Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-27

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तथागतां तां व्यथितामनिन्दितां व्यपेतहर्षां परिदीनमानसाम् ।
शुभां निमित्तानि शुभानि भेजिरे नरं श्रिया जुष्टमिवोपजीविनः ॥१॥
1. tathāgatāṃ tāṃ vyathitāmaninditāṃ vyapetaharṣāṃ paridīnamānasām ,
śubhāṃ nimittāni śubhāni bhejire naraṃ śriyā juṣṭamivopajīvinaḥ.
1. tathāgatām tām vyathitām aninditām
vyapetaharṣām paridīnamānasām
śubhām nimittāni śubhāni bhejire
naram śriyā juṣṭam iva upajīvinaḥ
1. nimittāni śubhāni tām tathāgatām
vyathitām aninditām vyapetaharṣām
paridīnamānasām śubhām bhejire
naram śriyā juṣṭam iva upajīvinaḥ
1. As dependents gather around a man endowed with prosperity, so did auspicious omens approach her - who was in such a state, distressed, faultless, joyless, deeply dejected in mind, and (yet still) auspicious.
तस्याः शुभं वाममरालपक्ष्म राजीवृतं कृष्णविशालशुक्लम् ।
प्रास्पन्दतैकं नयनं सुकेश्या मीनाहतं पद्ममिवाभिताम्रम् ॥२॥
2. tasyāḥ śubhaṃ vāmamarālapakṣma rājīvṛtaṃ kṛṣṇaviśālaśuklam ,
prāspandataikaṃ nayanaṃ sukeśyā mīnāhataṃ padmamivābhitāmram.
2. tasyāḥ śubham vāmam arālapakṣmam
rājīvāvṛtam kṛṣṇaviśālaśuklam
prāspandata ekam nayanam sukeśyāḥ
mīnāhatam padmam iva abhītāmram
2. sukeśyāḥ tasyāḥ śubham vāmam ekam
nayanam arālapakṣmam rājīvāvṛtam
kṛṣṇaviśālaśuklam abhītāmram
iva mīnāhatam padmam prāspandata
2. Of her, the beautiful-haired one, her auspicious left eye, with curved eyelashes, marked by lotus-like veins, and featuring black, wide, and white parts, throbbed, appearing somewhat reddish, like a lotus struck by a fish.
भुजश्च चार्वञ्चितपीनवृत्तः परार्ध्य कालागुरुचन्दनार्हः ।
अनुत्तमेनाध्युषितः प्रियेण चिरेण वामः समवेपताशु ॥३॥
3. bhujaśca cārvañcitapīnavṛttaḥ parārdhya kālāgurucandanārhaḥ ,
anuttamenādhyuṣitaḥ priyeṇa cireṇa vāmaḥ samavepatāśu.
3. bhujaḥ ca cāruañcitapīnavṛttaḥ parārdhya kālāgurucandanārhaḥ
anuttamena adhyuṣitaḥ priyeṇa cireṇa vāmaḥ samavepatā āśu
3. cāruañcitapīnavṛttaḥ parārdhya kālāgurucandanārhaḥ anuttamena
priyeṇa cireṇa adhyuṣitaḥ vāmaḥ bhujaḥ ca āśu samavepatā
3. Her left arm, which was beautifully curved, plump, and rounded, worthy of precious black aloewood and sandalwood paste, and which her unsurpassed beloved had long caressed, quickly began to tremble.
गजेन्द्रहस्तप्रतिमश्च पीनस्तयोर्द्वयोः संहतयोः सुजातः ।
प्रस्पन्दमानः पुनरूरुरस्या रामं पुरस्तात् स्थितमाचचक्षे ॥४॥
4. gajendrahastapratimaśca pīnastayordvayoḥ saṃhatayoḥ sujātaḥ ,
praspandamānaḥ punarūrurasyā rāmaṃ purastāt sthitamācacakṣe.
4. gajendrahastapratimaḥ ca pīnaḥ
tayoḥ dvayoḥ saṃhatayoḥ sujātaḥ
praspandamānaḥ punaḥ ūruḥ asyāḥ
rāmam purastāt sthitam ācacākṣe
4. asyāḥ gajendrahastapratimaḥ pīnaḥ
dvayoḥ saṃhatayoḥ tayoḥ sujātaḥ
ūruḥ ca punaḥ praspandamānaḥ
purastāt sthitam rāmam ācacākṣe
4. Moreover, her thigh, stout, resembling an elephant's trunk, and beautifully formed where the two (thighs) met, as it trembled, revealed that Rama was standing before her.
शुभं पुनर्हेमसमानवर्णमीषद्रजोध्वस्तमिवामलाक्ष्याः ।
वासः स्थितायाः शिखराग्रदन्त्याः किं चित् परिस्रंसत चारुगात्र्याः ॥५॥
5. śubhaṃ punarhemasamānavarṇamīṣadrajodhvastamivāmalākṣyāḥ ,
vāsaḥ sthitāyāḥ śikharāgradantyāḥ kiṃ cit parisraṃsata cārugātryāḥ.
5. śubham punaḥ hemasamānavarṇam
īṣadrajodhvastam iva amalākṣyāḥ
vāsaḥ sthitāyāḥ śikharāgradantyāḥ
kiṃ cit parisraṃsata cārugātryāḥ
5. punaḥ amalākṣyāḥ sthitāyāḥ
śikharāgradantyāḥ cārugātryāḥ
hemasamānavarṇam īṣadrajodhvastam iva
śubham vāsaḥ kiṃ cit parisraṃsata
5. Moreover, from her, the pure-eyed, beautiful-limbed woman, who stood with prominent, tusk-like breasts, her auspicious, gold-colored garment, as if slightly obscured by dust, slipped down a little.
एतैर्निमित्तैरपरैश्च सुभ्रूः संबोधिता प्रागपि साधुसिद्धैः ।
वातातपक्लान्तमिव प्रनष्टं वर्षेण बीजं प्रतिसंजहर्ष ॥६॥
6. etairnimittairaparaiśca subhrūḥ saṃbodhitā prāgapi sādhusiddhaiḥ ,
vātātapaklāntamiva pranaṣṭaṃ varṣeṇa bījaṃ pratisaṃjaharṣa.
6. etaiḥ nimittaiḥ aparaiḥ ca subhrūḥ
saṃbodhitā prāk api sādhusiddhaiḥ
vātātapaklāntam iva pranaṣṭam
varṣeṇa bījam pratisañjaharṣa
6. subhrūḥ prāk api sādhusiddhaiḥ etaiḥ aparaiḥ nimittaiḥ ca saṃbodhitā.
(sā) vātātapaklāntam pranaṣṭam bījam varṣeṇa iva pratisañjaharṣa
6. The beautiful-browed one was made aware by these and other omens, which were well-proven even earlier. Her joy was like a seed, withered by wind and sun and seemingly lost, that revives with rain.
तस्याः पुनर्बिम्बफलोपमौष्ठं स्वक्षिभ्रुकेशान्तमरालपक्ष्म ।
वक्त्रं बभासे सितशुक्लदंष्ट्रं राहोर्मुखाच्चन्द्र इव प्रमुक्तः ॥७॥
7. tasyāḥ punarbimbaphalopamauṣṭhaṃ svakṣibhrukeśāntamarālapakṣma ,
vaktraṃ babhāse sitaśukladaṃṣṭraṃ rāhormukhāccandra iva pramuktaḥ.
7. tasyāḥ punar bimbaphalopamauṣṭham
svakṣibhrukeśāntamarālapakṣmam
vaktram babhāse sitaśukladaṃṣṭram
rāhoḥ mukhāt candraḥ iva pramuktaḥ
7. punar tasyāḥ bimbaphalopamauṣṭham
svakṣibhrukeśāntamarālapakṣmam
sitaśukladaṃṣṭram vaktram rāhoḥ
mukhāt pramuktaḥ candraḥ iva babhāse
7. Moreover, her face, with lips resembling the Bimba fruit, beautiful eyes, eyebrows, hair-ends, and curved eyelashes, and bright white teeth, shone brilliantly, like the moon released from the grasp of Rāhu.
सा वीतशोका व्यपनीततन्द्री शान्तज्वरा हर्षविबुद्धसत्त्वा ।
अशोभतार्या वदनेन शुक्ले शीतान्शुना रात्रिरिवोदितेन ॥८॥
8. sā vītaśokā vyapanītatandrī śāntajvarā harṣavibuddhasattvā ,
aśobhatāryā vadanena śukle śītānśunā rātririvoditena.
8. sā vītaśokā vyapanītatandrī śāntajvarā harṣavibuddhasattvā
aśobhata āryā vadanena śukle śītāṃśunā rātriḥ iva uditena
8. sā vītaśokā vyapanītatandrī śāntajvarā harṣavibuddhasattvā
āryā śukle vadanena uditena śītāṃśunā rātriḥ iva aśobhata
8. That noble lady (Sītā), with her sorrow dispelled, weariness gone, and fever calmed, her inner being (sattva) awakened by joy, shone beautifully with her radiant face, just as the night shines with the risen moon.