वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-3, chapter-50
तमल्पजीवितं भूमौ स्फुरन्तं राक्षसाधिपः ।
ददर्श गृध्रं पतितं समीपे राघवाश्रमात् ॥१॥
ददर्श गृध्रं पतितं समीपे राघवाश्रमात् ॥१॥
1. tamalpajīvitaṃ bhūmau sphurantaṃ rākṣasādhipaḥ ,
dadarśa gṛdhraṃ patitaṃ samīpe rāghavāśramāt.
dadarśa gṛdhraṃ patitaṃ samīpe rāghavāśramāt.
1.
tam alpajīvitam bhūmau sphurantam rākṣasādhipaḥ
dadarśa gṛdhram patitam samīpe rāghavāśramāt
dadarśa gṛdhram patitam samīpe rāghavāśramāt
1.
rākṣasādhipaḥ alpajīvitam bhūmau sphurantam
rāghavāśramāt samīpe patitam tam gṛdhram dadarśa
rāghavāśramāt samīpe patitam tam gṛdhram dadarśa
1.
The lord of the Rākṣasas (Rāvaṇa) saw that vulture, fallen on the ground, barely alive and still quivering, near Rāma's hermitage.
सा तु ताराधिपमुखी रावणेन समीक्ष्य तम् ।
गृध्रराजं विनिहतं विललाप सुदुःखिता ॥२॥
गृध्रराजं विनिहतं विललाप सुदुःखिता ॥२॥
2. sā tu tārādhipamukhī rāvaṇena samīkṣya tam ,
gṛdhrarājaṃ vinihataṃ vilalāpa suduḥkhitā.
gṛdhrarājaṃ vinihataṃ vilalāpa suduḥkhitā.
2.
sā tu tārādhipamukhī rāvaṇena samīkṣya tam
gṛdhrarājam vinihatam vilalāpa sudukhītā
gṛdhrarājam vinihatam vilalāpa sudukhītā
2.
tu rāvaṇena vinihatam tam gṛdhrarājam
samīkṣya sā tārādhipamukhī sudukhītā vilalāpa
samīkṣya sā tārādhipamukhī sudukhītā vilalāpa
2.
But she, whose face resembled the moon, having seen that king of vultures (Jaṭāyu) killed by Rāvaṇa, became extremely distressed and lamented.
निमित्तं लक्षणज्ञानं शकुनिस्वरदर्शनम् ।
अवश्यं सुखदुःखेषु नराणां प्रतिदृश्यते ॥३॥
अवश्यं सुखदुःखेषु नराणां प्रतिदृश्यते ॥३॥
3. nimittaṃ lakṣaṇajñānaṃ śakunisvaradarśanam ,
avaśyaṃ sukhaduḥkheṣu narāṇāṃ pratidṛśyate.
avaśyaṃ sukhaduḥkheṣu narāṇāṃ pratidṛśyate.
3.
nimittam lakṣaṇajñānam śakunisvaradarśanam
avaśyam sukhaduḥkheṣu narāṇām pratidṛśyate
avaśyam sukhaduḥkheṣu narāṇām pratidṛśyate
3.
nimittam lakṣaṇajñānam śakunisvaradarśanam
avaśyam narāṇām sukhaduḥkheṣu pratidṛśyate
avaśyam narāṇām sukhaduḥkheṣu pratidṛśyate
3.
Omens, the knowledge of auspicious marks, and the perception of bird sounds are certainly observed by humans in both their joys and their sorrows.
न नूनं राम जानासि महद्व्यसनमात्मजः ।
धावन्ति नूनं काकुत्स्थ मदर्थं मृगपक्षिणः ॥४॥
धावन्ति नूनं काकुत्स्थ मदर्थं मृगपक्षिणः ॥४॥
4. na nūnaṃ rāma jānāsi mahadvyasanamātmajaḥ ,
dhāvanti nūnaṃ kākutstha madarthaṃ mṛgapakṣiṇaḥ.
dhāvanti nūnaṃ kākutstha madarthaṃ mṛgapakṣiṇaḥ.
4.
na nūnam rāma jānāsi mahat vyasanam ātma-jaḥ |
dhāvanti nūnam kākutstha mad-artham mṛga-pakṣiṇaḥ
dhāvanti nūnam kākutstha mad-artham mṛga-pakṣiṇaḥ
4.
rāma ātma-jaḥ nūnam mahat vyasanam na jānāsi
kākutstha nūnam mṛga-pakṣiṇaḥ mad-artham dhāvanti
kākutstha nūnam mṛga-pakṣiṇaḥ mad-artham dhāvanti
4.
Indeed, O Rāma, my beloved, you surely do not know my great distress. Indeed, O Kakutstha, animals and birds are certainly running for my sake.
त्राहि मामद्य काकुत्स्थ लक्ष्मणेति वराङ्गना ।
सुसंत्रस्ता समाक्रन्दच्छृण्वतां तु यथान्तिके ॥५॥
सुसंत्रस्ता समाक्रन्दच्छृण्वतां तु यथान्तिके ॥५॥
5. trāhi māmadya kākutstha lakṣmaṇeti varāṅganā ,
susaṃtrastā samākrandacchṛṇvatāṃ tu yathāntike.
susaṃtrastā samākrandacchṛṇvatāṃ tu yathāntike.
5.
trāhi mām adya kākutstha lakṣmaṇa iti varāṅganā |
susantrastā samākrandat śṛṇvatām tu yathā antike
susantrastā samākrandat śṛṇvatām tu yathā antike
5.
varāṅganā susantrastā kākutstha lakṣmaṇa iti mām
adya trāhi tu śṛṇvatām antike yathā samākrandat
adya trāhi tu śṛṇvatām antike yathā samākrandat
5.
"O Kakutstha, O Lakṣmaṇa, save me today!" - thus the beautiful woman, greatly terrified, cried out as if within earshot of those who were listening.
तां क्लिष्टमाल्याभरणां विलपन्तीमनाथवत् ।
अभ्यधावत वैदेहीं रावणो राक्षसाधिपः ॥६॥
अभ्यधावत वैदेहीं रावणो राक्षसाधिपः ॥६॥
6. tāṃ kliṣṭamālyābharaṇāṃ vilapantīmanāthavat ,
abhyadhāvata vaidehīṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ.
abhyadhāvata vaidehīṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ.
6.
tām kliṣṭa-mālya-ābharaṇām vilapantīm anāthavat
| abhyadhāvat vaidehīm rāvaṇaḥ rākṣasa-adhipaḥ
| abhyadhāvat vaidehīm rāvaṇaḥ rākṣasa-adhipaḥ
6.
rākṣasa-adhipaḥ rāvaṇaḥ kliṣṭa-mālya-ābharaṇām
anāthavat vilapantīm tām vaidehīm abhyadhāvat
anāthavat vilapantīm tām vaidehīm abhyadhāvat
6.
Rāvaṇa, the king of rākṣasas, ran towards Vaidehī (Sītā), who had damaged garlands and ornaments and was lamenting like one without a protector.
तां लतामिव वेष्टन्तीमालिङ्गन्तीं महाद्रुमान् ।
मुञ्च मुञ्चेति बहुशः प्रवदन् राक्षसाधिपः ॥७॥
मुञ्च मुञ्चेति बहुशः प्रवदन् राक्षसाधिपः ॥७॥
7. tāṃ latāmiva veṣṭantīmāliṅgantīṃ mahādrumān ,
muñca muñceti bahuśaḥ pravadan rākṣasādhipaḥ.
muñca muñceti bahuśaḥ pravadan rākṣasādhipaḥ.
7.
tām latām iva veṣṭantīm āliṅgantīm mahā-drumān |
muñca muñca iti bahuśaḥ pravadan rākṣasa-adhipaḥ
muñca muñca iti bahuśaḥ pravadan rākṣasa-adhipaḥ
7.
rākṣasa-adhipaḥ bahuśaḥ muñca muñca iti pravadan
tām latām iva mahā-drumān veṣṭantīm āliṅgantīm
tām latām iva mahā-drumān veṣṭantīm āliṅgantīm
7.
The king of rākṣasas, repeatedly saying "Release! Release!", approached her as she clung to great trees, embracing them like a creeper.
क्रोशन्तीं राम रामेति रामेण रहितां वने ।
जीवितान्ताय केशेषु जग्राहान्तकसंनिभः ॥८॥
जीवितान्ताय केशेषु जग्राहान्तकसंनिभः ॥८॥
8. krośantīṃ rāma rāmeti rāmeṇa rahitāṃ vane ,
jīvitāntāya keśeṣu jagrāhāntakasaṃnibhaḥ.
jīvitāntāya keśeṣu jagrāhāntakasaṃnibhaḥ.
8.
krośantīm rāma rāma iti rāmeṇa rahitām vane
jīvitāntāya keśeṣu jagrāha antakasaṃnibhaḥ
jīvitāntāya keśeṣu jagrāha antakasaṃnibhaḥ
8.
antakasaṃnibhaḥ vane rāmeṇa rahitām rāma rāma
iti krośantīm jīvitāntāya keśeṣu jagrāha
iti krośantīm jīvitāntāya keśeṣu jagrāha
8.
Crying out "Rama, Rama!" while abandoned by Rama in the forest, he, who resembled the bringer of death, seized her by the hair as if to end her life.
प्रधर्षितायां वैदेह्यां बभूव सचराचरम् ।
जगत् सर्वममर्यादं तमसान्धेन संवृतम् ॥९॥
जगत् सर्वममर्यादं तमसान्धेन संवृतम् ॥९॥
9. pradharṣitāyāṃ vaidehyāṃ babhūva sacarācaram ,
jagat sarvamamaryādaṃ tamasāndhena saṃvṛtam.
jagat sarvamamaryādaṃ tamasāndhena saṃvṛtam.
9.
pradharṣitāyām vaidehyām babhūva sa-carācaram
jagat sarvam amaryādam tamasā andhena saṃvṛtam
jagat sarvam amaryādam tamasā andhena saṃvṛtam
9.
vaidehyām pradharṣitāyām sa-carācaram sarvam
jagat amaryādam andhena tamasā saṃvṛtam babhūva
jagat amaryādam andhena tamasā saṃvṛtam babhūva
9.
When Vaidehi was assaulted, the entire universe, including all moving and non-moving beings, became devoid of order (amaryāda) and was enveloped by a blind darkness.
दृष्ट्वा सीतां परामृष्टां दीनां दिव्येन चक्षुषा ।
कृतं कार्यमिति श्रीमान् व्याजहार पितामहः ॥१०॥
कृतं कार्यमिति श्रीमान् व्याजहार पितामहः ॥१०॥
10. dṛṣṭvā sītāṃ parāmṛṣṭāṃ dīnāṃ divyena cakṣuṣā ,
kṛtaṃ kāryamiti śrīmān vyājahāra pitāmahaḥ.
kṛtaṃ kāryamiti śrīmān vyājahāra pitāmahaḥ.
10.
dṛṣṭvā sītām parāmṛṣṭām dīnām divyena cakṣuṣā
kṛtam kāryam iti śrīmān vyājahāra pitāmahaḥ
kṛtam kāryam iti śrīmān vyājahāra pitāmahaḥ
10.
śrīmān pitāmahaḥ divyena cakṣuṣā parāmṛṣṭām
dīnām sītām dṛṣṭvā kāryam kṛtam iti vyājahāra
dīnām sītām dṛṣṭvā kāryam kṛtam iti vyājahāra
10.
Having observed Sita, molested and distressed, through his divine vision, the illustrious Grandfather (Brahmā) declared, "The task is accomplished."
प्रहृष्टा व्यथिताश्चासन् सर्वे ते परमर्षयः ।
दृष्ट्वा सीतां परामृष्टां दण्डकारण्यवासिनः ॥११॥
दृष्ट्वा सीतां परामृष्टां दण्डकारण्यवासिनः ॥११॥
11. prahṛṣṭā vyathitāścāsan sarve te paramarṣayaḥ ,
dṛṣṭvā sītāṃ parāmṛṣṭāṃ daṇḍakāraṇyavāsinaḥ.
dṛṣṭvā sītāṃ parāmṛṣṭāṃ daṇḍakāraṇyavāsinaḥ.
11.
prahṛṣṭāḥ vyathitāḥ ca āsan sarve te paramarṣayaḥ
dṛṣṭvā sītām parāmṛṣṭām daṇḍakāraṇyavāsinaḥ
dṛṣṭvā sītām parāmṛṣṭām daṇḍakāraṇyavāsinaḥ
11.
daṇḍakāraṇyavāsinaḥ sarve te paramarṣayaḥ
parāmṛṣṭām sītām dṛṣṭvā prahṛṣṭāḥ ca vyathitāḥ āsan
parāmṛṣṭām sītām dṛṣṭvā prahṛṣṭāḥ ca vyathitāḥ āsan
11.
All those great sages dwelling in the Dandaka forest were simultaneously delighted and distressed upon witnessing Sita's molestation.
स तु तां राम रामेति रुदन्तीं लक्ष्मणेति च ।
जगामाकाशमादाय रावणो राक्षसाधिपः ॥१२॥
जगामाकाशमादाय रावणो राक्षसाधिपः ॥१२॥
12. sa tu tāṃ rāma rāmeti rudantīṃ lakṣmaṇeti ca ,
jagāmākāśamādāya rāvaṇo rākṣasādhipaḥ.
jagāmākāśamādāya rāvaṇo rākṣasādhipaḥ.
12.
saḥ tu tām rāma rāma iti rudantīm lakṣmaṇa iti
ca jagāma ākāśam ādāya rāvaṇaḥ rākṣasa-adhipaḥ
ca jagāma ākāśam ādāya rāvaṇaḥ rākṣasa-adhipaḥ
12.
rāvaṇaḥ rākṣasa-adhipaḥ saḥ tu tām rāma rāma
iti lakṣmaṇa iti ca rudantīm ākāśam ādāya jagāma
iti lakṣmaṇa iti ca rudantīm ākāśam ādāya jagāma
12.
But Ravana, the lord of the Rākṣasas, carried her, crying "Rama, Rama!" and "Lakshmana!", into the sky.
तप्ताभरणसर्वाङ्गी पीतकौशेयवासनी ।
रराज राजपुत्री तु विद्युत् सौदामनी यथा ॥१३॥
रराज राजपुत्री तु विद्युत् सौदामनी यथा ॥१३॥
13. taptābharaṇasarvāṅgī pītakauśeyavāsanī ,
rarāja rājaputrī tu vidyut saudāmanī yathā.
rarāja rājaputrī tu vidyut saudāmanī yathā.
13.
taptābharaṇasarvāṅgī pītakauśeyavāsanī
rarāja rājaputrī tu vidyut saudāmanī yathā
rarāja rājaputrī tu vidyut saudāmanī yathā
13.
rājaputrī tu taptābharaṇasarvāṅgī
pītakauśeyavāsanī vidyut saudāmanī yathā rarāja
pītakauśeyavāsanī vidyut saudāmanī yathā rarāja
13.
The princess, with all her limbs adorned with glowing ornaments and wearing a yellow silk garment, shone radiantly, just like a flash of lightning (saudāminī).
उद्धूतेन च वस्त्रेण तस्याः पीतेन रावणः ।
अधिकं परिबभ्राज गिरिर्दीप इवाग्निना ॥१४॥
अधिकं परिबभ्राज गिरिर्दीप इवाग्निना ॥१४॥
14. uddhūtena ca vastreṇa tasyāḥ pītena rāvaṇaḥ ,
adhikaṃ paribabhrāja girirdīpa ivāgninā.
adhikaṃ paribabhrāja girirdīpa ivāgninā.
14.
uddhūtena ca vastreṇa tasyāḥ pītena rāvaṇaḥ
adhikam paribabhrāja giriḥ dīpaḥ iva agninā
adhikam paribabhrāja giriḥ dīpaḥ iva agninā
14.
rāvaṇaḥ tasyāḥ uddhūtena pītena vastreṇa ca
agninā dīpaḥ giriḥ iva adhikam paribabhrāja
agninā dīpaḥ giriḥ iva adhikam paribabhrāja
14.
And with her fluttering yellow garment, Ravana shone with even greater brilliance, like a mountain illuminated by fire.
तस्याः परमकल्याण्यास्ताम्राणि सुरभीणि च ।
पद्मपत्राणि वैदेह्या अभ्यकीर्यन्त रावणम् ॥१५॥
पद्मपत्राणि वैदेह्या अभ्यकीर्यन्त रावणम् ॥१५॥
15. tasyāḥ paramakalyāṇyāstāmrāṇi surabhīṇi ca ,
padmapatrāṇi vaidehyā abhyakīryanta rāvaṇam.
padmapatrāṇi vaidehyā abhyakīryanta rāvaṇam.
15.
tasyāḥ paramakalyāṇyāḥ tāmrāṇi surabhīṇi ca
padmapatrāṇi vaidehyāḥ abhyakīryanta rāvaṇam
padmapatrāṇi vaidehyāḥ abhyakīryanta rāvaṇam
15.
tasyāḥ paramakalyāṇyāḥ vaidehyāḥ tāmrāṇi
surabhīṇi ca padmapatrāṇi rāvaṇam abhyakīryanta
surabhīṇi ca padmapatrāṇi rāvaṇam abhyakīryanta
15.
From that supremely auspicious Vaidehi, reddish and fragrant lotus petals were scattered upon Ravana.
तस्याः कौशेयमुद्धूतमाकाशे कनकप्रभम् ।
बभौ चादित्यरागेण ताम्रमभ्रमिवातपे ॥१६॥
बभौ चादित्यरागेण ताम्रमभ्रमिवातपे ॥१६॥
16. tasyāḥ kauśeyamuddhūtamākāśe kanakaprabham ,
babhau cādityarāgeṇa tāmramabhramivātape.
babhau cādityarāgeṇa tāmramabhramivātape.
16.
tasyāḥ kauśeyam uddhūtam ākāśe kanakaprabham
babhau ca ādityarāgeṇa tāmram abhram iva ātape
babhau ca ādityarāgeṇa tāmram abhram iva ātape
16.
tasyāḥ uddhūtam kauśeyam ākāśe kanakaprabham
babhau ca ādityarāgeṇa ātape tāmram abhram iva
babhau ca ādityarāgeṇa ātape tāmram abhram iva
16.
Her silken garment, tossed up into the sky, shone with a golden radiance. And it gleamed copper-red from the sun's rays, just like a cloud in the sunlight.
तस्यास्तद्विमलं वक्त्रमाकाशे रावणाङ्कगम् ।
न रराज विना रामं विनालमिव पङ्कजम् ॥१७॥
न रराज विना रामं विनालमिव पङ्कजम् ॥१७॥
17. tasyāstadvimalaṃ vaktramākāśe rāvaṇāṅkagam ,
na rarāja vinā rāmaṃ vinālamiva paṅkajam.
na rarāja vinā rāmaṃ vinālamiva paṅkajam.
17.
tasyāḥ tat vimalam vaktram ākāśe rāvaṇāṅkagam
na rarāja vinā rāmam vinālam iva paṅkajam
na rarāja vinā rāmam vinālam iva paṅkajam
17.
ākāśe rāvaṇāṅkagam tasyāḥ tat vimalam vaktram
rāmam vinā na rarāja vinālam paṅkajam iva
rāmam vinā na rarāja vinālam paṅkajam iva
17.
Her pure face (vaktra), though resting in Rāvaṇa's lap in the sky, did not shine without Rāma, just like a lotus (paṅkaja) without its stalk.
बभूव जलदं नीलं भित्त्वा चन्द्र इवोदितः ।
सुललाटं सुकेशान्तं पद्मगर्भाभमव्रणम् ।
शुक्लैः सुविमलैर्दन्तैः प्रभावद्भिरलंकृतम् ॥१८॥
सुललाटं सुकेशान्तं पद्मगर्भाभमव्रणम् ।
शुक्लैः सुविमलैर्दन्तैः प्रभावद्भिरलंकृतम् ॥१८॥
18. babhūva jaladaṃ nīlaṃ bhittvā candra ivoditaḥ ,
sulalāṭaṃ sukeśāntaṃ padmagarbhābhamavraṇam ,
śuklaiḥ suvimalairdantaiḥ prabhāvadbhiralaṃkṛtam.
sulalāṭaṃ sukeśāntaṃ padmagarbhābhamavraṇam ,
śuklaiḥ suvimalairdantaiḥ prabhāvadbhiralaṃkṛtam.
18.
babhūva jaladam nīlam bhittvā candraḥ
iva uditaḥ sulalāṭam sukeśāntam
padmagarbhābham avraṇam śuklaiḥ suvimalaiḥ
dantaiḥ prabhāvadbhiḥ alaṅkṛtam
iva uditaḥ sulalāṭam sukeśāntam
padmagarbhābham avraṇam śuklaiḥ suvimalaiḥ
dantaiḥ prabhāvadbhiḥ alaṅkṛtam
18.
nīlam jaladam bhittvā uditaḥ candraḥ iva
tat sulalāṭam sukeśāntam padmagarbhābham
avraṇam śuklaiḥ suvimalaiḥ prabhāvadbhiḥ
dantaiḥ alaṅkṛtam (vaktram) babhūva
tat sulalāṭam sukeśāntam padmagarbhābham
avraṇam śuklaiḥ suvimalaiḥ prabhāvadbhiḥ
dantaiḥ alaṅkṛtam (vaktram) babhūva
18.
(Her face) appeared like the moon risen after piercing a dark blue cloud. It had a beautiful forehead, lovely hair-ends, the radiance of a lotus bud, and was flawless. It was adorned with bright, very pure, radiant teeth.
रुदितं व्यपमृष्टास्त्रं चन्द्रवत् प्रियदर्शनम् ।
सुनासं चारुताम्रौष्ठमाकाषे हाटकप्रभम् ॥१९॥
सुनासं चारुताम्रौष्ठमाकाषे हाटकप्रभम् ॥१९॥
19. ruditaṃ vyapamṛṣṭāstraṃ candravat priyadarśanam ,
sunāsaṃ cārutāmrauṣṭhamākāṣe hāṭakaprabham.
sunāsaṃ cārutāmrauṣṭhamākāṣe hāṭakaprabham.
19.
ruditam vyapamṛṣṭāsram candravat priyadarśanam
sunāsam cārutāmrauṣṭham ākāśe hāṭakaprabham
sunāsam cārutāmrauṣṭham ākāśe hāṭakaprabham
19.
vyapamṛṣṭāsram ruditam candravat priyadarśanam sunāsam
cārutāmrauṣṭham (vaktram) ākāśe hāṭakaprabham (āsīt)
cārutāmrauṣṭham (vaktram) ākāśe hāṭakaprabham (āsīt)
19.
(Her face), with tears wiped away, was pleasing to behold like the moon. It had a beautiful nose and lovely reddish lips, and in the sky, it glowed with the brilliance of gold.
राक्षसेन्द्रसमाधूतं तस्यास्तद्वचनं शुभम् ।
शुशुभे न विना रामं दिवा चन्द्र इवोदितः ॥२०॥
शुशुभे न विना रामं दिवा चन्द्र इवोदितः ॥२०॥
20. rākṣasendrasamādhūtaṃ tasyāstadvacanaṃ śubham ,
śuśubhe na vinā rāmaṃ divā candra ivoditaḥ.
śuśubhe na vinā rāmaṃ divā candra ivoditaḥ.
20.
rākṣasendra-samādhūtam tasyāḥ tat vacanam śubham
śuśubhe na vinā rāmam divā candraḥ iva uditaḥ
śuśubhe na vinā rāmam divā candraḥ iva uditaḥ
20.
tasyāḥ śubham tat vacanam rākṣasendrasamādhūtam
rāmam vinā divā uditaḥ candraḥ iva na śuśubhe
rāmam vinā divā uditaḥ candraḥ iva na śuśubhe
20.
Her auspicious words, though addressed by the lord of demons (Ravana), did not appear beautiful without Rama, just like the moon rising during the day.
सा हेमवर्णा नीलाङ्गं मैथिली राक्षसाधिपम् ।
शुशुभे काञ्चनी काञ्ची नीलं मणिमिवाश्रिता ॥२१॥
शुशुभे काञ्चनी काञ्ची नीलं मणिमिवाश्रिता ॥२१॥
21. sā hemavarṇā nīlāṅgaṃ maithilī rākṣasādhipam ,
śuśubhe kāñcanī kāñcī nīlaṃ maṇimivāśritā.
śuśubhe kāñcanī kāñcī nīlaṃ maṇimivāśritā.
21.
sā hemavarṇā nīlāṅgam maithilī rākṣasādhipam
śuśubhe kāñcanī kāñcī nīlam maṇim iva āśritā
śuśubhe kāñcanī kāñcī nīlam maṇim iva āśritā
21.
sā hemavarṇā maithilī nīlāṅgam rākṣasādhipam āśritā
(satī) nīlam maṇim āśritā kāñcanī kāñcī iva śuśubhe
(satī) nīlam maṇim āśritā kāñcanī kāñcī iva śuśubhe
21.
That golden-complexioned Maithili (Sita), leaning against the blue-bodied lord of demons (Ravana), shone like a golden girdle wrapped around a blue gem.
सा पद्मगौरी हेमाभा रावणं जनकात्मजा ।
विद्युद्घनमिवाविश्य शुशुभे तप्तभूषणा ॥२२॥
विद्युद्घनमिवाविश्य शुशुभे तप्तभूषणा ॥२२॥
22. sā padmagaurī hemābhā rāvaṇaṃ janakātmajā ,
vidyudghanamivāviśya śuśubhe taptabhūṣaṇā.
vidyudghanamivāviśya śuśubhe taptabhūṣaṇā.
22.
sā padmagaurī hemābhā rāvaṇam janakātmajā
vidyudghanam iva āviśya śuśubhe taptabhūṣaṇā
vidyudghanam iva āviśya śuśubhe taptabhūṣaṇā
22.
sā padmagaurī hemābhā janakātmajā rāvaṇam āviśya
taptabhūṣaṇā (satī) vidyudghanam iva śuśubhe
taptabhūṣaṇā (satī) vidyudghanam iva śuśubhe
22.
That daughter of Janaka (Sita), fair as a lotus and lustrous like gold, appeared beautiful, her ornaments shining brightly, as she stood before Ravana, just like lightning illuminating a cloud.
तस्या भूषणघोषेण वैदेह्या राक्षसाधिपः ।
बभूव विमलो नीलः सघोष इव तोयदः ॥२३॥
बभूव विमलो नीलः सघोष इव तोयदः ॥२३॥
23. tasyā bhūṣaṇaghoṣeṇa vaidehyā rākṣasādhipaḥ ,
babhūva vimalo nīlaḥ saghoṣa iva toyadaḥ.
babhūva vimalo nīlaḥ saghoṣa iva toyadaḥ.
23.
tasyāḥ bhūṣaṇaghoṣeṇa vaidehyāḥ rākṣasādhipaḥ
babhūva vimalaḥ nīlaḥ saghoṣaḥ iva toyadaḥ
babhūva vimalaḥ nīlaḥ saghoṣaḥ iva toyadaḥ
23.
vaidehyāḥ tasyāḥ bhūṣaṇaghoṣeṇa rākṣasādhipaḥ
saghoṣaḥ toyadaḥ iva vimalaḥ nīlaḥ babhūva
saghoṣaḥ toyadaḥ iva vimalaḥ nīlaḥ babhūva
23.
Due to the tinkling sound of Vaidehi's (Sita's) ornaments, the lord of demons (Ravana) appeared clear and blue, like a noisy cloud.
उत्तमाङ्गच्युता तस्याः पुष्पवृष्टिः समन्ततः ।
सीताया ह्रियमाणायाः पपात धरणीतले ॥२४॥
सीताया ह्रियमाणायाः पपात धरणीतले ॥२४॥
24. uttamāṅgacyutā tasyāḥ puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ ,
sītāyā hriyamāṇāyāḥ papāta dharaṇītale.
sītāyā hriyamāṇāyāḥ papāta dharaṇītale.
24.
uttamāṅgacyutā tasyāḥ puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ
sītāyāḥ hriyamāṇāyāḥ papāta dharaṇītale
sītāyāḥ hriyamāṇāyāḥ papāta dharaṇītale
24.
hriyamāṇāyāḥ sītāyāḥ uttamāṅgacyutā tasyāḥ
puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ dharaṇītale papāta
puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ dharaṇītale papāta
24.
As Sītā was being abducted, a shower of flowers, which had fallen from her head, scattered everywhere and descended upon the ground.
सा तु रावणवेगेन पुष्पवृष्टिः समन्ततः ।
समाधूता दशग्रीवं पुनरेवाभ्यवर्तत ॥२५॥
समाधूता दशग्रीवं पुनरेवाभ्यवर्तत ॥२५॥
25. sā tu rāvaṇavegena puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ ,
samādhūtā daśagrīvaṃ punarevābhyavartata.
samādhūtā daśagrīvaṃ punarevābhyavartata.
25.
sā tu rāvaṇavegena puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ
samādhūtā daśagrīvam punaḥ eva abhyavartata
samādhūtā daśagrīvam punaḥ eva abhyavartata
25.
sā puṣpavṛṣṭiḥ tu rāvaṇavegena samantataḥ
samādhūtā punaḥ eva daśagrīvam abhyavartata
samādhūtā punaḥ eva daśagrīvam abhyavartata
25.
But that very shower of flowers, scattered everywhere by the speed of Rāvaṇa, turned back again towards Daśagrīva.
अभ्यवर्तत पुष्पाणां धारा वैश्रवणानुजम् ।
नक्षत्रमालाविमला मेरुं नगमिवोत्तमम् ॥२६॥
नक्षत्रमालाविमला मेरुं नगमिवोत्तमम् ॥२६॥
26. abhyavartata puṣpāṇāṃ dhārā vaiśravaṇānujam ,
nakṣatramālāvimalā meruṃ nagamivottamam.
nakṣatramālāvimalā meruṃ nagamivottamam.
26.
abhyavartata puṣpāṇām dhārā vaiśravaṇānujam
nakṣatramālāvimalā merum nagam iva uttamam
nakṣatramālāvimalā merum nagam iva uttamam
26.
nakṣatramālāvimalā dhārā puṣpāṇām vaiśravaṇānujam
abhyavartata uttamam nagam merum iva
abhyavartata uttamam nagam merum iva
26.
A stream of flowers, as luminous as a garland of stars, turned towards the younger brother of Vaiśravaṇa (Rāvaṇa), just as a pure garland of stars would encircle the supreme mountain Meru.
चरणान्नूपुरं भ्रष्टं वैदेह्या रत्नभूषितम् ।
विद्युन्मण्डलसंकाशं पपात मधुरस्वनम् ॥२७॥
विद्युन्मण्डलसंकाशं पपात मधुरस्वनम् ॥२७॥
27. caraṇānnūpuraṃ bhraṣṭaṃ vaidehyā ratnabhūṣitam ,
vidyunmaṇḍalasaṃkāśaṃ papāta madhurasvanam.
vidyunmaṇḍalasaṃkāśaṃ papāta madhurasvanam.
27.
caraṇāt nūpuram bhraṣṭam vaidehyāḥ ratnabhūṣitam
vidyunmaṇḍalasaṃkāśam papāta madhurasvanam
vidyunmaṇḍalasaṃkāśam papāta madhurasvanam
27.
ratnabhūṣitam vidyunmaṇḍalasaṃkāśam madhurasvanam
nūpuram vaidehyāḥ caraṇāt bhraṣṭam papāta
nūpuram vaidehyāḥ caraṇāt bhraṣṭam papāta
27.
An anklet, adorned with jewels, slipped from the foot of the princess of Videha (Sītā). It shone like a flash of lightning and fell with a sweet sound.
तरुप्रवालरक्ता सा नीलाङ्गं राक्षसेश्वरम् ।
प्राशोभयत वैदेही गजं कष्येव काञ्चनी ॥२८॥
प्राशोभयत वैदेही गजं कष्येव काञ्चनी ॥२८॥
28. tarupravālaraktā sā nīlāṅgaṃ rākṣaseśvaram ,
prāśobhayata vaidehī gajaṃ kaṣyeva kāñcanī.
prāśobhayata vaidehī gajaṃ kaṣyeva kāñcanī.
28.
tarupravalaraktā sā nīlāṅgaṃ rākṣaseśvaram
prāśobhayata vaidehī gajaṃ kaṣyā iva kāñcanī
prāśobhayata vaidehī gajaṃ kaṣyā iva kāñcanī
28.
sā vaidehī tarupravalaraktā nīlāṅgaṃ
rākṣaseśvaram prāśobhayata kāñcanī kaṣyā gajam iva
rākṣaseśvaram prāśobhayata kāñcanī kaṣyā gajam iva
28.
Red like a fresh tree sprout, Vaidehī (Sītā) made the blue-bodied lord of demons resplendent, just as golden ornamentation (kaṣyā) would an elephant.
तां महोल्कामिवाकाशे दीप्यमानां स्वतेजसा ।
जहाराकाशमाविश्य सीतां वैश्रवणानुजः ॥२९॥
जहाराकाशमाविश्य सीतां वैश्रवणानुजः ॥२९॥
29. tāṃ maholkāmivākāśe dīpyamānāṃ svatejasā ,
jahārākāśamāviśya sītāṃ vaiśravaṇānujaḥ.
jahārākāśamāviśya sītāṃ vaiśravaṇānujaḥ.
29.
tām maholkām iva ākāśe dīpyamānām svatejasā
jahāra ākāśam āviśya sītām vaiśravaṇānūjaḥ
jahāra ākāśam āviśya sītām vaiśravaṇānūjaḥ
29.
vaiśravaṇānūjaḥ ākāśam āviśya svatejasā
dīpyamānām maholkām iva tām sītām ākāśe jahāra
dīpyamānām maholkām iva tām sītām ākāśe jahāra
29.
The younger brother of Vaiśravaṇa (Rāvaṇa), having entered the sky, carried away Sītā, who was shining with her own radiance, like a great meteor in the sky.
तस्यास्तान्यग्निवर्णानि भूषणानि महीतले ।
सघोषाण्यवकीर्यन्त क्षीणास्तारा इवाम्बरात् ॥३०॥
सघोषाण्यवकीर्यन्त क्षीणास्तारा इवाम्बरात् ॥३०॥
30. tasyāstānyagnivarṇāni bhūṣaṇāni mahītale ,
saghoṣāṇyavakīryanta kṣīṇāstārā ivāmbarāt.
saghoṣāṇyavakīryanta kṣīṇāstārā ivāmbarāt.
30.
tasyāḥ tāni agnivarṇāni bhūṣaṇāni mahītale
saghoṣāṇi avakīryanta kṣīṇāḥ tārāḥ iva ambarāt
saghoṣāṇi avakīryanta kṣīṇāḥ tārāḥ iva ambarāt
30.
tasyāḥ agnivarṇāni bhūṣaṇāni saghoṣāṇi kṣīṇāḥ
tārāḥ ambarāt iva mahītale avakīryanta
tārāḥ ambarāt iva mahītale avakīryanta
30.
Her fiery ornaments, with a clamor, fell scattered onto the ground, just like faded stars (tārāḥ) falling from the sky.
तस्याः स्तनान्तराद्भ्रष्टो हारस्ताराधिपद्युतिः ।
वैदेह्या निपतन्भाति गङ्गेव गगनाच्च्युता ॥३१॥
वैदेह्या निपतन्भाति गङ्गेव गगनाच्च्युता ॥३१॥
31. tasyāḥ stanāntarādbhraṣṭo hārastārādhipadyutiḥ ,
vaidehyā nipatanbhāti gaṅgeva gaganāccyutā.
vaidehyā nipatanbhāti gaṅgeva gaganāccyutā.
31.
tasyāḥ stanāntarāt bhraṣṭaḥ hāraḥ tārādhipadyutiḥ
vaidehyā nipatan bhāti gaṅgā iva gaganāt cyutā
vaidehyā nipatan bhāti gaṅgā iva gaganāt cyutā
31.
tasyāḥ vaidehyā stanāntarāt bhraṣṭaḥ tārādhipadyutiḥ
hāraḥ nipatan gaṅgā gaganāt cyutā iva bhāti
hāraḥ nipatan gaṅgā gaganāt cyutā iva bhāti
31.
From between Vaidehī's (Sītā's) breasts, her necklace, shining with the brilliance of the moon (tārādhipa), falls and appears like the river Gaṅgā fallen from the sky.
उत्पात वाताभिहता नानाद्विज गणायुताः ।
मा भैरिति विधूताग्रा व्याजह्रुरिव पादपाः ॥३२॥
मा भैरिति विधूताग्रा व्याजह्रुरिव पादपाः ॥३२॥
32. utpāta vātābhihatā nānādvija gaṇāyutāḥ ,
mā bhairiti vidhūtāgrā vyājahruriva pādapāḥ.
mā bhairiti vidhūtāgrā vyājahruriva pādapāḥ.
32.
utpāta-vātābhihatāḥ nānādvija-gaṇāyutāḥ mā
bhaiḥ iti vidhūtāgrāḥ vyājahruḥ iva pādapāḥ
bhaiḥ iti vidhūtāgrāḥ vyājahruḥ iva pādapāḥ
32.
pādapāḥ utpāta-vātābhihatāḥ nānādvija-gaṇāyutāḥ
vidhūtāgrāḥ mā bhaiḥ iti iva vyājahruḥ
vidhūtāgrāḥ mā bhaiḥ iti iva vyājahruḥ
32.
The trees, assailed by stormy winds and filled with diverse flocks of birds, their swaying tops seemed to cry out, "Do not fear!"
नलिन्यो ध्वस्तकमलास्त्रस्तमीनजले चराः ।
सखीमिव गतोत्साहां शोचन्तीव स्म मैथिलीम् ॥३३॥
सखीमिव गतोत्साहां शोचन्तीव स्म मैथिलीम् ॥३३॥
33. nalinyo dhvastakamalāstrastamīnajale carāḥ ,
sakhīmiva gatotsāhāṃ śocantīva sma maithilīm.
sakhīmiva gatotsāhāṃ śocantīva sma maithilīm.
33.
nalinyaḥ dhvastakamalāḥ trastamīnajale carāḥ
sakhīm iva gatotsāhām śocantī iva sma maithilīm
sakhīm iva gatotsāhām śocantī iva sma maithilīm
33.
nalinyaḥ dhvastakamalāḥ trastamīnajale carāḥ
gatotsāhām sakhīm iva maithilīm śocantī iva sma
gatotsāhām sakhīm iva maithilīm śocantī iva sma
33.
The lotus ponds, whose lotuses were destroyed and whose distressed fish were moving in their waters, seemed to grieve for Maithili (Sita), as if for a disheartened friend.
समन्तादभिसंपत्य सिंहव्याघ्रमृगद्विजाः ।
अन्वधावंस्तदा रोषात् सीताच्छायानुगामिनः ॥३४॥
अन्वधावंस्तदा रोषात् सीताच्छायानुगामिनः ॥३४॥
34. samantādabhisaṃpatya siṃhavyāghramṛgadvijāḥ ,
anvadhāvaṃstadā roṣāt sītācchāyānugāminaḥ.
anvadhāvaṃstadā roṣāt sītācchāyānugāminaḥ.
34.
samantāt abhisaṃpatya siṃha-vyāghra-mṛga-dvijāḥ
anvadhāvan tadā roṣāt sītācchāyānugāminaḥ
anvadhāvan tadā roṣāt sītācchāyānugāminaḥ
34.
siṃha-vyāghra-mṛga-dvijāḥ samantāt abhisaṃpatya
tadā roṣāt sītācchāyānugāminaḥ anvadhāvan
tadā roṣāt sītācchāyānugāminaḥ anvadhāvan
34.
Gathering from all directions, lions, tigers, deer, and birds then pursued (the abductor) out of anger, as if they were following Sita's very shadow.
जलप्रपातास्रमुखाः शृङ्गैरुच्छ्रितबाहवः ।
सीतायां ह्रियमाणायां विक्रोशन्तीव पर्वताः ॥३५॥
सीतायां ह्रियमाणायां विक्रोशन्तीव पर्वताः ॥३५॥
35. jalaprapātāsramukhāḥ śṛṅgairucchritabāhavaḥ ,
sītāyāṃ hriyamāṇāyāṃ vikrośantīva parvatāḥ.
sītāyāṃ hriyamāṇāyāṃ vikrośantīva parvatāḥ.
35.
jalaprapātāsramukhāḥ śṛṅgaiḥ ucchritabāhavaḥ
sītāyām hriyamāṇāyām vikrośanti iva parvatāḥ
sītāyām hriyamāṇāyām vikrośanti iva parvatāḥ
35.
sītāyām hriyamāṇāyām parvatāḥ jalaprapātāsramukhāḥ
śṛṅgaiḥ ucchritabāhavaḥ vikrośanti iva
śṛṅgaiḥ ucchritabāhavaḥ vikrośanti iva
35.
As Sita was being carried away, the mountains, whose faces streamed with tears like waterfalls and whose peaks were raised like arms, seemed to wail aloud.
ह्रियमाणां तु वैदेहीं दृष्ट्वा दीनो दिवाकरः ।
प्रविध्वस्तप्रभः श्रीमानासीत् पाण्डुरमण्डलः ॥३६॥
प्रविध्वस्तप्रभः श्रीमानासीत् पाण्डुरमण्डलः ॥३६॥
36. hriyamāṇāṃ tu vaidehīṃ dṛṣṭvā dīno divākaraḥ ,
pravidhvastaprabhaḥ śrīmānāsīt pāṇḍuramaṇḍalaḥ.
pravidhvastaprabhaḥ śrīmānāsīt pāṇḍuramaṇḍalaḥ.
36.
hriyamāṇām tu vaidehīm dṛṣṭvā dīnaḥ divākaraḥ
pravidhvastaprabhaḥ śrīmān āsīt pāṇḍuramaṇḍalaḥ
pravidhvastaprabhaḥ śrīmān āsīt pāṇḍuramaṇḍalaḥ
36.
divākaraḥ tu hriyamāṇām vaidehīm dṛṣṭvā dīnaḥ
pravidhvastaprabhaḥ śrīmān pāṇḍuramaṇḍalaḥ āsīt
pravidhvastaprabhaḥ śrīmān pāṇḍuramaṇḍalaḥ āsīt
36.
Upon seeing Vaidehi (Sita) being carried away, the sun (divākara), though glorious, became distressed, its brilliance destroyed, and its disc pale.
नास्ति धर्मः कुतः सत्यं नार्जवं नानृशंसता ।
यत्र रामस्य वैदेहीं भार्यां हरति रावणः ॥३७॥
यत्र रामस्य वैदेहीं भार्यां हरति रावणः ॥३७॥
37. nāsti dharmaḥ kutaḥ satyaṃ nārjavaṃ nānṛśaṃsatā ,
yatra rāmasya vaidehīṃ bhāryāṃ harati rāvaṇaḥ.
yatra rāmasya vaidehīṃ bhāryāṃ harati rāvaṇaḥ.
37.
na asti dharmaḥ kutaḥ satyam na ārjavam na anṛśaṃsatā
yatra rāmasya vaidehīm bhāryām harati rāvaṇaḥ
yatra rāmasya vaidehīm bhāryām harati rāvaṇaḥ
37.
yatra rāvaṇaḥ rāmasya vaidehīm bhāryām harati
dharmaḥ na asti kutaḥ satyam na ārjavam na anṛśaṃsatā
dharmaḥ na asti kutaḥ satyam na ārjavam na anṛśaṃsatā
37.
There is no natural law (dharma); how then can there be truth, straightforwardness, or kindness, in a place where Ravana abducts Rama's wife, Vaidehi?
इति सर्वाणि भूतानि गणशः पर्यदेवयन् ।
वित्रस्तका दीनमुखा रुरुदुर्मृगपोतकाः ॥३८॥
वित्रस्तका दीनमुखा रुरुदुर्मृगपोतकाः ॥३८॥
38. iti sarvāṇi bhūtāni gaṇaśaḥ paryadevayan ,
vitrastakā dīnamukhā rurudurmṛgapotakāḥ.
vitrastakā dīnamukhā rurudurmṛgapotakāḥ.
38.
iti sarvāṇi bhūtāni gaṇaśaḥ paryadevayan
vitrastakāḥ dīnamukhāḥ ruruduḥ mṛgapotakāḥ
vitrastakāḥ dīnamukhāḥ ruruduḥ mṛgapotakāḥ
38.
iti sarvāṇi bhūtāni gaṇaśaḥ paryadevayan
vitrastakāḥ dīnamukhāḥ mṛgapotakāḥ ruruduḥ
vitrastakāḥ dīnamukhāḥ mṛgapotakāḥ ruruduḥ
38.
Thus, all creatures lamented in groups. Young deer, frightened and with sorrowful faces, cried.
उद्वीक्ष्योद्वीक्ष्य नयनैरास्रपाताविलेक्षणाः ।
सुप्रवेपितगात्राश्च बभूवुर्वनदेवताः ॥३९॥
सुप्रवेपितगात्राश्च बभूवुर्वनदेवताः ॥३९॥
39. udvīkṣyodvīkṣya nayanairāsrapātāvilekṣaṇāḥ ,
supravepitagātrāśca babhūvurvanadevatāḥ.
supravepitagātrāśca babhūvurvanadevatāḥ.
39.
udvīkṣya udvīkṣya nayanaiḥ āsrapātāvilekṣaṇāḥ
supravepitagātrāḥ ca babhūvuḥ vanadevatāḥ
supravepitagātrāḥ ca babhūvuḥ vanadevatāḥ
39.
vanadevatāḥ udvīkṣya udvīkṣya nayanaiḥ
āsrapātāvilekṣaṇāḥ supravepitagātrāḥ ca babhūvuḥ
āsrapātāvilekṣaṇāḥ supravepitagātrāḥ ca babhūvuḥ
39.
The forest deities, looking up repeatedly with eyes agitated by falling tears, also became greatly trembling in their bodies.
विक्रोशन्तीं दृढं सीतां दृष्ट्वा दुःखं तथा गताम् ।
तां तु लक्ष्मण रामेति क्रोशन्तीं मधुरस्वराम् ॥४०॥
तां तु लक्ष्मण रामेति क्रोशन्तीं मधुरस्वराम् ॥४०॥
40. vikrośantīṃ dṛḍhaṃ sītāṃ dṛṣṭvā duḥkhaṃ tathā gatām ,
tāṃ tu lakṣmaṇa rāmeti krośantīṃ madhurasvarām.
tāṃ tu lakṣmaṇa rāmeti krośantīṃ madhurasvarām.
40.
vikrośantīm dṛḍham sītām dṛṣṭvā duḥkham tathā gatām
tām tu lakṣmaṇa rāma iti krośantīm madhurasvarām
tām tu lakṣmaṇa rāma iti krośantīm madhurasvarām
40.
dṛḍham duḥkham tathā gatām lakṣmaṇa rāma
iti madhurasvarām krośantīm tām sītām dṛṣṭvā
iti madhurasvarām krośantīm tām sītām dṛṣṭvā
40.
Seeing Sita, who was firmly crying out, having fallen into such distress, and who was calling out "Lakshmana! Rama!" in a sweet voice, her...
अवेक्षमाणां बहुषो वैदेहीं धरणीतलम् ।
स तामाकुलकेशान्तां विप्रमृष्टविशेषकाम् ।
जहारात्मविनाशाय दशग्रीवो मनस्विनाम् ॥४१॥
स तामाकुलकेशान्तां विप्रमृष्टविशेषकाम् ।
जहारात्मविनाशाय दशग्रीवो मनस्विनाम् ॥४१॥
41. avekṣamāṇāṃ bahuṣo vaidehīṃ dharaṇītalam ,
sa tāmākulakeśāntāṃ vipramṛṣṭaviśeṣakām ,
jahārātmavināśāya daśagrīvo manasvinām.
sa tāmākulakeśāntāṃ vipramṛṣṭaviśeṣakām ,
jahārātmavināśāya daśagrīvo manasvinām.
41.
avekṣamāṇām bahuśaḥ vaidehīm
dharaṇītalam saḥ tām ākulakeśāntām
vipramṛṣṭaviśeṣakām jahāra
ātmavināśāya daśagrīvaḥ manasvinām
dharaṇītalam saḥ tām ākulakeśāntām
vipramṛṣṭaviśeṣakām jahāra
ātmavināśāya daśagrīvaḥ manasvinām
41.
daśagrīvaḥ ātmavināśāya bahuśaḥ
dharaṇītalam avekṣamāṇām
ākulakeśāntām vipramṛṣṭaviśeṣakām
tām vaidehīm jahāra manasvinām
dharaṇītalam avekṣamāṇām
ākulakeśāntām vipramṛṣṭaviśeṣakām
tām vaidehīm jahāra manasvinām
41.
Ravana, for his own destruction (ātman), abducted her, Vaidehi (Sita), who was looking repeatedly at the ground, her hair disheveled, and her forehead mark (tilaka) wiped away; she who belonged to the noble-minded.
ततस्तु सा चारुदती शुचिस्मिता विनाकृता बन्धुजनेन मैथिली ।
अपश्यती राघवलक्ष्मणाव् उभौ विवर्णवक्त्रा भयभारपीडिता ॥४२॥
अपश्यती राघवलक्ष्मणाव् उभौ विवर्णवक्त्रा भयभारपीडिता ॥४२॥
42. tatastu sā cārudatī śucismitā vinākṛtā bandhujanena maithilī ,
apaśyatī rāghavalakṣmaṇāv ubhau vivarṇavaktrā bhayabhārapīḍitā.
apaśyatī rāghavalakṣmaṇāv ubhau vivarṇavaktrā bhayabhārapīḍitā.
42.
tataḥ tu sā cārudatī śucismitā
vinākṛtā bandhujanena maithilī
apaśyatī rāghavalakṣmaṇau ubhau
vivarṇavaktrā bhayabhārapīḍitā
vinākṛtā bandhujanena maithilī
apaśyatī rāghavalakṣmaṇau ubhau
vivarṇavaktrā bhayabhārapīḍitā
42.
tataḥ tu sā cārudatī śucismitā
bandhujanena vinākṛtā ubhau
rāghavalakṣmaṇau apaśyatī vivarṇavaktrā
bhayabhārapīḍitā maithilī
bandhujanena vinākṛtā ubhau
rāghavalakṣmaṇau apaśyatī vivarṇavaktrā
bhayabhārapīḍitā maithilī
42.
Then, that Maithili (Sita), with her beautiful teeth and pure smile, separated from her family, not seeing both Rama and Lakshmana, became pale-faced and afflicted by the heavy burden of fear.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50 (current chapter)
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100