Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-7, chapter-1

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
प्राप्तराज्यस्य रामस्य राक्षसानां वधे कृते ।
आजग्मुरृषयः सर्वे राघवं प्रतिनन्दितुम् ॥१॥
1. prāptarājyasya rāmasya rākṣasānāṃ vadhe kṛte ,
ājagmurṛṣayaḥ sarve rāghavaṃ pratinanditum.
1. prāpta-rājyasya rāmasya rākṣasānām vadhe kṛte
| ājagmuḥ ṛṣayaḥ sarve rāghavam prati-nanditum
1. After Rama had attained kingship and the slaying of the rākṣasas was accomplished, all the sages (ṛṣi) arrived to congratulate Raghava (Rama).
कौशिको ऽथ यवक्रीतो रैभ्यश्च्यवन एव च ।
कण्वो मेधातिथेः पुत्रः पूर्वस्यां दिशि ये श्रिताः ॥२॥
2. kauśiko'tha yavakrīto raibhyaścyavana eva ca ,
kaṇvo medhātitheḥ putraḥ pūrvasyāṃ diśi ye śritāḥ.
2. kauśikaḥ atha yavakrītaḥ raibhyaḥ cyavanaḥ eva ca
| kaṇvaḥ medhātiteḥ putraḥ pūrvasyām diśi ye śritāḥ
2. And then, there were Kauśika, Yavakrīta, Raibhya, and Cyavana, along with Kaṇva, the son of Medhātithi. These are the sages (ṛṣi) who resided in the eastern quarter.
स्वस्त्यात्रेयश्च भगवान्नमुचिः प्रमुचुस्तथा ।
आजग्मुस्ते सहागस्त्या ये श्रिता दक्षिणां दिशम् ॥३॥
3. svastyātreyaśca bhagavānnamuciḥ pramucustathā ,
ājagmuste sahāgastyā ye śritā dakṣiṇāṃ diśam.
3. svasti ātreyaḥ ca bhagavān namuciḥ pramucuḥ tathā
ājagmuḥ te saha agastyāḥ ye śritāḥ dakṣiṇām diśam
3. The venerable Svasti, Atreya, Namuci, and Pramucu also arrived. They came with Agastya and others who resided in the southern direction.
पृषद्गुः कवषो धौम्यो रौद्रेयश्च महानृषिः ।
ते ऽप्याजग्मुः सशिष्या वै ये श्रिताः पश्चिमां दिशम् ॥४॥
4. pṛṣadguḥ kavaṣo dhaumyo raudreyaśca mahānṛṣiḥ ,
te'pyājagmuḥ saśiṣyā vai ye śritāḥ paścimāṃ diśam.
4. pṛṣadguḥ kavaṣaḥ dhaumyaḥ raudreyaḥ ca mahān ṛṣiḥ te
api ājagmuḥ saśiṣyāḥ vai ye śritāḥ paścimām diśam
4. Pṛṣadgu, Kavaṣa, Dhaumya, and the great sage Raudreya also arrived. Indeed, they came with their disciples, those who resided in the western direction.
वसिष्ठः कश्यपो ऽथात्रिर्विश्वामित्रो ऽथ गौतमः ।
जमदग्निर्भरद्वाजस्ते ऽपि सप्तमहर्षयः ॥५॥
5. vasiṣṭhaḥ kaśyapo'thātrirviśvāmitro'tha gautamaḥ ,
jamadagnirbharadvājaste'pi saptamaharṣayaḥ.
5. vasiṣṭhaḥ kaśyapaḥ atha atriḥ viśvāmitraḥ atha gautamaḥ
jamadagniḥ bharadvājaḥ te api sapta maharṣayaḥ
5. Vasiṣṭha, Kaśyapa, Atri, Viśvāmitra, Gautama, Jamadagni, and Bharadvāja – these are also the seven great sages (maharṣis).
संप्राप्यैते महात्मानो राघवस्य निवेशनम् ।
विष्ठिताः प्रतिहारार्थं हुताशनसमप्रभाः ॥६॥
6. saṃprāpyaite mahātmāno rāghavasya niveśanam ,
viṣṭhitāḥ pratihārārthaṃ hutāśanasamaprabhāḥ.
6. samprāpya ete mahātmānaḥ rāghavasya niveśanam
viṣṭhitāḥ pratihārārtham hutāśanasamaprabhāḥ
6. Having reached the abode of Rāghava, these great-souled (mahātman) individuals, whose splendor was like that of fire, took up their positions for guarding.
प्रतिहारस्ततस्तूर्णमगस्त्यवचनादथ ।
समीपं राघवस्याशु प्रविवेश महात्मनः ॥७॥
7. pratihārastatastūrṇamagastyavacanādatha ,
samīpaṃ rāghavasyāśu praviveśa mahātmanaḥ.
7. pratihāraḥ tataḥ tūrṇam agastyavacanāt atha
samīpam rāghavasya āśu praviveśa mahātmanaḥ
7. atha tataḥ pratihāraḥ agastyavacanāt tūrṇam
āśu mahātmanaḥ rāghavasya samīpam praviveśa
7. Then, the doorkeeper, quickly following Agastya's instructions, swiftly entered the presence of the great-souled Rāghava (Rāma).
स रामं दृश्य सहसा पूर्णचन्द्रसमद्युतिम् ।
अगस्त्यं कथयामास संप्रातमृषिभिः सह ॥८॥
8. sa rāmaṃ dṛśya sahasā pūrṇacandrasamadyutim ,
agastyaṃ kathayāmāsa saṃprātamṛṣibhiḥ saha.
8. sa rāmam dṛṣṭvā sahasā pūrṇacandrasamadyutim
agastyam kathayāmāsa samprātam ṛṣibhiḥ saha
8. sa pūrṇacandrasamadyutim rāmam dṛṣṭvā sahasā
ṛṣibhiḥ saha samprātam agastyam kathayāmāsa
8. He, having quickly seen Rāma, whose splendor was like that of the full moon, then announced that Agastya had arrived with the sages (muni).
श्रुत्वा प्राप्तान्मुनींस्तांस्तु बालसूर्यसमप्रभान् ।
तदोवाच नृपो द्वाःस्थं प्रवेशय यथासुखम् ॥९॥
9. śrutvā prāptānmunīṃstāṃstu bālasūryasamaprabhān ,
tadovāca nṛpo dvāḥsthaṃ praveśaya yathāsukham.
9. śrutvā prāptān munīn tān tu bālasūryasamaprabhān
tadā uvāca nṛpaḥ dvāḥstham praveśaya yathāsukham
9. nṛpaḥ tān bālasūryasamaprabhān prāptān munīn tu
śrutvā tadā dvāḥstham uvāca praveśaya yathāsukham
9. Having heard that those sages (muni), whose radiance was like that of the rising sun, had arrived, the king (Rāma) then told the doorkeeper, "Admit them at their ease."
दृष्ट्वा प्राप्तान्मुनींस्तांस्तु प्रत्युत्थाय कृताञ्जलिः ।
रामो ऽभिवाद्य प्रयत आसनान्यादिदेश ह ॥१०॥
10. dṛṣṭvā prāptānmunīṃstāṃstu pratyutthāya kṛtāñjaliḥ ,
rāmo'bhivādya prayata āsanānyādideśa ha.
10. dṛṣṭvā prāptān munīn tān tu pratyutthāya kṛtāñjaliḥ
rāmaḥ abhivādya prayataḥ āsanāni ādideśa ha
10. rāmaḥ tān prāptān munīn dṛṣṭvā tu kṛtāñjaliḥ
pratyutthāya abhivādya prayataḥ āsanāni ādideśa ha
10. Rāma, having seen those sages (muni) arrive, rose to greet them, and with folded hands, respectfully saluted them. He then, being attentive, offered them seats.
तेषु काञ्चनचित्रेषु स्वास्तीर्णेषु सुखेषु च ।
यथार्हमुपविष्टास्ते आसनेष्व् ऋषिपुंगवाः ॥११॥
11. teṣu kāñcanacitreṣu svāstīrṇeṣu sukheṣu ca ,
yathārhamupaviṣṭāste āsaneṣv ṛṣipuṃgavāḥ.
11. teṣu kāñcanacitreṣu svāstīrṇeṣu sukheṣu ca
yathārham upaviṣṭāḥ te āsaneṣu ṛṣipuṅgavāḥ
11. ca te ṛṣipuṅgavāḥ teṣu kāñcanacitreṣu
svāstīrṇeṣu sukheṣu āsaneṣu yathārham upaviṣṭāḥ
11. And those chief sages sat down appropriately on those seats, which were adorned with gold, well-cushioned, and comfortable.
रामेण कुशलं पृष्टाः सशिष्याः सपुरोगमाः ।
महर्षयो वेदविदो रामं वचनमब्रुवन् ॥१२॥
12. rāmeṇa kuśalaṃ pṛṣṭāḥ saśiṣyāḥ sapurogamāḥ ,
maharṣayo vedavido rāmaṃ vacanamabruvan.
12. rāmeṇa kuśalam pṛṣṭāḥ saśiṣyāḥ sapurōgamāḥ
maharṣayaḥ vedavidaḥ rāmam vacanam abruvan
12. rāmeṇa kuśalam pṛṣṭāḥ saśiṣyāḥ sapurōgamāḥ
vedavidaḥ maharṣayaḥ rāmam vacanam abruvan
12. When Rama inquired about their well-being, the great sages, knowers of the Vedas, accompanied by their disciples and attendants, spoke these words to Rama.
कुशलं नो महाबाहो सर्वत्र रघुनन्दन ।
त्वां तु दिष्ट्या कुशलिनं पश्यामो हतशात्रवम् ॥१३॥
13. kuśalaṃ no mahābāho sarvatra raghunandana ,
tvāṃ tu diṣṭyā kuśalinaṃ paśyāmo hataśātravam.
13. kuśalam naḥ mahābāhō sarvatra raghunandana
tvām tu diṣṭyā kuśalinam paśyāmaḥ hataśātravam
13. mahābāhō raghunandana,
naḥ sarvatra kuśalam.
tu diṣṭyā tvām kuśalinam hataśātravam paśyāmaḥ
13. O mighty-armed Rama, O delight of Raghus, we are well everywhere. But fortunately, we see you safe and with your enemies slain.
न हि भारः स ते राम रावणो राक्षसेश्वरः ।
सधनुस्त्वं हि लोकांस्त्रीन् विजयेथा न संशयः ॥१४॥
14. na hi bhāraḥ sa te rāma rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ ,
sadhanustvaṃ hi lokāṃstrīn vijayethā na saṃśayaḥ.
14. na hi bhāraḥ saḥ te rāma rāvaṇaḥ rākṣaseśvaraḥ
sadhanuḥ tvam hi lokān trīn vijayethāḥ na saṃśayaḥ
14. rāma,
hi saḥ rāvaṇaḥ rākṣaseśvaraḥ te bhāraḥ na.
hi sadhanuḥ tvam trīn lokān vijayethāḥ.
na saṃśayaḥ
14. Indeed, O Rama, that Ravana, the lord of rākṣasas, is no burden to you. For, armed with your bow, you could conquer the three worlds; there is no doubt about that.
दिष्ट्या त्वया हतो राम रावणः पुत्रपौत्रवान् ।
दिष्ट्या विजयिनं त्वाद्य पश्यामः सह भार्यया ॥१५॥
15. diṣṭyā tvayā hato rāma rāvaṇaḥ putrapautravān ,
diṣṭyā vijayinaṃ tvādya paśyāmaḥ saha bhāryayā.
15. diṣṭyā tvayā hataḥ rāma rāvaṇaḥ putrapautravān
diṣṭyā vijayinam tvā adya paśyāmaḥ saha bhāryayā
15. diṣṭyā rāma tvayā putrapautravān rāvaṇaḥ hataḥ
diṣṭyā adya vijayinam tvā saha bhāryayā paśyāmaḥ
15. Fortunately, O Rāma, you have killed Rāvaṇa, along with his sons and grandsons. Fortunately, today we see you victorious, accompanied by your wife.
दिष्ट्या प्रहस्तो विकटो विरूपाक्षो महोदरः ।
अकम्पनश्च दुर्धर्षो निहतास्ते निशाचराः ॥१६॥
16. diṣṭyā prahasto vikaṭo virūpākṣo mahodaraḥ ,
akampanaśca durdharṣo nihatāste niśācarāḥ.
16. diṣṭyā prahastaḥ vikaṭaḥ virūpākṣaḥ mahodaraḥ
akampanaḥ ca durdharṣaḥ nihatāḥ te niśācarāḥ
16. diṣṭyā prahastaḥ vikaṭaḥ virūpākṣaḥ mahodaraḥ
akampanaḥ ca durdharṣaḥ te niśācarāḥ nihatāḥ
16. Fortunately, Prahasta, Vikaṭa, Virūpākṣa, Mahodara, Akampana, and Durdharṣa – those night-stalking demons (rākṣasas) – have all been killed.
यस्य प्रमाणाद्विपुलं प्रमाणं नेह विद्यते ।
दिष्ट्या ते समरे राम कुम्भकर्णो निपातितः ॥१७॥
17. yasya pramāṇādvipulaṃ pramāṇaṃ neha vidyate ,
diṣṭyā te samare rāma kumbhakarṇo nipātitaḥ.
17. yasya pramāṇāt vipulaṃ pramāṇaṃ na iha vidyate
diṣṭyā te samare rāma kumbhakarṇaḥ nipātitaḥ
17. diṣṭyā rāma samare te yasya pramāṇāt vipulaṃ
pramāṇaṃ iha na vidyate kumbhakarṇaḥ nipātitaḥ
17. Fortunately, O Rāma, in battle you have struck down Kumbhakarṇa, than whose vast size there exists no greater measure in this world.
दिष्ट्या त्वं राक्षसेन्द्रेण द्वन्द्वयुद्धमुपागतः ।
देवतानामवध्येन विजयं प्राप्तवानसि ॥१८॥
18. diṣṭyā tvaṃ rākṣasendreṇa dvandvayuddhamupāgataḥ ,
devatānāmavadhyena vijayaṃ prāptavānasi.
18. diṣṭyā tvaṃ rākṣasendreṇa dvandvayuddham upāgataḥ
devatānām avadhyena vijayaṃ prāptavān asi
18. diṣṭyā tvaṃ devatānām avadhyena rākṣasendreṇa
dvandvayuddham upāgataḥ vijayaṃ prāptavān asi
18. Fortunately, you engaged in a duel with the king of the demons (rākṣasas), who was invincible even by the gods, and you have achieved victory.
संख्ये तस्य न किं चित्तु रावणस्य पराभवः ।
द्वन्द्वयुद्धमनुप्राप्तो दिष्ट्या ते रावणिर्हतः ॥१९॥
19. saṃkhye tasya na kiṃ cittu rāvaṇasya parābhavaḥ ,
dvandvayuddhamanuprāpto diṣṭyā te rāvaṇirhataḥ.
19. saṃkhye tasya na kim cit tu rāvaṇasya parābhavaḥ
dvandvayuddham anuprāptaḥ diṣṭyā te rāvaṇiḥ hataḥ
19. Indeed, Ravana himself has never known any defeat whatsoever in battle. Fortunately, his son, who engaged in a duel, has been slain by you.
दिष्ट्या तस्य महाबाहो कालस्येवाभिधावतः ।
मुक्तः सुररिपोर्वीर प्राप्तश्च विजयस्त्वया ॥२०॥
20. diṣṭyā tasya mahābāho kālasyevābhidhāvataḥ ,
muktaḥ surariporvīra prāptaśca vijayastvayā.
20. diṣṭyā tasya mahābāho kālasya iva abhidhāvataḥ
muktaḥ suraripoḥ vīra prāptaḥ ca vijayaḥ tvayā
20. O mighty-armed hero, you are fortunately freed from that enemy of the gods (Indrajit), who was rushing like the destructive force of time (kāla), and victory has been achieved by you.
विस्मयस्त्वेष नः सौम्य संश्रुत्येन्द्रजितं हतम् ।
अवध्यः सर्वभूतानां महामायाधरो युधि ॥२१॥
21. vismayastveṣa naḥ saumya saṃśrutyendrajitaṃ hatam ,
avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ mahāmāyādharo yudhi.
21. vismayaḥ tu eṣaḥ naḥ saumya saṃśrutya indrajitam
hatam avadhyaḥ sarvabhūtānām mahāmāyādharaḥ yudhi
21. Indeed, this is our astonishment, O gentle one, having heard that Indrajit has been slain – he who was invincible to all beings and a wielder of great illusion (māyā) in battle.
दत्त्वा पुण्यामिमां वीर सौम्यामभयदक्षिणाम् ।
दिष्ट्या वर्धसि काकुत्स्थ जयेनामित्रकर्शन ॥२२॥
22. dattvā puṇyāmimāṃ vīra saumyāmabhayadakṣiṇām ,
diṣṭyā vardhasi kākutstha jayenāmitrakarśana.
22. dattvā puṇyām imām vīra saumyām abhayadakṣiṇām
diṣṭyā vardhasi kākutstha jayena amitrakarśana
22. O hero, having granted this sacred and gracious promise of protection (abhayadakṣiṇā), you fortunately flourish with victory, O scion of Kakutstha, O destroyer of enemies.
श्रुत्वा तु वचनं तेषामृषीणां भावितात्मनाम् ।
विस्मयं परमं गत्वा रामः प्राञ्जलिरब्रवीत् ॥२३॥
23. śrutvā tu vacanaṃ teṣāmṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām ,
vismayaṃ paramaṃ gatvā rāmaḥ prāñjalirabravīt.
23. śrutvā tu vacanam teṣām ṛṣīṇām bhāvitātmanām
vismayam paramam gatvā rāmaḥ prāñjaliḥ abravīt
23. Upon hearing the words of those enlightened sages, Rama, filled with great astonishment, spoke with joined palms.
भवन्तः कुम्भकर्णं च रावणं च निशाचरम् ।
अतिक्रम्य महावीर्यौ किं प्रशंसथ रावणिम् ॥२४॥
24. bhavantaḥ kumbhakarṇaṃ ca rāvaṇaṃ ca niśācaram ,
atikramya mahāvīryau kiṃ praśaṃsatha rāvaṇim.
24. bhavantaḥ kumbhakarṇam ca rāvaṇam ca niśācaram
atikramya mahāvīryau kim praśaṃsatha rāvaṇim
24. Why do you praise Ravani (Indrajit), having overlooked the immensely powerful Kumbhakarna and the demon Ravana?
महोदरं प्रहस्तं च विरूपाक्षं च राक्षसं ।
अतिक्रम्य महावीर्यान् किं प्रशंसथ रावणिम् ॥२५॥
25. mahodaraṃ prahastaṃ ca virūpākṣaṃ ca rākṣasaṃ ,
atikramya mahāvīryān kiṃ praśaṃsatha rāvaṇim.
25. mahodaram prahastam ca virūpākṣam ca rākṣasam
atikramya mahāvīryān kim praśaṃsatha rāvaṇim
25. Why do you praise Ravani (Indrajit), having overlooked the immensely powerful Mahodara, Prahasta, and the demon Virupaksha?
कीदृशो वै प्रभावो ऽस्य किं बलं कः पराक्रमः ।
केन वा कारणेनैष रावणादतिरिच्यते ॥२६॥
26. kīdṛśo vai prabhāvo'sya kiṃ balaṃ kaḥ parākramaḥ ,
kena vā kāraṇenaiṣa rāvaṇādatiricyate.
26. kīdṛśaḥ vai prabhāvaḥ asya kim balam kaḥ parākramaḥ
kena vā kāraṇena eṣaḥ rāvaṇāt atiricyate
26. What indeed is his influence? What is his strength, and what is his valor? Or by what reason is he considered superior to Ravana?
शक्यं यदि मया श्रोतुं न खल्वाज्ञापयामि वः ।
यदि गुह्यं न चेद्वक्तुं श्रोतुमिच्छामि कथ्यताम् ।
कथं शक्रो जितस्तेन कथं लब्धवरश्च सः ॥२७॥
27. śakyaṃ yadi mayā śrotuṃ na khalvājñāpayāmi vaḥ ,
yadi guhyaṃ na cedvaktuṃ śrotumicchāmi kathyatām ,
kathaṃ śakro jitastena kathaṃ labdhavaraśca saḥ.
27. śakyam yadi mayā śrotum na khalu ājñāpayāmi
vaḥ | yadi guhyam na cet vaktum
śrotum icchāmi kathyatām | katham śakraḥ
jitaḥ tena katham labdhavaraḥ ca saḥ
27. yadi mayā śrotum śakyam vaḥ na khalu
ājñāpayāmi yadi vaktum guhyam na cet
śrotum icchāmi kathyatām tena śakraḥ
katham jitaḥ ca saḥ katham labdhavaraḥ
27. If it is possible for me to hear it, I certainly do not command you. But if it is not a secret to be told, I wish to hear it, so please tell me: How was Indra conquered by him, and how did he obtain boons?