Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-54

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
स ननाद महानादं समुद्रमभिनादयन् ।
जनयन्निव निर्घातान् विधमन्निव पर्वतान् ॥१॥
1. sa nanāda mahānādaṃ samudramabhinādayan ,
janayanniva nirghātān vidhamanniva parvatān.
1. saḥ nanāda mahānādam samudram abhinādayan
janayan iva nirghātān vidhaman iva parvatān
1. saḥ mahānādam nanāda samudram abhinādayan
nirghātān janayan iva parvatān vidhaman iva
1. He let out a tremendous roar, making the ocean reverberate, as if generating thunderclaps and demolishing mountains.
तमवध्यं मघवता यमेन वरुणेन च ।
प्रेक्ष्य भीमाक्षमायान्तं वानरा विप्रदुद्रुवुः ॥२॥
2. tamavadhyaṃ maghavatā yamena varuṇena ca ,
prekṣya bhīmākṣamāyāntaṃ vānarā vipradudruvuḥ.
2. tam avadhyam maghavatā yamena varuṇena ca
prekṣya bhīmākṣam āyāntam vānarāḥ vipradudruvuḥ
2. maghavatā yamena varuṇena ca avadhyam bhīmākṣam
āyāntam tam prekṣya vānarāḥ vipradudruvuḥ
2. Upon seeing him, who was invincible even by Indra, Yama, and Varuna, and who was terrible-eyed and advancing, the monkeys scattered in flight.
तांस्तु विद्रवतो दृष्ट्वा वालिपुत्रो ऽङ्गदो ऽब्रवीत् ।
नलं नीलं गवाक्षं च कुमुदं च महाबलम् ॥३॥
3. tāṃstu vidravato dṛṣṭvā vāliputro'ṅgado'bravīt ,
nalaṃ nīlaṃ gavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam.
3. tān tu vidravataḥ dṛṣṭvā vāliputraḥ aṅgadaḥ abravīt
nalam nīlam gavākṣam ca kumudam ca mahābalam
3. vāliputraḥ aṅgadaḥ tu vidravataḥ tān dṛṣṭvā nalam
nīlam gavākṣam ca mahābalam kumudam ca abravīt
3. But seeing them flee, Angada, the son of Vali, addressed Nala, Nila, Gavaksha, and the mighty Kumuda.
आत्मानमत्र विस्मृत्य वीर्याण्यभिजनानि च ।
क्व गच्छत भयत्रस्ताः प्राकृता हरयो यथा ॥४॥
4. ātmānamatra vismṛtya vīryāṇyabhijanāni ca ,
kva gacchata bhayatrastāḥ prākṛtā harayo yathā.
4. ātmanam atra vismṛtya vīryāṇi abhijanaani ca
kva gacchata bhayatrastaḥ prākṛtāḥ harayaḥ yathā
4. he bhayatrastaḥ harayaḥ prākṛtāḥ yathā atra ātmanam
vīryāṇi abhijanaani ca vismṛtya kva gacchata
4. O you who are terrified, like common monkeys, having forgotten your true self (ātman) here, and your valor and lineage, where are you going?
साधु सौम्या निवर्तध्वं किं प्राणान्परिरक्षथ ।
नालं युद्धाय वै रक्षो महतीयं विभीषिकाः ॥५॥
5. sādhu saumyā nivartadhvaṃ kiṃ prāṇānparirakṣatha ,
nālaṃ yuddhāya vai rakṣo mahatīyaṃ vibhīṣikāḥ.
5. sādhu saumyāḥ nivartadhvam kim prāṇān parirakṣatha
na alam yuddhāya vai rakṣaḥ mahatī iyam vibhīṣikāḥ
5. sādhu saumyāḥ nivartadhvam kim prāṇān parirakṣatha?
vai rakṣaḥ yuddhāya na alam iyam mahatī vibhīṣikāḥ
5. Well, gentle ones, turn back! Why do you protect your lives? That demon is certainly not sufficient for battle; this great [display] is [just] terrifying illusions.
महतीमुत्थितामेनां राक्षसानां विभीषिकाम् ।
विक्रमाद्विधमिष्यामो निवर्तध्वं प्लवंगमाः ॥६॥
6. mahatīmutthitāmenāṃ rākṣasānāṃ vibhīṣikām ,
vikramādvidhamiṣyāmo nivartadhvaṃ plavaṃgamāḥ.
6. mahatīm utthitām enām rākṣasānām vibhīṣikām
vikramāt vidhamiṣyāmaḥ nivartadhvam plavaṅgamāḥ
6. he plavaṅgamāḥ nivartadhvam rākṣasānām enām mahatīm
utthitām vibhīṣikām vikramāt (vayam) vidhamiṣyāmaḥ
6. O monkeys, turn back! We shall destroy this great, arisen terror of the demons with our valor.
कृच्छ्रेण तु समाश्वास्य संगम्य च ततस्ततः ।
वृक्षाद्रिहस्ता हरयः संप्रतस्थू रणाजिरम् ॥७॥
7. kṛcchreṇa tu samāśvāsya saṃgamya ca tatastataḥ ,
vṛkṣādrihastā harayaḥ saṃpratasthū raṇājiram.
7. kṛcchreṇa tu samāśvāsya saṅgamya ca tataḥ tataḥ
vṛkṣa-adri-hastāḥ harayaḥ sampratasthuḥ raṇājiram
7. kṛcchreṇa tu samāśvāsya ca tataḥ tataḥ saṅgamya
vṛkṣa-adri-hastāḥ harayaḥ raṇājiram sampratasthuḥ
7. Then, with great difficulty, having been consoled and having gathered from here and there, the monkeys, with trees and rocks in their hands, set out for the battlefield.
ते निवृत्य तु संक्रुद्धाः कुम्भकर्णं वनौकसः ।
निजघ्नुः परमक्रुद्धाः समदा इव कुञ्जराः ।
प्रांशुभिर्गिरिशृङ्गैश्च शिलाभिश्च महाबलाः ॥८॥
8. te nivṛtya tu saṃkruddhāḥ kumbhakarṇaṃ vanaukasaḥ ,
nijaghnuḥ paramakruddhāḥ samadā iva kuñjarāḥ ,
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiśca śilābhiśca mahābalāḥ.
8. te nivṛtya tu saṃkruddhāḥ kumbhakarṇam
vanaukasaḥ nijaghnuḥ paramakruddhāḥ
samadāḥ iva kuñjarāḥ prāṃśubhiḥ
giriśṛṅgaiḥ ca śilābhiḥ ca mahābalāḥ
8. te vanaukasaḥ tu saṃkruddhāḥ nivṛtya
kumbhakarṇam nijaghnuḥ mahābalāḥ
paramakruddhāḥ samadāḥ kuñjarāḥ iva prāṃśubhiḥ
giriśṛṅgaiḥ ca śilābhiḥ ca (nijaghnuḥ)
8. Having turned back, those forest-dwelling monkeys (vanaukasaḥ) became intensely enraged and struck Kumbhakarṇa. Extremely furious, like rutting elephants, these immensely powerful ones attacked him with tall mountain peaks and rocks.
पादपैः पुष्पिताग्रैश्च हन्यमानो न कम्पते ।
तस्य गात्रेषु पतिता भिद्यन्ते शतशः शिलाः ।
पादपाः पुष्पिताग्राश्च भग्नाः पेतुर्महीतले ॥९॥
9. pādapaiḥ puṣpitāgraiśca hanyamāno na kampate ,
tasya gātreṣu patitā bhidyante śataśaḥ śilāḥ ,
pādapāḥ puṣpitāgrāśca bhagnāḥ peturmahītale.
9. pādapaiḥ puṣpitāgraiḥ ca hanyamānaḥ
na kampate tasya gātreṣu patitāḥ
bhidyante śataśaḥ śilāḥ pādapāḥ
puṣpitāgrāḥ ca bhagnāḥ petuḥ mahītale
9. pādapaiḥ puṣpitāgraiḥ ca hanyamānaḥ
(saḥ) na kampate tasya gātreṣu patitāḥ
śilāḥ śataśaḥ bhidyante puṣpitāgrāḥ
pādapāḥ ca bhagnāḥ mahītale petuḥ
9. Even when being struck by trees with blossoming tops, he did not tremble. Rocks, having fallen upon his limbs, shattered into hundreds of pieces. The trees with blossoming tops, broken, fell to the ground.
सो ऽपि सैन्यानि संक्रुद्धो वानराणां महौजसाम् ।
ममन्थ परमायत्तो वनान्यग्निरिवोत्थितः ॥१०॥
10. so'pi sainyāni saṃkruddho vānarāṇāṃ mahaujasām ,
mamantha paramāyatto vanānyagnirivotthitaḥ.
10. saḥ api sainyāni saṃkruddhaḥ vānarāṇām mahaujasām
mamantha paramāyattaḥ vanāni agniḥ iva utthitaḥ
10. saḥ api saṃkruddhaḥ paramāyattaḥ utthitaḥ agniḥ vanāni
iva (saḥ) mahaujasām vānarāṇām sainyāni mamantha
10. Kumbhakarṇa, also greatly enraged and fully prepared, churned the mighty armies of the monkeys, just like a fire that has risen (churns) the forests.
लोहितार्द्रास्तु बहवः शेरते वानरर्षभाः ।
निरस्ताः पतिता भूमौ ताम्रपुष्पा इव द्रुमाः ॥११॥
11. lohitārdrāstu bahavaḥ śerate vānararṣabhāḥ ,
nirastāḥ patitā bhūmau tāmrapuṣpā iva drumāḥ.
11. lohitārdrāḥ tu bahavaḥ śerate vānararṣabhāḥ
nirastāḥ patitāḥ bhūmau tāmrapuṣpāḥ iva drumāḥ
11. tu bahavaḥ lohitārdrāḥ vānararṣabhāḥ śerate (te)
nirastāḥ patitāḥ tāmrapuṣpāḥ drumāḥ iva bhūmau (śerate)
11. Many excellent monkeys (vānararṣabhāḥ), drenched in blood, lay fallen on the ground, like copper-flowered trees (drumāḥ) that have been uprooted.
लङ्घयन्तः प्रधावन्तो वानरा नावलोकयन् ।
के चित् समुद्रे पतिताः के चिद्गगनमाश्रिताः ॥१२॥
12. laṅghayantaḥ pradhāvanto vānarā nāvalokayan ,
ke cit samudre patitāḥ ke cidgaganamāśritāḥ.
12. laṅghayantaḥ pradhāvantaḥ vānarāḥ na avalokayan
ke cit samudre patitāḥ ke cit gaganam āśritāḥ
12. vānarāḥ laṅghayantaḥ pradhāvantaḥ na avalokayan.
ke cit samudre patitāḥ; ke cit gaganam āśritāḥ.
12. The monkeys, leaping and fleeing, did not look back. Some fell into the ocean, while others took refuge in the sky.
वध्यमानास्तु ते वीरा राक्षसेन बलीयसा ।
सागरं येन ते तीर्णाः पथा तेनैव दुद्रुवुः ॥१३॥
13. vadhyamānāstu te vīrā rākṣasena balīyasā ,
sāgaraṃ yena te tīrṇāḥ pathā tenaiva dudruvuḥ.
13. vadhyamānāḥ tu te vīrāḥ rākṣasena balīyasā
sāgaram yena te tīrṇāḥ pathā tena eva dudruvuḥ
13. te vīrāḥ vadhyamānāḥ tu balīyasā rākṣasena,
yena pathā te sāgaram tīrṇāḥ,
tena eva dudruvuḥ.
13. But those brave ones, being attacked by the very powerful demon, fled back along the very path by which they had crossed the ocean.
ते स्थलानि तथा निम्नं विषण्णवदना भयात् ।
ऋक्षा वृक्षान् समारूढाः के चित् पर्वतमाश्रिताः ॥१४॥
14. te sthalāni tathā nimnaṃ viṣaṇṇavadanā bhayāt ,
ṛkṣā vṛkṣān samārūḍhāḥ ke cit parvatamāśritāḥ.
14. te sthalāni tathā nimnam viṣaṇṇavadanāḥ bhayāt
ṛkṣāḥ vṛkṣān samārūḍhāḥ ke cit parvatam āśritāḥ
14. bhayāt viṣaṇṇavadanāḥ te sthalāni tathā nimnam (jagmuḥ/gacchantaḥ).
ṛkṣāḥ vṛkṣān samārūḍhāḥ; ke cit parvatam āśritāḥ.
14. With dejected faces from fear, they traversed high and low grounds. Some bears climbed trees, and others sought refuge on mountains.
ममज्जुरर्णवे के चिद्गुहाः के चित् समाश्रिताः ।
निषेदुः प्लवगाः के चित् के चिन्नैवावतस्थिरे ॥१५॥
15. mamajjurarṇave ke cidguhāḥ ke cit samāśritāḥ ,
niṣeduḥ plavagāḥ ke cit ke cinnaivāvatasthire.
15. mamajjuḥ arṇave ke cit guhāḥ ke cit samāśritāḥ
niṣeduḥ plavagāḥ ke cit ke cit na eva avatatsthire
15. ke cit arṇave mamajjuḥ; ke cit guhāḥ samāśritāḥ.
ke cit plavagāḥ niṣeduḥ; ke cit na eva avatatsthire.
15. Some sank into the ocean, others resorted to caves. Some of the monkeys sat down, while others could not remain still at all.
तान् समीक्ष्याङ्गदो भङ्गान् वानरानिदमब्रवीत् ।
अवतिष्ठत युध्यामो निवर्तध्वं प्लवंगमाः ॥१६॥
16. tān samīkṣyāṅgado bhaṅgān vānarānidamabravīt ,
avatiṣṭhata yudhyāmo nivartadhvaṃ plavaṃgamāḥ.
16. tān samīkṣya aṅgadaḥ bhaṅgān vānarān idam abravīt
avatiṣṭhata yudhyāmaḥ nivartadhvam plavaṅgamāḥ
16. Angada, observing those routed monkeys, said this: 'Stand firm! Let us fight! Turn back, O monkeys!'
भग्नानां वो न पश्यामि परिगम्य महीमिमाम् ।
स्थानं सर्वे निवर्तध्वं किं प्राणान्परिरक्षथ ॥१७॥
17. bhagnānāṃ vo na paśyāmi parigamya mahīmimām ,
sthānaṃ sarve nivartadhvaṃ kiṃ prāṇānparirakṣatha.
17. bhagnānām vaḥ na paśyāmi parigamya mahīm imām
sthānam sarve nivartadhvam kim prāṇān parirakṣatha
17. Having searched this entire earth, I see no place for you, the routed ones. All of you, turn back! Why do you protect your lives?
निरायुधानां द्रवतामसंगगतिपौरुषाः ।
दारा ह्यपहसिष्यन्ति स वै घातस्तु जीविताम् ॥१८॥
18. nirāyudhānāṃ dravatāmasaṃgagatipauruṣāḥ ,
dārā hyapahasiṣyanti sa vai ghātastu jīvitām.
18. nirāyudhānām dravatām asaṅgagatipauruṣāḥ dārāḥ
hi upahasiṣyanti saḥ vai ghātaḥ tu jīvitām
18. Your wives will surely mock you, the weaponless, fleeing ones, whose valor lies in unhindered movement. Indeed, that is the very destruction of life.
कुलेषु जाताः सर्वे स्म विस्तीर्णेषु महत्सु च ।
अनार्याः खलु यद्भीतास्त्यक्त्वा वीर्यं प्रधावत ॥१९॥
19. kuleṣu jātāḥ sarve sma vistīrṇeṣu mahatsu ca ,
anāryāḥ khalu yadbhītāstyaktvā vīryaṃ pradhāvata.
19. kuleṣu jātāḥ sarve sma vistīrṇeṣu mahatsu ca
anāryāḥ khalu yat bhītāḥ tyaktvā vīryam pradhāvata
19. All of us were born into extensive and great families. It is truly ignoble that you, being terrified and having abandoned your valor, flee!
विकत्थनानि वो यानि यदा वै जनसंसदि ।
तानि वः क्व च यतानि सोदग्राणि महान्ति च ॥२०॥
20. vikatthanāni vo yāni yadā vai janasaṃsadi ,
tāni vaḥ kva ca yatāni sodagrāṇi mahānti ca.
20. vikatthanaani vo yāni yadā vai janasaṃsadi
tāni vaḥ kva ca yatāni sodagrāṇi mahānti ca
20. vo yāni vikatthanaani mahānti sodagrāṇi ca
yadā vai janasaṃsadi tāni vaḥ kva ca yatāni
20. Where have those great and prominent boastings of yours gone, which you indeed made in public assemblies?
भीरुप्रवादाः श्रूयन्ते यस्तु जीवति धिक्कृतः ।
मार्गः सत्पुरुषैर्जुष्टः सेव्यतां त्यज्यतां भयम् ॥२१॥
21. bhīrupravādāḥ śrūyante yastu jīvati dhikkṛtaḥ ,
mārgaḥ satpuruṣairjuṣṭaḥ sevyatāṃ tyajyatāṃ bhayam.
21. bhīrupravādāḥ śrūyante yaḥ tu jīvati dhikkṛtaḥ
mārgaḥ satpuruṣaiḥ juṣṭaḥ sevyatām tyajyatām bhayam
21. bhīrupravādāḥ śrūyante tu yaḥ jīvati dhikkṛtaḥ
satpuruṣaiḥ juṣṭaḥ mārgaḥ sevyatām bhayam tyajyatām
21. Cowardly words are heard: 'Indeed, he who merely lives is scorned.' Therefore, the path frequented by noble persons should be followed, and fear should be abandoned.
शयामहे वा निहताः पृथिव्यामल्पजीविताः ।
दुष्प्रापं ब्रह्मलोकं वा प्राप्नुमो युधि सूदिताः ।
संप्राप्नुयामः कीर्तिं वा निहत्य शत्रुमाहवे ॥२२॥
22. śayāmahe vā nihatāḥ pṛthivyāmalpajīvitāḥ ,
duṣprāpaṃ brahmalokaṃ vā prāpnumo yudhi sūditāḥ ,
saṃprāpnuyāmaḥ kīrtiṃ vā nihatya śatrumāhave.
22. śayāmahe vā nihatāḥ pṛthivyām
alpajīvitāḥ duṣprāpam brahmalokam vā
prāpnumaḥ yudhi sūditāḥ saṃprāpnuyāmaḥ
kīrtim vā nihatya śatrum āhave
22. vā nihatāḥ alpajīvitāḥ pṛthivyām
śayāmahe vā yudhi sūditāḥ duṣprāpam
brahmalokam prāpnumaḥ vā āhave
śatrum nihatya kīrtim saṃprāpnuyāmaḥ
22. Either, having been slain, we lie down on the earth with our lives cut short. Or, killed in battle, we attain the difficult-to-reach world of (brahman). Or, having vanquished the enemy in battle, we may attain glory.
न कुम्भकर्णः काकुत्स्थं दृष्ट्वा जीवन् गमिष्यति ।
दीप्यमानमिवासाद्य पतंगो ज्वलनं यथा ॥२३॥
23. na kumbhakarṇaḥ kākutsthaṃ dṛṣṭvā jīvan gamiṣyati ,
dīpyamānamivāsādya pataṃgo jvalanaṃ yathā.
23. na kumbhakarṇaḥ kākutstham dṛṣṭvā jīvan gamiṣyati
dīpyamānam iva āsādya pataṅgaḥ jvalanam yathā
23. kumbhakarṇaḥ kākutstham dṛṣṭvā jīvan na gamiṣyati
yathā pataṅgaḥ dīpyamānam jvalanam iva āsādya
23. Kumbhakarna, having seen Kakutstha (Rama), will not remain alive, just as a moth, approaching a blazing fire, does not (remain alive).
पलायनेन चोद्दिष्टाः प्राणान् रक्षामहे वयम् ।
एकेन बहवो भग्ना यशो नाशं गमिष्यति ॥२४॥
24. palāyanena coddiṣṭāḥ prāṇān rakṣāmahe vayam ,
ekena bahavo bhagnā yaśo nāśaṃ gamiṣyati.
24. palāyanena ca uddiṣṭāḥ prāṇān rakṣāmahe vayam
ekena bahavaḥ bhagnāḥ yaśaḥ nāśam gamiṣyati
24. vayam ca uddiṣṭāḥ palāyanena prāṇān rakṣāmahe
ekena bahavaḥ bhagnāḥ yaśaḥ nāśam gamiṣyati
24. We are resolved to protect our lives by fleeing. Many of us have been defeated by just one [foe], and our reputation will be ruined.
एवं ब्रुवाणं तं शूरमङ्गदं कनकाङ्गदम् ।
द्रवमाणास्ततो वाक्यमूचुः शूरविगर्हितम् ॥२५॥
25. evaṃ bruvāṇaṃ taṃ śūramaṅgadaṃ kanakāṅgadam ,
dravamāṇāstato vākyamūcuḥ śūravigarhitam.
25. evam bruvāṇam tam śūram aṅgadam kanakāṅgadam
dravamāṇāḥ tataḥ vākyam ūcuḥ śūravigarhitam
25. tataḥ dravamāṇāḥ evam bruvāṇam tam śūram
kanakāṅgadam aṅgadam śūravigarhitam vākyam ūcuḥ
25. Then, the fleeing [vanaras] spoke to that brave Angada, who was adorned with golden armlets and was speaking thus, words that were condemned by heroes.
कृतं नः कदनं घोरं कुम्भकर्णेन रक्षसा ।
न स्थानकालो गच्छामो दयितं जीवितं हि नः ॥२६॥
26. kṛtaṃ naḥ kadanaṃ ghoraṃ kumbhakarṇena rakṣasā ,
na sthānakālo gacchāmo dayitaṃ jīvitaṃ hi naḥ.
26. kṛtam naḥ kadanam ghoram kumbhakarṇena rakṣasā
na sthānakālaḥ gacchāmaḥ dayitam jīvitam hi naḥ
26. kumbhakarṇena rakṣasā naḥ ghoram kadanam kṛtam
hi naḥ jīvitam dayitam na sthānakālaḥ gacchāmaḥ
26. Dreadful havoc has been wrought upon us by the demon Kumbhakarna. This is no time to stand our ground; we are leaving, for our lives are indeed precious.
एतावदुक्त्वा वचनं सर्वे ते भेजिरे दिशः ।
भीमं भीमाक्षमायान्तं दृष्ट्वा वानरयूथपाः ॥२७॥
27. etāvaduktvā vacanaṃ sarve te bhejire diśaḥ ,
bhīmaṃ bhīmākṣamāyāntaṃ dṛṣṭvā vānarayūthapāḥ.
27. etāvat uktvā vacanam sarve te bhejire diśaḥ
bhīmam bhīmākṣam āyāntam dṛṣṭvā vānarayūthapāḥ
27. sarve te vānarayūthapāḥ etāvat vacanam uktvā
bhīmam bhīmākṣam āyāntam dṛṣṭvā diśaḥ bhejire
27. Having spoken these words, all those chiefs of monkey (vanara) hordes, upon seeing the formidable, frightful-eyed [Kumbhakarna] approaching, scattered in all directions.
द्रवमाणास्तु ते वीरा अङ्गदेन वलीमुखाः ।
सान्त्वैश्च बहुमानैश्च ततः सर्वे निवर्तिताः ॥२८॥
28. dravamāṇāstu te vīrā aṅgadena valīmukhāḥ ,
sāntvaiśca bahumānaiśca tataḥ sarve nivartitāḥ.
28. dravamāṇāḥ tu te vīrāḥ aṅgadena balīmukhāḥ
sāntvaiḥ ca bahumānaiḥ ca tataḥ sarve nivartitāḥ
28. But all those valiant monkey chiefs, who were fleeing, were then turned back by Aṅgada with conciliatory words and great respect.
ऋषभशरभमैन्दधूम्रनीलाः कुमुदसुषेणगवाक्षरम्भताराः ।
द्विविदपनसवायुपुत्रमुख्यास्त्वरिततराभिमुखं रणं प्रयाताः ॥२९॥
29. ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥ kumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ ,
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃ raṇaṃ prayātāḥ.
29. ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥ
kumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ
dvividapanasavāyuputramukhyāḥ
tvaritatara abhimukham raṇam prayātāḥ
29. Ṛṣabha, Śarabha, Mainda, Dhūmra, Nīla; Kumuda, Suṣeṇa, Gavākṣa, Rambha, Tāra; and Dvivida, Panasa, along with the chief son of Vāyu (Hanumān) - these principal ones advanced very swiftly towards the battle.