Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-35

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
स तस्य गतिमन्विच्छन् राजपुत्रः प्रतापवान् ।
दिदेशातिबलो रामो दशवानरयूथपान् ॥१॥
1. sa tasya gatimanvicchan rājaputraḥ pratāpavān ,
dideśātibalo rāmo daśavānarayūthapān.
1. saḥ tasya gatim anvicchan rājaputraḥ pratāpavān
dideśa atibalaḥ rāmaḥ daśa vānarayūthapān
1. saḥ pratāpavān rājaputraḥ atibalaḥ rāmaḥ tasya
gatim anvicchan daśa vānarayūthapān dideśa
1. That powerful prince, Rāma, seeking his (Indrajit's) whereabouts, then appointed ten leaders of the Vānaras (monkeys).
द्वौ सुषेणस्य दायादौ नीलं च प्लवगर्षभम् ।
अङ्गदं वालिपुत्रं च शरभं च तरस्विनम् ॥२॥
2. dvau suṣeṇasya dāyādau nīlaṃ ca plavagarṣabham ,
aṅgadaṃ vāliputraṃ ca śarabhaṃ ca tarasvinam.
2. dvau suṣeṇasya dāyādau nīlam ca plavagarṣabham
aṅgadam vāliputram ca śarabham ca tarasvinam
2. (dideśa) dvau suṣeṇasya dāyādau ca nīlam plavagarṣabham
ca aṅgadam vāliputram ca śarabham tarasvinam
2. The two heirs of Suṣeṇa, Nīla, the foremost among the monkeys, Aṅgada, the son of Vāli, and the vigorous Śarabha.
विनतं जाम्बवन्तं च सानुप्रस्थं महाबलम् ।
ऋषभं चर्षभस्कन्धमादिदेश परंतपः ॥३॥
3. vinataṃ jāmbavantaṃ ca sānuprasthaṃ mahābalam ,
ṛṣabhaṃ carṣabhaskandhamādideśa paraṃtapaḥ.
3. vinataṃ jāmbavantaṃ ca sānuprasthaṃ mahābalam
ṛṣabhaṃ ca ṛṣabhaskandham ādideśa parantapaḥ
3. parantapaḥ vinataṃ jāmbavantaṃ ca sānuprasthaṃ
mahābalam ṛṣabhaṃ ca ṛṣabhaskandham ādideśa
3. The tormentor of enemies commanded Vinata, Jāmbavant, Sānuprastha, and the greatly mighty Ṛṣabha, whose shoulders resembled those of a bull.
ते संप्रहृष्टा हरयो भीमानुद्यम्य पादपान् ।
आकाशं विविशुः सर्वे मार्गामाणा दिशो दश ॥४॥
4. te saṃprahṛṣṭā harayo bhīmānudyamya pādapān ,
ākāśaṃ viviśuḥ sarve mārgāmāṇā diśo daśa.
4. te samprahṛṣṭāḥ harayaḥ bhīmān udyamya pādapān
ākāśaṃ viviśuḥ sarve mārgamāṇāḥ diśaḥ daśa
4. te samprahṛṣṭāḥ sarve harayaḥ bhīmān pādapān
udyamya ākāśaṃ viviśuḥ daśa diśaḥ mārgamāṇāḥ
4. Those greatly delighted monkeys, all having lifted fearsome trees, entered the sky, searching in all ten directions.
तेषां वेगवतां वेगमिषुभिर्वेगवत्तरैः ।
अस्त्रवित् परमास्त्रेण वारयामास रावणिः ॥५॥
5. teṣāṃ vegavatāṃ vegamiṣubhirvegavattaraiḥ ,
astravit paramāstreṇa vārayāmāsa rāvaṇiḥ.
5. teṣāṃ vegavatāṃ vegam iṣubhiḥ vegavattaraiḥ
astravit paramāstreṇa vārayāmāsa rāvaṇiḥ
5. rāvaṇiḥ astravit teṣāṃ vegavatāṃ vegam
vegavattaraiḥ iṣubhiḥ paramāstreṇa vārayāmāsa
5. Rāvaṇa's son (Indrajit), skilled in weapons, countered the rush of those swift ones with even swifter arrows, employing a supreme weapon.
तं भीमवेगा हरयो नाराचैः क्षतविक्षताः ।
अन्धकारे न ददृशुर्मेघैः सूर्यमिवावृतम् ॥६॥
6. taṃ bhīmavegā harayo nārācaiḥ kṣatavikṣatāḥ ,
andhakāre na dadṛśurmeghaiḥ sūryamivāvṛtam.
6. taṃ bhīmavegāḥ harayaḥ nārācaiḥ kṣatavikṣatāḥ
andhakāre na dadṛśuḥ meghaiḥ sūryam iva āvṛtam
6. te bhīmavegāḥ nārācaiḥ kṣatavikṣatāḥ harayaḥ
andhakāre taṃ na dadṛśuḥ meghaiḥ āvṛtam sūryam iva
6. Those fiercely rushing monkeys, wounded and severely pierced by the iron arrows, could not see him in the darkness, just as the sun is obscured by clouds.
रामलक्ष्मणयोरेव सर्वमर्मभिदः शरान् ।
भृशमावेशयामास रावणिः समितिंजयः ॥७॥
7. rāmalakṣmaṇayoreva sarvamarmabhidaḥ śarān ,
bhṛśamāveśayāmāsa rāvaṇiḥ samitiṃjayaḥ.
7. rāmalakṣmaṇayoḥ eva sarvamarmabhidaḥ śarān
bhṛśam āveśayāmāsa rāvaṇiḥ samitiñjayaḥ
7. rāvaṇiḥ samitiñjayaḥ rāmalakṣmaṇayoḥ eva
sarvamarmabhidaḥ śarān bhṛśam āveśayāmāsa
7. Rāvaṇi (Indrajit), the conqueror of assemblies, intensely shot arrows that pierced all vital spots, specifically at Rāma and Lakṣmaṇa.
निरन्तरशरीरौ तु भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
क्रुद्धेनेन्द्रजिता वीरौ पन्नगैः शरतां गतैः ॥८॥
8. nirantaraśarīrau tu bhrātarau rāmalakṣmaṇau ,
kruddhenendrajitā vīrau pannagaiḥ śaratāṃ gataiḥ.
8. nirantaraśarīrau tu bhrātarau rāmalakṣmaṇau
kruddhena indrajitā vīrau pannagaiḥ śaratām gataiḥ
8. tu vīrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau kruddhena
indrajitā pannagaiḥ śaratām gataiḥ nirantaraśarīrau
8. And the heroic brothers, Rāma and Lakṣmaṇa, had their bodies entirely covered by the enraged Indrajit with serpents that had assumed the form of arrows.
तयोः क्षतजमार्गेण सुस्राव रुधिरं बहु ।
ताव् उभौ च प्रकाशेते पुष्पिताविव किंशुकौ ॥९॥
9. tayoḥ kṣatajamārgeṇa susrāva rudhiraṃ bahu ,
tāv ubhau ca prakāśete puṣpitāviva kiṃśukau.
9. tayoḥ kṣatajamārgeṇa susrāva rudhiram bahu
tau ubhau ca prakāśete puṣpitau iva kiṃśukau
9. bahu rudhiram tayoḥ kṣatajamārgeṇa susrāva
ca tau ubhau puṣpitau kiṃśukau iva prakāśete
9. Much blood flowed from them through the paths of their wounds. And both of them appeared like two flowering Kimśuka trees.
ततः पर्यन्तरक्ताक्षो भिन्नाञ्जनचयोपमः ।
रावणिर्भ्रातरौ वाक्यमन्तर्धानगतो ऽब्रवीत् ॥१०॥
10. tataḥ paryantaraktākṣo bhinnāñjanacayopamaḥ ,
rāvaṇirbhrātarau vākyamantardhānagato'bravīt.
10. tataḥ paryantarakktākṣaḥ bhinnāñjanacayopamaḥ
rāvaṇiḥ bhrātarau vākyam antardhānagataḥ abravīt
10. tataḥ antardhānagataḥ paryantarakktākṣaḥ
bhinnāñjanacayopamaḥ rāvaṇiḥ bhrātarau vākyam abravīt
10. Then Rāvaṇi (Indrajit), whose eyes were reddened at the corners and whose form was dark like a shattered mound of collyrium, spoke these words to the two brothers, having become invisible.
युध्यमानमनालक्ष्यं शक्रो ऽपि त्रिदशेश्वरः ।
द्रष्टुमासादितुं वापि न शक्तः किं पुनर्युवाम् ॥११॥
11. yudhyamānamanālakṣyaṃ śakro'pi tridaśeśvaraḥ ,
draṣṭumāsādituṃ vāpi na śaktaḥ kiṃ punaryuvām.
11. yudhyamānam anālakṣyam śakraḥ api tridaśeśvaraḥ
draṣṭum āsāditum vā api na śaktaḥ kim punar yuvām
11. Even Indra, the lord of the gods, is not capable of seeing or approaching him when he is fighting and imperceptible; how much less are you two?
प्रावृताविषुजालेन राघवौ कङ्कपत्रिणा ।
एष रोषपरीतात्मा नयामि यमसादनम् ॥१२॥
12. prāvṛtāviṣujālena rāghavau kaṅkapatriṇā ,
eṣa roṣaparītātmā nayāmi yamasādanam.
12. prāvṛtau iṣujālena rāghavau kaṅkapatriṇā
eṣaḥ roṣaparītātmā nayāmi yamasādanam
12. The two sons of Raghu (Rāghavau) are covered by a net of arrows adorned with heron feathers. I, whose soul (ātman) is overwhelmed with rage, will now take them to the abode of Yama.
एवमुक्त्वा तु धर्मज्ञौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
निर्बिभेद शितैर्बाणैः प्रजहर्ष ननाद च ॥१३॥
13. evamuktvā tu dharmajñau bhrātarau rāmalakṣmaṇau ,
nirbibheda śitairbāṇaiḥ prajaharṣa nanāda ca.
13. evam uktvā tu dharmajñau bhrātarau rāmalakṣmaṇau
nirbibheda śitaiḥ bāṇaiḥ prajaharṣa nanāda ca
13. Having spoken thus, he pierced the two brothers, Rāma and Lakṣmaṇa, who knew the natural law (dharma), with sharp arrows, and then he rejoiced and roared.
भिन्नाञ्जनचयश्यामो विस्फार्य विपुलं धनुः ।
भूयो भूयः शरान् घोरान् विससर्ज महामृधे ॥१४॥
14. bhinnāñjanacayaśyāmo visphārya vipulaṃ dhanuḥ ,
bhūyo bhūyaḥ śarān ghorān visasarja mahāmṛdhe.
14. bhinnāñjanacayaśyāmaḥ visphārya vipulam dhanuḥ
bhūyaḥ bhūyaḥ śarān ghorān visasrja mahāmṛdhe
14. Dark-skinned like a heap of crushed collyrium, having stretched his massive bow, he repeatedly discharged terrible arrows in the great battle.
ततो मर्मसु मर्मज्ञो मज्जयन्निशिताञ् शरान् ।
रामलक्ष्मणयोर्वीरो ननाद च मुहुर्मुहुः ॥१५॥
15. tato marmasu marmajño majjayanniśitāñ śarān ,
rāmalakṣmaṇayorvīro nanāda ca muhurmuhuḥ.
15. tataḥ marmasu marmajñaḥ majjayan niśitān śarān
rāmalakṣmaṇayoḥ vīraḥ nanāda ca muhuḥ muhuḥ
15. tataḥ marmajñaḥ vīraḥ rāmalakṣmaṇayoḥ marmasu
niśitān śarān majjayan ca muhuḥ muhuḥ nanāda
15. Then, the hero, expert in vital spots, roared repeatedly, embedding sharp arrows into the vital spots of Rama and Lakshmana.
बद्धौ तु शरबन्धेन ताव् उभौ रणमूर्धनि ।
निमेषान्तरमात्रेण न शेकतुरुदीक्षितुम् ॥१६॥
16. baddhau tu śarabandhena tāv ubhau raṇamūrdhani ,
nimeṣāntaramātreṇa na śekaturudīkṣitum.
16. baddhau tu śarabandhena tau ubhau raṇamūrdhani
nimeṣāntaramātreṇa na śekatuḥ udīkṣitum
16. tu raṇamūrdhani śarabandhena baddhau tau
ubhau nimeṣāntaramātreṇa udīkṣitum na śekatuḥ
16. Indeed, both of them, bound by a net of arrows on the battlefield, were unable to look around even for just a blink of an eye.
ततो विभिन्नसर्वाङ्गौ शरशल्याचिताव् उभौ ।
ध्वजाविव महेन्द्रस्य रज्जुमुक्तौ प्रकम्पितौ ॥१७॥
17. tato vibhinnasarvāṅgau śaraśalyācitāv ubhau ,
dhvajāviva mahendrasya rajjumuktau prakampitau.
17. tataḥ vibhinnasarvāṅgau śaraśalyācitau ubhau
dhvajau iva mahendrasya rajjumuktau prakampitau
17. tataḥ vibhinnasarvāṅgau śaraśalyācitau ubhau
mahendrasya rज्जुमुक्तौ ध्वजौ इव प्रकम्पितौ
17. Then, with all their limbs pierced and covered with arrow-shafts, both of them trembled like two banners of great Indra, released from their ropes.
तौ संप्रचलितौ वीरौ मर्मभेदेन कर्शितौ ।
निपेततुर्महेष्वासौ जगत्यां जगतीपती ॥१८॥
18. tau saṃpracalitau vīrau marmabhedena karśitau ,
nipetaturmaheṣvāsau jagatyāṃ jagatīpatī.
18. tau sampravicalitau vīrau marmabhedena karśitau
nipetatuḥ maheṣvāsau jagatyām jagatīpatī
18. marmabhedena karśitau sampravicalitau tau
vīrau maheṣvāsau jagatīpatī jagatyām nipetatuḥ
18. Those two greatly shaken heroes, weakened by the piercing of their vital spots, those great archers and lords of the earth, fell to the ground.
तौ वीरशयने वीरौ शयानौ रुधिरोक्षितौ ।
शरवेष्टितसर्वाङ्गावार्तौ परमपीडितौ ॥१९॥
19. tau vīraśayane vīrau śayānau rudhirokṣitau ,
śaraveṣṭitasarvāṅgāvārtau paramapīḍitau.
19. tau vīraśayane vīrau śayānau rudhirokṣitau
śaraveṣṭitasarvāṅgau ārtau paramapīḍitau
19. Those two heroes lay on the battlefield, soaked in blood, their entire bodies enveloped by arrows, distressed and extremely tormented.
न ह्यविद्धं तयोर्गात्रं बभूवाङ्गुलमन्तरम् ।
नानिर्भिन्नं न चास्तब्धमा कराग्रादजिह्मगैः ॥२०॥
20. na hyaviddhaṃ tayorgātraṃ babhūvāṅgulamantaram ,
nānirbhinnaṃ na cāstabdhamā karāgrādajihmagaiḥ.
20. na hi aviddham tayoḥ gātram babhūva aṅgulam antaram
na anirbhinnam na ca astabdham ā karāgrāt ajihmagaiḥ
20. Indeed, not a finger's breadth of their bodies remained unpierced. From their fingertips, no part was left un-split, nor was any part left un-impaled by the straight-flying arrows.
तौ तु क्रूरेण निहतौ रक्षसा कामरूपिणा ।
असृक्सुस्रुवतुस्तीव्रं जलं प्रस्रवणाविव ॥२१॥
21. tau tu krūreṇa nihatau rakṣasā kāmarūpiṇā ,
asṛksusruvatustīvraṃ jalaṃ prasravaṇāviva.
21. tau tu krūreṇa nihatau rakṣasā kāmarūpiṇā
asṛk susruvatuḥ tīvram jalam prasravaṇau iva
21. Indeed, those two, struck down by the cruel, form-changing demon, bled profusely, like two springs gushing forth water.
पपात प्रथमं रामो विद्धो मर्मसु मार्गणैः ।
क्रोधादिन्द्रजिता येन पुरा शक्रो विनिर्जितः ॥२२॥
22. papāta prathamaṃ rāmo viddho marmasu mārgaṇaiḥ ,
krodhādindrajitā yena purā śakro vinirjitaḥ.
22. papāta prathamam rāmaḥ viddhaḥ marmasu mārgaṇaiḥ
krodhāt indrajitā yena purā śakraḥ vinirjitaḥ
22. Rama fell first, wounded in vital spots by arrows. He was struck by Indrajit, who, in his anger, had previously conquered Indra.
नारचैरर्धनाराचैर्भल्लैरञ्जलिकैरपि ।
विव्याध वत्सदन्तैश्च सिंहदंष्ट्रैः क्षुरैस्तथा ॥२३॥
23. nāracairardhanārācairbhallairañjalikairapi ,
vivyādha vatsadantaiśca siṃhadaṃṣṭraiḥ kṣuraistathā.
23. nāracaiḥ ardhanāracaiḥ bhallaiḥ añjalikaiḥ api
vivyādha vatsadantaiḥ ca siṃhadaṃṣṭraiḥ kṣuraiḥ tathā
23. He struck with iron arrows, half-iron arrows, broad-headed arrows, and *añjalika* arrows, as well as with calf-tooth-shaped arrows, lion-tooth-shaped arrows, and razor-edged arrows.
स वीरशयने शिश्ये विज्यमादाय कार्मुकम् ।
भिन्नमुष्टिपरीणाहं त्रिणतं रुक्मभूषितम् ॥२४॥
24. sa vīraśayane śiśye vijyamādāya kārmukam ,
bhinnamuṣṭiparīṇāhaṃ triṇataṃ rukmabhūṣitam.
24. sa vīraśayane śiśye vijyam ādāya kārmukam
bhinnamuṣṭiparīṇāham triṇatam rukmabhūṣitam
24. He lay down on the hero's bed (battlefield), with his bow - unstrung, its grip shattered, thrice-bent, and adorned with gold.
बाणपातान्तरे रामं पतितं पुरुषर्षभम् ।
स तत्र लक्ष्मणो दृष्ट्वा निराशो जीविते ऽभवत् ॥२५॥
25. bāṇapātāntare rāmaṃ patitaṃ puruṣarṣabham ,
sa tatra lakṣmaṇo dṛṣṭvā nirāśo jīvite'bhavat.
25. bāṇapātāntare rāmam patitam puruṣarṣabham saḥ
tatra lakṣmaṇaḥ dṛṣṭvā nirāśaḥ jīvite abhavat
25. Having seen Rāma, the foremost among men, fallen amidst a hail of arrows, Lakṣmaṇa there became despairing of his life.
बद्धौ तु वीरौ पतितौ शयानौ तौ वानराः संपरिवार्य तस्थुः ।
समागता वायुसुतप्रमुख्या विषदमार्ताः परमं च जग्मुः ॥२६॥
26. baddhau tu vīrau patitau śayānau tau vānarāḥ saṃparivārya tasthuḥ ,
samāgatā vāyusutapramukhyā viṣadamārtāḥ paramaṃ ca jagmuḥ.
26. baddhau tu vīrau patitau śayānau
tau vānarāḥ saṃparivārya tasthuḥ
samāgatāḥ vāyusutapramukhyāḥ
viṣadam ārtāḥ paramam ca jagmuḥ
26. The monkeys surrounded those two heroes who lay bound and fallen. Having gathered, led by the son of Vāyu (Hanumān), they became distressed by sorrow and reached the highest degree of despair.