the excellent city thus pray for the strength, health, and longevity of Rāma, the one with a known (or realized) self (ātman).
अभ्यन्तरश्च बाह्यश्च पौरजानपदो जनः ।
स्त्रियो वृद्धास्तरुण्यश्च सायंप्रातः समाहिताः ॥३१॥
31. abhyantaraśca bāhyaśca paurajānapado janaḥ ,
striyo vṛddhāstaruṇyaśca sāyaṃprātaḥ samāhitāḥ.
31. abhyantaraḥ ca bāhyaḥ ca paurajānapadaḥ janaḥ |
striyaḥ vṛddhāḥ taruṇyaḥ ca sāyamprātaḥ samāhitāḥ
31. paurajānapadaḥ janaḥ abhyantaraḥ ca bāhyaḥ ca
striyaḥ vṛddhāḥ ca taruṇyaḥ ca sāyamprātaḥ samāhitāḥ
31. Both the internal and external populace, consisting of city dwellers and country folk, as well as women, old and young, are attentive both in the evening and in the morning.
सर्वान्देवान्नमस्यन्ति रामस्यार्थे यशस्विनः ।
तेषामायाचितं देव त्वत्प्रसादात् समृध्यताम् ॥३२॥
32. sarvāndevānnamasyanti rāmasyārthe yaśasvinaḥ ,
teṣāmāyācitaṃ deva tvatprasādāt samṛdhyatām.
32. sarvān devān namasyanti rāmasya arthe yaśasvinaḥ
| teṣām āyācitam deva tvat prasādāt samṛdhyatām
32. yaśasvinaḥ rāmasya arthe sarvān devān namasyanti
deva teṣām āyācitam tvat prasādāt samṛdhyatām
32. These glorious people worship all the gods for the sake of Rama. O King, may their requested boon be fulfilled by your grace.
राममिन्दीवरश्यामं सर्वशत्रुनिबर्हणम् ।
पश्यामो यौवराज्यस्थं तव राजोत्तमात्मजम् ॥३३॥
33. rāmamindīvaraśyāmaṃ sarvaśatrunibarhaṇam ,
paśyāmo yauvarājyasthaṃ tava rājottamātmajam.
33. rāmam indīvaraśyāmam sarvaśatrunibarhaṇam
paśyāmaḥ yauvarājyastham tava rājottamātmajam
33. (vayam) paśyāmaḥ tava rājottamātmajam rāmam
indīvaraśyāmam sarvaśatrunibarhaṇam yauvarājyastham
33. We wish to see your son, the best of kings, Rama, who is dark like a blue lotus and the vanquisher of all enemies, established as crown prince.
तं देवदेवोपममात्मजं ते सर्वस्य लोकस्य हिते निविष्टम् ।
हिताय नः क्षिप्रमुदारजुष्टं मुदाभिषेक्तुं वरद त्वमर्हसि ॥३४॥
34. taṃ devadevopamamātmajaṃ te sarvasya lokasya hite niviṣṭam ,
hitāya naḥ kṣipramudārajuṣṭaṃ mudābhiṣektuṃ varada tvamarhasi.
34. tam devadevopamam ātmajam te
sarvasya lokasya hite niviṣṭam |
hitāya naḥ kṣipram udārajuṣṭam
mudā abhiṣektum varada tvam arhasi
34. varada tvam arhasi kṣipram mudā
abhiṣektum tam te ātmajam
devadevopamam sarvasya lokasya hite
niviṣṭam naḥ hitāya udārajuṣṭam
34. O giver of boons, you should swiftly and joyfully consecrate that son of yours – who is like a god among gods, dedicated to the welfare of all people, and adorned with generosity – for our benefit.