Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-7

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
इत्युक्ता राक्षसेन्द्रेण राक्षसास्ते महाबलाः ।
ऊचुः प्राञ्जलयः सर्वे रावणं राक्षसेश्वरम् ॥१॥
1. ityuktā rākṣasendreṇa rākṣasāste mahābalāḥ ,
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram.
1. iti uktāḥ rākṣasendreṇa rākṣasāḥ te mahābalāḥ
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve rāvaṇam rākṣaseśvaram
1. iti rākṣasendreṇa uktāḥ te mahābalāḥ sarve
rākṣasāḥ prāñjalayaḥ rākṣaseśvaram rāvaṇam ūcuḥ
1. Thus addressed by the lord of rākṣasas (demons), all those immensely powerful rākṣasas, with folded hands, spoke to Rāvaṇa, the lord of rākṣasas.
राजन्परिघशक्त्यृष्टिशूलपट्टससंकुलम् ।
सुमहन्नो बलं कस्माद्विषादं भजते भवान् ॥२॥
2. rājanparighaśaktyṛṣṭiśūlapaṭṭasasaṃkulam ,
sumahanno balaṃ kasmādviṣādaṃ bhajate bhavān.
2. rājan parighaśaktyṛṣṭiśūlapaṭṭasasaṅkulam
su-mahat naḥ balam kasmāt viṣādam bhajate bhavān
2. rājan bhavān kasmāt viṣādam bhajate naḥ su-mahat
balam parighaśaktyṛṣṭiśūlapaṭṭasasaṅkulam
2. O King, why do you experience dejection (viṣāda) when our very formidable army is equipped with maces, spears, lances, tridents, and battle-axes?
कैलासशिखरावासी यक्षैर्बहुभिरावृतः ।
सुमहत् कदनं कृत्वा वश्यस्ते धनदः कृतः ॥३॥
3. kailāsaśikharāvāsī yakṣairbahubhirāvṛtaḥ ,
sumahat kadanaṃ kṛtvā vaśyaste dhanadaḥ kṛtaḥ.
3. kailāsaśikharāvāsī yakṣaiḥ bahubhiḥ āvṛtaḥ
su-mahat kadanam kṛtvā vaśyaḥ te dhanadaḥ kṛtaḥ
3. kailāsaśikharāvāsī yakṣaiḥ bahubhiḥ āvṛtaḥ
dhanadaḥ te su-mahat kadanam kṛtvā vaśyaḥ kṛtaḥ
3. Kubera (dhanada), who dwells on the peak of Kailasa and is surrounded by many semi-divine beings (yakṣa), was made subservient to you after you performed a great slaughter.
स महेश्वरसख्येन श्लाघमानस्त्वया विभो ।
निर्जितः समरे रोषाल् लोकपालो महाबलः ॥४॥
4. sa maheśvarasakhyena ślāghamānastvayā vibho ,
nirjitaḥ samare roṣāl lokapālo mahābalaḥ.
4. saḥ maheśvarasakhyena ślāghamānaḥ tvayā vibho
nirjitaḥ samare roṣāt lokapālaḥ mahābalaḥ
4. vibho saḥ mahābalaḥ lokapālaḥ maheśvarasakhyena
ślāghamānaḥ tvayā roṣāt samare nirjitaḥ
4. O Lord (vibhu), that mighty guardian of the world (lokapāla), who was boasting due to his friendship with Maheśvara (Śiva), was defeated by you in battle out of rage.
विनिहत्य च यक्षौघान् विक्षोभ्य च विगृह्य च ।
त्वया कैलासशिखराद्विमानमिदमाहृतम् ॥५॥
5. vinihatya ca yakṣaughān vikṣobhya ca vigṛhya ca ,
tvayā kailāsaśikharādvimānamidamāhṛtam.
5. vinihatya ca yakṣaughān vikṣobhya ca vigṛhya
ca tvayā kailāsaśikharāt vimānam idam āhṛtam
5. tvayā yakṣaughān vinihatya ca vikṣobhya ca
vigṛhya ca kailāsaśikharāt idam vimānam āhṛtam
5. And by you, after you had killed hordes of semi-divine beings (yakṣa), agitated them, and seized them, this aerial chariot (vimāna) was brought from the peak of Kailasa.
मयेन दानवेन्द्रेण त्वद्भयात् सख्यमिच्छता ।
दुहिता तव भार्यार्थे दत्ता राक्षसपुंगव ॥६॥
6. mayena dānavendreṇa tvadbhayāt sakhyamicchatā ,
duhitā tava bhāryārthe dattā rākṣasapuṃgava.
6. mayena dānavendreṇa tvat bhayāt sakhyam icchatā
duhitā tava bhāryārthe dattā rākṣasapuṅgava
6. O best among the Rākṣasas, Maya, the lord of the Dānavas, wishing for friendship out of fear of you, gave his daughter to you as a wife.
दानवेन्द्रो मधुर्नाम वीर्योत्सिक्तो दुरासदः ।
विगृह्य वशमानीतः कुम्भीनस्याः सुखावहः ॥७॥
7. dānavendro madhurnāma vīryotsikto durāsadaḥ ,
vigṛhya vaśamānītaḥ kumbhīnasyāḥ sukhāvahaḥ.
7. dānavendraḥ madhuḥ nāma vīrya utsiktḥ durāsadaḥ
vigṛhya vaśam ānītaḥ kumbhīnasyāḥ sukhāvahaḥ
7. The lord of the Dānavas, named Madhu, who was puffed up with valor and difficult to approach, was brought under your control after a battle, for the delight of Kumbhīnasi.
निर्जितास्ते महाबाहो नागा गत्वा रसातलम् ।
वासुकिस्तक्षकः शङ्खो जटी च वशमाहृताः ॥८॥
8. nirjitāste mahābāho nāgā gatvā rasātalam ,
vāsukistakṣakaḥ śaṅkho jaṭī ca vaśamāhṛtāḥ.
8. nirjitāḥ te mahābāho nāgāḥ gatvā rasātalam
vāsukiḥ takṣakaḥ śaṅkhaḥ jaṭī ca vaśam āhṛtāḥ
8. O mighty-armed one, you conquered those Nāgas by going to Rasātala (the netherworld). Vāsuki, Takṣaka, Śaṅkha, and Jaṭī were brought under your control.
अक्षया बलवन्तश्च शूरा लब्धवराः पुनः ।
त्वया संवत्सरं युद्ध्वा समरे दानवा विभो ॥९॥
9. akṣayā balavantaśca śūrā labdhavarāḥ punaḥ ,
tvayā saṃvatsaraṃ yuddhvā samare dānavā vibho.
9. akṣayāḥ balavantaḥ ca śūrāḥ labdha varāḥ punaḥ
tvayā saṃvatsaram yuddhvā samare dānavāḥ vibho
9. O mighty one, the Dānavas, who were indestructible, powerful, valiant, and had received boons, were fought by you for a year in battle (and then conquered).
स्वबलं समुपाश्रित्य नीता वशमरिंदम ।
मायाश्चाधिगतास्तत्र बहवो राक्षसाधिप ॥१०॥
10. svabalaṃ samupāśritya nītā vaśamariṃdama ,
māyāścādhigatāstatra bahavo rākṣasādhipa.
10. sva-balam samupāśritya nītāḥ vaśam ariṃdama
māyāḥ ca adhigatāḥ tatra bahavaḥ rākṣasādhipa
10. ariṃdama rākṣasādhipa sva-balam samupāśritya
bahavaḥ māyāḥ ca tatra vaśam nītāḥ adhigatāḥ
10. O suppressor of enemies, O lord of Rākṣasas, by relying on your own strength, many magical powers (māyā) were brought under control and mastered by you there.
शूराश्च बलवन्तश्च वरुणस्य सुता रणे ।
निर्जितास्ते महाबाहो चतुर्विधबलानुगाः ॥११॥
11. śūrāśca balavantaśca varuṇasya sutā raṇe ,
nirjitāste mahābāho caturvidhabalānugāḥ.
11. śūrāḥ ca balavantaḥ ca varuṇasya sutāḥ raṇe
nirjitāḥ te mahābāho caturvidhabalānugāḥ
11. mahābāho te śūrāḥ ca balavantaḥ ca varuṇasya
sutāḥ caturvidhabalānugāḥ raṇe nirjitāḥ
11. O mighty-armed one, those valiant and powerful sons of Varuṇa, who were accompanied by forces of four kinds, were conquered by you in battle.
मृत्युदण्डमहाग्राहं शाल्मलिद्वीपमण्डितम् ।
अवगाह्य त्वया राजन्यमस्य बलसागरम् ॥१२॥
12. mṛtyudaṇḍamahāgrāhaṃ śālmalidvīpamaṇḍitam ,
avagāhya tvayā rājanyamasya balasāgaram.
12. mṛtyudaṇḍamahāgrāham śālmalidvīpamaṇḍitam
avagāhya tvayā rājan yamasya balasāgaram
12. rājan tvayā yamasya balasāgaram
mṛtyudaṇḍamahāgrāham śālmalidvīpamaṇḍitam avagāhya
12. O king, you plunged into Yama's ocean-like army, which had death's rod as its great crocodile and was adorned with Śālmalī islands.
जयश्च विप्लुलः प्राप्तो मृत्युश्च प्रतिषेधितः ।
सुयुद्धेन च ते सर्वे लोकास्तत्र सुतोषिताः ॥१३॥
13. jayaśca viplulaḥ prāpto mṛtyuśca pratiṣedhitaḥ ,
suyuddhena ca te sarve lokāstatra sutoṣitāḥ.
13. jayaḥ ca viplulaḥ prāptaḥ mṛtyuḥ ca pratiṣedhitaḥ
suyuddhena ca te sarve lokāḥ tatra sutoṣitāḥ
13. ca viplulaḥ jayaḥ prāptaḥ ca mṛtyuḥ pratiṣedhitaḥ
ca suyuddhena te sarve lokāḥ tatra sutoṣitāḥ
13. And a great victory was achieved, and death was prevented. Furthermore, by that excellent battle, all those worlds were greatly pleased.
क्षत्रियैर्बहुभिर्वीरैः शक्रतुल्यपराक्रमैः ।
आसीद्वसुमती पूर्णा महद्भिरिव पादपैः ॥१४॥
14. kṣatriyairbahubhirvīraiḥ śakratulyaparākramaiḥ ,
āsīdvasumatī pūrṇā mahadbhiriva pādapaiḥ.
14. kṣatriyaiḥ bahubhiḥ vīraiḥ śakratulyaparākramaiḥ
āsīt vasumatī pūrṇā mahadbhiḥ iva pādapaiḥ
14. vasumatī śakratulyaparākramaiḥ bahubhiḥ vīraiḥ
kṣatriyaiḥ mahadbhiḥ pādapaiḥ iva pūrṇā āsīt
14. The earth was full of many heroic kshatriyas whose valor was equal to Indra's, just as it is full of great trees.
तेषां वीर्यगुणोत्साहैर्न समो राघवो रणे ।
प्रसह्य ते त्वया राजन् हताः परमदुर्जयाः ॥१५॥
15. teṣāṃ vīryaguṇotsāhairna samo rāghavo raṇe ,
prasahya te tvayā rājan hatāḥ paramadurjayāḥ.
15. teṣām vīryaguṇotsāhaiḥ na samaḥ rāghavaḥ raṇe
prasahya te tvayā rājan hatāḥ paramadurjayāḥ
15. rājan teṣām vīryaguṇotsāhaiḥ raṇe rāghavaḥ na samaḥ.
te paramadurjayāḥ tvayā prasahya hatāḥ
15. Rāghava (Rāma) is not equal to those (warriors) in battle, considering their valor, good qualities, and enthusiasm. Yet, O King, those exceedingly difficult to conquer warriors were forcibly killed by you.
राजन्नापदयुक्तेयमागता प्राकृताज्जनात् ।
हृदि नैव त्वया कार्या त्वं वधिष्यसि राघवम् ॥१६॥
16. rājannāpadayukteyamāgatā prākṛtājjanāt ,
hṛdi naiva tvayā kāryā tvaṃ vadhiṣyasi rāghavam.
16. rājan āpat-yuktā iyam āgatā prākṛtāt janāt hṛdi
na eva tvayā kāryā tvam vadhiṣyasi rāghavam
16. rājan,
prākṛtāt janāt iyam āpat-yuktā āgatā.
tvayā hṛdi na eva kāryā.
tvam rāghavam vadhiṣyasi
16. O King, this difficulty has arisen from an ordinary man. You should not at all entertain it in your heart. You will surely kill Rāghava (Rāma).