Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-46

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
सप्तधा तु कृते गर्भे दितिः परमदुःखिता ।
सहस्राक्षं दुराधर्षं वाक्यं सानुनयाब्रवीत् ॥१॥
1. saptadhā tu kṛte garbhe ditiḥ paramaduḥkhitā ,
sahasrākṣaṃ durādharṣaṃ vākyaṃ sānunayābravīt.
1. saptadhā tu kṛte garbhe ditiḥ paramaduḥkhitā
sahasrākṣam durādharṣam vākyam sānanuyā abravīt
1. tu garbhe saptadhā kṛte ditiḥ paramaduḥkhitā
durādharṣam sahasrākṣam sānanuyā vākyam abravīt
1. But after the embryo had been split into seven parts, Diti, greatly distressed, spoke humble words to the unassailable, thousand-eyed [Indra (Śakra)].
ममापराधाद्गर्भो ऽयं सप्तधा विफलीकृतः ।
नापराधो ऽस्ति देवेश तवात्र बलसूदन ॥२॥
2. mamāparādhādgarbho'yaṃ saptadhā viphalīkṛtaḥ ,
nāparādho'sti deveśa tavātra balasūdana.
2. mama aparādhāt garbhaḥ ayam saptadhā viphalīkṛtaḥ
na aparādhaḥ asti deveśa tava atra balasūdana
2. mama aparādhāt ayam garbhaḥ saptadhā viphalīkṛtaḥ
deveśa balasūdana atra tava aparādhaḥ na asti
2. Because of my transgression, this embryo was destroyed by being split into seven. O lord of gods, O slayer of Bala, there is no fault of yours in this matter.
प्रियं तु कृतमिच्छामि मम गर्भविपर्यये ।
मरुतां सप्तं सप्तानां स्थानपाला भवन्त्विमे ॥३॥
3. priyaṃ tu kṛtamicchāmi mama garbhaviparyaye ,
marutāṃ saptaṃ saptānāṃ sthānapālā bhavantvime.
3. priyam tu kṛtam icchāmi mama garbhaviparyaye
marutām saptam saptānām sthānapālā bhavantu ime
3. mama garbhaviparyaye tu priyam kṛtam icchāmi.
ime saptam saptānām marutām sthānapālā bhavantu.
3. I wish that a dear favor be done concerning the misfortune of my embryo (garbha). May these, all seven of them, become the guardians of the abodes of the Maruts.
वातस्कन्धा इमे सप्त चरन्तु दिवि पुत्रकाः ।
मारुता इति विख्याता दिव्यरूपा ममात्मजाः ॥४॥
4. vātaskandhā ime sapta carantu divi putrakāḥ ,
mārutā iti vikhyātā divyarūpā mamātmajāḥ.
4. vātaskandhāḥ ime sapta carantu divi putrakāḥ
mārutāḥ iti vikhyātāḥ divyarūpāḥ mama ātmajāḥ
4. ime sapta putrakāḥ vātaskandhāḥ divi carantu.
mama divyarūpāḥ ātmajāḥ mārutāḥ iti vikhyātāḥ.
4. May these seven sons, as hosts of winds, roam in heaven. My offspring (ātmaja), of divine form, are renowned as Maruts (maruta).
ब्रह्मलोकं चरत्वेक इन्द्रलोकं तथापरः ।
दिवि वायुरिति ख्यातस्तृतीयो ऽपि महायशाः ॥५॥
5. brahmalokaṃ caratveka indralokaṃ tathāparaḥ ,
divi vāyuriti khyātastṛtīyo'pi mahāyaśāḥ.
5. brahmalokaṃ caratu ekaḥ indralokaṃ tathā aparaḥ
divi vāyuḥ iti khyātaḥ tṛtīyaḥ api mahāyaśāḥ
5. ekaḥ brahmalokaṃ caratu.
tathā aparaḥ indralokaṃ (caratu).
tṛtīyaḥ api mahāyaśāḥ divi vāyuḥ iti khyātaḥ.
5. May one (son) roam the Brahmaloka (brahman), and similarly, another the Indraloka. The third one, of great fame, is renowned as Vāyu (vāyu) in heaven.
चत्वारस्तु सुरश्रेष्ठ दिशो वै तव शासनात् ।
संचरिष्यन्ति भद्रं ते देवभूता ममात्मजाः ।
त्वत्कृतेनैव नाम्ना च मारुता इति विश्रुताः ॥६॥
6. catvārastu suraśreṣṭha diśo vai tava śāsanāt ,
saṃcariṣyanti bhadraṃ te devabhūtā mamātmajāḥ ,
tvatkṛtenaiva nāmnā ca mārutā iti viśrutāḥ.
6. catvāraḥ tu suraśreṣṭha diśaḥ vai
tava śāsanāt saṃcariṣyanti bhadraṃ te
devabhūtāḥ mama ātmajāḥ tvatkṛtena
eva nāmnā ca mārutāḥ iti viśrutāḥ
6. suraśreṣṭha,
catvāraḥ tu mama devabhūtāḥ ātmajāḥ tava śāsanāt vai diśaḥ saṃcariṣyanti.
te bhadram (astu).
ca tvatkṛtena eva nāmnā iti mārutāḥ viśrutāḥ.
6. But the four (sons), O best of gods, will indeed roam the directions by your command. May well-being be to you. My offspring (ātmaja), having become divine, will be renowned as Maruts (maruta) by the very name given by you.
तस्यास्तद्वचनं श्रुत्वा सहस्राक्षः पुरंदरः ।
उवाच प्राञ्जलिर्वाक्यं दितिं बलनिषूदनः ॥७॥
7. tasyāstadvacanaṃ śrutvā sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ ,
uvāca prāñjalirvākyaṃ ditiṃ balaniṣūdanaḥ.
7. tasyāḥ tat vacanam śrutvā sahasrākṣaḥ purandaraḥ
uvāca prāñjaliḥ vākyam ditim balaniṣūdanaḥ
7. sahasrākṣaḥ purandaraḥ balaniṣūdanaḥ tasyāḥ
tat vacanam śrutvā prāñjaliḥ ditim vākyam uvāca
7. Having heard her words, the thousand-eyed Indra, the destroyer of cities and slayer of Bala, spoke to Diti with folded hands.
सर्वमेतद् यथोक्तं ते भविष्यति न संशयः ।
विचरिष्यन्ति भद्रं ते देवभूतास्तवात्मजाः ॥८॥
8. sarvametad yathoktaṃ te bhaviṣyati na saṃśayaḥ ,
vicariṣyanti bhadraṃ te devabhūtāstavātmajāḥ.
8. sarvam etat yathā uktam te bhaviṣyati na saṃśayaḥ
vicarṣyanti bhadram te devabhūtāḥ tava ātmajāḥ
8. te yathā uktam etat sarvam bhaviṣyati na saṃśayaḥ
te bhadram tava ātmajāḥ devabhūtāḥ vicarṣyanti
8. All this will happen exactly as you have stated; there is no doubt. Your sons, who will be like gods, will roam freely. May auspiciousness be with you.
एवं तौ निश्चयं कृत्वा मातापुत्रौ तपोवने ।
जग्मतुस्त्रिदिवं राम कृतार्थाविति नः श्रुतम् ॥९॥
9. evaṃ tau niścayaṃ kṛtvā mātāputrau tapovane ,
jagmatustridivaṃ rāma kṛtārthāviti naḥ śrutam.
9. evam tau niścayam kṛtvā mātāputrau tapovane
jagmatuḥ tridivam rāma kṛtārthau iti naḥ śrutam
9. rāma tau mātāputrau evam tapovane niścayam
kṛtvā kṛtārthau tridivam jagmatuḥ iti naḥ śrutam
9. O Rama, having thus made a decision in the hermitage, that mother and son, having accomplished their purpose, went to heaven. This is what we have heard.
एष देशः स काकुत्स्थ महेन्द्राध्युषितः पुरा ।
दितिं यत्र तपः सिद्धामेवं परिचचार सः ॥१०॥
10. eṣa deśaḥ sa kākutstha mahendrādhyuṣitaḥ purā ,
ditiṃ yatra tapaḥ siddhāmevaṃ paricacāra saḥ.
10. eṣaḥ deśaḥ saḥ kākutstha mahendrādhyuṣitaḥ purā
ditim yatra tapaḥsiddhām evam paricacāra saḥ
10. kākutstha eṣaḥ saḥ deśaḥ yatra purā mahendrādhyuṣitaḥ
saḥ evam tapaḥsiddhām ditim paricacāra
10. O Kakutstha (Rama), this is that very region where Mahendra (Indra) formerly resided, and where he thus attended upon Diti, who was successful in her austerities (tapas).
इक्ष्वाकोस्तु नरव्याघ्र पुत्रः परमधार्मिकः ।
अलम्बुषायामुत्पन्नो विशाल इति विश्रुतः ॥११॥
11. ikṣvākostu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ ,
alambuṣāyāmutpanno viśāla iti viśrutaḥ.
11. ikṣvākoḥ tu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ
alambuṣāyām utpannaḥ viśālaḥ iti viśrutaḥ
11. naravyāghra ikṣvākoḥ tu putraḥ paramadhārmikaḥ
alambuṣāyām utpannaḥ viśālaḥ iti viśrutaḥ
11. O tiger among men, Ikṣvāku had a son, supremely righteous (dharma), who was born from Alambuṣā and became renowned as Viśāla.
तेन चासीदिह स्थाने
विशालेति पुरी कृता ॥१२॥
12. tena cāsīdiha sthāne
viśāleti purī kṛtā.
12. tena ca āsīt iha sthāne
viśālā iti purī kṛtā
12. ca tena iha sthāne viśālā
iti purī kṛtā āsīt
12. And by him, a city named Viśālā was built here, in this very spot.
विशालस्य सुतो राम हेमचन्द्रो महाबलः ।
सुचन्द्र इति विख्यातो हेमचन्द्रादनन्तरः ॥१३॥
13. viśālasya suto rāma hemacandro mahābalaḥ ,
sucandra iti vikhyāto hemacandrādanantaraḥ.
13. viśālasya sutaḥ rāma hemacandraḥ mahābalaḥ
sucandraḥ iti vikhyātaḥ hemacandrāt anantaraḥ
13. rāma viśālasya sutaḥ mahābalaḥ hemacandraḥ
hemacandrāt anantaraḥ sucandraḥ iti vikhyātaḥ
13. O Rāma, Viśāla's son was Hemacandra, who was greatly mighty. After Hemacandra, Sucandra became renowned.
सुचन्द्रतनयो राम धूम्राश्व इति विश्रुतः ।
धूम्राश्वतनयश्चापि सृञ्जयः समपद्यत ॥१४॥
14. sucandratanayo rāma dhūmrāśva iti viśrutaḥ ,
dhūmrāśvatanayaścāpi sṛñjayaḥ samapadyata.
14. sucandratanayaḥ rāma dhūmrāśvaḥ iti viśrutaḥ
dhūmrāśvatanayaḥ ca api sṛñjayaḥ samapadyata
14. rāma sucandratanayaḥ dhūmrāśvaḥ iti viśrutaḥ
dhūmrāśvatanayaḥ ca api sṛñjayaḥ samapadyata
14. O Rāma, Sucandra's son was renowned as Dhūmrāśva. And Dhūmrāśva's son, in turn, became Sṛñjaya.
सृञ्जयस्य सुतः श्रीमान् सहदेवः प्रतापवान् ।
कुशाश्वः सहदेवस्य पुत्रः परमधार्मिकः ॥१५॥
15. sṛñjayasya sutaḥ śrīmān sahadevaḥ pratāpavān ,
kuśāśvaḥ sahadevasya putraḥ paramadhārmikaḥ.
15. sṛñjayasya sutaḥ śrīmān sahadevaḥ pratāpavān
kuśāśvaḥ sahadevasya putraḥ paramadhārmikaḥ
15. sṛñjayasya śrīmān pratāpavān sahadevaḥ sutaḥ
sahadevasya putraḥ kuśāśvaḥ paramadhārmikaḥ
15. The glorious and mighty Sahadeva was the son of Sṛñjaya. Sahadeva's son was Kuśāśva, who was exceedingly devoted to natural law (dharma).
कुशाश्वस्य महातेजाः सोमदत्तः प्रतापवान् ।
सोमदत्तस्य पुत्रस्तु काकुत्स्थ इति विश्रुतः ॥१६॥
16. kuśāśvasya mahātejāḥ somadattaḥ pratāpavān ,
somadattasya putrastu kākutstha iti viśrutaḥ.
16. kuśāśvasya mahātejāḥ somadattaḥ pratāpavān
somadattasya putraḥ tu kākutsthaḥ iti viśrutaḥ
16. kuśāśvasya mahātejāḥ pratāpavān somadattaḥ
somadattasya putraḥ tu kākutsthaḥ iti viśrutaḥ
16. The greatly effulgent and mighty Somadatta was the son of Kuśāśva. His son, Somadatta's, was renowned as Kākutstha.
तस्य पुत्रो महातेजाः संप्रत्येष पुरीमिमाम् ।
आवसत्यमरप्रख्यः सुमतिर्नाम दुर्जयः ॥१७॥
17. tasya putro mahātejāḥ saṃpratyeṣa purīmimām ,
āvasatyamaraprakhyaḥ sumatirnāma durjayaḥ.
17. tasya putraḥ mahātejāḥ samprati eṣa purīm imām
āvasati amaraprakhyaḥ sumatiḥ nāma durjayaḥ
17. tasya mahātejāḥ amaraprakhyaḥ nāma durjayaḥ
sumatiḥ putraḥ eṣa samprati imām purīm āvasati
17. His son, the greatly effulgent, god-like, and unconquerable Sumati by name, presently resides in this city.
इक्ष्वाकोस्तु प्रसादेन सर्वे वैशालिका नृपाः ।
दीर्घायुषो महात्मानो वीर्यवन्तः सुधार्मिकाः ॥१८॥
18. ikṣvākostu prasādena sarve vaiśālikā nṛpāḥ ,
dīrghāyuṣo mahātmāno vīryavantaḥ sudhārmikāḥ.
18. ikṣvākoḥ tu prasādena sarve vaiśālikāḥ nṛpāḥ
dīrghāyuṣaḥ mahātmānaḥ vīryavantaḥ sudhārmikāḥ
18. tu ikṣvākoḥ prasādena sarve vaiśālikāḥ nṛpāḥ
dīrghāyuṣaḥ mahātmānaḥ vīryavantaḥ sudhārmikāḥ
18. But by the grace of Ikṣvāku, all the kings of Vaiśālī are long-lived, noble-minded (ātman), powerful, and exceptionally devoted to natural law (dharma).
इहाद्य रजनीं राम सुखं वत्स्यामहे वयम् ।
श्वः प्रभाते नरश्रेष्ठ जनकं द्रष्टुमर्हसि ॥१९॥
19. ihādya rajanīṃ rāma sukhaṃ vatsyāmahe vayam ,
śvaḥ prabhāte naraśreṣṭha janakaṃ draṣṭumarhasi.
19. iha adya rajanīm rāma sukham vatsyāmahe vayam
śvaḥ prabhāte naraśreṣṭha janakam draṣṭum arhasi
19. rāma naraśreṣṭha vayam adya iha rajanīm sukham
vatsyāmahe śvaḥ prabhāte janakam draṣṭum arhasi
19. O Rāma, we shall happily stay here tonight. Tomorrow morning, O best among men, you should see Janaka.
सुमतिस्तु महातेजा विश्वामित्रमुपागतम् ।
श्रुत्वा नरवरश्रेष्ठः प्रत्युद्गच्छन्महायशाः ॥२०॥
20. sumatistu mahātejā viśvāmitramupāgatam ,
śrutvā naravaraśreṣṭhaḥ pratyudgacchanmahāyaśāḥ.
20. sumatiḥ tu mahātejāḥ viśvāmitram upāgatam śrutvā
naravaraśreṣṭhaḥ pratyudgacchan mahāyaśāḥ
20. tu mahāyaśāḥ naravaraśreṣṭhaḥ sumatiḥ
viśvāmitram upāgatam śrutvā pratyudgacchan
20. But the very glorious Sumati, that best among excellent men, upon hearing that Viśvāmitra had arrived, went forth to meet him.
पूजां च परमां कृत्वा सोपाध्यायः सबान्धवः ।
प्राञ्जलिः कुशलं पृष्ट्वा विश्वामित्रमथाब्रवीत् ॥२१॥
21. pūjāṃ ca paramāṃ kṛtvā sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ ,
prāñjaliḥ kuśalaṃ pṛṣṭvā viśvāmitramathābravīt.
21. pūjām ca paramām kṛtvā sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ
prāñjaliḥ kuśalam pṛṣṭvā viśvāmitram atha abravīt
21. ca sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ prāñjaliḥ paramām pūjām
kṛtvā kuśalam pṛṣṭvā atha viśvāmitram abravīt
21. And having offered supreme reverence (pūjā), he, accompanied by his preceptors and relatives, with folded hands, inquired about his welfare, and then spoke to Viśvāmitra.
धन्यो ऽस्म्यनुगृहीतो ऽस्मि यस्य मे विषयं मुने ।
संप्राप्तो दर्शनं चैव नास्ति धन्यतरो मम ॥२२॥
22. dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me viṣayaṃ mune ,
saṃprāpto darśanaṃ caiva nāsti dhanyataro mama.
22. dhanyaḥ asmi anugṛhītaḥ asmi yasya me viṣayam mune
samprāptaḥ darśanam ca eva na asti dhanyataraḥ mama
22. mune yasya me viṣayam darśanam ca eva samprāptaḥ (tasmāt)
aham dhanyaḥ asmi anugṛhītaḥ asmi mama dhanyataraḥ na asti
22. O sage, I am blessed, I am favored, since you have arrived in my realm, and indeed your sight has been obtained. There is none more blessed than I.