Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-7, chapter-80

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रुत्वा किम्पुरुषोत्पत्तिं लक्ष्मणो भरतस्तदा ।
आश्चर्यमिति चाब्रूतामुभौ रामं जनेश्वरम् ॥१॥
1. śrutvā kimpuruṣotpattiṃ lakṣmaṇo bharatastadā ,
āścaryamiti cābrūtāmubhau rāmaṃ janeśvaram.
1. śrutvā kiṃpuruṣa utpattim lakṣmaṇaḥ bharataḥ tadā
āścaryam iti ca abrūtām ubhau rāmam janeśvaram
1. tadā lakṣmaṇaḥ ca bharataḥ ubhau kiṃpuruṣa utpattim
śrutvā janeśvaram rāmam prati "āścaryam!" iti abrūtām
1. Then, having heard the origin of the (kiṃpuruṣa)s, Lakṣmaṇa and Bharata both exclaimed to Rāma, the lord of men, 'How amazing!'
अथ रामः कथामेतां भूय एव महायशाः ।
कथयामास धर्मात्मा प्रजापतिसुतस्य वै ॥२॥
2. atha rāmaḥ kathāmetāṃ bhūya eva mahāyaśāḥ ,
kathayāmāsa dharmātmā prajāpatisutasya vai.
2. atha rāmaḥ kathām etām bhūyaḥ eva mahāyaśāḥ
kathayām āsa dharmātmā prajāpati sutasya vai
2. atha mahāyaśāḥ dharmātmā rāmaḥ etām kathām
prajāpati sutasya vai bhūyaḥ eva kathayām āsa
2. Then, the highly renowned and righteous (dharma) Rāma indeed recounted this story once again, specifically the one concerning Prajāpati's son.
सर्वास्ता विद्रुता दृष्ट्वा किंनरीरृषिसत्तमः ।
उवाच रूपसंपन्नां तां स्त्रियं प्रहसन्निव ॥३॥
3. sarvāstā vidrutā dṛṣṭvā kiṃnarīrṛṣisattamaḥ ,
uvāca rūpasaṃpannāṃ tāṃ striyaṃ prahasanniva.
3. sarvāḥ tāḥ vidrutāḥ dṛṣṭvā kiṃnarīḥ ṛṣisattamaḥ
uvāca rūpasaṃpannām tām striyam prahasan iva
3. dṛṣṭvā sarvāḥ tāḥ kiṃnarīḥ vidrutāḥ,
ṛṣisattamaḥ prahasan iva,
tām rūpasaṃpannām striyam uvāca
3. The best of sages, having seen all those (kiṃnarī)s dispersed, spoke to that beautiful woman as if smiling.
सोमस्याहं सुदयितः सुतः सुरुचिरानने ।
भजस्व मां वरारोहे भक्त्या स्निग्धेन चक्षुषा ॥४॥
4. somasyāhaṃ sudayitaḥ sutaḥ surucirānane ,
bhajasva māṃ varārohe bhaktyā snigdhena cakṣuṣā.
4. somasya aham sudayitaḥ sutaḥ surucirānane
bhajasva mām varārohe bhaktyā snigdhena cakṣuṣā
4. surucirānane varārohe aham somasya sudayitaḥ
sutaḥ mām snigdhena cakṣuṣā bhaktyā bhajasva
4. O lady with a beautiful, charming face, I am the very beloved son of Soma. O lady with beautiful hips, devote yourself to me with a loving gaze, with devotion (bhakti).
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा शून्ये स्वजनवर्जिता ।
इला सुरुचिरप्रख्यं प्रत्युवाच महाग्रहम् ॥५॥
5. tasya tadvacanaṃ śrutvā śūnye svajanavarjitā ,
ilā suruciraprakhyaṃ pratyuvāca mahāgraham.
5. tasya tat vacanam śrutvā śūnye svajanavarjitā
ilā suruciraprakhyam pratyuvāca mahāgraham
5. ilā śūnye svajanavarjitā tasya tat vacanam
śrutvā suruciraprakhyam mahāgraham pratyuvāca
5. Having heard his words, Ilā, who was alone and without her own people in that desolate place, replied to the great planet [Budha], who possessed a splendid appearance.
अहं कामकरी सौम्य तवास्मि वशवर्तिनी ।
प्रशाधि मां सोमसुत यथेच्छसि तथा कुरु ॥६॥
6. ahaṃ kāmakarī saumya tavāsmi vaśavartinī ,
praśādhi māṃ somasuta yathecchasi tathā kuru.
6. aham kāmakarī saumya tava asmi vaśavartinī
praśādhi mām somasuta yathā icchasi tathā kuru
6. saumya somasuta aham tava kāmakarī vaśavartinī
asmi mām praśādhi yathā icchasi tathā kuru
6. O gentle one, I am your obedient servant, completely under your control. O son of Soma, command me; act just as you desire.
तस्यास्तदद्भुतप्रख्यं श्रुत्वा हर्षसमन्वितः ।
स वै कामी सह तया रेमे चन्द्रमसः सुतः ॥७॥
7. tasyāstadadbhutaprakhyaṃ śrutvā harṣasamanvitaḥ ,
sa vai kāmī saha tayā reme candramasaḥ sutaḥ.
7. tasyāḥ tat adbhutaprakhyam śrutvā harṣasamanvitaḥ
sa vai kāmī saha tayā reme candramasaḥ sutaḥ
7. candramasaḥ sutaḥ saḥ kāmī tasyāḥ tat adbhutaprakhyam
śrutvā harṣasamanvitaḥ vai tayā saha reme
7. Having heard her wondrous words, the desirous son of the Moon [Budha] became filled with joy, and indeed, he enjoyed himself with her.
बुधस्य माधवो मासस्तामिलां रुचिराननाम् ।
गतो रमयतो ऽत्यर्थं क्षणवत्तस्य कामिनः ॥८॥
8. budhasya mādhavo māsastāmilāṃ rucirānanām ,
gato ramayato'tyarthaṃ kṣaṇavattasya kāminaḥ.
8. budhasya mādhavaḥ māsaḥ tāmilām rucirānanām
gataḥ ramayataḥ atyartham kṣaṇavat tasya kāminaḥ
8. budhasya kāminaḥ tasya mādhavah māsaḥ rucirānanām
tāmilām gataḥ atyartham ramayataḥ kṣaṇavat
8. The month of Mādhava (spring), associated with Budha, approached Tāmilā, who possessed a charming face. As Budha, that desirous lover, delighted her exceedingly, the time passed for him as swiftly as a moment.
अथ मासे तु संपूर्णे पूर्णेन्दुसदृशाननः ।
प्रजापतिसुतः श्रीमाञ् शयने प्रत्यबुध्यत ॥९॥
9. atha māse tu saṃpūrṇe pūrṇendusadṛśānanaḥ ,
prajāpatisutaḥ śrīmāñ śayane pratyabudhyata.
9. atha māse tu saṃpūrṇe pūrṇendusadṛśānanaḥ
prajāpatisutaḥ śrīmān śayane pratyabudhyata
9. atha tu māse saṃpūrṇe pūrṇendusadṛśānanaḥ
śrīmān prajāpatisutaḥ śayane pratyabudhyata
9. Then, when the month was complete, the glorious son of Prajāpati, whose face resembled the full moon, awoke on his couch.
सो ऽपश्यत् सोमजं तत्र तप्यन्तं सलिलाशये ।
ऊर्ध्वबाहुं निरालम्बं तं राजा प्रत्यभाषत ॥१०॥
10. so'paśyat somajaṃ tatra tapyantaṃ salilāśaye ,
ūrdhvabāhuṃ nirālambaṃ taṃ rājā pratyabhāṣata.
10. saḥ apaśyat somajam tatra tapyantam salilāśaye
ūrdhvabāhum nirālambam tam rājā pratyabhāṣata
10. saḥ tatra salilāśaye ūrdhvabāhum nirālambam
somajam tapyantam apaśyat rājā tam pratyabhāṣata
10. He saw the son of Soma (Budha) there, performing austerities in a body of water, with arms raised and unsupported. The king then spoke to him.
भगवन्पर्वतं दुर्गं प्रविष्टो ऽस्मि सहानुगः ।
न च पश्यामि तत् सैन्यं क्व नु ते मामका गताः ॥११॥
11. bhagavanparvataṃ durgaṃ praviṣṭo'smi sahānugaḥ ,
na ca paśyāmi tat sainyaṃ kva nu te māmakā gatāḥ.
11. bhagavan parvatam durgam praviṣṭaḥ asmi sahānugaḥ
na ca paśyāmi tat sainyam kva nu te māmakāḥ gatāḥ
11. bhagavan aham sahānugaḥ durgam parvatam praviṣṭaḥ asmi
ca tat sainyam na paśyāmi nu te māmakāḥ kva gatāḥ
11. O venerable one, I have entered a difficult mountain region along with my followers. Yet, I do not see that army. Where, indeed, have my people gone?
तच्छ्रुत्वा तस्य राजर्षेर्नष्टसंज्ञस्य भाषितम् ।
प्रत्युवाच शुभं वाक्यं सान्त्वयन्परया गिरा ॥१२॥
12. tacchrutvā tasya rājarṣernaṣṭasaṃjñasya bhāṣitam ,
pratyuvāca śubhaṃ vākyaṃ sāntvayanparayā girā.
12. tat śrutvā tasya rājarṣeḥ naṣṭasaṃjñasya bhāṣitam
pratyuvāca śubham vākyam sāntvayan parayā girā
12. tasya naṣṭasaṃjñasya rājarṣeḥ tat bhāṣitam śrutvā
parayā girā sāntvayan śubham vākyam pratyuvāca
12. Having heard the speech of that royal sage who had lost consciousness, he replied with auspicious words, comforting him with a supreme voice.
अश्मवर्षेण महता भृत्यास्ते विनिपातिताः ।
त्वं चाश्रमपदे सुप्तो वातवर्षभयार्दितः ॥१३॥
13. aśmavarṣeṇa mahatā bhṛtyāste vinipātitāḥ ,
tvaṃ cāśramapade supto vātavarṣabhayārditaḥ.
13. aśmavarṣeṇa mahatā bhṛtyāḥ te vinipātitāḥ tvam
ca āśramapade suptaḥ vātavarṣabhayārditaḥ
13. te bhṛtyāḥ mahatā aśmavarṣeṇa vinipātitāḥ ca
tvam āśramapade suptaḥ vātavarṣabhayārditaḥ
13. Your servants were struck down by a great shower of stones, and you, asleep in the hermitage (āśrama), were afflicted by the fear of wind and rain.
समाश्वसिहि भद्रं ते निर्भयो विगतज्वरः ।
फलमूलाशनो वीर वस चेह यथासुखम् ॥१४॥
14. samāśvasihi bhadraṃ te nirbhayo vigatajvaraḥ ,
phalamūlāśano vīra vasa ceha yathāsukham.
14. samāśvasihi bhadram te nirbhayaḥ vigatajvaraḥ
phalamūlāśanaḥ vīra vasa ca iha yathāsukham
14. samāśvasihi bhadram te nirbhayaḥ vigatajvaraḥ
vīra phalamūlāśanaḥ ca iha yathāsukham vasa
14. Recover yourself; may all be well with you. Be fearless and free from distress. O hero, subsisting on fruits and roots, reside here comfortably.
स राजा तेन वाक्येन प्रत्याश्वस्तो महायशाः ।
प्रत्युवाच शुभं वाक्यं दीनो भृत्यजनक्षयात् ॥१५॥
15. sa rājā tena vākyena pratyāśvasto mahāyaśāḥ ,
pratyuvāca śubhaṃ vākyaṃ dīno bhṛtyajanakṣayāt.
15. sa rājā tena vākyena pratyāśvastaḥ mahāyaśāḥ
pratyuvāca śubham vākyam dīnaḥ bhṛtyajanakṣayāt
15. sa rājā mahāyaśāḥ tena vākyena pratyāśvastaḥ
dīnaḥ bhṛtyajanakṣayāt śubham vākyam pratyuvāca
15. That greatly renowned king, reassured by those words, replied with auspicious words, being distressed due to the destruction of his servants.
त्यक्ष्याम्यहं स्वकं राज्यं नाहं भृत्यैर्विना कृतः ।
वर्तयेयं क्षणं ब्रह्मन् समनुज्ञातुमर्हसि ॥१६॥
16. tyakṣyāmyahaṃ svakaṃ rājyaṃ nāhaṃ bhṛtyairvinā kṛtaḥ ,
vartayeyaṃ kṣaṇaṃ brahman samanujñātumarhasi.
16. tyakṣyāmi aham svakam rājyam na aham bhṛtyaiḥ vinā
kṛtaḥ vartayeyam kṣaṇam brahman samanujñātum arhasi
16. brahman aham svakam rājyam tyakṣyāmi aham bhṛtyaiḥ
vinā kṛtaḥ kṣaṇam na vartayeyam samanujñātum arhasi
16. I will abandon my own kingdom, for I cannot live even for a moment without my servants. O revered one (brahman), you ought to grant me permission.
सुतो धर्मपरो ब्रह्मञ्ज्येष्ठो मम महायशाः ।
शशबिन्दुरिति ख्यातः स मे राज्यं प्रपत्स्यते ॥१७॥
17. suto dharmaparo brahmañjyeṣṭho mama mahāyaśāḥ ,
śaśabinduriti khyātaḥ sa me rājyaṃ prapatsyate.
17. sutaḥ dharmaparaḥ brahman jyeṣṭhaḥ mama mahāyaśāḥ
śaśabinduḥ iti khyātaḥ saḥ me rājyam prapatsyate
17. brahman mama jyeṣṭhaḥ dharmaparaḥ mahāyaśāḥ śaśabinduḥ
iti khyātaḥ saḥ sutaḥ me rājyam prapatsyate
17. O revered one (brahman), my eldest son, who is devoted to the natural law (dharma), greatly renowned and known as Śaśabindu, he will obtain my kingdom.
न हि शक्ष्याम्यहं गत्वा भृत्यदारान् सुखान्वितान् ।
प्रतिवक्तुं महातेजः किं चिदप्यशुभं वचः ॥१८॥
18. na hi śakṣyāmyahaṃ gatvā bhṛtyadārān sukhānvitān ,
prativaktuṃ mahātejaḥ kiṃ cidapyaśubhaṃ vacaḥ.
18. na hi śakṣyāmi aham gatvā bhṛtyadārān sukhānvitān
prativaktum mahātejaḥ kim cit api aśubham vacaḥ
18. mahātejaḥ hi aham gatvā sukhānvitān bhṛtyadārān
kim cit api aśubham vacaḥ prativaktum na śakṣyāmi
18. O greatly effulgent one, I will surely not be able, having returned, to speak any inauspicious words to my servants and their families, who are accustomed to happiness.
तथा ब्रुवति राजेन्द्रे बुधः परममद्भुतम् ।
सान्त्वपूर्वमथोवाच वासस्त इह रोचताम् ॥१९॥
19. tathā bruvati rājendre budhaḥ paramamadbhutam ,
sāntvapūrvamathovāca vāsasta iha rocatām.
19. tathā bruvati rājendre budhaḥ paramam adbhutam
sāntvapūrvam atho uvāca vāsaḥ te iha rocatām
19. rājendre tathā bruvati atho budhaḥ sāntvapūrvam
paramam adbhutam uvāca te iha vāsaḥ rocatām
19. As the king of kings spoke thus, Budha then uttered a supremely wonderful word, consolingly: 'May your dwelling here be pleasing to you.'
न संतापस्त्वया कार्यः कार्दमेय महाबल ।
संवत्सरोषितस्येह कारयिष्यामि ते हितम् ॥२०॥
20. na saṃtāpastvayā kāryaḥ kārdameya mahābala ,
saṃvatsaroṣitasyeha kārayiṣyāmi te hitam.
20. na saṃtāpaḥ tvayā kāryaḥ kārdameya mahābala
saṃvatsara-uṣitasya iha kārayiṣyāmi te hitam
20. You should not feel distress, O mighty descendant of Kardama. After you have resided here for a year, I shall arrange for your welfare.
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा बुधस्याक्लिष्टकर्मणः ।
वासाय विदधे बुद्धिं यदुक्तं ब्रह्मवादिना ॥२१॥
21. tasya tadvacanaṃ śrutvā budhasyākliṣṭakarmaṇaḥ ,
vāsāya vidadhe buddhiṃ yaduktaṃ brahmavādinā.
21. tasya tat vacanam śrutvā budhasya akliṣṭa-karmaṇaḥ
vāsāya vidadhe buddhim yat uktam brahma-vādinā
21. Having heard those words of Budha, whose actions were effortless, she decided to reside (there), as had been declared by that expounder of sacred knowledge.
मासं स स्त्री तदा भूत्वा रमयत्यनिशं शुभा ।
मासं पुरुषभावेन धर्मबुद्धिं चकार सः ॥२२॥
22. māsaṃ sa strī tadā bhūtvā ramayatyaniśaṃ śubhā ,
māsaṃ puruṣabhāvena dharmabuddhiṃ cakāra saḥ.
22. māsam sa strī tadā bhūtvā ramayati aniśam śubhā
māsam puruṣa-bhāvena dharma-buddhim cakāra saḥ
22. For one month, having become a woman, that auspicious one (Ila) constantly caused enjoyment. For the next month, in the state of a man, he practiced righteous conduct (dharma).
ततः स नवमे मासि इला सोमसुतात्मजम् ।
जनयामास सुश्रोणी पुरूरवसमात्मजम् ॥२३॥
23. tataḥ sa navame māsi ilā somasutātmajam ,
janayāmāsa suśroṇī purūravasamātmajam.
23. tataḥ sa navame māsi ilā somasuta-ātmajam
janayāmāsa suśroṇī purūravasam ātmajam
23. Thereupon, in the ninth month, Ila, the beautiful-hipped one, gave birth to her son (ātmaja), Purūravas, who was the son of Budha.
जातमात्रं तु सुश्रोणी पितुर्हस्ते न्यवेशयत् ।
बुधस्य समवर्णाभमिलापुत्रं महाबलम् ॥२४॥
24. jātamātraṃ tu suśroṇī piturhaste nyaveśayat ,
budhasya samavarṇābhamilāputraṃ mahābalam.
24. jātamātram tu suśroṇī pituḥ haste nyaveśayat
budhasya samavarṇābham ilāputram mahābalam
24. tu suśroṇī jātamātram ilāputram budhasya
samavarṇābham mahābalam pituḥ haste nyaveśayat
24. And as soon as he was born, the beautiful-hipped one (Ilā) placed her mighty son (Purūravas), who resembled Budha in complexion, into Budha's hand.
बुधो ऽपि पुरुषीभूतं समाश्वास्य नराधिपम् ।
कथाभी रमयामास धर्मयुक्ताभिरात्मवान् ॥२५॥
25. budho'pi puruṣībhūtaṃ samāśvāsya narādhipam ,
kathābhī ramayāmāsa dharmayuktābhirātmavān.
25. budhaḥ api puruṣībhūtam samāśvāsya narādhipam
kathābhiḥ ramayāmāsa dharmayuktābhiḥ ātmavān
25. api ātmavān budhaḥ puruṣībhūtam narādhipam
samāśvāsya dharmayuktābhiḥ kathābhiḥ ramayāmāsa
25. And the wise (ātman) Budha, having comforted the king (Sudyumna) who had now become a man, delighted him with stories imbued with natural law (dharma).