Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-102

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
क्रुद्धमाज्ञाय रामं तु वसिष्ठः प्रत्युवाच ह ।
जाबालिरपि जानीते लोकस्यास्य गतागतिम् ।
निवर्तयितुकामस्तु त्वामेतद्वाक्यमब्रवीत् ॥१॥
1. kruddhamājñāya rāmaṃ tu vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha ,
jābālirapi jānīte lokasyāsya gatāgatim ,
nivartayitukāmastu tvāmetadvākyamabravīt.
1. kruddham ājñāya rāmam tu vasiṣṭhaḥ
pratyuvāca ha jābāliḥ api jānīte
lokasya asya gatāgatim nivartayitukāmaḥ
tu tvām etat vākyam abravīt
1. vasiṣṭhaḥ tu kruddham rāmam ājñāya
ha pratyuvāca jābāliḥ api asya
lokasya gatāgatim jānīte tu tvām
nivartayitukāmaḥ etat vākyam abravīt
1. Indeed, upon seeing Rama enraged, Vasishtha replied. Jabali too understands the cycle of coming and going (saṃsāra) in this world; however, desiring to turn you back, he spoke those words.
इमां लोकसमुत्पत्तिं लोकनाथ निबोध मे ।
सर्वं सलिलमेवासीत् पृथिवी यत्र निर्मिता ।
ततः समभवद्ब्रह्मा स्वयम्भूर्दैवतैः सह ॥२॥
2. imāṃ lokasamutpattiṃ lokanātha nibodha me ,
sarvaṃ salilamevāsīt pṛthivī yatra nirmitā ,
tataḥ samabhavadbrahmā svayambhūrdaivataiḥ saha.
2. imām lokasamutpattim lokanātha
nibodha me sarvam salilam eva āsīt
pṛthivī yatra nirmitā tataḥ samabhavat
brahmā svayambhūḥ daivataiḥ saha
2. lokanātha me imām lokasamutpattim
nibodha sarvam salilam eva āsīt
yatra pṛthivī nirmitā tataḥ svayambhūḥ
brahmā daivataiḥ saha samabhavat
2. O Lord of the world, learn from me this creation of the world. Everything was solely water, where the earth was formed. Thence, the self-born (svayambhū) Brahma appeared, along with the gods.
स वराहस्ततो भूत्वा प्रोज्जहार वसुंधराम् ।
असृजच्च जगत् सर्वं सह पुत्रैः कृतात्मभिः ॥३॥
3. sa varāhastato bhūtvā projjahāra vasuṃdharām ,
asṛjacca jagat sarvaṃ saha putraiḥ kṛtātmabhiḥ.
3. saḥ varāhaḥ tataḥ bhūtvā projjahāra vasuṃdharām
asṛjat ca jagat sarvam saha putraiḥ kṛtātmabhiḥ
3. tataḥ saḥ varāhaḥ bhūtvā vasuṃdharām projjahāra
ca kṛtātmabhiḥ putraiḥ saha sarvam jagat asṛjat
3. Thereafter, having assumed the form of a boar (Varāha), he raised up the earth. And he created the entire world together with his perfected (kṛtātmabhiḥ) sons.
आकाशप्रभवो ब्रह्मा शाश्वतो नित्य अव्ययः ।
तस्मान्मरीचिः संजज्ञे मरीचेः कश्यपः सुतः ॥४॥
4. ākāśaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ ,
tasmānmarīciḥ saṃjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ.
4. ākāśaprabhavaḥ brahmā śāśvataḥ nityaḥ avyayaḥ
tasmāt marīciḥ saṃjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ
4. ākāśaprabhavaḥ brahmā śāśvataḥ nityaḥ avyayaḥ
tasmāt marīciḥ saṃjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ
4. Brahmā, whose origin is from space, is eternal, ever-present, and immutable. From him, Marīci was born, and from Marīci, Kaśyapa was born as a son.
विवस्वान् कश्यपाज्जज्ञे मनुर्वैवस्वतः स्मृतः ।
स तु प्रजापतिः पूर्वमिक्ष्वाकुस्तु मनोः सुतः ॥५॥
5. vivasvān kaśyapājjajñe manurvaivasvataḥ smṛtaḥ ,
sa tu prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manoḥ sutaḥ.
5. vivasvān kaśyapāt jajñe manuḥ vaivasvataḥ smṛtaḥ
saḥ tu prajāpatiḥ pūrvam ikṣvākuḥ tu manoḥ sutaḥ
5. vivasvān kaśyapāt jajñe manuḥ vaivasvataḥ smṛtaḥ
saḥ tu prajāpatiḥ pūrvam ikṣvākuḥ tu manoḥ sutaḥ
5. Vivasvān was born from Kaśyapa. Manu is known as Vaivasvata. He, indeed, was the original progenitor, and Ikṣvāku was the son of Manu.
यस्येयं प्रथमं दत्ता समृद्धा मनुना मही ।
तमिक्ष्वाकुमयोध्यायां राजानं विद्धि पूर्वकम् ॥६॥
6. yasyeyaṃ prathamaṃ dattā samṛddhā manunā mahī ,
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam.
6. yasya iyam prathamam dattā samṛddhā manunā mahī
tam ikṣvākum ayodhyāyām rājānam viddhi pūrvakam
6. viddhi tam ikṣvākum pūrvakam rājānam ayodhyāyām
yasya iyam samṛddhā mahī manunā prathamam dattā
6. Know that Ikṣvāku was the first king in Ayodhyā, to whom this prosperous earth was first bestowed by Manu.
इक्ष्वाकोस्तु सुतः श्रीमान् कुक्षिरेवेति विश्रुतः ।
कुक्षेरथात्मजो वीरो विकुक्षिरुदपद्यत ॥७॥
7. ikṣvākostu sutaḥ śrīmān kukṣireveti viśrutaḥ ,
kukṣerathātmajo vīro vikukṣirudapadyata.
7. ikṣvākoḥ tu sutaḥ śrīmān kukṣiḥ eva iti viśrutaḥ
kukṣeḥ atha ātmajaḥ vīraḥ vikukṣiḥ udapadyata
7. ikṣvākoḥ tu śrīmān sutaḥ kukṣiḥ eva iti viśrutaḥ
atha kukṣeḥ vīraḥ ātmajaḥ vikukṣiḥ udapadyata
7. Indeed, the glorious son of Ikṣvāku was renowned as Kukṣi. From Kukṣi, then, was born the heroic son Vikukṣi.
विकुक्षेस्तु महातेजा बाणः पुत्रः प्रतापवान् ।
बाणस्य तु महाबाहुरनरण्यो महायशाः ॥८॥
8. vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān ,
bāṇasya tu mahābāhuranaraṇyo mahāyaśāḥ.
8. vikukṣeḥ tu mahātejāḥ bāṇaḥ putraḥ pratāpavān
bāṇasya tu mahābāhuḥ anaraṇyaḥ mahāyaśāḥ
8. vikukṣeḥ tu mahātejāḥ bāṇaḥ putraḥ pratāpavān
bāṇasya tu mahābāhuḥ anaraṇyaḥ mahāyaśāḥ
8. The son of Vikukṣi was Bāṇa, who was of great splendor and powerful. And Bāṇa's son was the mighty-armed and very famous Anaraṇya.
नानावृष्टिर्बभूवास्मिन्न दुर्भिक्षं सतां वरे ।
अनरण्ये महाराजे तस्करो वापि कश्चन ॥९॥
9. nānāvṛṣṭirbabhūvāsminna durbhikṣaṃ satāṃ vare ,
anaraṇye mahārāje taskaro vāpi kaścana.
9. nānāvṛṣṭiḥ babhūva asmin na durbhikṣam satām
vare anaraṇye mahārāje taskaraḥ vā api kaścana
9. asmin satām vare mahārāje anaraṇye nānāvṛṣṭiḥ
babhūva na durbhikṣam vā api kaścana taskaraḥ
9. During the reign of this great King Anaraṇya, who was excellent among the virtuous, there were abundant rains, no famine, nor was there ever any thief.
अनरण्यान्महाबाहुः पृथू राजा बभूव ह ।
तस्मात् पृथोर्महाराजस्त्रिशङ्कुरुदपद्यत ।
स सत्यवचनाद्वीरः सशरीरो दिवं गतः ॥१०॥
10. anaraṇyānmahābāhuḥ pṛthū rājā babhūva ha ,
tasmāt pṛthormahārājastriśaṅkurudapadyata ,
sa satyavacanādvīraḥ saśarīro divaṃ gataḥ.
10. anaraṇyāt mahābāhuḥ pṛthū rājā
babhūva ha tasmāt pṛthoḥ mahārājaḥ
triśaṅkuḥ udapadyata saḥ
satyavacanāt vīraḥ saśarīraḥ divam gataḥ
10. anaraṇyāt mahābāhuḥ rājā pṛthū ha
babhūva tasmāt pṛthoḥ mahārājaḥ
triśaṅkuḥ udapadyata saḥ vīraḥ
satyavacanāt saśarīraḥ divam gataḥ
10. The mighty-armed King Pṛthu was indeed born from Anaraṇya. From that King Pṛthu, the great King Triśaṅku was born. That hero, because of his truthful words, ascended to heaven with his physical body.
त्रिशङ्कोरभवत् सूनुर्धुन्धुमारो महायशाः ।
धुन्धुमारान्महातेजा युवनाश्वो व्यजायत ॥११॥
11. triśaṅkorabhavat sūnurdhundhumāro mahāyaśāḥ ,
dhundhumārānmahātejā yuvanāśvo vyajāyata.
11. triśaṅkoḥ abhavat sūnuḥ dhundhumāraḥ mahāyaśāḥ
dhundhumārāt mahātejāḥ yuvanāśvaḥ vyajayata
11. triśaṅkoḥ mahāyaśāḥ sūnuḥ dhundhumāraḥ abhavat
dhundhumārāt mahātejāḥ yuvanāśvaḥ vyajayata
11. From Triśaṅku was born the very famous son, Dhundhumāra. From Dhundhumāra, the greatly splendid Yuvanāśva was born.
युवनाश्व सुतः श्रीमान्मान्धाता समपद्यत ।
मान्धातुस्तु महातेजाः सुसंधिरुदपद्यत ॥१२॥
12. yuvanāśva sutaḥ śrīmānmāndhātā samapadyata ,
māndhātustu mahātejāḥ susaṃdhirudapadyata.
12. yuvānāśvaḥ sutaḥ śrīmān māndhātā samapadyata
māndhātuḥ tu mahātejāḥ susandhiḥ udapadyata
12. yuvānāśvaḥ sutaḥ śrīmān māndhātā samapadyata
māndhātuḥ tu mahātejāḥ susandhiḥ udapadyata
12. Yuvanaśva's glorious son, Mandhata, was born. And from Mandhata, the greatly effulgent Susandhi was born.
सुसंधेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसंधिः प्रसेनजित् ।
यशस्वी ध्रुवसंधेस्तु भरतो रिपुसूदनः ॥१३॥
13. susaṃdherapi putrau dvau dhruvasaṃdhiḥ prasenajit ,
yaśasvī dhruvasaṃdhestu bharato ripusūdanaḥ.
13. susandheḥ api putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit
yaśasvī dhruvasandheḥ tu bharataḥ ripūsūdanaḥ
13. susandheḥ api putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit
dhruvasandheḥ tu yaśasvī ripūsūdanaḥ bharataḥ
13. Susandhi also had two sons: Dhruvasandhi and Prasenajit. From Dhruvasandhi, in turn, was born the renowned Bharata, the slayer of foes.
भरतात्तु महाबाहोरसितो नाम जायत ।
यस्यैते प्रतिराजान उदपद्यन्त शत्रवः ।
हैहयास्तालजङ्घाश्च शूराश्च शशबिन्दवः ॥१४॥
14. bharatāttu mahābāhorasito nāma jāyata ,
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ ,
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśabindavaḥ.
14. bharatāt tu mahābāhoḥ asitaḥ nāma
jāyata yasya ete pratirājānaḥ
udapadyanta śatravaḥ haihayāḥ
tālajaṅghāḥ ca śūrāḥ ca śaśabindavaḥ
14. bharatāt tu mahābāhoḥ asitaḥ nāma
jāyata yasya ete pratirājānaḥ
śatravaḥ haihayāḥ tālajaṅghāḥ ca
śūrāḥ ca śaśabindavaḥ udapadyanta
14. From the mighty-armed Bharata was born Asita. Against him arose these adversarial kings as enemies: the Haihayas, the Talajanghas, the Shuras, and the Shashabindavas.
तांस्तु सर्वान्प्रतिव्यूह्य युद्धे राजा प्रवासितः ।
स च शैलवरे रम्ये बभूवाभिरतो मुनिः ।
द्वे चास्य भार्ये गर्भिण्यौ बभूवतुरिति श्रुतिः ॥१५॥
15. tāṃstu sarvānprativyūhya yuddhe rājā pravāsitaḥ ,
sa ca śailavare ramye babhūvābhirato muniḥ ,
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutiḥ.
15. tān tu sarvān prativyūhya yuddhe rājā
pravāsitaḥ saḥ ca śailavare ramye
babhūva abhirataḥ muniḥ dve ca asya
bhārye garbhiṇyau babhūvatuḥ iti śrutiḥ
15. tān sarvān tu yuddhe prativyūhya rājā
pravāsitaḥ saḥ ca ramye śailavare
abhirataḥ muniḥ babhūva dve ca asya
garbhiṇyau bhārye babhūvatuḥ iti śrutiḥ
15. But having arrayed himself against all those (enemies) in battle, the king was exiled. He then became an ascetic (muni), absorbed (abhirata) in a charming, excellent mountain. And it is the tradition (śruti) that his two wives were pregnant.
भार्गवश्च्यवनो नाम हिमवन्तमुपाश्रितः ।
तमृषिं समुपागम्य कालिन्दी त्वभ्यवादयत् ॥१६॥
16. bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ ,
tamṛṣiṃ samupāgamya kālindī tvabhyavādayat.
16. bhārgavaḥ cyavanaḥ nāma himavantam upāśritaḥ
tam ṛṣim samupāgamya kālindī tu abhyavādayat
16. kālindī tu himavantam upāśritaḥ bhārgavaḥ nāma
cyavanaḥ ṛṣim tam samupāgamya abhyavādayat
16. Cyavana, a descendant of Bhṛgu, had settled in the Himalayas. Kālindī then approached that sage and paid him respects.
स तामभ्यवदद्विप्रो वरेप्सुं पुत्रजन्मनि ।
ततः सा गृहमागम्य देवी पुत्रं व्यजायत ॥१७॥
17. sa tāmabhyavadadvipro varepsuṃ putrajanmani ,
tataḥ sā gṛhamāgamya devī putraṃ vyajāyata.
17. saḥ tām abhyavadat vipraḥ varepsum putrajanmani
tataḥ sā gṛham āgamya devī putram vyajayata
17. vipraḥ saḥ tām varepsum putrajanmani abhyavadat.
tataḥ sā devī gṛham āgamya putram vyajayata.
17. The Brahmin addressed her, who desired a boon for the birth of a son. Afterwards, that queen, having returned home, gave birth to a son.
सपत्न्या तु गरस्तस्यै दत्तो गर्भजिघांसया ।
गरेण सह तेनैव जातः स सगरो ऽभवत् ॥१८॥
18. sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā ,
gareṇa saha tenaiva jātaḥ sa sagaro'bhavat.
18. sapatnyā tu garaḥ tasyai dattaḥ garbhajighāṃsayā
gareṇa saha tena eva jātaḥ saḥ sagaraḥ abhavat
18. tu sapatnyā garbhajighāṃsayā tasyai garaḥ dattaḥ.
gareṇa saha tena eva jātaḥ saḥ sagaraḥ abhavat.
18. However, poison was given to her by a co-wife with the intent of destroying the embryo. He, born along with that very poison, became Sagara.
स राजा सगरो नाम यः समुद्रमखानयत् ।
इष्ट्वा पर्वणि वेगेन त्रासयन्तमिमाः प्रजाः ॥१९॥
19. sa rājā sagaro nāma yaḥ samudramakhānayat ,
iṣṭvā parvaṇi vegena trāsayantamimāḥ prajāḥ.
19. saḥ rājā sagaraḥ nāma yaḥ samudram akhānayat
iṣṭvā parvṇi vegena trāsayantam imāḥ prajāḥ
19. saḥ rājā nāma sagaraḥ yaḥ parvṇi vegena iṣṭvā imāḥ prajāḥ trāsayantam samudram akhānayat.
19. That king, named Sagara, who caused the ocean to be dug - having performed a sacrifice on an auspicious occasion with great speed - (an ocean) that was terrifying these subjects.
असमञ्जस्तु पुत्रो ऽभूत् सगरस्येति नः श्रुतम् ।
जीवन्नेव स पित्रा तु निरस्तः पापकर्मकृत् ॥२०॥
20. asamañjastu putro'bhūt sagarasyeti naḥ śrutam ,
jīvanneva sa pitrā tu nirastaḥ pāpakarmakṛt.
20. asamañjaḥ tu putraḥ abhūt sagarasya iti naḥ śrutam
jīvan eva saḥ pitrā tu nirastaḥ pāpakarmakṛt
20. naḥ śrutam iti asamañjaḥ tu sagarasya putraḥ
abhūt saḥ pāpakarmakṛt jīvan eva pitrā tu nirastaḥ
20. We have heard that Asamañja was the son of Sagara. He, who committed evil deeds, was abandoned by his father while still alive.
अंशुमानिति पुत्रो ऽभूदसमञ्जस्य वीर्यवान् ।
दिलीपो ऽंशुमतः पुत्रो दिलीपस्य भगीरथः ॥२१॥
21. aṃśumāniti putro'bhūdasamañjasya vīryavān ,
dilīpo'ṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ.
21. aṃśumān iti putraḥ abhūt asamañjasya vīryavān
dilīpaḥ aṃśumataḥ putraḥ dilīpasya bhagīrathaḥ
21. aṃśumān vīryavān iti asamañjasya putraḥ abhūt
aṃśumataḥ putraḥ dilīpaḥ dilīpasya bhagīrathaḥ
21. Aṃśumān, who was valorous, became the son of Asamañja. Dilīpa was the son of Aṃśumān, and Bhāgīratha was the son of Dilīpa.
भगीरथात् ककुत्स्थस्तु काकुत्स्था येन तु स्मृताः ।
ककुत्स्थस्य तु पुत्रो ऽभूद् रघुर्येन तु राघवः ॥२२॥
22. bhagīrathāt kakutsthastu kākutsthā yena tu smṛtāḥ ,
kakutsthasya tu putro'bhūd raghuryena tu rāghavaḥ.
22. bhagīrathāt kakutsthaḥ tu kākutsthāḥ yena tu smṛtāḥ
kakutsthasya tu putraḥ abhūt raghuḥ yena tu rāghavaḥ
22. bhagīrathāt kakutsthaḥ tu yena tu kākutsthāḥ smṛtāḥ
kakutsthasya tu putraḥ abhūt raghuḥ yena tu rāghavaḥ
22. Kakutstha was born from Bhagīratha, and it is by him that (his descendants) are remembered as Kākutsthas. The son of Kakutstha, in turn, was Raghu, by whom (his descendants) are remembered as Rāghavas.
रघोस्तु पुत्रस्तेजस्वी प्रवृद्धः पुरुषादकः ।
कल्माषपादः सौदास इत्येवं प्रथितो भुवि ॥२३॥
23. raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ ,
kalmāṣapādaḥ saudāsa ityevaṃ prathito bhuvi.
23. raghoḥ tu putraḥ tejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ
kalmāṣapādaḥ saudāsaḥ iti evam prathitaḥ bhuvi
23. raghoḥ tu putraḥ tejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ
kalmāṣapādaḥ saudāsaḥ iti evam bhuvi prathitaḥ
23. The mighty and glorious son of Raghu, who was a man-eater, was Kalmāṣapāda, also known as Saudāsa; he was thus renowned on earth.
कल्माषपादपुत्रो ऽभूच्छङ्खणस्त्विति विश्रुतः ।
यस्तु तद्वीर्यमासाद्य सहसेनो व्यनीनशत् ॥२४॥
24. kalmāṣapādaputro'bhūcchaṅkhaṇastviti viśrutaḥ ,
yastu tadvīryamāsādya sahaseno vyanīnaśat.
24. kalmāṣapādaputraḥ abhūt śaṅkhaṇaḥ tu iti viśrutaḥ
yaḥ tu tat vīryam āsādya sahāsenaḥ vyanīnaśat
24. kalmāṣapādaputraḥ śaṅkhaṇaḥ iti viśrutaḥ abhūt
yaḥ tu tat vīryam āsādya sahāsenaḥ vyanīnaśat
24. Kalmāṣapāda's son, renowned as Śaṅkhaṇa, was born. However, Sahasena, having encountered his prowess, destroyed him.
शङ्खणस्य तु पुत्रो ऽभूच्छूरः श्रीमान् सुदर्शनः ।
सुदर्शनस्याग्निवर्ण अग्निवर्षस्य शीघ्रगः ॥२५॥
25. śaṅkhaṇasya tu putro'bhūcchūraḥ śrīmān sudarśanaḥ ,
sudarśanasyāgnivarṇa agnivarṣasya śīghragaḥ.
25. śaṅkhaṇasya tu putraḥ abhūt śūraḥ śrīmān sudarśanaḥ
sudarśanasya agnivarnṇaḥ agnivarṣasya śīghragaḥ
25. śaṅkhaṇasya tu putraḥ śūraḥ śrīmān sudarśanaḥ abhūt
sudarśanasya agnivarnṇaḥ agnivarṣasya śīghragaḥ
25. Indeed, Śaṅkhaṇa's son was Sudarśana, who was brave and glorious. Sudarśana's son was Agnivarna, and Agnivarsa's son was Śīghraga.
शीघ्रगस्य मरुः पुत्रो मरोः पुत्रः प्रशुश्रुकः ।
प्रशुश्रुकस्य पुत्रो ऽभूदम्बरीषो महाद्युतिः ॥२६॥
26. śīghragasya maruḥ putro maroḥ putraḥ praśuśrukaḥ ,
praśuśrukasya putro'bhūdambarīṣo mahādyutiḥ.
26. śīghragasya maruḥ putraḥ maroḥ putraḥ praśuśrukaḥ
praśuśrukasya putraḥ abhūt ambarīṣaḥ mahādyutiḥ
26. śīghragasya putraḥ maruḥ maroḥ putraḥ praśuśrukaḥ
praśuśrukasya putraḥ mahādyutiḥ ambarīṣaḥ abhūt
26. Maru was the son of Śīghraga, and Praśuśruka was the son of Maru. Ambarīṣa, who was greatly radiant, became the son of Praśuśruka.
अम्बरीषस्य पुत्रो ऽभून्नहुषः सत्यविक्रमः ।
नहुषस्य च नाभागः पुत्रः परमधार्मिकः ॥२७॥
27. ambarīṣasya putro'bhūnnahuṣaḥ satyavikramaḥ ,
nahuṣasya ca nābhāgaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ.
27. ambarīṣasya putraḥ abhūt nahuṣaḥ satyavikramaḥ
nahuṣasya ca nābhāgaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ
27. ambarīṣasya putraḥ satyavikramaḥ nahuṣaḥ abhūt
nahuṣasya ca putraḥ paramadhārmikaḥ nābhāgaḥ
27. Nahuṣa, who possessed true valor, became the son of Ambarīṣa. And Nābhāga, who was supremely righteous (dharma), was the son of Nahuṣa.
अजश्च सुव्रतश्चैव नाभागस्य सुताव् उभौ ।
अजस्य चैव धर्मात्मा राजा दशरथः सुतः ॥२८॥
28. ajaśca suvrataścaiva nābhāgasya sutāv ubhau ,
ajasya caiva dharmātmā rājā daśarathaḥ sutaḥ.
28. ajaḥ ca suvrataḥ ca eva nābhāgasya sutau ubhau
ajasya ca eva dharma-ātmā rājā daśarathaḥ sutaḥ
28. nābhāgasya ajaḥ ca suvrataḥ ca ubhau eva sutau
ajasya ca eva dharma-ātmā rājā daśarathaḥ sutaḥ
28. Aja and Suvrata were both sons of Nābhāga. And King Daśaratha, whose soul was aligned with righteousness (dharma), was the son of Aja.
तस्य ज्येष्ठो ऽसि दायादो राम इत्यभिविश्रुतः ।
तद्गृहाण स्वकं राज्यमवेक्षस्व जगन्नृप ॥२९॥
29. tasya jyeṣṭho'si dāyādo rāma ityabhiviśrutaḥ ,
tadgṛhāṇa svakaṃ rājyamavekṣasva jagannṛpa.
29. tasya jyeṣṭhaḥ asi dāyādaḥ rāmaḥ iti abhivishrutaḥ
tat gṛhāṇa svakam rājyam avekṣasva jagat nṛpa
29. tasya jyeṣṭhaḥ dāyādaḥ asi,
rāmaḥ iti abhivishrutaḥ tat svakam rājyam gṛhāṇa,
nṛpa,
jagat avekṣasva
29. You are his eldest heir, widely known as Rāma. Therefore, O king, accept your own kingdom and look after the world.
इक्ष्वाकूणां हि सर्वेषां राजा भवति पूर्वजः ।
पूर्वजे नावरः पुत्रो ज्येष्ठो राज्ये ऽभिषिच्यते ॥३०॥
30. ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ rājā bhavati pūrvajaḥ ,
pūrvaje nāvaraḥ putro jyeṣṭho rājye'bhiṣicyate.
30. ikṣvākūṇām hi sarveṣām rājā bhavati pūrvajaḥ
pūrvaje na avaraḥ putraḥ jyeṣṭhaḥ rājye abhiṣicyate
30. hi sarveṣām ikṣvākūṇām pūrvajaḥ rājā bhavati
pūrvaje na avaraḥ putraḥ jyeṣṭhaḥ rājye abhiṣicyate
30. Indeed, among all the Ikṣvākus, the eldest (son) becomes king. While the elder (son) is present, a younger son is not consecrated in the kingdom, but the eldest is.
स राघवाणां कुलधर्ममात्मनः सनातनं नाद्य विहातुमर्हसि ।
प्रभूतरत्नामनुशाधि मेदिनीं प्रभूतराष्ट्रां पितृवन्महायशाः ॥३१॥
31. sa rāghavāṇāṃ kuladharmamātmanaḥ sanātanaṃ nādya vihātumarhasi ,
prabhūtaratnāmanuśādhi medinīṃ prabhūtarāṣṭrāṃ pitṛvanmahāyaśāḥ.
31. sa rāghavāṇām kula-dharmam ātmanaḥ
sanātanam na adya vihātum arhasi
prabhūta-ratnām anuśādhi medinīm
prabhūta-rāṣṭrām pitṛ-vat mahā-yaśaḥ
31. saḥ mahā-yaśaḥ rāghavāṇām ātmanaḥ
sanātanam kula-dharmam adya na
vihātum arhasi pitṛ-vat prabhūta-ratnām
prabhūta-rāṣṭrām medinīm anuśādhi
31. O glorious one, you should not abandon today your own eternal family tradition (kuladharma) of the Raghus. Rule the earth, which is abundant in gems and rich in kingdoms, like a father.