Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-41

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तेषां सुतुमुलं शब्दं वानराणां तरस्विनाम् ।
नर्दतां राक्षसैः सार्धं तदा शुश्राव रावणः ॥१॥
1. teṣāṃ sutumulaṃ śabdaṃ vānarāṇāṃ tarasvinām ,
nardatāṃ rākṣasaiḥ sārdhaṃ tadā śuśrāva rāvaṇaḥ.
1. teṣām sutumulam śabdam vānarāṇām tarasvinām
nardatām rākṣasaiḥ sārdham tadā śuśrāva rāvaṇaḥ
1. tadā rāvaṇaḥ rākṣasaiḥ sārdham nardatām teṣām
tarasvinām vānarāṇām sutumulam śabdam śuśrāva
1. Then, Rāvaṇa heard that exceedingly mighty roar of the powerful monkeys, who were shouting alongside the rākṣasas.
स्निग्धगम्भीरनिर्घोषं श्रुत्वा स निनदं भृशम् ।
सचिवानां ततस्तेषां मध्ये वचनमब्रवीत् ॥२॥
2. snigdhagambhīranirghoṣaṃ śrutvā sa ninadaṃ bhṛśam ,
sacivānāṃ tatasteṣāṃ madhye vacanamabravīt.
2. snigdhagambhīranirghoṣam śrutvā saḥ ninadam bhṛśam
sacivānām tataḥ teṣām madhye vacanam abravīt
2. saḥ snigdhagambhīranirghoṣam ninadam bhṛśam śrutvā
tataḥ teṣām sacivānām madhye vacanam abravīt
2. Having heard that exceedingly deep and resonant roar, he then spoke words amidst his ministers.
यथासौ संप्रहृष्टानां वानराणां समुत्थितः ।
बहूनां सुमहान्नादो मेघानामिव गर्जताम् ॥३॥
3. yathāsau saṃprahṛṣṭānāṃ vānarāṇāṃ samutthitaḥ ,
bahūnāṃ sumahānnādo meghānāmiva garjatām.
3. yathā asau samprahṛṣṭānām vānarāṇām samutthitaḥ
bahūnām sumahān nādaḥ meghānām iva garjatām
3. yathā asau bahūnām samprahṛṣṭānām vānarāṇām
samutthitaḥ sumahān nādaḥ garjatām meghānām iva
3. Just as that exceedingly great roar arose from the many exultant monkeys, it was like the sound of thundering clouds.
व्यक्तं सुमहती प्रीतिरेतेषां नात्र संशयः ।
तथा हि विपुलैर्नादैश्चुक्षुभे वरुणालयः ॥४॥
4. vyaktaṃ sumahatī prītireteṣāṃ nātra saṃśayaḥ ,
tathā hi vipulairnādaiścukṣubhe varuṇālayaḥ.
4. vyaktam sumahatī prītiḥ eteṣām na atra saṃśayaḥ
tathā hi vipulaiḥ nādaiḥ cukṣubhe varuṇālayaḥ
4. eteṣām sumahatī prītiḥ vyaktam atra saṃśayaḥ na
tathā hi varuṇālayaḥ vipulaiḥ nādaiḥ cukṣubhe
4. Clearly, there is very great joy among these; there is no doubt about it. For indeed, the ocean was greatly agitated by immense roars.
तौ तु बद्धौ शरैस्तीष्क्णैर्भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
अयं च सुमहान्नादः शङ्कां जनयतीव मे ॥५॥
5. tau tu baddhau śaraistīṣkṇairbhrātarau rāmalakṣmaṇau ,
ayaṃ ca sumahānnādaḥ śaṅkāṃ janayatīva me.
5. tau tu baddhau śaraiḥ tīkṣṇaiḥ bhrātarau rāmalakṣmaṇau
ayam ca sumahān nādaḥ śaṅkām janayati iva me
5. tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau tīkṣṇaiḥ śaraiḥ baddhau
tu ayam ca sumahān nādaḥ me śaṅkām iva janayati
5. Indeed, those two brothers, Rama and Lakshmana, are bound by sharp arrows. And this immense roar seems to cause me apprehension.
एतत्तु वचनं चोक्त्वा मन्त्रिणो राक्षसेश्वरः ।
उवाच नैरृतांस्तत्र समीपपरिवर्तिनः ॥६॥
6. etattu vacanaṃ coktvā mantriṇo rākṣaseśvaraḥ ,
uvāca nairṛtāṃstatra samīpaparivartinaḥ.
6. etat tu vacanam ca uktvā mantriṇaḥ rākṣaseśvaraḥ
uvāca nairṛtān tatra samīpaparivartinaḥ
6. rākṣaseśvaraḥ mantriṇaḥ etat vacanam ca
uktvā tatra samīpaparivartinaḥ nairṛtān uvāca
6. Having spoken this word, the Rakshasa lord, accompanied by his ministers, then addressed the rakshasas who were standing nearby.
ज्ञायतां तूर्णमेतषां सर्वेषां वनचारिणाम् ।
शोककाले समुत्पन्ने हर्षकारणमुत्थितम् ॥७॥
7. jñāyatāṃ tūrṇametaṣāṃ sarveṣāṃ vanacāriṇām ,
śokakāle samutpanne harṣakāraṇamutthitam.
7. jñāyatām tūrṇam eteṣām sarveṣām vanacāriṇām
śokakāle samutpanne harṣakāraṇam utthitam
7. eteṣām sarveṣām vanacāriṇām śokakāle samutpanne
tūrṇam harṣakāraṇam utthitam jñāyatām
7. Let it be quickly ascertained what cause for joy has arisen for all these forest-dwellers when a time of sorrow has occurred.
तथोक्तास्तेन संभ्रान्ताः प्राकारमधिरुह्य ते ।
ददृशुः पालितां सेनां सुग्रीवेण महात्मना ॥८॥
8. tathoktāstena saṃbhrāntāḥ prākāramadhiruhya te ,
dadṛśuḥ pālitāṃ senāṃ sugrīveṇa mahātmanā.
8. tathā uktāḥ tena saṃbhrāntāḥ prākāram adhiruhya
te dadṛśuḥ pālitām senām sugrīveṇa mahātmanā
8. tena tathā uktāḥ saṃbhrāntāḥ te prākāram adhiruhya
sugrīveṇa mahātmanā pālitām senām dadṛśuḥ
8. Being thus addressed by him, they, bewildered, climbed the fortress wall. From there, they saw the army being protected by the great-souled Sugrīva.
तौ च मुक्तौ सुघोरेण शरबन्धेन राघवौ ।
समुत्थितौ महाभागौ विषेदुः प्रेक्ष्य राक्षसाः ॥९॥
9. tau ca muktau sughoreṇa śarabandhena rāghavau ,
samutthitau mahābhāgau viṣeduḥ prekṣya rākṣasāḥ.
9. tau ca muktau sughoreṇa śarabandhena rāghavau
samutthitau mahābhāgau viṣeduḥ prekṣya rākṣasāḥ
9. ca sughoreṇa śarabandhena muktau samutthitau
mahābhāgau tau rāghavau prekṣya rākṣasāḥ viṣeduḥ
9. And when those two great-souled sons of Raghu, freed from the very terrible arrow-bondage, stood up, the rākṣasas were filled with despair upon seeing them.
संत्रस्तहृदया सर्वे प्राकारादवरुह्य ते ।
विषण्णवदनाः सर्वे राक्षसेन्द्रमुपस्थिताः ॥१०॥
10. saṃtrastahṛdayā sarve prākārādavaruhya te ,
viṣaṇṇavadanāḥ sarve rākṣasendramupasthitāḥ.
10. santrastahṛdayāḥ sarve prākārāt avaruhya te
viṣaṇṇavadanāḥ sarve rākṣasendram upasthitāḥ
10. santrastahṛdayāḥ sarve te prākārāt avaruhya
viṣaṇṇavadanāḥ sarve rākṣasendram upasthitāḥ
10. With their hearts terrified, all of them descended from the rampart. With dejected faces, they all approached the lord of the rākṣasas (Rāvaṇa).
तदप्रियं दीनमुखा रावणस्य निशाचराः ।
कृत्स्नं निवेदयामासुर्यथावद्वाक्यकोविदाः ॥११॥
11. tadapriyaṃ dīnamukhā rāvaṇasya niśācarāḥ ,
kṛtsnaṃ nivedayāmāsuryathāvadvākyakovidāḥ.
11. tat apriyam dīnamukhāḥ rāvaṇasya niśācarāḥ
kṛtsnam nivedayāmāsuḥ yathāvat vākyakovidāḥ
11. dīnamukhāḥ vākyakovidāḥ rāvaṇasya niśācarāḥ
tat apriyam kṛtsnam yathāvat nivedayāmāsuḥ
11. With sorrowful faces, those night-wanderers (rākṣasas) of Rāvaṇa, who were skilled in speech, reported to him the entire unpleasant situation exactly as it had occurred.
यौ ताविन्द्रजिता युद्धे भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
निबद्धौ शरबन्धेन निष्प्रकम्पभुजौ कृतौ ॥१२॥
12. yau tāvindrajitā yuddhe bhrātarau rāmalakṣmaṇau ,
nibaddhau śarabandhena niṣprakampabhujau kṛtau.
12. yau tau indrajitā yuddhe bhrātarau rāmalakṣmaṇau
nibaddhau śarabandhena niṣprakampabhujau kṛtau
12. yau tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau yuddhe indrajitā
śarabandhena nibaddhau niṣprakampabhujau kṛtau
12. Those two brothers, Rama and Lakshmana, whom Indrajit had bound in battle with a fetter of arrows, were rendered with unmoving arms.
विमुक्तौ शरबन्धेन तौ दृश्येते रणाजिरे ।
पाशानिव गजौ छित्त्वा गजेन्द्रसमविक्रमौ ॥१३॥
13. vimuktau śarabandhena tau dṛśyete raṇājire ,
pāśāniva gajau chittvā gajendrasamavikramau.
13. vimuktau śarabandhena tau dṛśyete raṇājire
pāśān iva gajau chittvā gajendrasamavikramau
13. tau śarabandhena vimuktau gajendrasamavikramau
gajau pāśān iva chittvā raṇājire dṛśyete
13. Released from the fetter of arrows, those two (Rama and Lakshmana) are seen on the battlefield. Like two elephants, strong as lordly elephants, they have broken their bonds.
तच्छ्रुत्वा वचनं तेषां राक्षसेन्द्रो महाबलः ।
चिन्ताशोकसमाक्रान्तो विषण्णवदनो ऽब्रवीत् ॥१४॥
14. tacchrutvā vacanaṃ teṣāṃ rākṣasendro mahābalaḥ ,
cintāśokasamākrānto viṣaṇṇavadano'bravīt.
14. tat śrutvā vacanam teṣām rākṣasendraḥ mahābalaḥ
cintāśokasamākrāntaḥ viṣaṇṇavadanaḥ abravīt
14. mahābalaḥ rākṣasendraḥ teṣām tat vacanam śrutvā
cintāśokasamākrāntaḥ viṣaṇṇavadanaḥ abravīt
14. Having heard those words of theirs, the mighty lord of rākṣasas (Rāvaṇa), overwhelmed by anxiety and sorrow, and with a dejected face, spoke.
घोरैर्दत्तवरैर्बद्धौ शरैराशीविषोमपैः ।
अमोघैः सूर्यसंकाशैः प्रमथ्येन्द्रजिता युधि ॥१५॥
15. ghorairdattavarairbaddhau śarairāśīviṣomapaiḥ ,
amoghaiḥ sūryasaṃkāśaiḥ pramathyendrajitā yudhi.
15. ghoraiḥ dattavaraiḥ baddhau śaraiḥ āśīviṣopamaiḥ
amoghaiḥ sūryasaṃkāśaiḥ pramathya indrajitā yudhi
15. indrajitā yudhi pramathya ghoraiḥ dattavaraiḥ
āśīviṣopamaiḥ amoghaiḥ sūryasaṃkāśaiḥ śaraiḥ baddhau
15. In battle, Indrajit, having overwhelmed them, bound (Rama and Lakshmana) with dreadful arrows – arrows granted boons, comparable to venomous snakes, unfailing, and shining like the sun.
तमस्त्रबन्धमासाद्य यदि मुक्तौ रिपू मम ।
संशयस्थमिदं सर्वमनुपश्याम्यहं बलम् ॥१६॥
16. tamastrabandhamāsādya yadi muktau ripū mama ,
saṃśayasthamidaṃ sarvamanupaśyāmyahaṃ balam.
16. tam astrabandham āsādya yadi muktau ripū mama
saṃśayastham idam sarvam anupaśyāmi aham balam
16. If my two enemies are released, even after I have utilized that weapon-binding technique, I foresee all this strength of mine becoming precarious.
निष्फलाः खलु संवृत्ताः शरा वासुकितेजसः ।
आदत्तं यैस्तु संग्रामे रिपूणां मम जीवितम् ॥१७॥
17. niṣphalāḥ khalu saṃvṛttāḥ śarā vāsukitejasaḥ ,
ādattaṃ yaistu saṃgrāme ripūṇāṃ mama jīvitam.
17. niṣphalāḥ khalu saṃvṛttāḥ śarā vāsukitejasaḥ
ādattaṃ yaiḥ tu saṅgrāme ripūṇāṃ mama jīvitam
17. Indeed, those arrows, endowed with the brilliance of Vasuki, have become fruitless, despite the fact that by them my enemies' lives were taken in battle.
एवमुक्त्वा तु संक्रुद्धो निश्वसन्नुरगो यथा ।
अब्रवीद् रक्षसां मध्ये धूम्राक्षं नाम राकसं ॥१८॥
18. evamuktvā tu saṃkruddho niśvasannurago yathā ,
abravīd rakṣasāṃ madhye dhūmrākṣaṃ nāma rākasaṃ.
18. evam uktvā tu saṃkruddhaḥ niśvasan uragaḥ yathā
abravīt rakṣasām madhye dhūmrākṣam nāma rākṣasam
18. Having spoken thus, he, greatly enraged and hissing like a serpent, then addressed Dhūmrākṣa, a demon, from among the other demons.
बलेन महता युक्तो रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
त्वं वधायाभिनिर्याहि रामस्य सह वानरैः ॥१९॥
19. balena mahatā yukto rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām ,
tvaṃ vadhāyābhiniryāhi rāmasya saha vānaraiḥ.
19. balena mahatā yuktaḥ rakṣasām bhīmakarmaṇām
tvam vadhāya abhinyāhi rāmasya saha vānaraiḥ
19. You, equipped with a great army of demons known for their terrible deeds, go forth to kill Rama along with the monkeys.
एवमुक्तस्तु धूम्राक्षो राक्षसेन्द्रेण धीमता ।
कृत्वा प्रणामं संहृष्टो निर्जगाम नृपालयात् ॥२०॥
20. evamuktastu dhūmrākṣo rākṣasendreṇa dhīmatā ,
kṛtvā praṇāmaṃ saṃhṛṣṭo nirjagāma nṛpālayāt.
20. evam uktaḥ tu dhūmrākṣaḥ rākṣasendreṇa dhīmatā
kṛtvā praṇāmam saṃhṛṣṭaḥ nirjagāma nṛpālayāt
20. dhīmatā rākṣasendreṇa evam uktaḥ tu saṃhṛṣṭaḥ
dhūmrākṣaḥ praṇāmam kṛtvā nṛpālayāt nirjagāma
20. Thus addressed by the intelligent lord of rākṣasas, Dhūmrākṣa, having offered his obeisance, departed from the king's palace greatly delighted.
अभिनिष्क्रम्य तद्द्वारं बलाध्यक्षमुवाच ह ।
त्वरयस्व बलं तूर्णं किं चिरेण युयुत्सतः ॥२१॥
21. abhiniṣkramya taddvāraṃ balādhyakṣamuvāca ha ,
tvarayasva balaṃ tūrṇaṃ kiṃ cireṇa yuyutsataḥ.
21. abhiniṣkramya tat dvāram balādhyakṣam uvāca ha
tvarayasva balam tūrṇam kim cireṇa yuyutsataḥ
21. tat dvāram abhiniṣkramya ha balādhyakṣam uvāca.
balam tūrṇam tvarayasva.
yuyutsataḥ kim cireṇa?
21. Having exited through that gate, he spoke to the commander of the forces: 'Quickly hasten the army! Why this delay for those eager to fight?'
धूम्राक्षस्य वचः श्रुत्वा बलाध्यक्षो बलानुगः ।
बलमुद्योजयामास रावणस्याज्ञया द्रुतम् ॥२२॥
22. dhūmrākṣasya vacaḥ śrutvā balādhyakṣo balānugaḥ ,
balamudyojayāmāsa rāvaṇasyājñayā drutam.
22. dhūmrākṣasya vacaḥ śrutvā balādhyakṣaḥ balānugaḥ
balam udyojayāmāsa rāvaṇasya ājñayā drutam
22. dhūmrākṣasya vacaḥ śrutvā balānugaḥ balādhyakṣaḥ
rāvaṇasya ājñayā drutam balam udyojayāmāsa
22. Having heard Dhūmrākṣa's words, the commander of forces, accompanied by his troops, quickly mobilized the army according to Rāvaṇa's command.
ते बद्धघण्टा बलिनो घोररूपा निशाचराः ।
विनर्दमानाः संहृष्टा धूम्राक्षं पर्यवारयन् ॥२३॥
23. te baddhaghaṇṭā balino ghorarūpā niśācarāḥ ,
vinardamānāḥ saṃhṛṣṭā dhūmrākṣaṃ paryavārayan.
23. te baddhaghaṇṭāḥ balinaḥ ghorarūpāḥ niśācarāḥ
vinardamānāḥ saṃhṛṣṭāḥ dhūmrākṣam paryavārayan
23. te baddhaghaṇṭāḥ balinaḥ ghorarūpāḥ vinardamānāḥ
saṃhṛṣṭāḥ niśācarāḥ dhūmrākṣam paryavārayan
23. Those mighty, dreadful-looking rākṣasas, with bells tied, roaring and greatly delighted, surrounded Dhūmrākṣa.
विविधायुधहस्ताश्च शूलमुद्गरपाणयः ।
गदाभिः पट्टसैर्दण्डैरायसैर्मुसलैर्भृशम् ॥२४॥
24. vividhāyudhahastāśca śūlamudgarapāṇayaḥ ,
gadābhiḥ paṭṭasairdaṇḍairāyasairmusalairbhṛśam.
24. vividhāyudhahastāḥ ca śūlamudgarapāṇayaḥ gadābhiḥ
paṭṭasaiḥ daṇḍaiḥ āyasaiḥ musalaiḥ bhṛśam
24. vividhāyudhahastāḥ ca śūlamudgarapāṇayaḥ gadābhiḥ
paṭṭasaiḥ daṇḍaiḥ āyasaiḥ musalaiḥ bhṛśam
24. They had various weapons in their hands, carrying spears and maces. They were heavily equipped with maces, sharp-edged lances, staffs, and iron pestles.
परिघैर्भिण्डिपालैश्च भल्लैः प्रासैः परश्वधैः ।
निर्ययू राक्षसा घोरा नर्दन्तो जलदा यथा ॥२५॥
25. parighairbhiṇḍipālaiśca bhallaiḥ prāsaiḥ paraśvadhaiḥ ,
niryayū rākṣasā ghorā nardanto jaladā yathā.
25. parighaiḥ bhiṇḍipālaiḥ ca bhallaiḥ prāsaiḥ paraśvadhaiḥ
niryayū rākṣasāḥ ghorāḥ nardantaḥ jaladāḥ yathā
25. ghorāḥ rākṣasāḥ parighaiḥ bhiṇḍipālaiḥ ca bhallaiḥ
prāsaiḥ paraśvadhaiḥ jaladāḥ yathā nardantaḥ niryayū
25. Terrible Rākṣasas sallied forth, roaring like thunderclouds, armed with iron bars, Bhiṇḍipālas, broad-headed arrows, javelins, and battle-axes.
रथैः कवचिनस्त्वन्ये ध्वजैश्च समलंकृतैः ।
सुवर्णजालविहितैः खरैश्च विविधाननैः ॥२६॥
26. rathaiḥ kavacinastvanye dhvajaiśca samalaṃkṛtaiḥ ,
suvarṇajālavihitaiḥ kharaiśca vividhānanaiḥ.
26. rathaiḥ kavacinaḥ tu anye dhvajaiḥ ca samalaṅkṛtaiḥ
suvarṇajālavihitaiḥ kharaiḥ ca vividhānanaiḥ
26. tu anye kavacinaḥ rathaiḥ dhvajaiḥ ca samalaṅkṛtaiḥ
kharaiḥ ca suvarṇajālavihitaiḥ vividhānanaiḥ
26. Others, armored, set out in chariots splendidly adorned with banners, and also with mules that were furnished with golden nets and had various types of faces.
हयैः परमशीघ्रैश्च गजेन्द्रैश्च मदोत्कटैः ।
निर्ययू राक्षसव्याघ्रा व्याघ्रा इव दुरासदाः ॥२७॥
27. hayaiḥ paramaśīghraiśca gajendraiśca madotkaṭaiḥ ,
niryayū rākṣasavyāghrā vyāghrā iva durāsadāḥ.
27. hayaiḥ paramaśīghraiḥ ca gajendraiḥ ca madotkaṭaiḥ
niryayū rākṣasavyāghrāḥ vyāghrāḥ iva durāsadāḥ
27. rākṣasavyāghrāḥ vyāghrāḥ iva durāsadāḥ hayaiḥ
paramaśīghraiḥ ca gajendraiḥ ca madotkaṭaiḥ niryayū
27. The foremost of the Rākṣasas, formidable like tigers, sallied forth mounted on exceedingly swift horses and furious, mighty elephants.
वृकसिंहमुखैर्युक्तं खरैः कनकभूषणैः ।
आरुरोह रथं दिव्यं धूम्राक्षः खरनिस्वनः ॥२८॥
28. vṛkasiṃhamukhairyuktaṃ kharaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ ,
āruroha rathaṃ divyaṃ dhūmrākṣaḥ kharanisvanaḥ.
28. vṛkasimhamukhaiḥ yuktam kharaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ
āruroha ratham divyam dhūmrākṣaḥ kharanisvanaḥ
28. kharanisvanaḥ dhūmrākṣaḥ vṛkasimhamukhaiḥ
kanakabhūṣaṇaiḥ kharaiḥ yuktam divyam ratham āruroha
28. Dhūmrākṣa, whose roar was like that of a donkey, ascended a divine chariot. It was yoked with donkeys adorned with golden ornaments and possessing faces like those of wolves and lions.
स निर्यातो महावीर्यो धूम्राक्षो राक्षसैर्वृतः ।
प्रहसन्पश्चिमद्वारं हनूमान्यत्र यूथपः ॥२९॥
29. sa niryāto mahāvīryo dhūmrākṣo rākṣasairvṛtaḥ ,
prahasanpaścimadvāraṃ hanūmānyatra yūthapaḥ.
29. sa niryātaḥ mahāvīryaḥ dhūmrākṣaḥ rākṣasaiḥ vṛtaḥ
prahasan paścimadvāram hanumān yatra yūthapaḥ
29. sa mahāvīryaḥ dhūmrākṣaḥ rākṣasaiḥ vṛtaḥ prahasan
paścimadvāram niryātaḥ yatra hanumān yūthapaḥ
29. That greatly valorous Dhūmrākṣa, surrounded by rākṣasas, marched forth, laughing, towards the western gate where Hanumān, the leader of the troops, was stationed.
प्रयान्तं तु महाघोरं राक्षसं भीमदर्शनम् ।
अन्तरिक्षगताः क्रूराः शकुनाः प्रत्यवारयन् ॥३०॥
30. prayāntaṃ tu mahāghoraṃ rākṣasaṃ bhīmadarśanam ,
antarikṣagatāḥ krūrāḥ śakunāḥ pratyavārayan.
30. prayāntam tu mahāghoram rākṣasam bhīmadarśanam
antarikṣagatāḥ krūrāḥ śakunāḥ pratyavārayan
30. tu prayāntam mahāghoram bhīmadarśanam rākṣasam
antarikṣagatāḥ krūrāḥ śakunāḥ pratyavārayan
30. However, as that extremely dreadful rākṣasa, terrifying in appearance, advanced, cruel birds, flying in the sky, tried to obstruct him.
रथशीर्षे महाभीमो गृध्रश्च निपपात ह ।
ध्वजाग्रे ग्रथिताश्चैव निपेतुः कुणपाशनाः ॥३१॥
31. rathaśīrṣe mahābhīmo gṛdhraśca nipapāta ha ,
dhvajāgre grathitāścaiva nipetuḥ kuṇapāśanāḥ.
31. rathaśīrṣe mahābhīmaḥ gṛdhraḥ ca nipapāta ha
dhvajāgre grathitāḥ ca eva nipetuḥ kuṇapāśanāḥ
31. ha rathaśīrṣe mahābhīmaḥ gṛdhraḥ ca nipapāta
dhvajāgre grathitāḥ ca eva kuṇapāśanāḥ nipetuḥ
31. A huge and dreadful vulture indeed fell upon the chariot's roof. And entangled on the top of the flagpole, carrion-eating birds also fell.
रुधिरार्द्रो महाञ् श्वेतः कबन्धः पतितो भुवि ।
विस्वरं चोत्सृजन्नादं धूम्राक्षस्य समीपतः ॥३२॥
32. rudhirārdro mahāñ śvetaḥ kabandhaḥ patito bhuvi ,
visvaraṃ cotsṛjannādaṃ dhūmrākṣasya samīpataḥ.
32. rudhirārdraḥ mahān śvetaḥ kabandhaḥ patitaḥ bhuvi
visvaram ca utsṛjan nādam dhūmrākṣasya samīpataḥ
32. mahān śvetaḥ rudhirārdraḥ kabandhaḥ dhūmrākṣasya
samīpataḥ bhuvi patitaḥ ca visvaram nādam utsṛjan
32. A great, white, blood-soaked headless trunk (kabandha) fell to the ground, emitting a terrible cry near Dhūmrākṣa.
ववर्ष रुधिरं देवः संचचाल च मेदिनी ।
प्रतिलोमं ववौ वायुर्निर्घातसमनिस्वनः ।
तिमिरौघावृतास्तत्र दिशश्च न चकाशिरे ॥३३॥
33. vavarṣa rudhiraṃ devaḥ saṃcacāla ca medinī ,
pratilomaṃ vavau vāyurnirghātasamanisvanaḥ ,
timiraughāvṛtāstatra diśaśca na cakāśire.
33. vavarṣa rudhiram devaḥ sañcacāla
ca medinī pratilomam vavau vāyuḥ
nirghātasamanisvanaḥ timiraughāvṛtāḥ
tatra diśaḥ ca na cakāśire
33. devaḥ rudhiram vavarṣa ca medinī
sañcacāla nirghātasamanisvanaḥ
vāyuḥ pratilomam vavau tatra
timiraughāvṛtāḥ diśaḥ ca na cakāśire
33. The heavens rained blood, and the earth (medinī) trembled. The wind blew in an adverse direction with a sound like a thunderclap. There, the directions, enveloped by masses of darkness, did not shine.
स तूत्पातांस्ततो दृष्ट्वा राक्षसानां भयावहान् ।
प्रादुर्भूतान् सुघोरांश्च धूम्राक्षो व्यथितो ऽभवत् ॥३४॥
34. sa tūtpātāṃstato dṛṣṭvā rākṣasānāṃ bhayāvahān ,
prādurbhūtān sughorāṃśca dhūmrākṣo vyathito'bhavat.
34. saḥ tu utpātān tataḥ dṛṣṭvā rākṣasānām bhayāvahān
prādurbhūtān sughorān ca dhūmrākṣaḥ vyathitaḥ abhavat
34. tu saḥ dhūmrākṣaḥ tataḥ rākṣasānām bhayāvahān ca
sughorān prādurbhūtān utpātān dṛṣṭvā vyathitaḥ abhavat
34. But seeing those extremely dreadful and terrifying omens that had manifested for the Rākṣasas, Dhūmrākṣa became distressed.
ततः सुभीमो बहुभिर्निशाचरैर्वृतो ऽभिनिष्क्रम्य रणोत्सुको बली ।
ददर्श तां राघवबाहुपालितां समुद्रकल्पां बहुवानरीं चमूम् ॥३५॥
35. tataḥ subhīmo bahubhirniśācarairvṛto'bhiniṣkramya raṇotsuko balī ,
dadarśa tāṃ rāghavabāhupālitāṃ samudrakalpāṃ bahuvānarīṃ camūm.
35. tataḥ subhīmaḥ bahubhiḥ niśācaraiḥ
vṛtaḥ abhiniṣkramya raṇotsukaḥ
balī dadarśa tām rāghavabāhupālitām
samudrakalpām bahuvānarīm camūm
35. tataḥ subhīmaḥ balī bahubhiḥ
niśācaraiḥ vṛtaḥ raṇotsukaḥ abhiniṣkramya
tām rāghavabāhupālitām
samudrakalpām bahuvānarīm camūm dadarśa
35. Then, the exceedingly dreadful and mighty Dhūmrākṣa, surrounded by many night-prowling Rākṣasas and eager for battle, came forth and saw that army. It was protected by Rāghava's arms, resembled the ocean, and comprised many monkeys.