Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-29

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
एवं बहुविधां चिन्तां चिन्तयित्व महाकपिः ।
संश्रवे मधुरं वाक्यं वैदेह्या व्याजहार ह ॥१॥
1. evaṃ bahuvidhāṃ cintāṃ cintayitva mahākapiḥ ,
saṃśrave madhuraṃ vākyaṃ vaidehyā vyājahāra ha.
1. evam bahuvidhām cintām cintayitvā mahākapiḥ
saṁśrave madhuram vākyam vaidehyāḥ vyājahāra ha
1. evam bahuvidhām cintām cintayitvā mahākapiḥ
vaidehyāḥ saṁśrave madhuram vākyam ha vyājahāra
1. Having thus reflected on various kinds of thoughts, the great monkey (mahākapi) Hanūmān then spoke sweet words, within earshot, to Sītā, the princess of Videha (Vaīdehī).
राजा दशरथो नाम रथकुञ्जरवाजिनाम् ।
पुण्यशीलो महाकीर्तिरृजुरासीन्महायशाः ।
चक्रवर्तिकुले जातः पुरंदरसमो बले ॥२॥
2. rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājinām ,
puṇyaśīlo mahākīrtirṛjurāsīnmahāyaśāḥ ,
cakravartikule jātaḥ puraṃdarasamo bale.
2. rājā daśarathaḥ nāma
rathakuñjaravājinām puṇyaśīlaḥ mahākīrtiḥ
ṛjuḥ āsīt mahāyaśāḥ cakravartikule
jātaḥ purandarasamaḥ bale
2. nāma daśarathaḥ rājā āsīt (saḥ) rathakuñjaravājinām (īśaḥ),
puṇyaśīlaḥ,
mahākīrtiḥ,
ṛjuḥ,
mahāyaśāḥ (ca āsīt) cakravartikule jātaḥ (saḥ) bale purandarasamaḥ (āsīt)
2. There was a king named Daśaratha, who commanded chariots, elephants, and horses. He was a man of virtuous character (puṇyaśīla), of great fame (mahākīrti), upright, and immensely glorious (mahāyaśas). Born in an imperial (cakravartin) lineage, he was equal to Indra (Purandara) in strength.
अहिंसारतिरक्षुद्रो घृणी सत्यपराक्रमः ।
मुख्यश्चेक्ष्वाकुवंशस्य लक्ष्मीवांल् लक्ष्मिवर्धनः ॥३॥
3. ahiṃsāratirakṣudro ghṛṇī satyaparākramaḥ ,
mukhyaścekṣvākuvaṃśasya lakṣmīvāṃl lakṣmivardhanaḥ.
3. ahiṃsā-ratiḥ akṣudraḥ ghṛṇī satya-parākramaḥ mukhyaḥ
ca ikṣvāku-vaṃśasya lakṣmīvān lakṣmī-vardhanaḥ
3. ahiṃsā-ratiḥ akṣudraḥ ghṛṇī satya-parākramaḥ ca
ikṣvāku-vaṃśasya mukhyaḥ lakṣmīvān lakṣmī-vardhanaḥ
3. He delights in non-violence, is noble and compassionate, and his prowess is rooted in truth. He is preeminent in the Ikshvaku lineage, endowed with splendor, and increases prosperity.
पार्थिवव्यञ्जनैर्युक्तः पृथुश्रीः पार्थिवर्षभः ।
पृथिव्यां चतुरन्तयां विश्रुतः सुखदः सुखी ॥४॥
4. pārthivavyañjanairyuktaḥ pṛthuśrīḥ pārthivarṣabhaḥ ,
pṛthivyāṃ caturantayāṃ viśrutaḥ sukhadaḥ sukhī.
4. pārthiva-vyañjanaiḥ yuktaḥ pṛthu-śrīḥ pārthiva-ṛṣabhaḥ
pṛthivyām catura-antayām viśrutaḥ sukhadaḥ sukhī
4. pārthiva-vyañjanaiḥ yuktaḥ pṛthu-śrīḥ pārthiva-ṛṣabhaḥ
catura-antayām pṛthivyām viśrutaḥ sukhadaḥ sukhī
4. He is adorned with royal distinguishing marks, possesses great splendor, and is the noblest among kings. He is renowned throughout the entire four-cornered earth, brings happiness, and is himself happy.
तस्य पुत्रः प्रियो ज्येष्ठस्ताराधिपनिभाननः ।
रामो नाम विशेषज्ञः श्रेष्ठः सर्वधनुष्मताम् ॥५॥
5. tasya putraḥ priyo jyeṣṭhastārādhipanibhānanaḥ ,
rāmo nāma viśeṣajñaḥ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām.
5. tasya putraḥ priyaḥ jyeṣṭhaḥ tārā-adhipa-nibha-ānanaḥ
rāmaḥ nāma viśeṣajñaḥ śreṣṭhaḥ sarva-dhanuṣmatām
5. tasya priyaḥ jyeṣṭhaḥ tārā-adhipa-nibha-ānanaḥ rāmaḥ
nāma putraḥ viśeṣajñaḥ sarva-dhanuṣmatām śreṣṭhaḥ
5. His beloved, eldest son, whose face resembles the moon, is named Rama. He is an expert and the foremost among all wielders of the bow.
रक्षिता स्वस्य वृत्तस्य स्वजनस्यापि रक्षिता ।
रक्षिता जीवलोकस्य धर्मस्य च परंतपः ॥६॥
6. rakṣitā svasya vṛttasya svajanasyāpi rakṣitā ,
rakṣitā jīvalokasya dharmasya ca paraṃtapaḥ.
6. rakṣitā svasya vṛttasya svajanasya api rakṣitā
rakṣitā jīva-lokasya dharmasya ca paraṃtapaḥ
6. svasya vṛttasya rakṣitā svajanasya api rakṣitā
jīva-lokasya rakṣitā ca dharmasya rakṣitā paraṃtapaḥ
6. He is the protector of his own virtuous conduct, and also the protector of his own people. He is the protector of the world of living beings and of (dharma), and is a tormentor of enemies.
तस्य सत्याभिसंधस्य वृद्धस्य वचनात् पितुः ।
सभार्यः सह च भ्रात्रा वीरः प्रव्रजितो वनम् ॥७॥
7. tasya satyābhisaṃdhasya vṛddhasya vacanāt pituḥ ,
sabhāryaḥ saha ca bhrātrā vīraḥ pravrajito vanam.
7. tasya satyābhisandhasya vṛddhasya vacanāt pituḥ
sabhāryaḥ saha ca bhrātrā vīraḥ pravrajitaḥ vanam
7. pituḥ satyābhisandhasya vṛddhasya vacanāt saḥ
vīraḥ sabhāryaḥ ca bhrātrā saha vanam pravrajitaḥ
7. That hero (Rāma), accompanied by his wife and brother, went into exile in the forest, following the command of his aged father (Daśaratha), whose promises were always true.
तेन तत्र महारण्ये मृगयां परिधावता ।
जनस्थानवधं श्रुत्वा हतौ च खरदूषणौ ।
ततस्त्वमर्षापहृता जानकी रावणेन तु ॥८॥
8. tena tatra mahāraṇye mṛgayāṃ paridhāvatā ,
janasthānavadhaṃ śrutvā hatau ca kharadūṣaṇau ,
tatastvamarṣāpahṛtā jānakī rāvaṇena tu.
8. tena tatra mahāraṇye mṛgayām
paridhāvatā janasthānavadham śrutvā
hatau ca kharadūṣaṇau tataḥ tvam
amarṣa apahṛtā jānakī rāvaṇena tu
8. tena mahāraṇye tatra mṛgayām paridhāvatā [sati] janasthānavadham śrutvā kharadūṣaṇau ca hatau [iti śrutvā],
tataḥ tvam jānakī rāvaṇena amarṣāt apahṛtā tu
8. While he (Rāma) was roaming for game in that great forest, and after he heard of the slaughter in Janasthāna and that Khara and Dūṣaṇa had been killed, then you, Janaki, were carried off by Rāvaṇa, driven by his indignation.
यथारूपां यथावर्णां यथालक्ष्मीं विनिश्चिताम् ।
अश्रौषं राघवस्याहं सेयमासादिता मया ॥९॥
9. yathārūpāṃ yathāvarṇāṃ yathālakṣmīṃ viniścitām ,
aśrauṣaṃ rāghavasyāhaṃ seyamāsāditā mayā.
9. yathārūpām yathāvarṇām yathālakṣmīm viniścitām
aśrauṣam rāghavasya aham sā iyam āsāditā mayā
9. aham rāghavasya yathārūpām yathāvarṇām yathālakṣmīm viniścitām [sītām] aśrauṣam,
sā iyam mayā āsāditā
9. As I had definitively heard from Rāghava regarding her form, appearance, and auspicious characteristics, that very Sītā has been found by me.
विररामैवमुक्त्वासौ वाचं वानरपुंगवः ।
जानकी चापि तच्छ्रुत्वा विस्मयं परमं गता ॥१०॥
10. virarāmaivamuktvāsau vācaṃ vānarapuṃgavaḥ ,
jānakī cāpi tacchrutvā vismayaṃ paramaṃ gatā.
10. virarāma evam uktvā asau vācam vānarapuṅgavaḥ
jānakī ca api tat śrutvā vismayam paramam gatā
10. evam uktvā asau vānarapuṅgavaḥ vācam virarāma;
ca jānakī api tat śrutvā paramam vismayam gatā
10. Having spoken thus, that foremost of monkeys (Hanumān) concluded his speech. And Janaki, having heard that, was greatly astonished.
ततः सा वक्रकेशान्ता सुकेशी केशसंवृतम् ।
उन्नम्य वदनं भीरुः शिंशपावृक्षमैक्षत ॥११॥
11. tataḥ sā vakrakeśāntā sukeśī keśasaṃvṛtam ,
unnamya vadanaṃ bhīruḥ śiṃśapāvṛkṣamaikṣata.
11. tataḥ sā vakrakeśāntā sukeśī keśasaṃvṛtam
unnamya vadanam bhīruḥ śiṃśapāvṛkṣam aikṣata
11. tataḥ sā bhīruḥ vakrakeśāntā sukeśī keśasaṃvṛtam
vadanam unnamya śiṃśapāvṛkṣam aikṣata
11. Then, she, fearful and with beautiful, curved hair-ends, lifted her face, which was covered by her hair, and looked at the śiṃśapā tree.
सा तिर्यगूर्ध्वं च तथाप्यधस्तान्निरीक्षमाणा तमचिन्त्य बुद्धिम् ।
ददर्श पिङ्गाधिपतेरमात्यं वातात्मजं सूर्यमिवोदयस्थम् ॥१२॥
12. sā tiryagūrdhvaṃ ca tathāpyadhastānnirīkṣamāṇā tamacintya buddhim ,
dadarśa piṅgādhipateramātyaṃ vātātmajaṃ sūryamivodayastham.
12. sā tiryāk ūrdhvam ca tathā api
adhastāt nirīkṣamāṇā tam acintya
buddhim dadarśa piṅgādhipateḥ amātyam
vātātmajam sūryam iva udayastham
12. sā nirīkṣamāṇā tiryāk ūrdhvam ca tathā api adhastāt,
tam acintya buddhim piṅgādhipateḥ amātyam vātātmajam udayastham sūryam iva dadarśa
12. She, looking sideways, upwards, and then even downwards, saw him – the minister of the lord of the monkeys and the son of (Vāyu) – who possessed an inconceivable intellect, shining like the rising sun.