वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-3, chapter-44
तया परुषमुक्तस्तु कुपितो राघवानुजः ।
स विकाङ्क्षन्भृशं रामं प्रतस्थे नचिरादिव ॥१॥
स विकाङ्क्षन्भृशं रामं प्रतस्थे नचिरादिव ॥१॥
1. tayā paruṣamuktastu kupito rāghavānujaḥ ,
sa vikāṅkṣanbhṛśaṃ rāmaṃ pratasthe nacirādiva.
sa vikāṅkṣanbhṛśaṃ rāmaṃ pratasthe nacirādiva.
1.
tayā paruṣam uktaḥ tu kupitaḥ rāghavānujaḥ | saḥ
vikāṅkṣan bhṛśam rāmam pratasthe na cirāt iva
vikāṅkṣan bhṛśam rāmam pratasthe na cirāt iva
1.
tu tayā paruṣam uktaḥ kupitaḥ saḥ rāghavānujaḥ
bhṛśam rāmam vikāṅkṣan na cirāt iva pratasthe
bhṛśam rāmam vikāṅkṣan na cirāt iva pratasthe
1.
But Lakshmana, the younger brother of Rama (Rāghavānuja), angered by her harsh words, departed very soon, longing intensely for Rama.
तदासाद्य दशग्रीवः क्षिप्रमन्तरमास्थितः ।
अभिचक्राम वैदेहीं परिव्राजकरूपधृक् ॥२॥
अभिचक्राम वैदेहीं परिव्राजकरूपधृक् ॥२॥
2. tadāsādya daśagrīvaḥ kṣipramantaramāsthitaḥ ,
abhicakrāma vaidehīṃ parivrājakarūpadhṛk.
abhicakrāma vaidehīṃ parivrājakarūpadhṛk.
2.
tadā āsādya daśagrīvaḥ kṣipram antaram āsthitaḥ
| abhicakrāma vaidehīm parivrājaka-rūpa-dhṛk
| abhicakrāma vaidehīm parivrājaka-rūpa-dhṛk
2.
tadā daśagrīvaḥ kṣipram antaram āsthitaḥ
parivrājaka-rūpa-dhṛk vaidehīm āsādya abhicakrāma
parivrājaka-rūpa-dhṛk vaidehīm āsādya abhicakrāma
2.
Then, the ten-headed one (Daśagrīva) quickly seized the opportunity, and assuming the form of an ascetic, approached Vaidehi (Sita).
श्लक्ष्णकाषायसंवीतः शिखी छत्री उपानही ।
वामे चांसे ऽवसज्याथ शुभे यष्टिकमण्डलू ।
परिव्राजकरूपेण वैदेहीं समुपागमत् ॥३॥
वामे चांसे ऽवसज्याथ शुभे यष्टिकमण्डलू ।
परिव्राजकरूपेण वैदेहीं समुपागमत् ॥३॥
3. ślakṣṇakāṣāyasaṃvītaḥ śikhī chatrī upānahī ,
vāme cāṃse'vasajyātha śubhe yaṣṭikamaṇḍalū ,
parivrājakarūpeṇa vaidehīṃ samupāgamat.
vāme cāṃse'vasajyātha śubhe yaṣṭikamaṇḍalū ,
parivrājakarūpeṇa vaidehīṃ samupāgamat.
3.
ślakṣṇakāṣāyasaṃvītaḥ śikhī chatrī
upānahī vāme ca aṃse avasajya
atha śubhe yaṣṭikamaṇḍalū
parivrājakarūpeṇa vaidehīm samupāgamat
upānahī vāme ca aṃse avasajya
atha śubhe yaṣṭikamaṇḍalū
parivrājakarūpeṇa vaidehīm samupāgamat
3.
atha ślakṣṇakāṣāyasaṃvītaḥ śikhī
chatrī upānahī vāme aṃse ca śubhe
yaṣṭikamaṇḍalū avasajya
parivrājakarūpeṇa vaidehīm samupāgamat
chatrī upānahī vāme aṃse ca śubhe
yaṣṭikamaṇḍalū avasajya
parivrājakarūpeṇa vaidehīm samupāgamat
3.
Then, covered in smooth, brownish-red garments, with a top-knot, carrying an umbrella, and wearing sandals, he hung an auspicious staff and water-pot on his left shoulder. In the guise of a wandering ascetic, he approached Vaidehi (Sītā).
तामाससादातिबलो भ्रातृभ्यां रहितां वने ।
रहितां सूर्यचन्द्राभ्यां संध्यामिव महत्तमः ॥४॥
रहितां सूर्यचन्द्राभ्यां संध्यामिव महत्तमः ॥४॥
4. tāmāsasādātibalo bhrātṛbhyāṃ rahitāṃ vane ,
rahitāṃ sūryacandrābhyāṃ saṃdhyāmiva mahattamaḥ.
rahitāṃ sūryacandrābhyāṃ saṃdhyāmiva mahattamaḥ.
4.
tām āsasāda atibalaḥ bhrātṛbhyām rahitām vane
rahitām sūryacandrābhyām saṃdhyām iva mahattamaḥ
rahitām sūryacandrābhyām saṃdhyām iva mahattamaḥ
4.
atibalaḥ tām āsasāda vane bhrātṛbhyām rahitām
mahattamaḥ sūryacandrābhyām rahitām saṃdhyām iva
mahattamaḥ sūryacandrābhyām rahitām saṃdhyām iva
4.
The exceedingly powerful one (Rāvaṇa) approached her (Sītā), who was in the forest, bereft of her two brothers, just as a great darkness approaches twilight bereft of the sun and moon.
तामपश्यत्ततो बालां राजपुत्रीं यशस्विनीम् ।
रोहिणीं शशिना हीनां ग्रहवद्भृशदारुणः ॥५॥
रोहिणीं शशिना हीनां ग्रहवद्भृशदारुणः ॥५॥
5. tāmapaśyattato bālāṃ rājaputrīṃ yaśasvinīm ,
rohiṇīṃ śaśinā hīnāṃ grahavadbhṛśadāruṇaḥ.
rohiṇīṃ śaśinā hīnāṃ grahavadbhṛśadāruṇaḥ.
5.
tām apaśyat tataḥ bālām rājaputrīm yaśasvinīm
rohiṇīm śaśinā hīnām grahavat bhṛśadāruṇaḥ
rohiṇīm śaśinā hīnām grahavat bhṛśadāruṇaḥ
5.
tataḥ bhṛśadāruṇaḥ grahavat śaśinā hīnām rohiṇīm
(iva) tām bālām rājaputrīm yaśasvinīm apaśyat
(iva) tām bālām rājaputrīm yaśasvinīm apaśyat
5.
Then, the exceedingly dreadful one (Rāvaṇa) saw her, the young, glorious princess, like an inauspicious planet (approaching) the star Rohiṇī when it is devoid of the moon.
तमुग्रं पापकर्माणं जनस्थानरुहा द्रुमाः ।
समीक्ष्य न प्रकम्पन्ते न प्रवाति च मारुतः ॥६॥
समीक्ष्य न प्रकम्पन्ते न प्रवाति च मारुतः ॥६॥
6. tamugraṃ pāpakarmāṇaṃ janasthānaruhā drumāḥ ,
samīkṣya na prakampante na pravāti ca mārutaḥ.
samīkṣya na prakampante na pravāti ca mārutaḥ.
6.
tam ugram pāpakarmāṇam janasthānaruhāḥ drumāḥ
samīkṣya na prakampante na pravāti ca mārutaḥ
samīkṣya na prakampante na pravāti ca mārutaḥ
6.
janasthānaruhāḥ drumāḥ tam ugram pāpakarmāṇam samīkṣya na prakampante.
mārutaḥ ca na pravāti.
mārutaḥ ca na pravāti.
6.
Beholding that fierce, evil-doer (Rāvaṇa), the trees growing in Janasthāna did not tremble, and the wind did not blow.
शीघ्रस्रोताश्च तं दृष्ट्वा वीक्षन्तं रक्तलोचनम् ।
स्तिमितं गन्तुमारेभे भयाद्गोदावरी नदी ॥७॥
स्तिमितं गन्तुमारेभे भयाद्गोदावरी नदी ॥७॥
7. śīghrasrotāśca taṃ dṛṣṭvā vīkṣantaṃ raktalocanam ,
stimitaṃ gantumārebhe bhayādgodāvarī nadī.
stimitaṃ gantumārebhe bhayādgodāvarī nadī.
7.
śīghrasrotāḥ ca tam dṛṣṭvā vīkṣantam raktalocanam
stimitam gantum ārebhe bhayāt godāvarī nadī
stimitam gantum ārebhe bhayāt godāvarī nadī
7.
godāvarī nadī śīghrasrotāḥ ca,
raktalocanam vīkṣantam tam dṛṣṭvā,
bhayāt stimitam gantum ārebhe
raktalocanam vīkṣantam tam dṛṣṭvā,
bhayāt stimitam gantum ārebhe
7.
And the swift-flowing Godavari river, seeing him looking with red eyes, began to flow sluggishly out of fear.
रामस्य त्वन्तरं प्रेप्सुर्दशग्रीवस्तदन्तरे ।
उपतस्थे च वैदेहीं भिक्षुरूपेण रावणः ॥८॥
उपतस्थे च वैदेहीं भिक्षुरूपेण रावणः ॥८॥
8. rāmasya tvantaraṃ prepsurdaśagrīvastadantare ,
upatasthe ca vaidehīṃ bhikṣurūpeṇa rāvaṇaḥ.
upatasthe ca vaidehīṃ bhikṣurūpeṇa rāvaṇaḥ.
8.
rāmasya tu antaram prepsuḥ daśagrīvaḥ tat antare
upatasthe ca vaidehīm bhikṣurūpeṇa rāvaṇaḥ
upatasthe ca vaidehīm bhikṣurūpeṇa rāvaṇaḥ
8.
daśagrīvaḥ rāvaṇaḥ tu,
rāmasya antaram prepsuḥ,
tat antare ca bhikṣurūpeṇa vaidehīm upatasthe
rāmasya antaram prepsuḥ,
tat antare ca bhikṣurūpeṇa vaidehīm upatasthe
8.
Meanwhile, Daśagrīva, indeed wishing to seize an opportunity when Rāma was absent, approached Vaidehī in the guise of a mendicant; it was Rāvaṇa.
अभव्यो भव्यरूपेण भर्तारमनुशोचतीम् ।
अभ्यवर्तत वैदेहीं चित्रामिव शनैश्चरः ॥९॥
अभ्यवर्तत वैदेहीं चित्रामिव शनैश्चरः ॥९॥
9. abhavyo bhavyarūpeṇa bhartāramanuśocatīm ,
abhyavartata vaidehīṃ citrāmiva śanaiścaraḥ.
abhyavartata vaidehīṃ citrāmiva śanaiścaraḥ.
9.
abhavyaḥ bhavyarūpeṇa bhartāram anuśocatīm
abhyavartata vaidehīm citrām iva śanaiścaraḥ
abhyavartata vaidehīm citrām iva śanaiścaraḥ
9.
abhavyaḥ bhavyarūpeṇa bhartāram anuśocatīm vaidehīm,
śanaiścaraḥ citrām iva,
abhyavartata
śanaiścaraḥ citrām iva,
abhyavartata
9.
The evil one, in a pleasing form, approached Vaidehī, who was grieving for her husband, just as the planet Saturn (Śanaiścara) approaches the Citrā constellation.
स पापो भव्यरूपेण तृणैः कूप इवावृतः ।
अतिष्ठत् प्रेक्ष्य वैदेहीं रामपत्नीं यशस्विनीम् ॥१०॥
अतिष्ठत् प्रेक्ष्य वैदेहीं रामपत्नीं यशस्विनीम् ॥१०॥
10. sa pāpo bhavyarūpeṇa tṛṇaiḥ kūpa ivāvṛtaḥ ,
atiṣṭhat prekṣya vaidehīṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm.
atiṣṭhat prekṣya vaidehīṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm.
10.
saḥ pāpaḥ bhavyarūpeṇa tṛṇaiḥ kūpaḥ iva āvṛtaḥ
atiṣṭhat prekṣya vaidehīm rāmapatnīm yaśasvinīm
atiṣṭhat prekṣya vaidehīm rāmapatnīm yaśasvinīm
10.
saḥ pāpaḥ bhavyarūpeṇa,
tṛṇaiḥ āvṛtaḥ kūpaḥ iva,
yaśasvinīm rāmapatnīm vaidehīm prekṣya,
atiṣṭhat
tṛṇaiḥ āvṛtaḥ kūpaḥ iva,
yaśasvinīm rāmapatnīm vaidehīm prekṣya,
atiṣṭhat
10.
That wicked one, in his pleasing guise, stood gazing at Vaidehī, Rāma's glorious wife, like a well covered by grass.
शुभां रुचिरदन्तौष्ठीं पूर्णचन्द्रनिभाननाम् ।
आसीनां पर्णशालायां बाष्पशोकाभिपीडिताम् ॥११॥
आसीनां पर्णशालायां बाष्पशोकाभिपीडिताम् ॥११॥
11. śubhāṃ ruciradantauṣṭhīṃ pūrṇacandranibhānanām ,
āsīnāṃ parṇaśālāyāṃ bāṣpaśokābhipīḍitām.
āsīnāṃ parṇaśālāyāṃ bāṣpaśokābhipīḍitām.
11.
śubhām ruciradantauṣṭhīm pūrṇacandranibhānanām
āsīnām parṇaśālāyām bāṣpaśokābhipīḍitām
āsīnām parṇaśālāyām bāṣpaśokābhipīḍitām
11.
śubhām ruciradantauṣṭhīm pūrṇacandranibhānanām
āsīnām parṇaśālāyām bāṣpaśokābhipīḍitām
āsīnām parṇaśālāyām bāṣpaśokābhipīḍitām
11.
Auspicious, with beautiful teeth and lips, having a face like the full moon, she was seated in a leaf-hut, afflicted by tears and sorrow.
स तां पद्मपलाशाक्षीं पीतकौशेयवासिनीम् ।
अभ्यगच्छत वैदेहीं दुष्टचेता निशाचरः ॥१२॥
अभ्यगच्छत वैदेहीं दुष्टचेता निशाचरः ॥१२॥
12. sa tāṃ padmapalāśākṣīṃ pītakauśeyavāsinīm ,
abhyagacchata vaidehīṃ duṣṭacetā niśācaraḥ.
abhyagacchata vaidehīṃ duṣṭacetā niśācaraḥ.
12.
saḥ tām padmapalāśākṣīm pītakauśeyavāsinīm
abhi agacchat vaidehīm duṣṭacetāḥ niśācaraḥ
abhi agacchat vaidehīm duṣṭacetāḥ niśācaraḥ
12.
saḥ duṣṭacetāḥ niśācaraḥ tām padmapalāśākṣīm
pītakauśeyavāsinīm vaidehīm abhi agacchat
pītakauśeyavāsinīm vaidehīm abhi agacchat
12.
The evil-minded night-wanderer (Rākṣasa) approached her, the one with eyes like lotus petals, wearing yellow silk garments, Vaidehī.
स मन्मथशराविष्टो ब्रह्मघोषमुदीरयन् ।
अब्रवीत् प्रश्रितं वाक्यं रहिते राक्षसाधिपः ॥१३॥
अब्रवीत् प्रश्रितं वाक्यं रहिते राक्षसाधिपः ॥१३॥
13. sa manmathaśarāviṣṭo brahmaghoṣamudīrayan ,
abravīt praśritaṃ vākyaṃ rahite rākṣasādhipaḥ.
abravīt praśritaṃ vākyaṃ rahite rākṣasādhipaḥ.
13.
saḥ manmathaśarāviṣṭaḥ brahmaghoṣam udīrayan
abravīt praśritam vākyam rahite rākṣasādhipaḥ
abravīt praśritam vākyam rahite rākṣasādhipaḥ
13.
saḥ rākṣasādhipaḥ manmathaśarāviṣṭaḥ brahmaghoṣam
udīrayan rahite praśritam vākyam abravīt
udīrayan rahite praśritam vākyam abravīt
13.
Overcome by the arrows of the god of love, the king of Rākṣasas uttered a sacred sound (brahmaghoṣa) and spoke humble words in a secluded place.
तामुत्तमां त्रिलोकानां पद्महीनामिव श्रियम् ।
विभ्राजमानां वपुषा रावणः प्रशशंस ह ॥१४॥
विभ्राजमानां वपुषा रावणः प्रशशंस ह ॥१४॥
14. tāmuttamāṃ trilokānāṃ padmahīnāmiva śriyam ,
vibhrājamānāṃ vapuṣā rāvaṇaḥ praśaśaṃsa ha.
vibhrājamānāṃ vapuṣā rāvaṇaḥ praśaśaṃsa ha.
14.
tām uttamām trilokānām padmahīnām iva śriyam
vibhrājamānām vapuṣā rāvaṇaḥ praśaśaṃsa ha
vibhrājamānām vapuṣā rāvaṇaḥ praśaśaṃsa ha
14.
rāvaṇaḥ tām uttamām trilokānām vibhrājamānām
vapuṣā padmahīnām iva śriyam ha praśaśaṃsa
vapuṣā padmahīnām iva śriyam ha praśaśaṃsa
14.
Indeed, Ravana praised her, who was supreme among the three worlds, shining with her form, like the goddess of prosperity (Śrī) deprived of her lotus.
का त्वं काञ्चनवर्णाभे पीतकौशेयवासिनि ।
कमलानां शुभां मालां पद्मिनीव च बिभ्रती ॥१५॥
कमलानां शुभां मालां पद्मिनीव च बिभ्रती ॥१५॥
15. kā tvaṃ kāñcanavarṇābhe pītakauśeyavāsini ,
kamalānāṃ śubhāṃ mālāṃ padminīva ca bibhratī.
kamalānāṃ śubhāṃ mālāṃ padminīva ca bibhratī.
15.
kā tvam kāñcanavarṇābhe pītakauśeyavāsini
kamalānām śubhām mālām padminī iva ca bibhratī
kamalānām śubhām mālām padminī iva ca bibhratī
15.
kāñcanavarṇābhe pītakauśeyavāsini kamalānām śubhām mālām padminī iva ca bibhratī,
tvam kā
tvam kā
15.
O you with a golden complexion, clad in yellow silk, and bearing a beautiful garland of lotuses, like a lotus-bearing woman (padminī), who are you?
ह्रीः श्रीः कीर्तिः शुभा लक्ष्मीरप्सरा वा शुभानने ।
भूतिर्वा त्वं वरारोहे रतिर्वा स्वैरचारिणी ॥१६॥
भूतिर्वा त्वं वरारोहे रतिर्वा स्वैरचारिणी ॥१६॥
16. hrīḥ śrīḥ kīrtiḥ śubhā lakṣmīrapsarā vā śubhānane ,
bhūtirvā tvaṃ varārohe ratirvā svairacāriṇī.
bhūtirvā tvaṃ varārohe ratirvā svairacāriṇī.
16.
hrīḥ śrīḥ kīrtiḥ śubhā lakṣmīḥ apsarā vā śubhānane
bhūtiḥ vā tvam varārohe ratiḥ vā svairacāriṇī
bhūtiḥ vā tvam varārohe ratiḥ vā svairacāriṇī
16.
śubhānane,
tvam hrīḥ śrīḥ kīrtiḥ śubhā lakṣmīḥ vā apsarā vā? varārohe,
tvam bhūtiḥ vā svairacāriṇī ratiḥ vā?
tvam hrīḥ śrīḥ kīrtiḥ śubhā lakṣmīḥ vā apsarā vā? varārohe,
tvam bhūtiḥ vā svairacāriṇī ratiḥ vā?
16.
O beautiful-faced one, are you Modesty (hrī), Prosperity (śrī), Fame (kīrti), or the auspicious goddess Lakṣmī? Or are you an Apsara? O you with lovely hips, are you Power (bhūti) or Rati, who moves about freely?
समाः शिखरिणः स्निग्धाः पाण्डुरा दशनास्तव ।
विशाले विमले नेत्रे रक्तान्ते कृष्णतारके ॥१७॥
विशाले विमले नेत्रे रक्तान्ते कृष्णतारके ॥१७॥
17. samāḥ śikhariṇaḥ snigdhāḥ pāṇḍurā daśanāstava ,
viśāle vimale netre raktānte kṛṣṇatārake.
viśāle vimale netre raktānte kṛṣṇatārake.
17.
samāḥ śikhariṇaḥ snigdhāḥ pāṇḍurāḥ daśanāḥ
tava viśāle vimale netre raktānte kṛṣṇatārake
tava viśāle vimale netre raktānte kṛṣṇatārake
17.
tava daśanāḥ samāḥ śikhariṇaḥ snigdhāḥ pāṇḍurāḥ.
(tava) netre viśāle vimale raktānte kṛṣṇatārake.
(tava) netre viśāle vimale raktānte kṛṣṇatārake.
17.
Your teeth are even, sharp, smooth, and yellowish-white. Your eyes are wide, clear, reddish at the corners, and possess black pupils.
विशालं जघनं पीनमूरू करिकरोपमौ ।
एताव् उपचितौ वृत्तौ सहितौ संप्रगल्भितौ ॥१८॥
एताव् उपचितौ वृत्तौ सहितौ संप्रगल्भितौ ॥१८॥
18. viśālaṃ jaghanaṃ pīnamūrū karikaropamau ,
etāv upacitau vṛttau sahitau saṃpragalbhitau.
etāv upacitau vṛttau sahitau saṃpragalbhitau.
18.
viśālam jaghanam pīnam ūru karikaropamau
etau upacitau vṛttau sahitau sampragalbhitau
etau upacitau vṛttau sahitau sampragalbhitau
18.
jaghanam viśālam pīnam ūru karikaropamau
etau upacitau vṛttau sahitau sampragalbhitau
etau upacitau vṛttau sahitau sampragalbhitau
18.
Your hips are broad and full. Your thighs resemble elephants' trunks. These two (thighs) are plump, round, close-set, and very graceful.
पीनोन्नतमुखौ कान्तौ स्निग्धतालफलोपमौ ।
मणिप्रवेकाभरणौ रुचिरौ ते पयोधरौ ॥१९॥
मणिप्रवेकाभरणौ रुचिरौ ते पयोधरौ ॥१९॥
19. pīnonnatamukhau kāntau snigdhatālaphalopamau ,
maṇipravekābharaṇau rucirau te payodharau.
maṇipravekābharaṇau rucirau te payodharau.
19.
pīnonnatamukhau kāntau snigdhatālphalopamau
maṇipravekābharanau rucirau te payodharau
maṇipravekābharanau rucirau te payodharau
19.
te payodharau pīnonnatamukhau kāntau
snigdhatālphalopamau maṇipravekābharanau rucirau
snigdhatālphalopamau maṇipravekābharanau rucirau
19.
Your two breasts are plump and prominent, beautiful, smooth like Palmyra fruits, adorned with excellent jewels, and radiant.
चारुस्मिते चारुदति चारुनेत्रे विलासिनि ।
मनो हरसि मे रामे नदीकूलमिवाम्भसा ॥२०॥
मनो हरसि मे रामे नदीकूलमिवाम्भसा ॥२०॥
20. cārusmite cārudati cārunetre vilāsini ,
mano harasi me rāme nadīkūlamivāmbhasā.
mano harasi me rāme nadīkūlamivāmbhasā.
20.
cārusmite cārudati cārunetre vilāsini
manaḥ harasi me rāme nadīkūlam iva ambhasā
manaḥ harasi me rāme nadīkūlam iva ambhasā
20.
rāme cārusmite cārudati cārunetre vilāsini,
me manaḥ ambhasā nadīkūlam iva harasi.
me manaḥ ambhasā nadīkūlam iva harasi.
20.
O you with a charming smile, beautiful teeth, and lovely eyes, O playful one! You captivate my mind, Rāma, just as water erodes a riverbank.
करान्तमितमध्यासि सुकेशी संहतस्तनी ।
नैव देवी न गन्धर्वी न यक्षी न च किंनरी ॥२१॥
नैव देवी न गन्धर्वी न यक्षी न च किंनरी ॥२१॥
21. karāntamitamadhyāsi sukeśī saṃhatastanī ,
naiva devī na gandharvī na yakṣī na ca kiṃnarī.
naiva devī na gandharvī na yakṣī na ca kiṃnarī.
21.
karāntamitamadhyā asi sukeśī saṃhatastanī na
eva devī na gandharvī na yakṣī na ca kiṃnarī
eva devī na gandharvī na yakṣī na ca kiṃnarī
21.
sukeśī saṃhatastanī karāntamitamadhyā asi.
na eva devī,
na gandharvī,
na yakṣī,
na ca kiṃnarī.
na eva devī,
na gandharvī,
na yakṣī,
na ca kiṃnarī.
21.
You have a waist that can be grasped by a hand, beautiful hair, and firm breasts. You are neither a goddess, nor a Gandharva woman, nor a Yakṣa woman, nor a Kinnarī.
नैवंरूपा मया नारी दृष्टपूर्वा महीतले ।
इह वासश्च कान्तारे चित्तमुन्माथयन्ति मे ॥२२॥
इह वासश्च कान्तारे चित्तमुन्माथयन्ति मे ॥२२॥
22. naivaṃrūpā mayā nārī dṛṣṭapūrvā mahītale ,
iha vāsaśca kāntāre cittamunmāthayanti me.
iha vāsaśca kāntāre cittamunmāthayanti me.
22.
na evam rūpā mayā nārī dṛṣṭapūrvā mahītale
iha vāsaḥ ca kāntāre cittam unmathayanti me
iha vāsaḥ ca kāntāre cittam unmathayanti me
22.
mayā mahītale evam rūpā nārī dṛṣṭapūrvā na.
iha kāntāre vāsaḥ ca me cittam unmathayanti.
iha kāntāre vāsaḥ ca me cittam unmathayanti.
22.
I have never before seen on earth a woman of such beauty. And this dwelling here in the forest, along with (your presence), intensely agitates my mind.
सा प्रतिक्राम भद्रं ते न त्वं वस्तुमिहार्हसि ।
राक्षसानामयं वासो घोराणां कामरूपिणाम् ॥२३॥
राक्षसानामयं वासो घोराणां कामरूपिणाम् ॥२३॥
23. sā pratikrāma bhadraṃ te na tvaṃ vastumihārhasi ,
rākṣasānāmayaṃ vāso ghorāṇāṃ kāmarūpiṇām.
rākṣasānāmayaṃ vāso ghorāṇāṃ kāmarūpiṇām.
23.
sā pratikrāma bhadram te na tvam vastum iha
arhasi rākṣasānām ayam vāsaḥ ghorāṇām kāmarūpiṇām
arhasi rākṣasānām ayam vāsaḥ ghorāṇām kāmarūpiṇām
23.
sā pratikrāma te bhadram tvam na iha vastum
arhasi ayam ghorāṇām kāmarūpiṇām rākṣasānām vāsaḥ
arhasi ayam ghorāṇām kāmarūpiṇām rākṣasānām vāsaḥ
23.
You, go back; may good fortune be upon you. You are not suitable to reside here. This place is the dwelling of terrifying Rākṣasas who can change their forms at will.
प्रासादाग्र्याणि रम्याणि नगरोपवनानि च ।
संपन्नानि सुगन्धीनि युक्तान्याचरितुं त्वया ॥२४॥
संपन्नानि सुगन्धीनि युक्तान्याचरितुं त्वया ॥२४॥
24. prāsādāgryāṇi ramyāṇi nagaropavanāni ca ,
saṃpannāni sugandhīni yuktānyācarituṃ tvayā.
saṃpannāni sugandhīni yuktānyācarituṃ tvayā.
24.
prāsādāgryāṇi ramyāṇi nagaropavanāni ca
saṃpannāni sugandhīni yuktāni ācaritum tvayā
saṃpannāni sugandhīni yuktāni ācaritum tvayā
24.
prāsādāgryāṇi ramyāṇi nagaropavanāni ca
saṃpannāni sugandhīni yuktāni tvayā ācaritum
saṃpannāni sugandhīni yuktāni tvayā ācaritum
24.
Magnificent and delightful palaces, as well as fragrant, prosperous city gardens, are suitable for you to frequent.
वरं माल्यं वरं पानं वरं वस्त्रं च शोभने ।
भर्तारं च वरं मन्ये त्वद्युक्तमसितेक्षणे ॥२५॥
भर्तारं च वरं मन्ये त्वद्युक्तमसितेक्षणे ॥२५॥
25. varaṃ mālyaṃ varaṃ pānaṃ varaṃ vastraṃ ca śobhane ,
bhartāraṃ ca varaṃ manye tvadyuktamasitekṣaṇe.
bhartāraṃ ca varaṃ manye tvadyuktamasitekṣaṇe.
25.
varam mālyam varam pānam varam vastram ca śobhane
bhartāram ca varam manye tvat yuktam asitekṣaṇe
bhartāram ca varam manye tvat yuktam asitekṣaṇe
25.
śobhane varam mālyam varam pānam varam vastram ca
asitekṣaṇe varam bhartāram ca tvat yuktam manye
asitekṣaṇe varam bhartāram ca tvat yuktam manye
25.
Excellent garlands, fine beverages, and splendid garments are available, O beautiful one. And I consider an excellent husband suitable for you, O dark-eyed one.
का त्वं भवसि रुद्राणां मरुतां वा शुचिस्मिते ।
वसूनां वा वरारोहे देवता प्रतिभासि मे ॥२६॥
वसूनां वा वरारोहे देवता प्रतिभासि मे ॥२६॥
26. kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā śucismite ,
vasūnāṃ vā varārohe devatā pratibhāsi me.
vasūnāṃ vā varārohe devatā pratibhāsi me.
26.
kā tvam bhavasi rudrāṇām marutām vā śucismite
vasūnām vā varārohe devatā pratibhāsi me
vasūnām vā varārohe devatā pratibhāsi me
26.
śucismite tvam rudrāṇām vā marutām vā kā
bhavasi varārohe vasūnām vā devatā me pratibhāsi
bhavasi varārohe vasūnām vā devatā me pratibhāsi
26.
Who are you, O lady with a pure smile, among the Rudras or the Maruts? Or, O lady with shapely hips, you appear to me to be a goddess among the Vasus.
नेह गच्छन्ती गन्धर्वा न देवा न च किंनराः ।
राक्षसानामयं वासः कथं नु त्वमिहागता ॥२७॥
राक्षसानामयं वासः कथं नु त्वमिहागता ॥२७॥
27. neha gacchantī gandharvā na devā na ca kiṃnarāḥ ,
rākṣasānāmayaṃ vāsaḥ kathaṃ nu tvamihāgatā.
rākṣasānāmayaṃ vāsaḥ kathaṃ nu tvamihāgatā.
27.
na iha gacchanti gandharvāḥ na devāḥ na ca kiṃnarāḥ
rākṣasānām ayam vāsaḥ katham nu tvam iha āgatā
rākṣasānām ayam vāsaḥ katham nu tvam iha āgatā
27.
gandharvāḥ na devāḥ na ca kiṃnarāḥ iha na gacchanti
ayam rākṣasānām vāsaḥ nu katham tvam iha āgatā?
ayam rākṣasānām vāsaḥ nu katham tvam iha āgatā?
27.
Neither Gandharvas, nor gods, nor Kinnaras come to this place. This is the dwelling of Rākṣasas. How is it then that you, a woman, have arrived here?
इह शाखामृगाः सिंहा द्वीपिव्याघ्रमृगास्तथा ।
ऋक्षास्तरक्षवः कङ्काः कथं तेभ्यो न बिभ्यसे ॥२८॥
ऋक्षास्तरक्षवः कङ्काः कथं तेभ्यो न बिभ्यसे ॥२८॥
28. iha śākhāmṛgāḥ siṃhā dvīpivyāghramṛgāstathā ,
ṛkṣāstarakṣavaḥ kaṅkāḥ kathaṃ tebhyo na bibhyase.
ṛkṣāstarakṣavaḥ kaṅkāḥ kathaṃ tebhyo na bibhyase.
28.
iha śākhāmṛgāḥ siṃhāḥ dvīpivyāghramṛgāḥ tathā
ṛkṣāḥ tarakṣavaḥ kaṅkāḥ katham tebhyaḥ na bibhyase
ṛkṣāḥ tarakṣavaḥ kaṅkāḥ katham tebhyaḥ na bibhyase
28.
iha śākhāmṛgāḥ siṃhāḥ dvīpivyāghramṛgāḥ tathā ṛkṣāḥ
tarakṣavaḥ kaṅkāḥ (santi) katham tebhyaḥ na bibhyase?
tarakṣavaḥ kaṅkāḥ (santi) katham tebhyaḥ na bibhyase?
28.
Here are monkeys, lions, leopards, tigers, and other wild animals. There are also bears, hyenas, and vultures. How is it that you are not afraid of them?
मदान्वितानां घोराणां कुञ्जराणां तरस्विनाम् ।
कथमेका महारण्ये न बिभेषि वनानने ॥२९॥
कथमेका महारण्ये न बिभेषि वनानने ॥२९॥
29. madānvitānāṃ ghorāṇāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām ,
kathamekā mahāraṇye na bibheṣi vanānane.
kathamekā mahāraṇye na bibheṣi vanānane.
29.
madānvitānām ghorāṇām kuñjarāṇām tarasvinām
katham ekā mahāraṇye na bibheṣi vanānane
katham ekā mahāraṇye na bibheṣi vanānane
29.
vanānane! katham ekā mahāraṇye madānvitānām
ghorāṇām tarasvinām kuñjarāṇām (ca) na bibheṣi?
ghorāṇām tarasvinām kuñjarāṇām (ca) na bibheṣi?
29.
O lovely one, how is it that you, all alone in this great forest, are not afraid of the fierce, powerful, and rutting elephants?
कासि कस्य कुतश्च त्वं किंनिमित्तं च दण्डकान् ।
एका चरसि कल्याणि घोरान् राक्षससेवितान् ॥३०॥
एका चरसि कल्याणि घोरान् राक्षससेवितान् ॥३०॥
30. kāsi kasya kutaśca tvaṃ kiṃnimittaṃ ca daṇḍakān ,
ekā carasi kalyāṇi ghorān rākṣasasevitān.
ekā carasi kalyāṇi ghorān rākṣasasevitān.
30.
kā asi kasya kutaḥ ca tvam kim nimittam ca
daṇḍakān ekā carasi kalyāṇi ghorān rākṣasasevitān
daṇḍakān ekā carasi kalyāṇi ghorān rākṣasasevitān
30.
kalyāṇi! tvam kā asi? kasya (asi)? kutaḥ ca (āgatā)? ca
kim nimittam ekā ghorān rākṣasasevitān daṇḍakān carasi?
kim nimittam ekā ghorān rākṣasasevitān daṇḍakān carasi?
30.
O auspicious one, who are you? Whose are you? From where have you come? And for what purpose do you, all alone, wander in the dreadful Daṇḍaka forest, which is frequented by Rākṣasas?
इति प्रशस्ता वैदेही रावणेन दुरात्मना ।
द्विजातिवेषेण हि तं दृष्ट्वा रावणमागतम् ।
सर्वैरतिथिसत्कारैः पूजयामास मैथिली ॥३१॥
द्विजातिवेषेण हि तं दृष्ट्वा रावणमागतम् ।
सर्वैरतिथिसत्कारैः पूजयामास मैथिली ॥३१॥
31. iti praśastā vaidehī rāvaṇena durātmanā ,
dvijātiveṣeṇa hi taṃ dṛṣṭvā rāvaṇamāgatam ,
sarvairatithisatkāraiḥ pūjayāmāsa maithilī.
dvijātiveṣeṇa hi taṃ dṛṣṭvā rāvaṇamāgatam ,
sarvairatithisatkāraiḥ pūjayāmāsa maithilī.
31.
iti praśastā vaidehī rāvaṇena
durātmanā dvijātiveṣeṇa hi tam
dṛṣṭvā rāvaṇam āgatam sarvaiḥ
atithisatkaraiḥ pūjayāmāsa maithilī
durātmanā dvijātiveṣeṇa hi tam
dṛṣṭvā rāvaṇam āgatam sarvaiḥ
atithisatkaraiḥ pūjayāmāsa maithilī
31.
maithilī vaidehī iti durātmanā
rāvaṇena praśastā dvijātiveṣeṇa
āgatam tam rāvaṇam hi dṛṣṭvā
sarvaiḥ atithisatkaraiḥ pūjayāmāsa
rāvaṇena praśastā dvijātiveṣeṇa
āgatam tam rāvaṇam hi dṛṣṭvā
sarvaiḥ atithisatkaraiḥ pūjayāmāsa
31.
When Vaidehi was thus addressed by the evil-minded Ravana, she, seeing him approach in the guise of a Brahmin, honored him with all guest courtesies.
उपानीयासनं पूर्वं पाद्येनाभिनिमन्त्र्य च ।
अब्रवीत् सिद्धमित्येव तदा तं सौम्यदर्शनम् ॥३२॥
अब्रवीत् सिद्धमित्येव तदा तं सौम्यदर्शनम् ॥३२॥
32. upānīyāsanaṃ pūrvaṃ pādyenābhinimantrya ca ,
abravīt siddhamityeva tadā taṃ saumyadarśanam.
abravīt siddhamityeva tadā taṃ saumyadarśanam.
32.
upānīya āsanam pūrvam pādyena abhinimantrya ca
abravīt siddham iti eva tadā tam saumyadarśanam
abravīt siddham iti eva tadā tam saumyadarśanam
32.
pūrvam āsanam upānīya pādyena abhinimantrya ca
tadā saumyadarśanam tam siddham iti eva abravīt
tadā saumyadarśanam tam siddham iti eva abravīt
32.
First, having brought a seat and invited him with water for the feet, she then said to him, who appeared gentle, "It is indeed prepared."
द्विजातिवेषेण समीक्ष्य मैथिली तमागतं पात्रकुसुम्भधारिणम् ।
अशक्यमुद्द्वेष्टुमुपायदर्शनान्न्यमन्त्रयद्ब्राह्मणवद् यथागतम् ॥३३॥
अशक्यमुद्द्वेष्टुमुपायदर्शनान्न्यमन्त्रयद्ब्राह्मणवद् यथागतम् ॥३३॥
33. dvijātiveṣeṇa samīkṣya maithilī tamāgataṃ pātrakusumbhadhāriṇam ,
aśakyamuddveṣṭumupāyadarśanānnyamantrayadbrāhmaṇavad yathāgatam.
aśakyamuddveṣṭumupāyadarśanānnyamantrayadbrāhmaṇavad yathāgatam.
33.
dvijātiveṣeṇa samīkṣya maithilī
tam āgatam pātrakuśumbhadhāriṇam
aśakyam uddveṣṭum upāyadarśanāt
nyamantryat brāhmaṇavat yathāgatam
tam āgatam pātrakuśumbhadhāriṇam
aśakyam uddveṣṭum upāyadarśanāt
nyamantryat brāhmaṇavat yathāgatam
33.
maithilī dvijātiveṣeṇa
pātrakuśumbhadhāriṇam āgatam tam samīkṣya
upāyadarśanāt uddveṣṭum aśakyam
brāhmaṇavat yathāgatam nyamantryat
pātrakuśumbhadhāriṇam āgatam tam samīkṣya
upāyadarśanāt uddveṣṭum aśakyam
brāhmaṇavat yathāgatam nyamantryat
33.
Maithili, having observed him arrive in the guise of a Brahmin, bearing a bowl and safflower, and realizing it was impossible to repel him due to his appearance, invited him reverently as a Brahmin should be, just as he had come.
इयं बृसी ब्राह्मण काममास्यतामिदं च पाद्यं प्रतिगृह्यतामिति ।
इदं च सिद्धं वनजातमुत्तमं त्वदर्थमव्यग्रमिहोपभुज्यताम् ॥३४॥
इदं च सिद्धं वनजातमुत्तमं त्वदर्थमव्यग्रमिहोपभुज्यताम् ॥३४॥
34. iyaṃ bṛsī brāhmaṇa kāmamāsyatāmidaṃ ca pādyaṃ pratigṛhyatāmiti ,
idaṃ ca siddhaṃ vanajātamuttamaṃ tvadarthamavyagramihopabhujyatām.
idaṃ ca siddhaṃ vanajātamuttamaṃ tvadarthamavyagramihopabhujyatām.
34.
iyam bṛsī brāhmaṇa kāmam āsyatām
idam ca pādyam pratigṛhyatām iti idam
ca siddham vanajātam uttamam
tvadartham avyagram iha upabhujyatām
idam ca pādyam pratigṛhyatām iti idam
ca siddham vanajātam uttamam
tvadartham avyagram iha upabhujyatām
34.
brāhmaṇa iyam bṛsī kāmam āsyatām ca
idam pādyam pratigṛhyatām iti ca
idam uttamam siddham vanajātam
tvadartham iha avyagram upabhujyatām
idam pādyam pratigṛhyatām iti ca
idam uttamam siddham vanajātam
tvadartham iha avyagram upabhujyatām
34.
She said: "O Brahmin, please be seated on this grass mat as you wish. And may this water for the feet be accepted. Also, may this excellent, prepared forest-produce, meant for you, be consumed here without anxiety."
निमन्त्र्यमाणः प्रतिपूर्णभाषिणीं नरेन्द्रपत्नीं प्रसमीक्ष्य मैथिलीम् ।
प्रहस्य तस्या हरणे धृतं मनः समर्पयामास वधाय रावणः ॥३५॥
प्रहस्य तस्या हरणे धृतं मनः समर्पयामास वधाय रावणः ॥३५॥
35. nimantryamāṇaḥ pratipūrṇabhāṣiṇīṃ narendrapatnīṃ prasamīkṣya maithilīm ,
prahasya tasyā haraṇe dhṛtaṃ manaḥ samarpayāmāsa vadhāya rāvaṇaḥ.
prahasya tasyā haraṇe dhṛtaṃ manaḥ samarpayāmāsa vadhāya rāvaṇaḥ.
35.
nimantryamāṇaḥ pratipūrṇabhāṣiṇīm
narendrapatnīm prasamīkṣya maithilīm
prahasya tasyāḥ haraṇe dhṛtam
manaḥ samarpayāmāsa vadhāya rāvaṇaḥ
narendrapatnīm prasamīkṣya maithilīm
prahasya tasyāḥ haraṇe dhṛtam
manaḥ samarpayāmāsa vadhāya rāvaṇaḥ
35.
rāvaṇaḥ nimantryamāṇaḥ pratipūrṇabhāṣiṇīm
narendrapatnīm maithilīm
prasamīkṣya prahasya tasyāḥ haraṇe
dhṛtam manaḥ vadhāya samarpayāmāsa
narendrapatnīm maithilīm
prasamīkṣya prahasya tasyāḥ haraṇe
dhṛtam manaḥ vadhāya samarpayāmāsa
35.
Ravana, having carefully observed Maithili (Sita), the king's wife, who was responding fully and appropriately to his address, laughed. He then directed his mind, which had been intent on her abduction, towards her destruction.
ततः सुवेषं मृगया गतं पतिं प्रतीक्षमाणा सहलक्ष्मणं तदा ।
निरीक्षमाणा हरितं ददर्श तन्महद्वनं नैव तु रामलक्ष्मणौ ॥३६॥
निरीक्षमाणा हरितं ददर्श तन्महद्वनं नैव तु रामलक्ष्मणौ ॥३६॥
36. tataḥ suveṣaṃ mṛgayā gataṃ patiṃ pratīkṣamāṇā sahalakṣmaṇaṃ tadā ,
nirīkṣamāṇā haritaṃ dadarśa tanmahadvanaṃ naiva tu rāmalakṣmaṇau.
nirīkṣamāṇā haritaṃ dadarśa tanmahadvanaṃ naiva tu rāmalakṣmaṇau.
36.
tataḥ suveṣam mṛgayā gatam patim
pratīkṣamāṇā sahalakṣmaṇam tadā
nirīkṣamāṇā haritam dadarśa tat
mahat vanam na eva tu rāmalakṣmaṇau
pratīkṣamāṇā sahalakṣmaṇam tadā
nirīkṣamāṇā haritam dadarśa tat
mahat vanam na eva tu rāmalakṣmaṇau
36.
tataḥ tadā pratīkṣamāṇā nirīkṣamāṇā
suveṣam mṛgayā gatam sahalakṣmaṇam
patim sā haritam tat mahat
vanam dadarśa tu rāmalakṣmaṇau na eva
suveṣam mṛgayā gatam sahalakṣmaṇam
patim sā haritam tat mahat
vanam dadarśa tu rāmalakṣmaṇau na eva
36.
Then, at that time, she (Sita), waiting for her husband, who was handsomely attired and had gone hunting with Lakshmana, looked around. She saw that vast green forest, but not Rama and Lakshmana.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44 (current chapter)
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100