Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-30

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तां रात्रिमुषितास्तत्र सुवेले हरिपुंगवाः ।
लङ्कायां ददृशुर्वीरा वनान्युपवनानि च ॥१॥
1. tāṃ rātrimuṣitāstatra suvele haripuṃgavāḥ ,
laṅkāyāṃ dadṛśurvīrā vanānyupavanāni ca.
1. tām rātrim uṣitāḥ tatra suvele haripuṅgavāḥ
laṅkāyām dadṛśuḥ vīrāḥ vanāni upavanāni ca
1. Having spent that night there on Suvela mountain, the brave and foremost monkeys (haripuṅgava), observed the forests and groves within Laṅkā.
समसौम्यानि रम्याणि विशालान्यायतानि च ।
दृष्टिरम्याणि ते दृष्ट्वा बभूवुर्जातविस्मयाः ॥२॥
2. samasaumyāni ramyāṇi viśālānyāyatāni ca ,
dṛṣṭiramyāṇi te dṛṣṭvā babhūvurjātavismayāḥ.
2. samasaumyāni ramyāṇi viśālāni āyatāni ca
dṛṣṭiramyāṇi te dṛṣṭvā babhūvuḥ jātavismayāḥ
2. Having seen these tranquil, pleasant, delightful, vast, expansive, and beautiful-to-behold sights, they became filled with wonder.
चम्पकाशोकपुंनागसालतालसमाकुला ।
तमालवनसंछन्ना नागमालासमावृता ॥३॥
3. campakāśokapuṃnāgasālatālasamākulā ,
tamālavanasaṃchannā nāgamālāsamāvṛtā.
3. campakāśokapuṃnāgaśālatālasamākulā
tamālavanasaṃchannā nāgamālāsamāvṛtā
3. campakāśokapuṃnāgaśālatālasamākulā
tamālavanasaṃchannā nāgamālāsamāvṛtā
3. It was densely filled with campaka, aśoka, puṃnāga, śāla, and tāla trees, thoroughly covered with tamāla groves, and encircled by nāgamālā trees.
हिन्तालैरर्जुनैर्नीपैः सप्तपर्णैश्च पुष्पितैः ।
तिलकैः कर्णिकारैश्च पटालैश्च समन्ततः ॥४॥
4. hintālairarjunairnīpaiḥ saptaparṇaiśca puṣpitaiḥ ,
tilakaiḥ karṇikāraiśca paṭālaiśca samantataḥ.
4. hintālaiḥ arjunaiḥ nīpaiḥ saptaparṇaiḥ ca puṣpitaiḥ
tilakaiḥ karṇikāraiḥ ca paṭālaiḥ ca samantataḥ
4. samantataḥ puṣpitaiḥ hintālaiḥ arjunaiḥ nīpaiḥ ca
saptaparṇaiḥ tilakaiḥ karṇikāraiḥ ca paṭālaiḥ ca
4. All around, it was adorned by flowering hīntāla, arjuna, nīpa, and saptaparṇa trees, as well as by tilaka, karṇikāra, and paṭāla trees.
शुशुभे पुष्पिताग्रैश्च लतापरिगतैर्द्रुमैः ।
लङ्का बहुविधैर्दिव्यैर्यथेन्द्रस्यामरावती ॥५॥
5. śuśubhe puṣpitāgraiśca latāparigatairdrumaiḥ ,
laṅkā bahuvidhairdivyairyathendrasyāmarāvatī.
5. śuśubhe puṣpitāgraiḥ ca latāparigataiḥ drumaiḥ
laṅkā bahuvidhaiḥ divyaiḥ yathā indrasya amarāvatī
5. laṅkā bahuvidhaiḥ divyaiḥ puṣpitāgraiḥ ca
latāparigataiḥ drumaiḥ śuśubhe yathā indrasya amarāvatī
5. Laṅkā shone splendidly, adorned with many kinds of divine trees whose tops were covered with flowers and which were entwined by creepers, just like Indra's city, Amarāvatī.
विचित्रकुसुमोपेतै रक्तकोमलपल्लवैः ।
शाद्वलैश्च तथा नीलैश्चित्राभिर्वनराजिभिः ॥६॥
6. vicitrakusumopetai raktakomalapallavaiḥ ,
śādvalaiśca tathā nīlaiścitrābhirvanarājibhiḥ.
6. vicitrakusumopetaiḥ raktakomalapallavaiḥ
śādvalaiḥ ca tathā nīlaiḥ citrābhiḥ vanarājibhiḥ
6. vicitrakusumopetaiḥ raktakomalapallavaiḥ
śādvalaiḥ ca tathā nīlaiḥ citrābhiḥ vanarājibhiḥ
6. Adorned with vividly colored flowers and red, tender sprouts, as well as with green and dark-hued lawns, and picturesque rows of forests.
गन्धाढ्यान्यभिरम्याणि पुष्पाणि च फलानि च ।
धारयन्त्यगमास्तत्र भूषणानीव मानवाः ॥७॥
7. gandhāḍhyānyabhiramyāṇi puṣpāṇi ca phalāni ca ,
dhārayantyagamāstatra bhūṣaṇānīva mānavāḥ.
7. gandhāḍhyāni abhiramyāṇi puṣpāṇi ca phalāni ca
dhārayanti agamāḥ tatra bhūṣaṇāni iva mānavāḥ
7. There, the trees bear fragrant and very beautiful flowers and fruits, just as humans wear ornaments.
तच्चैत्ररथसंकाशं मनोज्ञं नन्दनोपमम् ।
वनं सर्वर्तुकं रम्यं शुशुभे षट्पदायुतम् ॥८॥
8. taccaitrarathasaṃkāśaṃ manojñaṃ nandanopamam ,
vanaṃ sarvartukaṃ ramyaṃ śuśubhe ṣaṭpadāyutam.
8. tat caitrarathasaṃkāśam manojñam nandanopamam
vanam sarvartukam ramyam śuśubhe ṣaṭpadāyutam
8. That forest, which resembled Caitraratha's garden and was like the Nandana garden, delightful, beautiful, and perennial, shone splendidly, filled with bees.
नत्यूहकोयष्टिभकैर्नृत्यमानैश्च बर्हिभिः ।
रुतं परभृतानां च शुश्रुवे वननिर्झरे ॥९॥
9. natyūhakoyaṣṭibhakairnṛtyamānaiśca barhibhiḥ ,
rutaṃ parabhṛtānāṃ ca śuśruve vananirjhare.
9. natyūhakoyaṣṭibhakaiḥ nṛtyamānaiḥ ca barhibhiḥ
rutam parabhṛtānām ca śuśruve vananirjhare
9. The calls made by "natyūha" and "koyaṣṭi" birds, and by dancing peacocks, as well as the cries of cuckoos, were heard at the forest waterfall.
नित्यमत्तविहंगानि भ्रमराचरितानि च ।
कोकिलाकुलषण्डानि विहगाभिरुतानि च ॥१०॥
10. nityamattavihaṃgāni bhramarācaritāni ca ,
kokilākulaṣaṇḍāni vihagābhirutāni ca.
10. nityamattavihaṃgāni bhramarācaritāni ca
kokilākulaṣaṇḍāni vihagābhirutāni ca
10. With birds always joyous, frequented by bees, possessing groves bustling with cuckoos, and resounding with the calls of various birds.
भृङ्गराजाभिगीतानि भ्रमरैः सेवितानि च ।
कोणालकविघुष्टानि सारसाभिरुतानि च ॥११॥
11. bhṛṅgarājābhigītāni bhramaraiḥ sevitāni ca ,
koṇālakavighuṣṭāni sārasābhirutāni ca.
11. bhṛṅgarājābhigītāni bhramarair sevitāni
ca koṇālakavighuṣṭāni sārasābhirutāni ca
11. bhṛṅgarājābhigītāni bhramarair sevitāni
ca koṇālakavighuṣṭāni sārasābhirutāni ca
11. Resonant with the humming of large bees, frequented by honeybees, filled with the cries of koṇālaka birds, and resonant with the calls of cranes.
विविशुस्ते ततस्तानि वनान्युपवनानि च ।
हृष्टाः प्रमुदिता वीरा हरयः कामरूपिणः ॥१२॥
12. viviśuste tatastāni vanānyupavanāni ca ,
hṛṣṭāḥ pramuditā vīrā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ.
12. viviśuḥ te tatas tāni vanāni upavanāni ca
hṛṣṭāḥ pramuditāḥ vīrāḥ harayaḥ kāmarūpiṇaḥ
12. tatas te vīrāḥ kāmarūpiṇaḥ hṛṣṭāḥ pramuditāḥ
harayaḥ tāni vanāni upavanāni ca viviśuḥ
12. Then, those valorous monkeys (harayaḥ), capable of assuming any form at will, joyful and greatly pleased, entered those forests and groves.
तेषां प्रविशतां तत्र वानराणां महौजसाम् ।
पुष्पसंसर्गसुरभिर्ववौ घ्राणसुखो ऽनिलः ॥१३॥
13. teṣāṃ praviśatāṃ tatra vānarāṇāṃ mahaujasām ,
puṣpasaṃsargasurabhirvavau ghrāṇasukho'nilaḥ.
13. teṣām praviśatām tatra vānarāṇām mahaujasām
puṣpasaṃsargasurabhiḥ vavau ghrāṇasukhaḥ anilaḥ
13. tatra praviśatām teṣām mahaujasām vānarāṇām
ghrāṇasukhaḥ puṣpasaṃsargasurabhiḥ anilaḥ vavau
13. As those powerful monkeys (vānarāṇām) entered there, a wind, pleasant to smell and fragrant from contact with flowers, blew.
अन्ये तु हरिवीराणां यूथान्निष्क्रम्य यूथपाः ।
सुग्रीवेणाभ्यनुज्ञाता लङ्कां जग्मुः पताकिनीम् ॥१४॥
14. anye tu harivīrāṇāṃ yūthānniṣkramya yūthapāḥ ,
sugrīveṇābhyanujñātā laṅkāṃ jagmuḥ patākinīm.
14. anye tu harivīrāṇām yūthāt niṣkramya yūthapāḥ
sugrīveṇa abhyanujñātāḥ laṅkām jagmuḥ patākinīm
14. tu anye harivīrāṇām yūthapāḥ yūthāt niṣkramya
sugrīveṇa abhyanujñātāḥ patākinīm laṅkām jagmuḥ
14. But other troop leaders (yūthapāḥ) among the monkey-heroes, having departed from their groups and having been given leave by Sugrīva, went to Laṅkā, which was adorned with banners.
वित्रासयन्तो विहगांस्त्रासयन्तो मृगद्विपान् ।
कम्पयन्तश्च तां लङ्कां नादैः स्वैर्नदतां वराः ॥१५॥
15. vitrāsayanto vihagāṃstrāsayanto mṛgadvipān ,
kampayantaśca tāṃ laṅkāṃ nādaiḥ svairnadatāṃ varāḥ.
15. vitrāsāyantaḥ vihagān trāsayantaḥ mṛgadvipān
kampayantaḥ ca tām laṅkām nādaiḥ svaiḥ nadatām varāḥ
15. nadatām varāḥ vihagān vitrāsāyantaḥ mṛgadvipān
trāsayantaḥ ca svaiḥ nādaiḥ tām laṅkām kampayantaḥ
15. The best among those who roared, terrifying the birds, scaring the deer and elephants, and shaking that Laṅkā with their own sounds.
कुर्वन्तस्ते महावेगा महीं चारणपीडिताम् ।
रजश्च सहसैवोर्ध्वं जगाम चरणोद्धतम् ॥१६॥
16. kurvantaste mahāvegā mahīṃ cāraṇapīḍitām ,
rajaśca sahasaivordhvaṃ jagāma caraṇoddhatam.
16. kurvantaḥ te mahāvegāḥ mahīm cāraṇapīḍitām
rajaḥ ca sahasā eva ūrdhvam jagāma caraṇoddhatam
16. te mahāvegāḥ mahīm cāraṇapīḍitām kurvantaḥ ca
caraṇoddhatam rajaḥ sahasā eva ūrdhvam jagāma
16. With great speed, they made the earth trodden upon and shaken. And the dust, stirred up by their feet, suddenly rose upwards.
ऋक्षाः सिंहा वराहाश्च महिषा वारणा मृगाः ।
तेन शब्देन वित्रस्ता जग्मुर्भीता दिशो दश ॥१७॥
17. ṛkṣāḥ siṃhā varāhāśca mahiṣā vāraṇā mṛgāḥ ,
tena śabdena vitrastā jagmurbhītā diśo daśa.
17. ṛkṣāḥ siṃhāḥ varāhāḥ ca mahiṣāḥ vāraṇāḥ mṛgāḥ
tena śabdena vitrastāḥ jagmuḥ bhītāḥ diśaḥ daśa
17. ṛkṣāḥ siṃhāḥ varāhāḥ ca mahiṣāḥ vāraṇāḥ mṛgāḥ
tena śabdena vitrastāḥ bhītāḥ daśa diśaḥ jagmuḥ
17. Bears, lions, wild boars, buffaloes, elephants, and deer, terrified and frightened by that sound, fled in all ten directions.
शिखरं तु त्रिकूटस्य प्रांशु चैकं दिविस्पृशम् ।
समन्तात् पुष्पसंछन्नं महारजतसंनिभम् ॥१८॥
18. śikharaṃ tu trikūṭasya prāṃśu caikaṃ divispṛśam ,
samantāt puṣpasaṃchannaṃ mahārajatasaṃnibham.
18. śikharam tu trikūṭasya prāṃśu ca ekam divispṛśam
samantāt puṣpasaṃchannam mahārajatasaṃnibham
18. trikūṭasya ekam prāṃśu divispṛśam samantāt
puṣpasaṃchannam mahārajatasaṃnibham śikharam tu
18. Indeed, one lofty peak of Trikūṭa, touching the sky, was completely covered with flowers and shone like great silver.
शतयोजनविस्तीर्णं विमलं चारुदर्शनम् ।
श्लक्ष्णं श्रीमन्महच्चैव दुष्प्रापं शकुनैरपि ॥१९॥
19. śatayojanavistīrṇaṃ vimalaṃ cārudarśanam ,
ślakṣṇaṃ śrīmanmahaccaiva duṣprāpaṃ śakunairapi.
19. śatayojanavistīrṇam vimalam cārudarśanam ślakṣṇam
śrīmat mahat ca eva duṣprāpam śakunaiḥ api
19. śatayojanavistīrṇam vimalam cārudarśanam ślakṣṇam
śrīmat mahat ca eva duṣprāpam śakunaiḥ api
19. It was a hundred yojanas wide, pure, beautiful to see, smooth, splendid, and indeed very grand, difficult for even birds to reach.
मनसापि दुरारोहं किं पुनः कर्मणा जनैः ।
निविष्टा तत्र शिखरे लङ्का रावणपालिता ॥२०॥
20. manasāpi durārohaṃ kiṃ punaḥ karmaṇā janaiḥ ,
niviṣṭā tatra śikhare laṅkā rāvaṇapālitā.
20. manasā api durāroham kim punaḥ karmaṇā janaiḥ
niviṣṭā tatra śikhare laṅkā rāvaṇapālitā
20. laṅkā rāvaṇapālitā tatra śikhare niviṣṭā
manasā api durāroham kim punaḥ karmaṇā janaiḥ
20. It was difficult to ascend even mentally, let alone by physical effort (karmaṇā) for people. Lankā, protected by Rāvaṇa, was situated there on that peak.
सा पुरी गोपुरैरुच्चैः पाण्डुराम्बुदसंनिभैः ।
काञ्चनेन च सालेन राजतेन च शोभिता ॥२१॥
21. sā purī gopurairuccaiḥ pāṇḍurāmbudasaṃnibhaiḥ ,
kāñcanena ca sālena rājatena ca śobhitā.
21. sā purī gopuraiḥ uccaiḥ pāṇḍurāmbudasaṃnibhaiḥ
kāñcanena ca sālena rājátena ca śobhitā
21. sā purī uccaiḥ pāṇḍurāmbudasaṃnibhaiḥ gopuraiḥ
kāñcanena ca sālena rājátena ca śobhitā
21. That city was adorned with high city gates resembling white clouds, and with a wall of gold and silver.
प्रासादैश्च विमानैश्च लङ्का परमभूषिता ।
घनैरिवातपापाये मध्यमं वैष्णवं पदम् ॥२२॥
22. prāsādaiśca vimānaiśca laṅkā paramabhūṣitā ,
ghanairivātapāpāye madhyamaṃ vaiṣṇavaṃ padam.
22. prāsādaiḥ ca vimānaiḥ ca laṅkā paramabhūṣitā
ghanaiḥ iva ātāpāpāye madhyamam vaiṣṇavam padam
22. laṅkā prāsādaiḥ ca vimānaiḥ ca paramabhūṣitā
ātāpāpāye ghanaiḥ iva madhyamam vaiṣṇavam padam
22. Lankā was supremely adorned with palaces and celestial mansions, appearing like Viṣṇu's middle abode (padam) at the departure of the sun's heat, amidst dense clouds.
यस्यां स्तम्भसहस्रेण प्रासादः समलंकृतः ।
कैलासशिखराकारो दृश्यते खमिवोल्लिखन् ॥२३॥
23. yasyāṃ stambhasahasreṇa prāsādaḥ samalaṃkṛtaḥ ,
kailāsaśikharākāro dṛśyate khamivollikhan.
23. yasyām stambhasahasreṇa prāsādaḥ samalaṅkṛtaḥ
kailāsaśikharākāraḥ dṛśyate kham iva ullikhan
23. yasyām stambhasahasreṇa samalaṅkṛtaḥ
kailāsaśikharākāraḥ prāsādaḥ kham iva ullikhan dṛśyate
23. In that city, a palace adorned with a thousand pillars, resembling the peak of Mount Kailasa, is seen as if it were scraping the sky.
चैत्यः स राक्षसेन्द्रस्य बभूव पुरभूषणम् ।
शतेन रक्षसां नित्यं यः समग्रेण रक्ष्यते ॥२४॥
24. caityaḥ sa rākṣasendrasya babhūva purabhūṣaṇam ,
śatena rakṣasāṃ nityaṃ yaḥ samagreṇa rakṣyate.
24. caityaḥ saḥ rākṣasendrasya babhūva purabhūṣaṇam
śatena rakṣasām nityam yaḥ samagreṇa rakṣyate
24. saḥ rākṣasendrasya caityaḥ purabhūṣaṇam babhūva
yaḥ nityam samagreṇa śatena rakṣasām rakṣyate
24. That monument, belonging to the king of rākṣasas (Ravana), was an adornment of the city, and it was constantly guarded by a full complement of a hundred rākṣasas.
तां समृद्धां समृद्धार्थो लक्ष्मीवांल् लक्ष्मणाग्रजः ।
रावणस्य पुरीं रामो ददर्श सह वानरैः ॥२५॥
25. tāṃ samṛddhāṃ samṛddhārtho lakṣmīvāṃl lakṣmaṇāgrajaḥ ,
rāvaṇasya purīṃ rāmo dadarśa saha vānaraiḥ.
25. tām samṛddhām samṛddhārthaḥ lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ
rāvaṇasya purīm rāmaḥ dadarśa saha vānaraiḥ
25. samṛddhārthaḥ lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ rāmaḥ saha
vānaraiḥ rāvaṇasya tām samṛddhām purīm dadarśa
25. Rama, the elder brother of Lakshmana, whose noble purpose was now at hand and who was glorious, beheld that prosperous city of Ravana along with the monkeys.
तां रत्नपूर्णां बहुसंविधानां प्रासादमालाभिरलंकृतां च ।
पुरीं महायन्त्रकवाटमुख्यां ददर्श रामो महता बलेन ॥२६॥
26. tāṃ ratnapūrṇāṃ bahusaṃvidhānāṃ prāsādamālābhiralaṃkṛtāṃ ca ,
purīṃ mahāyantrakavāṭamukhyāṃ dadarśa rāmo mahatā balena.
26. tām ratnapūrṇām bahusaṃvidhānām prāsādamālābhiḥ alaṅkṛtām ca
purīm mahāyantrakavāṭamukhyām dadarśa rāmaḥ mahatā balena
26. rāmaḥ mahatā balena tām ratnapūrṇām bahusaṃvidhānām
prāsādamālābhiḥ ca alaṅkṛtām mahāyantrakavāṭamukhyām purīm dadarśa
26. Rama, with a mighty army, beheld that city, full of jewels and rich in many provisions, adorned with rows of palaces, and whose principal gates were great mechanical doors.