Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-2, chapter-75

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततो नान्दीमुखीं रात्रिं भरतं सूतमागधाः ।
तुष्टुवुर्वाग्विशेषज्ञाः स्तवैर्मङ्गलसंहितैः ॥१॥
1. tato nāndīmukhīṃ rātriṃ bharataṃ sūtamāgadhāḥ ,
tuṣṭuvurvāgviśeṣajñāḥ stavairmaṅgalasaṃhitaiḥ.
1. tataḥ nāndīmukhīm rātrim bharatam sūtamāgadhāḥ
tuṣṭuvuḥ vāgviśeṣajñāḥ stavaiḥ maṅgalasaṃhitaiḥ
1. tataḥ sūtamāgadhāḥ vāgviśeṣajñāḥ nāndīmukhīm
rātrim bharatam maṅgalasaṃhitaiḥ stavaiḥ tuṣṭuvuḥ
1. Then, in the joy-heralding night, the bards and panegyrists, who were experts in speech, praised Bharata with hymns filled with auspiciousness.
सुवर्णकोणाभिहतः प्राणदद् यामदुन्दुभिः ।
दध्मुः शङ्खांश्च शतशो वाद्यांश्चोच्चावचस्वरान् ॥२॥
2. suvarṇakoṇābhihataḥ prāṇadad yāmadundubhiḥ ,
dadhmuḥ śaṅkhāṃśca śataśo vādyāṃścoccāvacasvarān.
2. suvarṇakoṇābhihataḥ prāṇadat yāmadundubhiḥ dadhmuḥ
śaṅkhān ca śataśaḥ vādyān ca uccāvacasvarān
2. suvarṇakoṇābhihataḥ yāmadundubhiḥ prāṇadat (te)
śataśaḥ śaṅkhān ca uccāvacasvarān vādyān ca dadhmuḥ
2. The watch-drum, struck by a golden stick, resounded. They blew hundreds of conches and many musical instruments with high and low notes.
स तूर्य घोषः सुमहान्दिवमापूरयन्निव ।
भरतं शोकसंतप्तं भूयः शोकैररन्ध्रयत् ॥३॥
3. sa tūrya ghoṣaḥ sumahāndivamāpūrayanniva ,
bharataṃ śokasaṃtaptaṃ bhūyaḥ śokairarandhrayat.
3. saḥ tūrya ghoṣaḥ sumahān divam āpūrayan iva
bharatam śokasaṃtaptam bhūyaḥ śokaiḥ arandhrayat
3. saḥ sumahān tūrya ghoṣaḥ divam āpūrayan iva
śokasaṃtaptam bharatam bhūyaḥ śokaiḥ arandhrayat
3. That very loud sound of instruments, as if filling the sky, further tormented Bharata, who was already distressed by grief, with more sorrows.
ततो प्रबुद्धो भरतस्तं घोषं संनिवर्त्य च ।
नाहं राजेति चाप्युक्त्वा शत्रुघ्नमिदमब्रवीत् ॥४॥
4. tato prabuddho bharatastaṃ ghoṣaṃ saṃnivartya ca ,
nāhaṃ rājeti cāpyuktvā śatrughnamidamabravīt.
4. tataḥ prabuddhaḥ bharataḥ tam ghoṣam saṃnivartya ca
na aham rājā iti ca api uktvā śatrughnam idam abravīt
4. tataḥ prabuddhaḥ bharataḥ tam ghoṣam saṃnivartya ca,
na aham rājā iti ca api uktvā,
idam śatrughnam abravīt
4. Then, awakened, Bharata stopped that sound and, also declaring, "I am not the king," said this to Shatrughna.
पश्य शत्रुघ्न कैकेय्या लोकस्यापकृतं महत् ।
विसृज्य मयि दुःखानि राजा दशरथो गतः ॥५॥
5. paśya śatrughna kaikeyyā lokasyāpakṛtaṃ mahat ,
visṛjya mayi duḥkhāni rājā daśaratho gataḥ.
5. paśya śatrughna kaikeyyā lokasya apakṛtam mahat
visṛjya mayi duḥkhāni rājā daśarathaḥ gataḥ
5. śatrughna kaikeyyā lokasya mahat apakṛtam paśya
rājā daśarathaḥ mayi duḥkhāni visṛjya gataḥ
5. See, Shatrughna, the great harm done to the people by Kaikeyi. King Dasharatha has passed away, leaving his sorrows upon me.
तस्यैषा धर्मराजस्य धर्ममूला महात्मनः ।
परिभ्रमति राजश्रीर्नौरिवाकर्णिका जले ॥६॥
6. tasyaiṣā dharmarājasya dharmamūlā mahātmanaḥ ,
paribhramati rājaśrīrnaurivākarṇikā jale.
6. tasya eṣā dharmarājasya dharmamūlā mahātmanaḥ
paribhramati rājaśrīḥ nauḥ iva akarṇikā jale
6. tasya mahātmanaḥ dharmarājasya dharmamūlā eṣā
rājaśrīḥ jale akarṇikā nauḥ iva paribhramati
6. This royal glory (rājaśrī) of that great-souled (mahātman) King, whose intrinsic nature (dharma) was righteousness, is adrift like a rudderless boat in the water.
इत्येवं भरतं प्रेक्ष्य विलपन्तं विचेतनम् ।
कृपणं रुरुदुः सर्वाः सस्वरं योषितस्तदा ॥७॥
7. ityevaṃ bharataṃ prekṣya vilapantaṃ vicetanam ,
kṛpaṇaṃ ruruduḥ sarvāḥ sasvaraṃ yoṣitastadā.
7. iti evam bharatam prekṣya vilapantam vicetanam
kṛpaṇam ruruduḥ sarvāḥ sasvaram yoṣitaḥ tadā
7. iti evam vilapantam vicetanam kṛpaṇam bharatam
prekṣya tadā sarvāḥ yoṣitaḥ sasvaram ruruduḥ
7. Thus, seeing Bharata lamenting, bewildered and pitiable, all the women then wept aloud.
तथा तस्मिन् विलपति वसिष्ठो राजधर्मवित् ।
सभामिक्ष्वाकुनाथस्य प्रविवेश महायशाः ॥८॥
8. tathā tasmin vilapati vasiṣṭho rājadharmavit ,
sabhāmikṣvākunāthasya praviveśa mahāyaśāḥ.
8. tathā tasmin vilapati vasiṣṭhaḥ rājadharma-vit
sabhām ikṣvākunāthasya praviveśa mahāyaśāḥ
8. tathā tasmin vilapati mahāyaśāḥ rājadharma-vit
vasiṣṭhaḥ ikṣvākunāthasya sabhām praviveśa
8. Thus, while he (Bharata) was lamenting, the highly renowned (mahāyaśas) Vasishtha, who knew the natural law (dharma) pertaining to kings, entered the assembly hall of the Ikshvaku lord.
शात कुम्भमयीं रम्यां मणिरत्नसमाकुलाम् ।
सुधर्मामिव धर्मात्मा सगणः प्रत्यपद्यत ॥९॥
9. śāta kumbhamayīṃ ramyāṃ maṇiratnasamākulām ,
sudharmāmiva dharmātmā sagaṇaḥ pratyapadyata.
9. śāta kumbhamayīm ramyām maṇiratnasamākulām
sudharmām iva dharmātmā sagaṇaḥ pratyapadyata
9. dharmātmā sagaṇaḥ śāta kumbhamayīm ramyām
maṇiratnasamākulām sudharmām iva pratyapadyata
9. The righteous soul (dharmātmā), accompanied by his retinue, entered the beautiful hall, which was made of shining gold and adorned with jewels and gems, resembling the divine assembly hall Sudharmā.
स काञ्चनमयं पीठं परार्ध्यास्तरणावृतम् ।
अध्यास्त सर्ववेदज्ञो दूताननुशशास च ॥१०॥
10. sa kāñcanamayaṃ pīṭhaṃ parārdhyāstaraṇāvṛtam ,
adhyāsta sarvavedajño dūtānanuśaśāsa ca.
10. saḥ kāñcanamayam pīṭham parārdhyāstaraṇāvṛtam
adhyāsta sarvavedajñaḥ dūtān anuśaśāsa ca
10. saḥ sarvavedajñaḥ parārdhyāstaraṇāvṛtam
kāñcanamayam pīṭham adhyāsta ca dūtān anuśaśāsa
10. He, who was learned in all the Vedas, sat upon that golden seat, which was covered with a most precious spread. He then proceeded to instruct his messengers.
ब्राह्मणान् क्षत्रियान्योधानमात्यान् गणबल्लभान् ।
क्षिप्रमानयताव्यग्राः कृत्यमात्ययिकं हि नः ॥११॥
11. brāhmaṇān kṣatriyānyodhānamātyān gaṇaballabhān ,
kṣipramānayatāvyagrāḥ kṛtyamātyayikaṃ hi naḥ.
11. brāhmaṇān kṣatriyān yodhān amātyān gaṇavallabhān
kṣipram ānayata avyagrāḥ kṛtyam ātyayikam hi naḥ
11. avyagrāḥ kṣipram brāhmaṇān kṣatriyān yodhān amātyān
gaṇavallabhān ānayata hi naḥ ātyayikam kṛtyam
11. (He commanded:) "Summon quickly and without delay the Brahmins, the Kshatriya warriors, the ministers, and the leaders of the guilds, for indeed we have an urgent matter at hand."
ततो हलहलाशब्दो महान् समुदपद्यत ।
रथैरश्वैर्गजैश्चापि जनानामुपगच्छताम् ॥१२॥
12. tato halahalāśabdo mahān samudapadyata ,
rathairaśvairgajaiścāpi janānāmupagacchatām.
12. tataḥ halahalāśabdaḥ mahān samudapadyata rathaiḥ
aśvaiḥ gajaiḥ ca api janānām upagacchatām
12. tataḥ mahān halahalāśabdaḥ samudapadyata janānām
rathaiḥ aśvaiḥ gajaiḥ ca api upagacchatām
12. Consequently, a great tumult (hahalāśabda) arose as people came forward with their chariots, horses, and elephants.
ततो भरतमायान्तं शतक्रतुमिवामराः ।
प्रत्यनन्दन्प्रकृतयो यथा दशरथं तथा ॥१३॥
13. tato bharatamāyāntaṃ śatakratumivāmarāḥ ,
pratyanandanprakṛtayo yathā daśarathaṃ tathā.
13. tataḥ bharatam āyāntam śatakratum iva amarāḥ
pratyanandan prakṛtayaḥ yathā daśaratham tathā
13. tataḥ prakṛtayaḥ āyāntam bharatam pratyanandan
yathā amarāḥ śatakratum tathā daśaratham
13. Then, the subjects (prakṛtayaḥ) greeted Bharata as he approached, just as the immortals welcome Śatakratu (Indra), and just as they used to greet Daśaratha.
ह्रद इव तिमिनागसंवृतः स्तिमितजलो मणिशङ्खशर्करः ।
दशरथसुतशोभिता सभा सदशरथेव बभौ यथा पुरा ॥१४॥
14. hrada iva timināgasaṃvṛtaḥ stimitajalo maṇiśaṅkhaśarkaraḥ ,
daśarathasutaśobhitā sabhā sadaśaratheva babhau yathā purā.
14. hradaḥ iva timināgasaṃvṛtaḥ stimitajalaḥ maṇiśaṅkhaśarkaraḥ
daśarathasutaśobhitā sabhā sadaśarathā iva babhau yathā purā
14. daśarathasutaśobhitā sabhā babhau sadaśarathā iva yathā purā
hradaḥ iva timināgasaṃvṛtaḥ stimitajalaḥ maṇiśaṅkhaśarkaraḥ
14. The assembly (sabhā), adorned by Daśaratha's son, shone as splendidly as it did before when Daśaratha was present, resembling a deep lake with calm waters, inhabited by great fish and serpents (timināga), and filled with jewels, conch shells, and pebbles.