Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-3, chapter-13

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अथ पञ्चवटीं गच्छन्नन्तरा रघुनन्दनः ।
आससाद महाकायं गृध्रं भीमपराक्रमम् ॥१॥
1. atha pañcavaṭīṃ gacchannantarā raghunandanaḥ ,
āsasāda mahākāyaṃ gṛdhraṃ bhīmaparākramam.
1. atha pañcavaṭīṃ gacchan antarā raghunandanaḥ
āsasāda mahākāyam gṛdhram bhīmaparākramam
1. atha pañcavaṭīṃ gacchan antarā raghunandanaḥ
mahākāyam bhīmaparākramam gṛdhram āsasāda
1. Then, as the delight of the Raghu clan (raghunandanaḥ) was proceeding to Pancavati, he encountered on the way a huge-bodied vulture of formidable strength.
तं दृष्ट्वा तौ महाभागौ वनस्थं रामलक्ष्मणौ ।
मेनाते राक्षसं पक्षिं ब्रुवाणौ को भवानिति ॥२॥
2. taṃ dṛṣṭvā tau mahābhāgau vanasthaṃ rāmalakṣmaṇau ,
menāte rākṣasaṃ pakṣiṃ bruvāṇau ko bhavāniti.
2. taṃ dṛṣṭvā tau mahābhāgau vanastham rāmalakṣmaṇau
menāte rākṣasam pakṣim bruvāṇau kaḥ bhavān iti
2. tau mahābhāgau rāmalakṣmaṇau vanastham taṃ dṛṣṭvā rākṣasam pakṣim menāte,
'kaḥ bhavān' iti bruvāṇau
2. Upon seeing that (vulture), located in the forest, the highly virtuous (mahābhāgau) Rama and Lakshmana took it for a demon-bird, saying, "Who are you?"
स तौ मधुरया वाचा सौम्यया प्रीणयन्निव ।
उवाच वत्स मां विद्धि वयस्यं पितुरात्मनः ॥३॥
3. sa tau madhurayā vācā saumyayā prīṇayanniva ,
uvāca vatsa māṃ viddhi vayasyaṃ piturātmanaḥ.
3. sa tau madhurayā vācā saumyayā prīṇayan iva
uvāca vatsa mām viddhi vayasyam pituḥ ātmanaḥ
3. sa madhurayā saumyayā vācā tau prīṇayan iva
uvāca vatsa mām ātmanaḥ pituḥ vayasyam viddhi
3. As if pleasing those two with sweet and gentle words, he said, "O son, know me as a friend of your own father (ātman)."
स तं पितृसखं बुद्ध्वा पूजयामास राघवः ।
स तस्य कुलमव्यग्रमथ पप्रच्छ नाम च ॥४॥
4. sa taṃ pitṛsakhaṃ buddhvā pūjayāmāsa rāghavaḥ ,
sa tasya kulamavyagramatha papraccha nāma ca.
4. sa tam pitṛsakham buddhvā pūjayām āsa rāghavaḥ
sa tasya kulam avyagram atha papraccha nāma ca
4. rāghavaḥ sa tam pitṛsakham buddhvā pūjayām āsa
atha sa tasya kulam nāma ca avyagram papraccha
4. Having recognized him as his father's friend, Rama (Rāghava) honored him. Then, Rama asked him about his family and his name.
रामस्य वचनं श्रुत्वा कुलमात्मानमेव च ।
आचचक्षे द्विजस्तस्मै सर्वभूतसमुद्भवम् ॥५॥
5. rāmasya vacanaṃ śrutvā kulamātmānameva ca ,
ācacakṣe dvijastasmai sarvabhūtasamudbhavam.
5. rāmasya vacanam śrutvā kulam ātmānam eva ca
ācacaksṣe dvijaḥ tasmai sarvabhūtasamudbhavam
5. dvijaḥ rāmasya vacanam śrutvā tatra kulam ātmānam
eva ca tasmai sarvabhūtasamudbhavam ācacaksṣe
5. Having heard Rama's words, the Brahmin (dvija) then explained to him his family lineage and his own identity (ātman), which originated from all primordial beings.
पूर्वकाले महाबाहो ये प्रजापतयो ऽभवन् ।
तान्मे निगदतः सर्वानादितः शृणु राघव ॥६॥
6. pūrvakāle mahābāho ye prajāpatayo'bhavan ,
tānme nigadataḥ sarvānāditaḥ śṛṇu rāghava.
6. pūrvakāle mahābāho ye prajāpatayaḥ abhavan
tān me nigadataḥ sarvān āditaḥ śṛṇu rāghava
6. mahābāho rāghava pūrvakāle ye prajāpatayaḥ
abhavan tān sarvān āditaḥ me nigadataḥ śṛṇu
6. O mighty-armed one (mahābāho), listen to me as I narrate, from the very beginning, about all those progenitors (prajāpati-s) who existed in ancient times, O Rama (Rāghava).
कर्दमः प्रथमस्तेषां विकृतस्तदनन्तरम् ।
शेषश्च संश्रयश्चैव बहुपुत्रश्च वीर्यवान् ॥७॥
7. kardamaḥ prathamasteṣāṃ vikṛtastadanantaram ,
śeṣaśca saṃśrayaścaiva bahuputraśca vīryavān.
7. kardamaḥ prathamaḥ teṣām vikṛtaḥ tat anantaram
śeṣaḥ ca saṃśrayaḥ ca eva bahuputraḥ ca vīryavān
7. teṣām prathamaḥ kardamaḥ tat anantaram vikṛtaḥ
ca śeṣaḥ ca saṃśrayaḥ ca eva vīryavān bahuputraḥ
7. Kardama was the first among them, followed by Vikṛta. Then there were Śeṣa, Saṃśraya, and the mighty Bahuputra.
स्थाणुर्मरीचिरत्रिश्च क्रतुश्चैव महाबलः ।
पुलस्त्यश्चाङ्गिराश्चैव प्रचेताः पुलहस्तथा ॥८॥
8. sthāṇurmarīciratriśca kratuścaiva mahābalaḥ ,
pulastyaścāṅgirāścaiva pracetāḥ pulahastathā.
8. sthāṇuḥ marīciḥ atriḥ ca kratuḥ ca eva mahābalaḥ
pulastyaḥ ca aṅgirāḥ ca eva pracetāḥ pulahaḥ tathā
8. sthāṇuḥ marīciḥ ca atriḥ ca eva mahābalaḥ kratuḥ
ca pulastyaḥ ca eva aṅgirāḥ pracetāḥ tathā pulahaḥ
8. Sthāṇu, Marīci, and Atri; and also the mighty Kratu. Similarly, Pulastya, Aṅgirā, Pracetā, and Pulaha.
दक्षो विवस्वानपरो ऽरिष्टनेमिश्च राघव ।
कश्यपश्च महातेजास्तेषामासीच्च पश्चिमः ॥९॥
9. dakṣo vivasvānaparo'riṣṭanemiśca rāghava ,
kaśyapaśca mahātejāsteṣāmāsīcca paścimaḥ.
9. dakṣaḥ vivasvān aparaḥ ariṣṭanemiḥ ca rāghava
kaśyapaḥ ca mahātejāḥ teṣām āsīt ca paścimaḥ
9. rāghava dakṣaḥ vivasvān aparaḥ ca ariṣṭanemiḥ
ca mahātejāḥ kaśyapaḥ ca teṣām paścimaḥ āsīt
9. O Rāghava, there were Dakṣa, Vivasvān, and another, Ariṣṭanemi. And Kaśyapa, the greatly effulgent one, was the last among them.
प्रजापतेस्तु दक्षस्य बभूवुरिति नः श्रुतम् ।
षष्टिर्दुहितरो राम यशस्विन्यो महायशः ॥१०॥
10. prajāpatestu dakṣasya babhūvuriti naḥ śrutam ,
ṣaṣṭirduhitaro rāma yaśasvinyo mahāyaśaḥ.
10. prajāpateḥ tu dakṣasya babhūvuḥ iti naḥ śrutam
ṣaṣṭiḥ duhitarḥ rāma yaśasvinyaḥ mahāyaśaḥ
10. rāma naḥ iti śrutam tu prajāpateḥ dakṣasya
ṣaṣṭiḥ yaśasvinyaḥ mahāyaśaḥ duhitarḥ babhūvuḥ
10. O Rāma, it has been heard by us that Prajāpati Dakṣa indeed had sixty glorious, greatly renowned daughters.
कश्यपः प्रतिजग्राह तासामष्टौ सुमध्यमाः ।
अदितिं च दितिं चैव दनूमपि च कालकाम् ॥११॥
11. kaśyapaḥ pratijagrāha tāsāmaṣṭau sumadhyamāḥ ,
aditiṃ ca ditiṃ caiva danūmapi ca kālakām.
11. kaśyapaḥ pratijagrāha tāsām aṣṭau sumadhyamāḥ
aditiṃ ca ditiṃ ca eva danūm api ca kālakām
11. kaśyapaḥ tāsām aṣṭau sumadhyamāḥ aditiṃ ca
ditiṃ ca eva danūm api ca kālakām pratijagrāha
11. Kaśyapa accepted eight of them, the beautiful ones: Aditi, Diti, and also Danu and Kālakā.
ताम्रां क्रोधवशां चैव मनुं चाप्यनलामपि ।
तास्तु कन्यास्ततः प्रीतः कश्यपः पुनरब्रवीत् ॥१२॥
12. tāmrāṃ krodhavaśāṃ caiva manuṃ cāpyanalāmapi ,
tāstu kanyāstataḥ prītaḥ kaśyapaḥ punarabravīt.
12. tāmrām krodhavaśām ca eva manuṃ ca api analām api
tāḥ tu kanyāḥ tataḥ prītaḥ kaśyapaḥ punaḥ abravīt
12. (saḥ) tāmrām krodhavaśām ca eva manuṃ ca api analām api
(pratijagrāha) tataḥ tu kaśyapaḥ prītaḥ tāḥ kanyāḥ punaḥ abravīt
12. (And he accepted) Tāmra, Krodhavaśā, Manu, and also Analā. Then, pleased, Kaśyapa spoke again to those daughters.
पुत्रांस्त्रैलोक्यभर्तॄन् वै जनयिष्यथ मत् समान् ।
अदितिस्तन्मना राम दितिश्च दनुरेव च ॥१३॥
13. putrāṃstrailokyabhartṝn vai janayiṣyatha mat samān ,
aditistanmanā rāma ditiśca danureva ca.
13. putrān trailokyabhartṝn vai janayiṣyatha mat
samān aditiḥ tat manāḥ rāma ditiḥ ca danuḥ eva ca
13. (kaśyapaḥ abravīt) vai putrān
trailokyabhartṝn mat samān janayiṣyatha
rāma aditiḥ tat manāḥ ditiḥ ca
danuḥ ca eva (tat manasaḥ abhavan)
13. (Kaśyapa said:) "Indeed, you will bear sons equal to me, who will be the maintainers of the three worlds." O Rāma, Aditi was intent on this (task), and Diti, and Danu too.
कालका च महाबाहो शेषास्त्वमनसो ऽभवन् ।
अदित्यां जज्ञिरे देवास्त्रयस्त्रिंशदरिंदम ॥१४॥
14. kālakā ca mahābāho śeṣāstvamanaso'bhavan ,
adityāṃ jajñire devāstrayastriṃśadariṃdama.
14. kālakā ca mahābāho śeṣāḥ tu amanasasaḥ abhavan
adityām jajñire devāḥ trayastriṃśat ariṃdama
14. ca mahābāho kālakā (tat manāḥ abhavat) tu śeṣāḥ amanasasaḥ
abhavan ariṃdama adityām trayastriṃśat devāḥ jajñire
14. And Kālakā (was also intent on it), O mighty-armed one. But the rest (of the daughters) became indifferent. O subduer of enemies, thirty-three gods were born from Aditi.
आदित्या वसवो रुद्रा अश्विनौ च परंतप ।
दितिस्त्वजनयत् पुत्रान्दैत्यांस्तात यशस्विनः ॥१५॥
15. ādityā vasavo rudrā aśvinau ca paraṃtapa ,
ditistvajanayat putrāndaityāṃstāta yaśasvinaḥ.
15. ādityāḥ vasavaḥ rudrāḥ aśvinau ca paraṃtapa
ditiḥ tu ajanayat putrān daityān tāta yaśasvinaḥ
15. paraṃtapa tāta ādityāḥ vasavaḥ rudrāḥ ca aśvinau
ditiḥ tu yaśasvinaḥ putrān daityān ajanayat
15. O tormentor of foes, the Ādityas, Vasus, Rudras, and the two Aśvins [were born from others]. But Diti, O dear one, gave birth to renowned sons, the Daityas.
तेषामियं वसुमती पुरासीत् सवनार्णवा ।
दनुस्त्वजनयत् पुत्रमश्वग्रीवमरिंदम ॥१६॥
16. teṣāmiyaṃ vasumatī purāsīt savanārṇavā ,
danustvajanayat putramaśvagrīvamariṃdama.
16. teṣām iyam vasumatī purā āsīt savanārṇavā
danuḥ tu ajanayat putram aśvagrīvam ariṃdama
16. ariṃdama teṣām iyam savanārṇavā vasumatī purā
āsīt danuḥ tu aśvagrīvam putram ajanayat
16. This earth, with its forests and oceans, formerly belonged to them (the Daityas). But Danu, O subduer of enemies, gave birth to a son, Aśvagriva.
नरकं कालकं चैव कालकापि व्यजायत ।
क्रौञ्चीं भासीं तथा श्येनीं धृतराष्ट्रीं तथा शुकीम् ॥१७॥
17. narakaṃ kālakaṃ caiva kālakāpi vyajāyata ,
krauñcīṃ bhāsīṃ tathā śyenīṃ dhṛtarāṣṭrīṃ tathā śukīm.
17. narakam kālakam ca eva kālakā api vyajāyata krauñcīm
bhāsīm tathā śyenīm dhṛtarāṣṭrīm tathā śukīm
17. kālakā api narakam kālakam ca eva vyajāyata krauñcīm
bhāsīm tathā śyenīm dhṛtarāṣṭrīm tathā śukīm
17. Kālakā, too, gave birth to Naraka and Kālaka. (These were) Krauñcī, Bhāsī, and Śyenī, Dhṛtarāṣṭrī, and Śukī.
ताम्रापि सुषुवे कन्याः पञ्चैता लोकविश्रुताः ।
उलूकाञ्जनयत् क्रौञ्ची भासी भासान् व्यजायत ॥१८॥
18. tāmrāpi suṣuve kanyāḥ pañcaitā lokaviśrutāḥ ,
ulūkāñjanayat krauñcī bhāsī bhāsān vyajāyata.
18. tāmra api suṣuve kanyāḥ pañca etāḥ lokaviśrutāḥ
ulūkān ajanayat krauñcī bhāsī bhāsān vyajāyata
18. tāmra api etāḥ pañca lokaviśrutāḥ kanyāḥ suṣuve
krauñcī ulūkān ajanayat bhāsī bhāsān vyajāyata
18. Tāmra, too, gave birth to these five world-renowned daughters. Krauñcī gave birth to owls, and Bhāsī gave birth to vultures.
श्येनी श्येनांश्च गृध्रांश्च व्यजायत सुतेजसः ।
धृतराष्ट्री तु हंसांश्च कलहंसांश्च सर्वशः ॥१९॥
19. śyenī śyenāṃśca gṛdhrāṃśca vyajāyata sutejasaḥ ,
dhṛtarāṣṭrī tu haṃsāṃśca kalahaṃsāṃśca sarvaśaḥ.
19. śyenī śyenān ca gṛdhrān ca vyajāyata sutejasaḥ
dhṛtarāṣṭrī tu haṁsān ca kalahaṁsān ca sarvaśaḥ
19. śyenī śyenān ca gṛdhrān ca sutejasaḥ vyajāyata
dhṛtarāṣṭrī tu haṁsān ca kalahaṁsān ca sarvaśaḥ
19. Śyenī gave birth to falcons, hawks, and mighty vultures. But Dhṛtarāṣṭrī, in turn, gave birth to geese and kalahaṃsa (Indian cranes) of all varieties.
चक्रवाकांश्च भद्रं ते विजज्ञे सापि भामिनी ।
शुकी नतां विजज्ञे तु नताया विनता सुता ॥२०॥
20. cakravākāṃśca bhadraṃ te vijajñe sāpi bhāminī ,
śukī natāṃ vijajñe tu natāyā vinatā sutā.
20. cakravākān ca bhadram te vijajñe sā api bhāminī
śukī natām vijajñe tu natāyāḥ vinatā sutā
20. sā api bhāminī cakravākān ca vijajñe bhadram
te śukī tu natām vijajñe natāyāḥ sutā vinatā
20. And she, that beautiful lady (Dhṛtarāṣṭrī), also gave birth to ruddy geese (cakravāka); may prosperity be with you! Śukī, however, gave birth to Natā, and Vinatā was the daughter of Natā.
दशक्रोधवशा राम विजज्ञे ऽप्यात्मसंभवाः ।
मृगीं च मृगमन्दां च हरीं भद्रमदामपि ॥२१॥
21. daśakrodhavaśā rāma vijajñe'pyātmasaṃbhavāḥ ,
mṛgīṃ ca mṛgamandāṃ ca harīṃ bhadramadāmapi.
21. daśakrodhavaśā rāma vijajñe api ātmasaṁbhavāḥ
mṛgīm ca mṛgamandām ca harīm bhadramadām api
21. rāma daśakrodhavaśā api vijajñe ātmasaṁbhavāḥ
mṛgīm ca mṛgamandām ca harīm bhadramadām api
21. O Rāma, Krōdhavasā (the mother), also gave birth to her own numerous offspring. Among them were Mṛgī, Mṛgamandā, Harī, and also Bhadramadā.
मातङ्गीमथ शार्दूलीं श्वेतां च सुरभीं तथा ।
सर्वलक्षणसंपन्नां सुरसां कद्रुकामपि ॥२२॥
22. mātaṅgīmatha śārdūlīṃ śvetāṃ ca surabhīṃ tathā ,
sarvalakṣaṇasaṃpannāṃ surasāṃ kadrukāmapi.
22. mātaṅgīm atha śārdūlīm śvetām ca surabhīm tathā
sarvalakṣaṇasaṁpannām surasām kadrukām api
22. atha mātaṅgīm śārdūlīm śvetām ca tathā surabhīm
sarvalakṣaṇasaṁpannām surasām api kadrukām (vijajñe)
22. Then (she also gave birth to) Mātaṅgī, Śārdūlī, and Śvetā, as well as Surabhī. And Surasā, who was endowed with all auspicious characteristics, and Kadrukā also.
अपत्यं तु मृगाः सर्वे मृग्या नरवरोत्तम ।
ऋष्काश्च मृगमन्दायाः सृमराश्चमरास्तथा ॥२३॥
23. apatyaṃ tu mṛgāḥ sarve mṛgyā naravarottama ,
ṛṣkāśca mṛgamandāyāḥ sṛmarāścamarāstathā.
23. apatyam tu mṛgāḥ sarve mṛgyāḥ naravarottama
ṛṣkāḥ ca mṛgamandāyāḥ sṛmarāḥ camarāḥ tathā
23. naravarottama mṛgyāḥ sarve mṛgāḥ tu apatyam
mṛgamandāyāḥ ṛṣkāḥ ca sṛmarāḥ camarāḥ tathā
23. O best among men, all deer are indeed the offspring of Mṛgī. And R̥ṣkas, Sṛmaras, and Camaras are the offspring of Mṛgamandā.
ततस्त्विरावतीं नाम जज्ञे भद्रमदा सुताम् ।
तस्यास्त्वैरावतः पुत्रो लोकनाथो महागजः ॥२४॥
24. tatastvirāvatīṃ nāma jajñe bhadramadā sutām ,
tasyāstvairāvataḥ putro lokanātho mahāgajaḥ.
24. tataḥ tu irāvatīm nāma jajñe bhadramadā sutām
tasyāḥ tu airāvataḥ putraḥ lokanāthaḥ mahāgajaḥ
24. tataḥ bhadramadā tu irāvatīm nāma sutām jajñe
tasyāḥ tu airāvataḥ mahāgajaḥ lokanāthaḥ putraḥ
24. Then, Bhadramadā indeed gave birth to a daughter named Irāvatī. And her son was Airāvata, the great elephant, lord of the world.
हर्याश्च हरयो ऽपत्यं वानराश्च तपस्विनः ।
गोलाङ्गूलांश्च शार्दूली व्याघ्रांश्चाजनयत् सुतान् ॥२५॥
25. haryāśca harayo'patyaṃ vānarāśca tapasvinaḥ ,
golāṅgūlāṃśca śārdūlī vyāghrāṃścājanayat sutān.
25. haryāḥ ca harayaḥ apatyam vānarāḥ ca tapasvinaḥ
golāṅgūlān ca śārdūlī vyāghrān ca ajanayat sutān
25. haryāḥ harayaḥ ca apatyam vānarāḥ ca tapasvinaḥ
śārdūlī golāṅgūlān ca vyāghrān ca sutān ajanayat
25. And monkeys (harayaḥ) were the offspring of Haryā, and also vānaras (monkeys) known for their asceticism. Śārdūlī gave birth to langurs (golāṅgūla) and also to tigers (vyāghra) as offspring.
मातङ्ग्यास्त्वथ मातङ्गा अपत्यं मनुजर्षभ ।
दिशागजं तु श्वेताक्षं श्वेता व्यजनयत् सुतम् ॥२६॥
26. mātaṅgyāstvatha mātaṅgā apatyaṃ manujarṣabha ,
diśāgajaṃ tu śvetākṣaṃ śvetā vyajanayat sutam.
26. mātaṅgyāḥ tu atha mātaṅgāḥ apatyam manujarṣabha
diśāgajam tu śvetākṣam śvetā vyajanayat sutam
26. manujarṣabha mātaṅgyāḥ mātaṅgāḥ tu atha apatyam
śvetā tu diśāgajam śvetākṣam sutam vyajanayat
26. O best among men, then elephants (mātaṅgāḥ) are indeed the offspring of Mātaṅgī. And Śvetā gave birth to a son named Śvetākṣa, who is a directional elephant (diśāgaja).
ततो दुहितरौ राम सुरभिर्देव्यजायत ।
रोहिणीं नाम भद्रं ते गन्धर्वीं च यशस्विनीम् ॥२७॥
27. tato duhitarau rāma surabhirdevyajāyata ,
rohiṇīṃ nāma bhadraṃ te gandharvīṃ ca yaśasvinīm.
27. tataḥ duhitarau rāma surabhiḥ devī ajāyata
rohiṇīm nāma bhadram te gandharvīm ca yaśasvinīm
27. rāma tataḥ surabhiḥ devī rohiṇīm nāma ca
yaśasvinīm gandharvīm duhitarau ajāyata te bhadram
27. O Rāma, thereafter the goddess Surabhi gave birth to two daughters: Rohiṇī by name, and the glorious Gandharvī. May it be well with you.
रोहिण्यजनयद्गा वै गन्धर्वी वाजिनः सुतान् ।
सुरसाजनयन्नागान् राम कद्रूश्च पन्नगान् ॥२८॥
28. rohiṇyajanayadgā vai gandharvī vājinaḥ sutān ,
surasājanayannāgān rāma kadrūśca pannagān.
28. rohiṇī ajanayat gāḥ vai gandharvī vājinaḥ sutān
surasā ajanayat nāgān rāma kadrūḥ ca pannagān
28. rohiṇī vai gāḥ ajanayat gandharvī vājinaḥ sutān (ajanayat)
rāma surasā nāgān ajanayat ca kadrūḥ pannagān (ajanayat)
28. Rohiṇī, indeed, gave birth to cows, and Gandharvī (gave birth to) sons, the horses. O Rāma, Surasā gave birth to serpents, and Kadrū (gave birth to) crawling snakes.
मनुर्मनुष्याञ्जनयत् कश्यपस्य महात्मनः ।
ब्राह्मणान् क्षत्रियान् वैश्याञ् शूद्रांश्च मनुजर्षभ ॥२९॥
29. manurmanuṣyāñjanayat kaśyapasya mahātmanaḥ ,
brāhmaṇān kṣatriyān vaiśyāñ śūdrāṃśca manujarṣabha.
29. manuḥ manuṣyān ajanayat kaśyapasya mahātmanaḥ
brāhmaṇān kṣatriyān vaiśyān śūdrān ca manujarṣabha
29. manujarṣabha kaśyapasya mahātmanaḥ manuḥ manuṣyān
brāhmaṇān kṣatriyān vaiśyān ca śūdrān ajanayat
29. Manu, the son of the great-souled (mahātman) Kaśyapa, produced humans: Brahmins, Kshatriyas, Vaishyas, and Shudras, O best of men.
मुखतो ब्राह्मणा जाता उरसः क्षत्रियास्तथा ।
ऊरुभ्यां जज्ञिरे वैश्याः पद्भ्यां शूद्रा इति श्रुतिः ॥३०॥
30. mukhato brāhmaṇā jātā urasaḥ kṣatriyāstathā ,
ūrubhyāṃ jajñire vaiśyāḥ padbhyāṃ śūdrā iti śrutiḥ.
30. mukhataḥ brāhmaṇāḥ jātāḥ urasaḥ kṣatriyāḥ tathā
ūrubhyām jajñire vaiśyāḥ padbhyām śūdrāḥ iti śrutiḥ
30. mukhataḥ brāhmaṇāḥ jātāḥ urasaḥ tathā kṣatriyāḥ (jātāḥ)
ūrubhyām vaiśyāḥ jajñire padbhyām śūdrāḥ (jajñire) iti śrutiḥ
30. Brahmins were born from the mouth; similarly, Kshatriyas (were born) from the chest. Vaishyas were born from the thighs, and Shudras from the feet. This is the sacred tradition (śruti).
सर्वान्पुण्यफलान् वृक्षाननलापि व्यजायत ।
विनता च शुकी पौत्री कद्रूश्च सुरसा स्वसा ॥३१॥
31. sarvānpuṇyaphalān vṛkṣānanalāpi vyajāyata ,
vinatā ca śukī pautrī kadrūśca surasā svasā.
31. sarvān puṇyaphalān vṛkṣān analā api vyajāyata
| vinatā ca śukī pautrī kadrūḥ ca surasā svasā
31. analā api sarvān puṇyaphalān vṛkṣān vyajāyata
vinatā ca śukī pautrī kadrūḥ ca surasā svasā
31. Anala also gave birth to all trees bearing meritorious fruits. (Among others were) Vinata, and Śukī, the granddaughter, and Kadrū, and Surasā, the sister.
कद्रूर्नागसहस्क्रं तु विजज्ञे धरणीधरम् ।
द्वौ पुत्रौ विनतायास्तु गरुडो ऽरुण एव च ॥३२॥
32. kadrūrnāgasahaskraṃ tu vijajñe dharaṇīdharam ,
dvau putrau vinatāyāstu garuḍo'ruṇa eva ca.
32. kadrūḥ nāgasahasram tu vijajñe dharaṇīdharam |
dvau putrau vinatāyāḥ tu garuḍaḥ aruṇaḥ eva ca
32. kadrūḥ tu dharaṇīdharam nāgasahasram vijajñe
vinatāyāḥ tu dvau putrau garuḍaḥ aruṇaḥ eva ca
32. Kadrū, for her part, gave birth to a thousand snakes (nāgas) that support the earth. Vinata, however, had two sons: Garuḍa and Aruṇa.
तस्माज्जातो ऽहमरुणात् संपातिश्च ममाग्रजः ।
जटायुरिति मां विद्धि श्येनीपुत्रमरिंदम ॥३३॥
33. tasmājjāto'hamaruṇāt saṃpātiśca mamāgrajaḥ ,
jaṭāyuriti māṃ viddhi śyenīputramariṃdama.
33. tasmāt jātaḥ aham aruṇāt saṃpātiḥ ca mama agrajaḥ
| jaṭāyuḥ iti mām viddhi śyenīputram ariṃdama
33. tasmāt aruṇāt aham jātaḥ saṃpātiḥ ca mama agrajaḥ ariṃdama,
iti śyenīputram mām jaṭāyuḥ viddhi
33. From that Aruṇa, I was born, and Saṃpāti is my elder brother. O suppressor of enemies (ariṃdama), know me as Jaṭāyu, the son of Śyenī.
सो ऽहं वाससहायस्ते भविष्यामि यदीच्छसि ।
सीतां च तात रक्षिष्ये त्वयि याते सलक्ष्मणे ॥३४॥
34. so'haṃ vāsasahāyaste bhaviṣyāmi yadīcchasi ,
sītāṃ ca tāta rakṣiṣye tvayi yāte salakṣmaṇe.
34. saḥ aham vāsasahāyaḥ te bhaviṣyāmi yadi icchasi
| sītām ca tāta rakṣiṣye tvayi yāte salakṣmaṇe
34. saḥ aham te vāsasahāyaḥ bhaviṣyāmi yadi icchasi tāta,
tvayi salakṣmaṇe yāte,
sītām ca rakṣiṣye
34. Therefore, I will be your companion here if you wish. And, dear father, I will protect Sītā when you have departed with Lakṣmaṇa.
जटायुषं तु प्रतिपूज्य राघवो मुदा परिष्वज्य च संनतो ऽभवत् ।
पितुर्हि शुश्राव सखित्वमात्मवाञ्जटायुषा संकथितं पुनः पुनः ॥३५॥
35. jaṭāyuṣaṃ tu pratipūjya rāghavo mudā pariṣvajya ca saṃnato'bhavat ,
piturhi śuśrāva sakhitvamātmavāñjaṭāyuṣā saṃkathitaṃ punaḥ punaḥ.
35. jaṭāyuṣam tu pratipūjya rāghavaḥ
mudā pariṣvajya ca saṃnataḥ abhavat
| pituḥ hi śuśrāva sakhitvam ātmavān
jaṭāyuṣā saṃkathitam punaḥ punaḥ
35. rāghavaḥ tu jaṭāyuṣam pratipūjya
mudā ca pariṣvajya saṃnataḥ abhavat
ātmavān hi pituḥ sakhitvam jaṭāyuṣā
punaḥ punaḥ saṃkathitam śuśrāva
35. Having honored Jaṭāyu and embracing him with joy, Rāghava became humble. Indeed, the high-souled (Rāma) repeatedly heard from Jaṭāyu about the friendship of his father.
स तत्र सीतां परिदाय मैथिलीं सहैव तेनातिबलेन पक्षिणा ।
जगाम तां पञ्चवटीं सलक्ष्मणो रिपून्दिधक्षञ् शलभानिवानलः ॥३६॥
36. sa tatra sītāṃ paridāya maithilīṃ sahaiva tenātibalena pakṣiṇā ,
jagāma tāṃ pañcavaṭīṃ salakṣmaṇo ripūndidhakṣañ śalabhānivānalaḥ.
36. saḥ tatra sītām paridāya maithilīm
saha eva tena atibalena pakṣiṇā |
jagāma tām pañcavaṭīm salakṣmaṇaḥ
ripūn didhakṣan śalabhān iva analaḥ
36. saḥ tatra maithilīm sītām paridāya
tena atibalena pakṣiṇā saha eva
salakṣmaṇaḥ analaḥ iva śalabhān ripūn
didhakṣan tām pañcavaṭīm jagāma
36. Accompanied by Lakṣmaṇa, he went to that Pañcavaṭī, taking Sītā, the princess of Mithilā, along with that exceedingly mighty bird, desiring to burn his enemies like fire consumes moths.